2002., 2003. un 2004.gada BankServisa apkopotā statistika par maksājumiem ar norēķinu kartēm Latvijā liecina, ka maksājumiem ar norēķinu kartēm vispopulārākā vieta joprojām ir lielveikali, kur laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam darījumu skaits divkāršojies, 2004.gadā pārsniedzot 10 miljonu robežu. Arī naudas izteiksmē lielveikalu tīklā Latvijas pircēji norēķinos ar kartēm izdevuši visvairāk naudas – 16,68% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī.

Otrajā vietā ir degvielas uzpildes stacijās veikto darījumu skaits – vairāk kā 3 miljoni darījumu 2004.gadā, kas izdotā naudas apjoma ziņā gan ievērojami samazinājušies iepretī 2002.gadam, kad par degvielu tika izdoti 20,23% no visas norēķinos ar kartēm tērētās naudas. 2004.gadā par degvielu samaksātā naudas daļa ir tikai 11,06%.

Salīdzinoši maz norēķinu ar kartēm ir veselības aprūpes pakalpojumu jomā – tikai 71 tūkstotis darījumu 2004.gadā, lai gan triju gadu laikā maksājumi ar kartēm par šiem pakalpojumiem gandrīz trīskāršojies, bet vismazāk norēķinu ar kartēm ir apdrošināšanas pakalpojumu apmaksā – tikai 9,5 tūkstoši darījumu 2004.gadā, kas liecina, ka šo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos vēl ir visai maz karšu pieņemšanas vietu un tam ir lielas izaugsmes iespējas jau tuvākajā nākotnē.

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas Unibanka Pārskata perioda laikā Latvijas banku sistēmas likviditāte ir atkal palielinājusies, pieejamo swap un repo latu resursu apjomam augot par 18 miljoniem. Tas ir novedis arī pie īstermiņa likmju samazināšanās, un vislielāko kritumu ir piedzīvojusi overnight likme, kas ir nokritusies par 10 punktiem. Nākamajam pārskata periodam var prognozēt likmju kāpumu, jo tuvojas banku rezervju izpildes perioda beigas. Tā kā šajā pārskata nedēļā banku rezervju atlikumi Latvijas Bankā ir samazinājušies vidēji par 37% jeb 30 miljoniem latu, salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, tad var prognozēt, ka nākamajā nedēļā bankas būs aktīvākas latu piesaistē un obligāto rezervju izpildē Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri Kods Dzēšanas datums Kupona likme Pirkšana Pārdošana Ienes (%) Ienes (%) LV000054071 05.12.03 - 3,50% - LV000056002 06.11.03 6,75% 3,45% 2,25% LV000057001 24.03.05 9125% 3,80% 3,35% LV000057002 26.01.06 8125% 3,90% 3,45% LV000057034 08.05.07 5625% 4,00% 3,75% LV0000580017 14.02.13 5125% 5,05% 4,75% Korporatīvie parāda vērtspapīri Kods Dzēšanas datums Kupona likme Pirkšana Pārdošana Ienes (%) Ienes (%) HPAF 15.02.05 8,50% 4,00% 3,60% HPAD 15.08.06 6,50% 4,30% - HPAG 15.08.07 7,50% 4,50% 4,15% HPAI 15.08.08 7,00% 5,00% 4,30% HPAH 15.08.11 7,50% 5,50% 4,70% HPAL 15.08.12 6,00% 5,60% Unibankas obligācijas Kods Dzēšanas datums Kupona likme Pirkšana Pārdošana Ienes (%) Ienes (%) LV0000800134 28.01.05 6,50% 5,00% 3,00% Latvijas eiroobligācijas Kods Dzēšanas datums Kupona likme Pirkšana Pārdošana Ienes (%) Ienes (%) XS0097199201 14.05.04 6,25% 3,60% 2,00% XS0138888689 27.11.08 5375% 4,10% 3,30%

Dažādu maksājumu apjoms ar Latvijas banku izdotajām kartēm šā gada pirmajā pusē samazinājies līdz 2007. gada līmenim.

