Ar "Zaza timber" zīmolu strādājošo trīs Jelgavas novada uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā kopumā bija 6,33 miljoni eiro, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2021.gadā, informē "Zaza timber" pārstāvji.

Tostarp līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja SIA "Zaza timber production" apgrozījums pērn palielinājās par 30% un sasniedza 3,42 miljonus. Uzņēmums gadu noslēdza ar 384 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 290 000 eiro peļņai 2021.gadā.

"Zaza timber" pārstāvji norāda, ka 2022.gadā uzņēmums veica ievērojamas investīcijas ražošanas kvalitātes sistēmas attīstībā, kvalificētu speciālistu piesaistē, ražošanas efektivitātes uzlabošanā un jaunās pēcapstrādes iekārtās. Pērn "Zaza timber production" eksportēja uz Norvēģiju, Spāniju, Dāniju, Andoru, Baltijas valstīm un citur.

Tikmēr projektēšanas uzņēmuma SIA "Zaza timber engineering" apgrozījums 2022.gadā pieauga par 22% un bija 181 000 eiro. Uzņēmums gadu noslēdza ar 21 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 383 eiro peļņai gadu iepriekš. Pērn uzņēmums paplašināja komandu un investēja datoru veiktspējā un programmnodrošinājumā.

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate Būve - ir izveidojušu jaunu zīmolu Zaza Timber un mainījuši nosaukumus.

IKTK jaunais nosaukums ir Zaza Timber Production, Rodentia - Zaza Timber Engineering, Igate Būve - Zaza Timber Construction.

Uzņēmumi darbojas Latvijā un citās Eiropas valstīs ar līmētās koksnes būvkonstrukciju ražošanu, projektēšanu un koka ēku būvniecību. To klienti ir arhitekti, būvinženieri un būvnieki Latvijā un citur Eiropā.

“21. gadsimtā pasaule atgriežas pie koka būvniecības. Pateicoties tam, mums ir iespēja augt, strādāt ar starptautiskiem klientiem un aizraujošiem projektiem. Jaunais Zaza Timber zīmols šajā situācijā ir vajadzīgā zīme, ka mūsu ražošanas, projektēšanas un būvniecības uzņēmumi ir “zem viena jumta”, labi sadarbojas un būvprojekta īstenošanā cits citu spēj papildināt. Klientiem varam būt arī vienas pieturas aģentūra projekta īstenošanā un palīdzēt īstenot sarežģītas un drosmīgas ieceres,” skaidro Māris Peilāns, Zaza Timber grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

AS Inčukalns Timber apgrozījums laika periodā no 2012.gada 1.septembra līdz šā gada 31.augustam sasniedzis 4,465 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, mežizstrādes uzņēmumam tas ir samazinājums par nepilniem 3%. Kā skaidro uzņēmuma vadība, apgrozījuma samazinājums saistīts ar mazāku pieprasījumu pēc zāģbaļķu šķirošanas pakalpojumiem no saistītajiem uzņēmumiem.

Tāpat arī AS Inčukalns Timber izstrādes apjomi šajā pārskata periodā mežistrādē samazinājušies par 15%, kas saistīts ar izstrādes apjomu samazinājumu AS Latvijas valsts meži ilgtermiņa mežistrādes līgumu platībās, tomēr atsevišķiem mežistrādes sortimentiem pieaugot realizācijas cenai, mežizstrādes apgrozījums ir saglabājies iepriekšējā pārskata gada līmenī.

Pirmdien Ministru kabineta komiteja apstiprināja Zemkopības ministrijas rīkojuma projektu par zemes iznomāšanu AS Inčukalns Timber.

2012. gada 3. janvārī AS Latvijas valsts meži (LVM) saņēma AS Inčukalns Timber iesniegumu par zemes nomas tiesību iegūšanu ar apbūves tiesībām uz LVM pārvaldībā esošo zemi, kas ietilpst nekustamajā īpašumā Cūksilu meža masīvs un nekustamajā īpašumā Briežpurva mežiņi, lai to izmantotu rūpnieciskās ražošanas objektu apbūvei (koksnes krautņu, šķirošanas laukumu, kas ietver asfaltētu laukumu, ceļu atjaunošanu un zem tiem esošu lietusūdeņu savākšanas sistēmu, tostarp ceļa pieslēgumu un sūkņu stacijas, izbūvi).

