Konstatējot vairākus un ilgstošus Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi izslēgt AS Latvijas Zoovetapgāde akcijas no regulētā tirgus, informē FKTK.

Uzņēmuma akcijas tika kotētas NASDAQ OMX Riga Otrajā sarakstā.

Šāds lēmums ir pieņemts, jo AS Latvijas Zoovetapgāde ilgstoši nav ievērojusi likuma prasības par revidētu gada pārskatu publicēšanu, tādējādi savlaicīgi nenodrošinot ieguldītājiem ticamu finanšu informāciju par uzņēmumu. Līdz lēmuma pieņemšanas dienai joprojām nav publiskoti revidētie 2011., 2012., un 2013. gada pārskati un starpperiodu pārskats par 2014. gada trīs mēnešiem.

Papildus konstatēts, ka tirgus dalībnieks likumā noteiktajā termiņā un kārtībā nav atklājis informāciju par vairākiem būtiskiem notikumiem, tai skaitā, šķīrējtiesā un tiesā iesniegtajām prasībām pret to, tiesas pieņemtajiem lēmumiem, izmaiņām akciju sabiedrības padomē un citu. Arī pēc vairākiem FKTK pieprasījumiem informācija ne ieguldītājiem, ne uzraugam netika nodrošināta.

Rīgas Fondu biržas valde nolēmusi izteikt brīdinājumu AS Latvijas zoovetapgāde par Biržas noteikumu pārkāpumu, liecina paziņojums biržā.

Brīdinājums izteikts, jo Latvijas zoovetapgāde maijā iesniegusi biržai revidētu 2007.gada pārskatu, kuru bija revidējis zvērināts revidents SIA Audits Pluss. Kopš revidētā 2006. gada pārskata iesniegšanas, kuru revidēja zvērināts revidents SIA Reko, AS Latvijas zoovetapgāde nebija biržu informējusi par revidenta maiņu.

Līdz ar to Latvijas zoovetapgāde ir pārkāpusi Biržas noteikumus, kas paredz, ka sabiedrība nekavējoties atklāj informāciju par izmaiņām valdes vai padomes sastāvā un revidenta vai prokūrista maiņu.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi piemērot uzraudzības statusu AS VEF Radiotehnika RRR un AS Latvijas zoovetapgāde, liecina paziņojums biržā.

Abiem uzņēmumiem uzraudzības statuss piemērots, jo tie līdz 6. maijam nav iesnieguši 2013. gada revidētu gada pārskatu. AS Latvijas zoovetapgāde uzraudzības statuss jau tika piemērots 2010. gada 29.jūlijā, un tas ir papildināts 2012.gada 2. maijā, 2013. gada 2.maijā, kā arī šodien.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību, skaidro biržas pārstāvji. Biržas noteikumi paredz uzraudzības statusa noteikšanu gadījumos, kad emitenti neievēro biržas noteikumos noteiktās regulāri sniedzamās informācijas iesniegšanas termiņus un kārtību.

Jau ziņots, ka februārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu ierosināt AS Latvijas zoovetapgāde tiesikās aizsardzības procesa lietu. AS Latvijas zoovetapgāde tika noteikts termiņš tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem līdz 20.aprīlim.

A/s Latvijas Finieris vadība, nevēloties pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, plāno uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet vēlāk no šiem nodomiem formāli atteicās un centās sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml., raksta portāls Pietiek.com.

Pēc portāla rīcībā esošas informācijas, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu «nevēlamās» rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

Rīgas Fondu biržas valde nolēmusi piemērot uzraudzības statusu AS Latvijas zoovetapgāde, liecina paziņojums biržā.

Biržas noteikumi paredz Uzraudzības statusa noteikšanu gadījumos, kad ir svarīgi piesaistīt tirgus dalībnieku uzmanību kādam nozīmīgam apstāklim. AS Latvijas zoovetapgāde 24. jūlijā publiskoja paziņojumu par kārtējās akcionāru sapulces atsaukšanu, taču 28. jūlijā tika publiskoti minētajā sapulcē pieņemtie lēmumi. Birža ir pieprasījusi sabiedrībai sniegt paskaidrojumus par minēto situāciju.

Db jau informēja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā AS Latvijas zoovetapgāde kārtējā akcionāru sapulcē mainīta uzņēmuma padome un valde.

No valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Aldis Taurītis, saglabājot viņam valdes locekļa amatu. No valdes locekļa amata nolemts atbrīvot Dinu Kleimani un Viju Enkuzenu.

Piektdien, 13.novembrī, notiks AS Latvijas zoovetapgāde nekustamā īpašuma izsole, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Nekustamais īpašums atrodas Preiļos, Daugavpils ielā 73 un sastāv no divām ēkām.

Izsoles sākuma cena ir 6100 eiro, izsoles solis – 300 eiro. Šī ir pirmā nekustamā īpašuma izsole. Kopējā būves platība ir 829,5 kvadrātmetri.