Latvijas Bankas apkMaksājumu apjoms ar kartēm sarucis līdz 2007. gada līmenimopotie dati liecina, ka šogad kopumā ar iekšzemē izdotajām maksājumu kartēm veiktas 69.5 miljoni transakciju 2.2 miljardu latu apjomā.

Salīdzinot ar 2008. gada 2. pusgadu, ar kartēm veikto maksājumu skaits, gan iemaksājot, izmaksājot naudu no bankomātiem, norēķinoties ar kartēm POS termināļos, šogad samazinājies par 5 %, bet šo darījumu apjoms – par 20.6 %.

Šogad darījumu apjoms ar maksājumu kartēm samazinājies līdz aptuveni 2007. gada vidus līmenim, kad apjoms bija 2.08 miljards latu. Vēl 2008. gada pirmajā pusē apjoms bija 2.67 miljardi latu, bet otrajā pusē – 2.8 miljardi latu.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Latvijā ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini 6,699 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Skaidra nauda 2022.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 49,4%, bet skaidras naudas izņemšana - par 7,8%. 2020.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 5,662 miljardu eiro apmērā, bet skaidras naudas izņemšana 4,743 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 37,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 41,7%, norēķini par vieglajām automašīnām - 6%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 2,8%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,4%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2%.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,531 miljarda eiro apmērā, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Tostarp jūnijā norēķini ar maksājumu kartēm veikti 801,2 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir pieaugums par 8%.

Skaidra nauda 2023.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,516 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 2,486 miljardu eiro apmērā.

Tostarp šogad jūnijā skaidra nauda ar maksājumu kartēm izņemta 447,6 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju ir pieaugums par 3,2%.

2023.gada pirmajos sešos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 35,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,4%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Jaunākie starptautiskās maksājumu karšu kompānijas Visa Europe apkopotie statistikas dati liecina, ka Visa maksājumu karšu skaits 2004.gadā Latvijā pieaudzis par 46,5%, sasniedzot 1,1 miljonu. Eiropā Visa karšu skaits 2004.gadā audzis par 20.4 %, sasniedzot 276,3 miljonus. Līdz ar karšu skaita pieaugumu pērn Latvijā strauji pieauguši arī tēriņi ar Visa kartēm - kopējais naudas apjoms, kas iztērēts, lietojot Visa kartes divkāršojies (pieaugums par 102,4%) un sasniedzis 1,6 miljardus latu. Statistikas dati uzrāda arvien pieaugošu norēķinu skaitu tirdzniecības vietās ar Visa kartēm. Iepērkoties veikalos, restorānos, degvielas uzpildes stacijās un citās tirdzniecības vietās 2004.gadā Visa karšu lietojums pieaudzis par 80,9%. Kopumā dažādas tirdzniecības vietās Visa kartes lietotas 18,3 miljons reižu. 2004.gada laikā bezskaidras naudas norēķinos tirdzniecības vietās ar Visa kartēm iztērēti 219, 9 miljoni latu, kas salīdzinot ar 2003.gadu ir par 64,4% vairāk. Tommi Lassila, Visa Europe pārstāvis Baltijā prognozē, ka Visa maksājumu karšu lietojums Baltijas valstīs pieaugs gadu no gada arvien straujāk. Eiropā statistikas dati par 2004.gadu uzrāda 15,8% pieaugumu tēriņos ar Visa kartēm. Kopējā naudas summa, kas iztērēta, lietojot Visa kartes ir 962,9 miljardi eiro. Eiropā ar Visa kartēm 2004.gadā veiktas 14,1 miljardi transakcijas, kas ir par 14,8% vairāk kā 2003.gadā. Iepērkoties, ar Visa kartēm iztērēti 617,3 miljardi eiro un kopumā norēķinoties tirdzniecības vietās veiktas 10,5 miljardi transakciju. Salīdzinot ar 2003.gada rādītājiem, transakciju skaits tirdzniecības vietās pieaudzis par 14,7%. Visa prognozē, ka 2005.gada vidū tēriņi ar Visa kartēm sasniegs 1 triljonu eiro.

Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar ASV augstskolām, pēc kuru beigšanas, absolventam ir vislielākās iespējas kļūt bagātam.

Forbes izveidotajā sarakstā ir ņēmis vērā absolventa ienākumus pēc augstskolas pabeigšanas turpmākajos 20 gados, kā arī lielākos ienākumus, kādi ir augstskolu absolventiem.

Desmit labākās ASV augstskolas:

0 līdz 5 gadiem absolventa gada alga - 58 000 USD;

10 līdz 20 gadiem absolventa gada alga - 134 000 USD;

3D animācijas filmas Šreks ceturtā daļa (Shrek Forever After) Amerikas kinoteātros trešo nedēļu pēc kārtas atrodas pirmajā vietā kases ieņēmumu ziņā.

Otra pelnošākā filma ASV bijusi Get Him To The Greek, kas nedēļas nogalē nopelnījusi 17,4 miljonus ASV dolāru, bet trešā filma Killers ar 16,1 miljonu ASV dolāru lielu peļņu.

Desmit pelnošākās filmas ASV

Iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 45 gadiem ar maksājumu kartēm iepērkas visaktīvāk – viņi vidēji 45% pirkumu - veic ar maksājumu kartēm, liecina bankas Citadele apkopotā informācija.

Lai arī jaunā paaudze tiek uzskatīta par aktīvākajiem moderno tehnoloģiju lietotājiem, jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem ar kartēm par pirkumiem norēķinās tomēr mazliet retāk nekā iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Ja jauniešiem maksājumi ar kartēm veido vidēji 32%, tad 45 - 55 gadus veciem iedzīvotājiem pirkumi ar maksājuma kartēm veido 37%.

Savukārt vecāka gadagājuma iedzīvotāji no 55 gadiem vairāk izmanto skaidru naudu un ar karti norēķinās vidēji par 22% pirkumu.

«Cilvēki arvien vairāk norēķinās ar karti, nevis skaidru naudu, jo tā ir drošāk un izdevīgāk. Iedzīvotāji internetbankā un bankomātos var lētāk apmaksāt rēķinus. Savukārt, norēķinoties ar karti, bankas kopā ar tirgotājiem sniedz iespējas saņemt dažādas atlaides un bonusus, ko cilvēki labprāt izmanto. Piemēram, norēķinoties ar Citadeles maksājumu kartēm, var saņemt naudas atmaksu un dāvanu kartes par pirkumiem, kas vēl papildus motivē mūsu klientus norēķināties ar maksājumu kartēm,» skaidro bankas Citadele Privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) direkcijas vadītāja Dace Priede.

Parex Asset Management

Līdz ar Atlantijas viesuļvētras sezonas sākšanos naftas cena šajā nedēļā šāvās augšup, sasniedzot jaunus rekordlīmeņus. Tomēr ceturtdien ACCESS elektroniskās tirdzniecības sistēmā sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni 62.10 USD/Bbl, Londonas teroraktu iespaidā naftas cena strauji vēlās lejup, dažu minūšu laikā pazaudējot 5 USD/Bbl. Sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē tirgū saglabāsies visai augsta volatilitāte.