Viena no AS Inčukalns Timber pamatdarbībām ir zāģbaļķu šķirošanas un uzglabāšanas pakalpojumi. Zāģbaļķu piegādēm ir sezonāls raksturs, un, lai zāģētavas nodrošinātu ar pietiekamu izejvielu apjomu, visa gada garumā atkarībā no sezonas zāģbaļķu laukumā vienlaikus jāuzglabā līdz 60 000 m3 sašķirotu zāģbaļķu. Šāda apjoma uzglabāšanai ir nepieciešama liela zāģbaļķu noliktavas platība, jo zāģbaļķi tiek uzglabāti atsevišķi pa sugām un atkarībā no to diametra. AS Inčukalns Timber esošās zāģbaļķu noliktavas teritorijas platība ir 3 ha, un tajā vienlaikus ir iespējams uzglabāt ne vairāk kā 40 000 m3 sašķirotu zāģbaļķu, tāpēc esošā zāģbaļķu noliktavas platība nav pietiekama, lai varētu uzglabāt nepieciešamo sašķiroto zāģbaļķu apjomu. Turklāt siltajā laikā notiek zāģbaļķu laistīšana un notekūdeņi bez attīrīšanas tiek novadīti vidē, jo nav pietiekamas platības notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izveidei.

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Jelgavas novadā pār Vircavas upi uzbūvēts koka tilts 60 tonnu smagai slodzei, informē novada pašvaldībā.

Autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas-Upmaļi-Vircava, tas projektēts un ražots SIA "Zaza Timber".

Jaunais tilts izgatavots no koka, un tam ir asfaltbetona segums. Tilts veidots bez starpbalstiem, lai uzlabotu upes caurplūdi, kā arī mazinātu ledus sastrēgumu un upes sanesumu veidošanos. Tilta garums ir 23,4 metri, laidums ir 16 metri, platums 7,9 metri. Tilts paredzēts 60 tonnu smagai slodzei, un tā paredzētais ekspluatācijas laiks ir vismaz 100 gadi.

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus 

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate...

Tilta pārbūvē pilnībā demontēts līdzšinējais autotransporta tilts un izbūvēts jauns tilts. Krasta balsts veidots no monolītā dzelzsbetona pāļiem ar diametru 880 milimetri un garumu 9 metri labajā krastā un 11 metri kreisajā krastā. Galvenos projektēšanas darbus veica SIA "Zaza Timber" būvinženieri Rainers Daugava, Pēteris Supe un Mareks Gindra.

"Šis tilts ir īpašs ar to, kas tas ir lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā, turklāt vienīgais šāda tipa tilts ar asfaltbetona segumu. Lai arī Skandināvijā šādus tiltus projektē un būvē jau 30 gadus, Latvijā pieredze ar šāda veida tiltiem ir minimāla. Tāpēc arī informāciju par mezgliem, spriegojošo sistēmu, barjerām, asfaltbetona segumu, apmaļu, balstu projektēšanai, detalizāciju un izbūvi pārsvarā ieguvām no publikācijām, rokasgrāmatām un projektiem Norvēģijā un Zviedrijā. Arī atsevišķi elementi, hidroizolācija un barjeras, kas paredzētas tieši šādiem tiltiem, tika īpaši piemeklētas, un bija pieejamas tikai Skandināvijā," komentē SIA "Zaza Timber" tiltu būvinženieris Rainers Daugava.

Rūpnīcai "Zaza Timber Production" šāda tipa tilta koka konstrukcijas ir sestais projekts, kam izgatavotas sijas saspriegtu līmētu koksnes siju plātnei. Iepriekšējie pieci ražošanas projekti bija tiltiem Skandināvijā.

Tiltu būvēja SIA "Rīgas tilti", projektētājs un autoruzraugs SIA "Zaza Timber Engineering", bet koka konstrukciju ražotājs - SIA "Zaza Timber Production".

Rettenmeier grupa, ar galveno mītni Vācijā, Bavārijā, iegādājas Ikea Industry piederošo kokzāģētavu Inčukalnā, informē uzņēmuma valdes loceklis Rolands Rimicāns.

Kokzāģētavas pārstrādes jauda ir 330 00m m3 priedes zāģbaļķu gadā un tā atrodas vienā teritorijā ar SIA Rettenmeier Baltic Timber. Uzņēmuma 215 darbinieki turpinās darbu uzņēmumā.