Parāda piedzinējs ir Valsts ieņēmumu dienests, kā arī Preiļu novada dome.

Db.lv jau rakstīja, ka, konstatējot vairākus un ilgstošus Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pērnā gada jūlijā nolēma izslēgt AS Latvijas Zoovetapgāde akcijas no regulētā tirgus, informē FKTK.

Šāds lēmums ir pieņemts, jo AS Latvijas Zoovetapgāde ilgstoši nav ievērojusi likuma prasības par revidētu gada pārskatu publicēšanu, tādējādi savlaicīgi nenodrošinot ieguldītājiem ticamu finanšu informāciju par uzņēmumu. Līdz lēmuma pieņemšanas dienai joprojām nav publiskoti revidētie 2011., 2012., un 2013. gada pārskati un starpperiodu pārskats par 2014. gada trīs mēnešiem.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi a/s Latvijas zoovetapgāde maksātnespējas procesu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Iepriekš NASDAQ OMX Riga birža apturēja tirdzniecību ar uzņēmuma akcijām, pamatojoties uz ziņu aģentūras Baltic Business Service mājas lapā publicēto informāciju par tiesas 27. aprīlī ierosināto Latvijas zoovetapgādes maksātnespējas lietu.

Latvijas zoovetapgāde gan tajā dienā sniedza biržai komentāru, ka uzņēmuma rīcībā nav oficiālas informācijas par to, ka tiesa šo lietu ir ierosinājusi. Pēc tam tirdzniecību biržā atjaunoja.

Uzņēmums arī paziņojumā norādīja, ka, tiklīdz tā rīcībā būs oficiāla informācija, tā tiks sniegta biržai.

Latvijas zoovetapgādes akcija biržā maksā 0.63 Ls.

Latvijas zoovetapgāde šovakar biržā iesniegusi paziņojumu, ka ir saņēmusi tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu, pamatojoties uz Hamburger Leistungsfutter GmbH pieteikumu. Uzņēmuma vadība nepiekrīt maksātnespējas lietas ierosināšanas pamatojumam, un šobrīd tiek skaidroti visi apstākļi un ar procesa virzību saistītie fakti.

Biržas NASDAQ OMX Riga valde piemērojusi uzraudzības statusu a/s Latvijas Zoovetapgāde.

Latvijas Zoovetapgāde 2009. gada 5. maijā plkst. 17:04 iesniedza paziņojumu biržas informācijas sistēmā, kurā informēja par to, ka Sabiedrības valde ir saņēmusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2009. gada 27.aprīļa lēmumu par sabiedrības maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu, pamatojoties uz Hamburger Leistungsfutter GmbH pieteikumu.

Biržas noteikumi paredz Uzraudzības statusa piemērošanu gadījumos, kad ir ierosināts emitenta maksātnespējas process.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš NASDAQ OMX Riga birža apturēja tirdzniecību ar uzņēmuma akcijām, pamatojoties uz ziņu aģentūras Baltic Business Service mājas lapā publicēto informāciju par tiesas 27. aprīlī ierosināto Latvijas Zoovetapgādes maksātnespējas lietu.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi atcelt 3.februārī piemēroto uzraudzības statusu a/s Latvijas Zoovetapgāde, bet vienlaicīgi ir piemērots jauns.

Februārī uzņēmumam tika piemērots uzraudzības statuss, jo a/s Latvijas Zoovetapgāde līdz 3.februārim nebija veikusi 2009. gada maksas par akciju kotēšanu Otrajā sarakstā fiksētās daļas apmaksu, biržas noteiktajā termiņā un nokavējums pārsniedza sešus mēnešus.

Šobrīd uzņēmums ir veicis atmaksu, tāpēc nav spēkā apstākļi, uz kuriem uzņēmumam februārī tika piemērots uzraudzības statuss.

Ņemot vērā to, ka uzņēmuma parādsaistības pārsniedz tās aktīvus saskaņā ar informāciju, kas ir sniegta a/s Latvijas Zoovetapgāde finanšu pārskatos, kā arī Latvijas Vēstnesī publicētos paziņojumus par uzņēmuma īpašumu izsolēm, biržas valde ir nolēmusi piemērot uzņēmumam jaunu uzraudzības statusu, kas nosaka, ka biržai ir tiesības piemērot emitentam uzraudzības statusu, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību, ja emitents ir atzinis savu maksātnespēju, vai emitentam ilgstoši ir maksātspējas problēmas.

Valsts apsver tiesvedību ar diviem lielākajiem zāļu ražotāja Grindeks akcionāriem par pagājušajā gadā valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā valsts, iespējams, zaudējusi divus miljonus eiro.

Šodien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja Privatizācijas aģentūras (PA) ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo Grindeks akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās Grindeks akcijas kopumā par 846 153 eiro.