Piektdien īso pozīciju slēgšana pirms garajām ASV Neatkarības dienas brīvdienām veicināja jēlnaftas cenas atgriešanos augstajos līmeņos. Neskatoties uz visai zemo apgrozījumu, WTI kontrakta cena uzrāpās atpakaļ uz līmeņiem, kur tā atradās pirms tika publicēti pēdējie ASV Enerģētikas departamenta dati. Dienas laikā WTI kontrakta cena pieauga par iespaidīgiem 2.25 USD/Bbl, līdz 58.75 USD/Bbl, savukārt Brent jēlnaftas cena uzkāpa par 2 USD/Bbl, līdz 57.54 USD/Bbl. Naftas produktu cenu pieaugums bija vēl iespaidīgāks. Kurināmās degvielas augusta kontrakta cena palielinājās par 7.5 centiem galonā (3.15 USD/Bbl), līdz 171.11 centiem galonā, kamēr IPE dīzeļdegvielas jūlija kontrakta cena uzkāpa par 15.25 USD/tonnā (2.05 USD/Bbl), līdz 540.50 USD/tonnā. Gaidāmais benzīna patēriņš garajās svētku brīvdienās, kad izbraukumos varētu doties rekordliels ASV iedzīvotāju skaits, veicināja iespaidīgu benzīna kontrakta cenas kāpumu. Dienas laikā cena palielinājās par 8.27 centiem galonā (3.47 USD/Bbl), līdz 164.85 centiem galonā.

Tā kā vasara ir kāzu gadalaiks Db.lv Jums piedāvā ielūkoties žurnāla Forbes apkopotajā dārgāko slavenību kāzu, kā arī šķirašnās sarakstā.

Dārgākās kāzas

Pašas dārgās kāzas bijušas aktrisei Lizai Minelli un producentam Deividam Gestam. Abi apprecējās 2002. gada martā Ņujorkā, un viņu kāzas izmaksājušas 3,5 miljonus USD.

Otrajā vietā ierindojas bijušā grupas Beatles dalībnieka Paula Makartnija un modeles Heteres Milsas kāzas, kuras izmaksājušas 3 miljonus USD. Kāzas notika 2002. gada jūnijā.

Trešā vietā atrodas modeles un aktrises Elizabetes Hērlijas kāzas ar Indijas biznesmeni Arūnu Najaru. Kāzas notika 2007. gada martā, un izmaksāja 2,5 miljonus USD.

Slavenību dārgākās kāzas TOP 10:

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Žurnāls Forbes ir izveidojis sarakstu ar bagātākajiem eiropiešiem. Saraksta virsotnē atrodas veikalu tīkla IKEA īpašnieks Ingvars Kamprads ar savu ģimeni, savukārt no 25 bagātākajiem eiropiešiem gandrīz puse (12 cilvēki) nāk no Krievijas.

Db.lv piedāvā Forbes apkopoto sarakstu ar bagātākajiem eiropiešiem:

2. Alumīnija industrijas magnāts Oļegs Deripaska (Oleg Deripaska), Krievija - 28 mljrd. USD;

3. Vācijas bagātākais cilvēks Karls Albrehts (Karl Albrecht), Vācija - 27 mljrd. USD;

4. Bernārs Arno (Bernard Arnault), Francija - 25.5 mljrd. USD;

5. Romāns Abramovičs (Roman Abramovich), Krievija - 23.5 mljrd. USD;

6. Teo Albrehts (Theo Albrecht), Vācija - 23 mljrd. USD;

Parex Asset Management

Naftas cenu straujo nepastāvību ietekmē viesuļvētru sezonas laika apstākļu prognozes. Kopumā WTI jēlnaftas kontrakta cena saruka par 3 USD/Bbl pēc tam, kad viesuļvētras Dennis radītās briesmas bija garām un neskaidrības par viesuļvētras Emīlija trajektoriju bija novērstas. Mēs saglabājam savu pozitīvo vidēja termiņa skatījumu uz cenu pieaugumu, bet sagaidām, ka cenu nepastāvīgums saglabāsies.