Ar to Rettenmeier grupa palielina kopējo zāģēšanas kapacitāti no 2,5 milj. m3 uz 2,83 milj. m3. Ikea Industry kokzāģētavai Inčukalnā ir 150 000 m3 gadā žāvēšanas jauda, uzņēmumā ietilpst arī līmēto masīvkoka plātņu ražotne ar jaudu 10 000 m3 gadā.

Uzņēmuma iegādes darījuma rezultātā arī Rettenmeier un Ikea Industry kopuzņēmums A/S Inčukalns Timber pāriet Rettenmeier īpašumā . A/S Inčukalns Timber ir mežizstrādes uzņēmums un nodarbina 49 darbiniekus.

#Sapratām, ka nevarēsim konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem zāģmateriālu ražošanā un nolēmām iet dziļākā apstrādē.

Limbažu novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Savienības fondu atbalstu, Limbažu industriālajā teritorijā blakus kokapstrādes uzņēmumam SIA Latvia Timber International šogad plāno uzbūvēt ražošanas angāru 2000 m2 platībā. Tā būvniecības izmaksas plānotas 1,4 miljonu eiro apjomā, 1,2 miljoni eiro būs ERAF finansējums.

SIA Latvia Timber International ir izteicis vēlmi paplašināt ražošanu, nodrošināt investīcijas proporcionāli infrastruktūrā ieguldītajam finansējumam un izveidot vairāk nekā 20 jaunas darba vietas, informē Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers. Tomēr SIA Latvia Timber International valdes loceklis Valdis Noriņš konkrētus uzņēmuma attīstības plānus pagaidām neatklāj. «Kamēr objekts nav uzcelts, nezinu tā kopējās izmaksas un nepieciešamo investīciju apjomu. Kamēr nekas nav noticis, nevēlos uzņēmuma plānus oficiāli apstiprināt,» viņš teic.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbus veiks PS «Inčukalns EKO», informē Valsts vides dienests (VVD).

VVD iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu piešķirt iepirkuma līguma vienošanās slēgšanas tiesības PS «Inčukalns EKO» iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» ietvaros.

«Lursoft» informācija liecina, ka pilnsabiedrība «Inčukalns Eko» dibināta 2016. gadā, un tās dalībnieki ir AS «VentEko», SIA «Eko Osta», un AS «BAO».

VVD norāda, ka PS «Inčukalns EKO» piedāvājums saimnieciski izdevīgākā kritērija vērtējumā saņēma 76,25 punktus, savukārt otra pretendenta A/S «A.C.B.» piedāvājums - 71,25 punktus.

VVD pieņemto lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, ir iespējams pārsūdzēt 10 dienu laikā, iesniedzot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojā.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

Ekonomiskā krīze Latvijā sākās 2008. gadā, un šis bija pārdomu un kritisku lēmumu pieņemšanas laiks daudziem uzņēmumiem, kuri bija neperspektīvi, radušies optimisma rezultātā. Protams, daudzi, kurus krīze skāra visbargāk, bankrotēja. Taču citi, mēģinādami izvairīties no bankrota, pieņēma lēmumu par restrukturizāciju.

Patlaban ir 2012. gads. Vai uzņēmumu restrukturizācija joprojām ir aktuāla? Kā šīs jomas profesionālis esmu pārliecināts, ka restrukturizācijas jautājums joprojām ir aktuāls lielajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kāpēc? Atbilde ir valstī pastāvošajā joprojām nestabilajā ekonomiskajā sistēmā, kur daudziem uzņēmumiem finansējums to darbībai nav pieejams, bet citiem tuvākajā laikā beigsies ar bankām noslēgtās vienošanās par saistību izpildes termiņu pagarinājumu vai tiks atcelts labvēlības periods. Šādos gadījumos ir pamats runāt par restrukturizāciju. Manuprāt, ja uzņēmums ir izdzīvojis līdz 2012. gadam, tas nozīmē, ka ir pamats tā eksistencei un glābšanai.