Pagājušā gada novembrī Saeimas frakcijas No sirds Latvijai (NSL) deputāti ar vēstuli vērstās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena Grindeks akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka Grindeks akcionāriem - Lipmanu ģimenei - bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

AS Liepājas metalurgs kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās - kopā 93% - Liepājas metalurga akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem, teikts piektdienas pēcpusdienā izplatītajā Liepājas metalurga kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia vēstulē akcionāriem.

Prudentia vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot Prudentia Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Latvijas fintech uzņēmuma DelfinGroup darbinieki akciju opciju programmas ietvaros veikuši pirmo akciju opciju konvertāciju akcijās, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem ar iespēju piedalīties akcionāru sapulcēs, pieņemt lēmumus par uzņēmuma attīstību un saņemt uzņēmuma izmaksātās dividendes.

Kopumā pēc akciju opciju konvertācijas biržā tika iekļautas 57 911 DelfinGroup papildu akcijas.

Uzņēmums pērn aizsāka Latvijā unikālu programmu, atbilstoši kurai DelfinGroup kopsummā emitēs 450 000 akciju. Opciju programma paredz opciju piešķiršanu uzņēmuma darbiniekiem četru gadu laikā, līdz ar to visiem darbiniekiem, kuri nostrādājuši vismaz vienu gadu, ik gadu tiks piešķirtas jaunas akciju opcijas. Tās ir tiesības uzņēmuma darbiniekiem iegādāties DelfinGroup akcijas par nominālvērtību, vēlāk pēc opciju konvertācijas dodot iespēju pelnīt papildu līdzekļus līdz ar uzņēmuma attīstību. Pērn opciju saņemšanai kvalificējās 202 DelfinGroup darbinieki.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Krievijas metalurģijas kompānija Daļpolimetall aktīvi interesējas par finanšu grūtību māktās AS Liepājas metalurgs iegādi.

«Ja mums izdosies vienoties ar akcionāriem un kreditoru klubu, esam gatavi sākt ražošanu uzņēmumā trīs četru nedēļu laikā,» laikrakstam Vesti Segodņa apstiprinājis Daļpolimetall direktoru padomes priekšsēdētājs Eduards Janakovs.

To, ka šī kompānija ir starp investoriem, Dienas biznesam apstiprināja arī Sergejs Zaharjins. Viņš arī norādīja, kas šis, protams, neesot vienīgais investors.

Krievijas uzņēmuma pārstāvji vairākas reizes apmeklējuši Liepājas metalurgu un tikušies ar tā akcionāriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu. Ar abiem akcionāriem esot panākta iepriekšēja vienošanās par akciju iegādi, tikšanās ar trešo akcionāru Kirovu Lipmanu tiek plānota tuvākajā laikā.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA «Baltstor» un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA «Lenoka» par sistemātisku netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu piegādātājiem.

Šis ir pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatē Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu.

NMPAL stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un tā mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā. Lai novērtētu likuma ieviešanas gaitu, KP 2016. gadā un 2017. gada pirmajā pusgadā īstenoja tirgus uzraudzību, kuras laikā saskatīja iespējamas neatbilstības NMPAL normām SIA «Baltstor» un SIA «Lenoka» darbībās.

KP lietas izpēte aptvēra 30 piegādātājus, kas sadarbojas ar Baltstor mazumtirdzniecības kooperāciju, piecās izlases kārtībā atlasītās preču kategorijās – maize un tās izstrādājumi, gaļa un tās izstrādājumi, piens un piena produkti, graudu produkti un bezalkoholiskie dzērieni.

Pirms dažām nedēļām — 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tiek ieviesta dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā koncepcija un noteikts tā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā (DSM) ir tie tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci Latvijas teritorijā. Noteikumu pārkāpumi draud ar būtiskiem naudas sodiem – no 0,05 līdz 2% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, atkarībā no tā, vai pārkāpums ir pirmreizējs, atkārtots un vai tirgus dalībnieks pildījis tam uzlikto tiesisko pienākumu.

Šā gada deviņos mēnešos pieaudzis Latvijas zoovetapgādes apgrozījums un samazinājušies zaudējumi, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Latvijas zoovetapgādes apgrozījums sasniedzis 228 tūkstošus latu, gada laikā palielinoties par 8%. Savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājušies par 56% līdz 74 tūkstošiem latu.

Uzņēmuma vadība norāda, ka turpinās cīņu, lai atgūtu zaudētās pozīcijas savā nozarē. Uzņēmuma vadība un padome turpinās savu iesākto darbību mērķu un uzdevumu sasniegšanai, ņemot vērā priekšnosacījumus, ka Eiropas un pasaules ekonomiskā situācija uzlabojas.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Latvijas zoovetapgāde akcionāru sapulcē oktobrī nolemts turpināt uzņēmuma darbību, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tomēr izsludināta jauna akcionāru sapulce 15. novembrī, kuras laikā tiks izskatīts jautājums par sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.