Piektdien naftas cenu līmenis saruka, galvenokārt, tāpēc, ka tika veikta peļņas fiksācija pirms nedēļas nogales brīvdienām. Neskatoties uz to, visu kontraktu cenas nedēļu noslēdza ar pozitīviem rezultātiem. WTI jēlnaftas cena noslīdēja par 1.10 USD/Bbl, līdz 59.63 USD/Bbl. Brent jēlnaftas kontrakta cena samazinājās par gandrīz tikpat daudz, līdz 58.20 USD/Bbl. Kurināmās degvielas un benzīna cenas samazinājās attiecīgi par 5.68 un 4.22 centiem galonā. Tikai dīzeļdegvielas cena pieauga par 3.75 USD/tonnā.

Sešu galveno Holivudas kinostudiju ienākumi no filmām, salīdzinot 2005. gadu ar 2006. gadu, ir palielinājušies par 8%, sasniedzot 42,6 miljardus USD, ziņo hollywoodreporter.

24,3 miljardi USD tika nopelnīti ASV, savukārt 18,3 miljardi USD ārpus tās robežām.

No tām valstīm, kas atrodas ārpus ASV, vislielāko atdevi ir devusi Lielbritānija, bet ienākumi no Krievijas katru gadu palielinās par aptuveni 50% - 2002. gadā - 88,7 miljoni USD, 2003. gadā - 124,3 miljoni USD, 2004. gadā 160,4 miljoni USD, 2005. gadā - 196,6 miljoni USD un 2006. gadā 295,7 miljoni USD.

No visas Eiropas uz Holivudu aizceļoja 2,1 miljards USD.

15 valstis, no kurām ir vislielākie ienākumi (izņemot ASV):

1. Lielbritānija - 3,4 miljardi USD;

2. Kanāda - 1,8 miljardi USD;

3. Vācija - 1,7 miljardi USD;

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Skaidrās naudas aprites apmērs Eiropā aizvien ir tik liels, ka elektronisko maksājumu biznesā var nekarot ar konkurentiem .

Tikai katrs sestais eiro kontinentā tiek maksāts ar Visa karti, un tas sola izaugsmes iespējas elektronisko maksājumu biznesam, norāda Visa Europe vadītājs Nikolass Huss.

Rīgā klīst leģenda, ka labāk ir pāriet atpakaļ uz skaidro naudu, jo strauji aug maksājumu karšu datu zādzības. Vai tā ir?

Pirmām kārtām maksājumos nav nekā bīstamāka par skaidru naudu.

Kiberlaupītāji pa ģīmi nesit – tas tiesa.

Precīzi. Un nozagtu karti var operatīvi atsaukt, tāpat kā dīvainus darījumus internetbankā. Otrām kārtām – krāpšanās ar kartēm tieši tagad ir vēsturiski zemākajā punktā. Patiesībā maksājumi ar kartēm ir kļuvuši tik droši, ka to loks tiek izvērsts. Tā Londonas satiksmē Oyster karte jau sadarbojas ar Visa integrētajiem maksājumiem. Tas ir daudz ērtāk, jo Oyster karte klientam ir jāpapildina, bet ar Visa kartē iestrādātu tuvā lauka komunikācijas (NFC) rīku tas atkrīt, bet dažādie bonusi, kas tiek Oyster lietotājam, gan uzkrājas.

Tirgotāji apsver iespēju noteikt minimālo summu, no kuras sākot veikalos varēs norēķināties ar karti, kā arī noteikt komisijas maksu par norēķiniem ar karti.

Šādi rīkoties tirgotāji vēlas banku noteiktās nesamērīgi augstās komisijas maksas dēļ, kas noteikta par norēķiniem ar banku kartēm, pastāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs. Tomēr viņš Db noliedza dažos medijos izskanējušo informāciju, ka tirgotāji varētu maksājumu kartes nepieņemt vispār.