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Šajā gadā Skonto Group ietilpstošās SIA Cross Timber Systems krustām līmēto masīvkoka paneļu (CLT) ražošanas apjomi palielinājušies, un paredzams, ka šogad kopumā uzņēmums saražos 19,56 tūkstošus kubikmetru šīs produkcijas, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Aizvadītajā gadā SIA Cross Timber Systems saražoja 16,46 tūkstošus kubikmetru produkcijas, bet 2017.gadā - 11,15 tūkstošus kubikmetru.

CLT ir industriāli ražoti vairāku slāņu masīvkoka paneļi, kas sastāv no plaknē salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem. CLT masīvkoka paneļus izmanto grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu būvniecībā, un tos izmanto ne tikai privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām, bet arī komerciālām un industriālām celtnēm. Latvijā CLT produktus ražo SIA «Cross Timber Systems» un realizē «Skonto Prefab».

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, pieprasījums pēc CLT patlaban strauji aug Skandināvijas klientu vidū, kur no šī materiāla tiek būvētas 4, 5 vai 6 stāvu ēkas. Tāpat skandināvi tos izmanto sabiedrisko ēku – skolu, bērnudārzu, slimnīcu, kā arī daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecībā.

Jelgavas masīvkoka paneļu ražotnei SIA “Cross Timber Systems” notikusi īpašnieku maiņa, un 67,04% uzņēmuma daļu šobrīd pieder SIA “CLT Profi”.

Līdz šim galvenais ražotnes daļu turētājs bija holdinga kompānija “Skonto Group”. Iegādes procesu konsultēja revīzijas un biznesa konsultāciju uzņēmums “KPMG Baltics” un darījumam nepieciešamo finansējumu nodrošināja aizdevējs “BluOr Bank”.

“CLT Profi” nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Uzņēmums ir lielākais masīvkoka paneļu eksportētājs Latvijā, ārvalstīs realizējot 99% produkcijas. Jau līdz šim uzņēmums nodrošināja lielāko daļu ražošanas apjoma “Cross Timber Systems” ražotnē, kuras darbība tika uzsākta 2015. gadā. Ražotnes kopējā platība aizņem 10000 m2 un uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 60 darbinieki.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties Jelgavas uzņēmuma Cross Timber Systems ražotnē, kur top krustām līmēti masīvkoka paneļi.

Tie ir industriāli ražoti vairāku slāņu masīvkoka paneļi, kas sastāv no ražošanas procesā plaknē salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem.

Ideja sākt ražot paneļus radās 2011.gadā, kad Andris Dlohi, viņa tēvs Roberts Dlohi un Zemgales tehnoloģiskā centra īpašnieks Māris Avotiņš, kas nodarbojas ar karkasa ēku ražošanu apsprieduši jaunu produktu idejas, stāsta Cross Timber Systems valdes loceklis A. Dlohi. 2013.gada otrajā pusē Cross Timber Systems dalībniekiem kā stratēģiskais investors pievienojās Guntis Rāvis.

M. Avotiņš izstādēs Vācijā secinājis, ka masīvkoks būvniecībā sāk kļūt arvien populārāks, tirgū parādās aizvien vairāk apstrādes iekārtas un par šo būvniecības sistēmu interesējas arvien vairāk cilvēku.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

Koka taras ražotājs SIA Pallet Timber Company apgrozījumu kāpina, nevis apgūstot aizvien jaunus eksporta tirgus, bet apmierinot vietējo pieprasījumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Koka taras ražotāja SIA Pallet Timber Company spējusi palielināt apgrozījumu no 162 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 1,1 milj. eiro 2017. gadā; tas uzņēmumam ir nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«Rūpnīcā vajag dzīvot. Pretējā gadījumā nekā nebūs. Es pats visu laiku te strādāju, un tikai tā esmu sasniedzis šādu rezultātu relatīvi īsā laika termiņā, jo šis uzņēmums ir diezgan jauns, tikai pieci gadi, bet šajā biznesā esmu vairāk nekā 20 gadus,» stāsta SIA Pallet Timber Company direktors Oļegs Meduha. Uzņēmums ražo gan t.s. eiro paletes (EPAL – Eiropas palešu ražotāju asociācijas licenzētas paletes), gan nestandarta paletes pēc individuāla pasūtījuma.

Lielbritānijas kokapstrādes uzņēmumus BSW Timber plāno investēt kokzāģētavu attīstībā un paplašināt savu darbību Latvijā, lai sasniegtu ieceri gada laikā visās kompānijas kokzāģētavās saražot vairāk nekā 1,3 miljonus kubikmetru zāģmateriālu, liecina uzņēmuma paziņojums.

Kopumā piecu gadu laikā kompānija savās kokzāģētavās plāno investēt 50 miljonus britu mārciņu. BSW Timber plāno iegādāties aprīkojumu no kompānijas Finnforest, kuru pēc tam izmantos, lai radītu «pasaules klases» kokzāģētavu Fortviljamā Skotijā un dubultotu BSW Latvija darbības apjomus.

«Izaugsmes veicināšana ir bijusi galvenā BSW Timber stratēģija jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Fleksiblu, lielas kapacitātes un ar augstām tehnoloģijām aprīkotu kokzāģētavu izveidošana ir svarīgs kompānijas plānu aspekts,» klāsta BSW Timber izpilddirektors Tonijs Haknejs.

Investējot 10 milj. eiro, SIA Cross Timber Systems izveidojis augstas pievienotās vērtības lielizmēra masīvkoka paneļu ražotni, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Eiropā lielizmēra masīvkoka paneļi ir zināms produkts, tomēr Baltijas valstīs SIA Cross Timber Systems izveidotā ražotne ir pirmā un vienīgā. Šādu produktu ražotnes ir Vācijā, Austrijā, pavisam nesen izveidotas arī Japānā un ASV. Eiropā un citur pasaulē masīvkoka paneļus lieto gan daudzstāvu dzīvojamo ēku, gan sabiedrisko ēku būvniecībā. Latvijā gan pašlaik par astoņu un deviņu stāvu ēku būvniecību, nemaz nerunājot par 20–30 stāvu ēku būvniecību, no šāda materiāla līdz ugunsdrošības noteikumu pārskatīšanai runas neesot.

Tirgus ne tikai Eiropā

«Nekāda jauna Amerika nav jāatklāj, Eiropas tirgū šāds produkts ir pazīstams, turklāt tam ir plašas izmantošanas iespējas,» pašreizējo situāciju raksturo SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks Roberts Dlohi. Pasaulē lielizmēra masīvkoka paneļu pielietojums vidēji ik gadu pieaug par 10–20%. Šādu materiālu izmantošana tieši daudzstāvu ēku būvniecībā kļūst populāra ne tikai Eiropā, bet arī Kanādā, Japānā un ASV. Savukārt SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks Māris Avotiņš uzsver, ka visas plātnes formēšanas iespējas vēl nav izsmeltas un sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistiem turpināsies darbs pie plāksnes būvtehnisko īpašību uzlabošanas. Lielizmēra masīvkoka paneļi no krusteniski līmētiem žāvētiem dēļiem konkurē ar citiem būvmateriāliem (metāla, monolītā un saliekamā dzelzs- betona) un tehnoloģijām (mūrēšanai) daudzstāvu ēku būvniecībā, kas aptver visas dzīves sfēras no bērnudārziem un slimnīcām līdz daudzdzīvokļu mājām, no lauksaimniecības būvēm līdz militārajiem objektiem.

Zviedrijas uzņēmums «Bergs Timber» iesniedzis nodomu protokolu savam lielākajam akcionāram Islandes kompānijai «Norvik» par gatavību pārņemt «Norvik» piederošos kokapstrādes uzņēmumus Latvijā, Igaunijā un Lielbritānijā, ziņo portāls EUDWID.

«Bergs Timber» Latvijā ir gatavs pārņemt kompānijas «Vika Wood» un «Byko-Lat», Igaunijā - «Laesti» un EWP, bet Lielbritānijā - «British Continental Wood Products».

Vēl nodomu protokolā teikts, ka nākamo četru gadu laikā «Bergs Timber» var izmantot iespēju pārņemt «Norvik» piederošo Krievijas uzņēmumu «Norwood».

«Norvik» ir «Bergs Timber» lielākais akcionārs ar 29,82% akciju.

Valkas novada Ērģemes pagastā atklāta ražotne Enrial Timber, kuras izveidē ar investoru un bankas atbalstu ieguldīts gandrīz miljons eiro, informē Valkas novada domes pārstāve Zane Brūvere.

Jaunā ražotne izveidota, paplašinot Simanoviču ģimenei piederošo kamīnmalkas ražotni. Tajā ražos taras brusas un dēļus, kā arī blakus produktus – skaidas un šķeldu.