„Mēs nedrīkstam teikt, kuras bankas uzskatām par negodīgām, komisijas maksa ir konfidenciāla informācija, tāpēc vēlamies sagaidīt Konkurences padomes lēmumu,” izteicās H.Danusēvičs. Viņš norādīja, ka pirmais tirgotāju solis būtu minimālās summas noteikšana, no kuras sākot veikali norēķiniem sāk pieņemt maksājumu kartes. Taču ļoti iespējams, ka veikali no pircējiem pieprasīs arī komisijas maksu par norēķināšanos ar kartēm.

Patērētāji aizvien vairāk iepērkas ārpus valsts – pēdējā laikā strauji audzis ar maksājumu kartēm veiktais darījumu skaits un pirkumu vērtības apjoms ārzemēs, tai skaitā interneta veikalos.

Šādu ainu novērojusi SEB banka, aplūkojot savus statistikas datus.

No visām Baltijas valstīm ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm reģistrēts lielākais kopējais apgrozījuma pieaugums pirkumos, kas veikti ārzemēs – apgrozījums šā gada pirmajā pusē ir par 28% lielāks nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā. 2012. gada pirmajā pusē kopējais apgrozījums pirkumos, kas tika veikti ārzemēs ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm, sasniedza 375,6 miljonus eiro. Lietuviešu tēriņi ar maksājumu kartēm ārpus valsts pieauga par 25% līdz 248,3 miljoniem eiro, savukārt igauņi ārzemēs iztērēja 261,3 miljonus eiro (20% pieaugums pret iepriekšējo gadu).

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Žurnāls Forbes ir izveidojis sarakstu ar pasaulē pelnošākajām mūzikas industrijā strādājošajām sievietēm. Saraksta virsotnē atrodas pasaules popa karaliene Madonna, kura ir veikusi arī pasaulē ienesīgāko koncerttūri, kādu jebkad veikusi sieviete. Tūres ienākumi bija 260 miljoni USD.

1. Madonna

Gada laikā no 2006. gada jūnija līdz 2007. gada jūnijam Madonna nopelnīja 72 miljonus USD, ko galvenokārt nodrošināja rekordlielie ienākumi no mākslinieces koncerttūres Confessions. Madonnas peļņu papildina arī ienākumi no ierakstu pārdošanas un apģērbu līnijas H&M veikalos.

2. Barbara Streizande (Barbra Streisand)

Šī māksliniece gada laikā nopelnījusi 60 miljonus USD, pārdodot vairāk nekā 145 miljonus ierakstu visā pasaulē. 2007. gada vasarā biļetes cena uz mākslinieces koncertiem Eiropā sasniedza pat 1 000 USD.

Christel McLoughlin

Parex bankas izejvielu tirdzniecības vadītāja

Pagājušajā nedēļā naftas cenas zaudēja vienotu virzienu un, iestājās stāvoklis, ko var saukt par salīdzinošu stabilitāti. Uz citu dienu fona izcēlās otrdiena, kad cenas strauji kāpa, jo komerciālie tirgus dalībnieki pievēra savas īsās pozīcijas, kas iepriekšējās divās nedēļās bija vērtas vaļā saistībā ar ziņojumiem par pieaugošo naftas piedāvājumu un pieprasījuma atslābumu. Ļoti iespējams, ka īstermiņā cenas varētu turpināt sarukt, bet jāatceras par ļoti spēcīgo atbalsta līmeni WTI jēlnaftai nedaudz virs 50 USD/Bbl.

Piektdien visā kontraktu spektrā bija vērojama cenu lejupslīde, turpinot jau iepriekšējās nedēļās iesākto tendenci. Jēlnaftas cena zaudēja vairāk nekā 0.60 USD/Bbl abās Atlantijas okeāna pusēs. WTI jēlnaftas maija kontrakta cena dienu noslēdza pie 50.49 USD/Bbl atzīmes, bet Brent jēlnaftas jūnija kontrakta cena apstājās pie 51.61 USD/Bbl. Naftas produktu kontraktu cenas sekoja jēlnaftas cenu piemēram.

Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.