Nepilnos sešos savas darbības mēnešos, kopš uzstādītas iekārtas un uzsākta testa ražošana SIA Enrial Timber apgrozījums no taras dēļu nu brusu realizācijas ir pārsniedzis 150 000 eiro. Nākotnē plānots ražot divās maiņās, sasniegt 1 miljona eiro gada apgrozījumu un nodarbināt ap 40 strādniekiem, kas ir par 17 vairāk nekā iepriekš.

Turnas kokapstrādes kompleksā esošās divas ražotnes ražo taras dēļus, palešu sagataves un kamīnmalku, kas tiek eksportēti uz vairākām Eiropas un Skandināvijas valstīm, gan realizēti tepat Latvijā. SIA Enrial Timber spēj pārstrādāt ap 1500 m3 apaļkoka, no kā tiek ražoti taras dēļi, bet 800m3 apaļkoka tiek pārstrādāti kamīnmalkā māsas uzņēmumā.

Valsts vides dienests (VVD) Inčukalna novada iedzīvotājus un citus ieinteresētos otrdien aicināja uz Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu norises publisko pasākumu.

Tā laikā sanācijas darbu veicēji pilnsabiedrība Inčukalns EKO izrādīja, kā notiek gudrona sagatavošana nosūtīšanai uz SIA Cemex ražotni Brocēnos. Vispirms sērskābais gudrons ar ekskavatoriem tiek izsmelts no dīķa un transportēts uz šim mērķim speciāli izbūvētu novietni, kur tas tiek neitralizēts, sajaucot ar neitralizācijas piedevām. Samaisot neitralizētā gudrona masu ar skaidām un sasmalcinātu šķeldu, tiek sagatavots sekundārais kurināmais, ko transportē uz SIA Cemex rūpnīcu Brocēnos, lai izmantotu cementa ražošanā, informē Valsts Vides dienesta (VVD) pārstāve Maruta Bukleviča.

Iedzīvotāji, kas bija ieradušies uz pasākumu, pievērsa VVD vadības uzmanību ap sērskābā gudrona dīķa teritoriju augošajiem kokiem, daļa no kuriem ir sākusi kalst. Priežu dzeltēšanas iemesls varētu būt saistāms gan ar šā gada karstajiem laika apstākļiem, gan ar sanācijas darbiem sērskābā gudrona dīķa teritorijā. Inčukalns EKO informēja, ka sanācijas darbu sākuma posmā, veicot eksperimentus ar dažādiem neitralizācijas materiāliem, tika konstatēts, ka no neitralizācijas angāra izplūst sēra dioksīds. Tika veiktas darbības, lai novērstu sēra dioksīda izplatīšanos ārpus angāra. Papildus veiktajām darbībām VVD ir lūgusi Inčukalns EKO turpmāk pievērst lielāku uzmanību gaisa kvalitātei sanācijas darbu laikā.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.

„Pašlaik ir sarunas ar ārvalstu dīleriem, kuriem jau ir padomā vairāki šajās zemēs strādājošie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas mūsu izstrādātās koksnes pārstrādes optimizācijas sistēmas, risinājumi un iekārtas,” situāciju skaidro SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Viņš atzīst, ka kompānijai ir paveicies ar pirmajiem klientiem, jo kokapstrāde ir salīdzinoši konservatīva un tajā labākais pārdošanas risinājums ir strādājoša un sevi pierādījusi iekārta. Vienlaikus, lai no ieceres un laboratorijas izmēra prototipa nonāktu līdz reālai, sekmīgi strādājošai sistēmai, ir vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi. „Būtībā nav tāda iekārtas prototipa, kas spēt izturēt sadursmi ar reālu ražotni, kurā ir viss — skaidas, putekļi, vibrācija utt. -, tāpēc bijuši nepieciešami ļoti daudzi uzlabojumi un jārisina problēmiņas, par kurām sākotnēji neiedomājāmies,” skaidro G. Kuļikovskis. Viņš norāda, ka viss sācies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtījumu, tomēr, ienākot ar savām iekārtām reālajā ražošanā, tās nācies pilnveidot, uzlabot ne tikai atbilstoši pasūtītāju vēlmēm un biznesa uzstādījumiem, bet arī atbilstoši videi, kādā attiecīgajām iekārtām jāstrādā.