NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi piemērot uzraudzības statusu AS VEF Radiotehnika RRR un AS Latvijas zoovetapgāde, liecina paziņojums biržā.

Abiem uzņēmumiem uzraudzības statuss piemērots, jo tie līdz 6. maijam nav iesnieguši 2013. gada revidētu gada pārskatu. AS Latvijas zoovetapgāde uzraudzības statuss jau tika piemērots 2010. gada 29.jūlijā, un tas ir papildināts 2012.gada 2. maijā, 2013. gada 2.maijā, kā arī šodien.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību, skaidro biržas pārstāvji. Biržas noteikumi paredz uzraudzības statusa noteikšanu gadījumos, kad emitenti neievēro biržas noteikumos noteiktās regulāri sniedzamās informācijas iesniegšanas termiņus un kārtību.

Jau ziņots, ka februārī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu ierosināt AS Latvijas zoovetapgāde tiesikās aizsardzības procesa lietu. AS Latvijas zoovetapgāde tika noteikts termiņš tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem līdz 20.aprīlim.

Konstatējot vairākus un ilgstošus Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi izslēgt AS Latvijas Zoovetapgāde akcijas no regulētā tirgus, informē FKTK.

Uzņēmuma akcijas tika kotētas NASDAQ OMX Riga Otrajā sarakstā.

Šāds lēmums ir pieņemts, jo AS Latvijas Zoovetapgāde ilgstoši nav ievērojusi likuma prasības par revidētu gada pārskatu publicēšanu, tādējādi savlaicīgi nenodrošinot ieguldītājiem ticamu finanšu informāciju par uzņēmumu. Līdz lēmuma pieņemšanas dienai joprojām nav publiskoti revidētie 2011., 2012., un 2013. gada pārskati un starpperiodu pārskats par 2014. gada trīs mēnešiem.

Papildus konstatēts, ka tirgus dalībnieks likumā noteiktajā termiņā un kārtībā nav atklājis informāciju par vairākiem būtiskiem notikumiem, tai skaitā, šķīrējtiesā un tiesā iesniegtajām prasībām pret to, tiesas pieņemtajiem lēmumiem, izmaiņām akciju sabiedrības padomē un citu. Arī pēc vairākiem FKTK pieprasījumiem informācija ne ieguldītājiem, ne uzraugam netika nodrošināta.

Rīgas Fondu biržas valde nolēmusi izteikt brīdinājumu AS Latvijas zoovetapgāde par Biržas noteikumu pārkāpumu, liecina paziņojums biržā.

Brīdinājums izteikts, jo Latvijas zoovetapgāde maijā iesniegusi biržai revidētu 2007.gada pārskatu, kuru bija revidējis zvērināts revidents SIA Audits Pluss. Kopš revidētā 2006. gada pārskata iesniegšanas, kuru revidēja zvērināts revidents SIA Reko, AS Latvijas zoovetapgāde nebija biržu informējusi par revidenta maiņu.

Līdz ar to Latvijas zoovetapgāde ir pārkāpusi Biržas noteikumus, kas paredz, ka sabiedrība nekavējoties atklāj informāciju par izmaiņām valdes vai padomes sastāvā un revidenta vai prokūrista maiņu.

Jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, jau šobrīd liek domāt, ka nodokļu maksātājiem arī šā likuma normu izprašanai būs nepieciešams veltīt pietiekami ilgu laiku, lai nekļūdītos niansēs.

Uzreiz jāsaka – sākotnēji tika solīts, ka jaunais likums būs daudz plašāks un tādēļ nebūs nepieciešami likuma piemērošanas noteikumi, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka, neskatoties uz likuma apjomīgumu, tomēr tiek gatavoti arī tā piemērošanas noteikumi. Tādējādi, tāpat kā līdz šim, meklējot atbildes uz jautājumiem par savu darījumu aplikšanu, nodokļu maksātājiem būs jāspēj orientēties vienlaikus vismaz divos normatīvajos aktos.

Runājot par jauno likumu, īpaši atgādinām, ka PVN piemērošanu regulē ne tikai PVN likums (vecais vai jaunais), bet arī PVN Eiropas Savienības (ES) Regula Nr. 282/2011 (Regula). Regula ir spēkā no 2011.gada 1.jūlija un tiek tieši piemērota visās dalībvalstīs, tādēļ tā nekad netiks iestrādāta likumā. Nodokļu maksātājiem Regulas normas ir jāskata vienlaikus gan ar jaunā, gan vecā likuma normām. Tomēr mūsu praksē bieži sastopamies ar gadījumiem, kad nodokļu maksātāji pat nezina par Regulu vai ir aizmirsuši par tās esamību un VID, skaidrojot PVN piemērošanu, diemžēl to arī nereklamē. Sevišķi svarīgi iepazīties ar Regulu ir tad, ja sniedzat pakalpojumus citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu personām.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi a/s Latvijas zoovetapgāde maksātnespējas procesu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Iepriekš NASDAQ OMX Riga birža apturēja tirdzniecību ar uzņēmuma akcijām, pamatojoties uz ziņu aģentūras Baltic Business Service mājas lapā publicēto informāciju par tiesas 27. aprīlī ierosināto Latvijas zoovetapgādes maksātnespējas lietu.

Latvijas zoovetapgāde gan tajā dienā sniedza biržai komentāru, ka uzņēmuma rīcībā nav oficiālas informācijas par to, ka tiesa šo lietu ir ierosinājusi. Pēc tam tirdzniecību biržā atjaunoja.

Uzņēmums arī paziņojumā norādīja, ka, tiklīdz tā rīcībā būs oficiāla informācija, tā tiks sniegta biržai.

Latvijas zoovetapgādes akcija biržā maksā 0.63 Ls.

Latvijas zoovetapgāde šovakar biržā iesniegusi paziņojumu, ka ir saņēmusi tiesas lēmumu par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu, pamatojoties uz Hamburger Leistungsfutter GmbH pieteikumu. Uzņēmuma vadība nepiekrīt maksātnespējas lietas ierosināšanas pamatojumam, un šobrīd tiek skaidroti visi apstākļi un ar procesa virzību saistītie fakti.

Biržas NASDAQ OMX Riga valde piemērojusi uzraudzības statusu a/s Latvijas Zoovetapgāde.

Latvijas Zoovetapgāde 2009. gada 5. maijā plkst. 17:04 iesniedza paziņojumu biržas informācijas sistēmā, kurā informēja par to, ka Sabiedrības valde ir saņēmusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2009. gada 27.aprīļa lēmumu par sabiedrības maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu, pamatojoties uz Hamburger Leistungsfutter GmbH pieteikumu.

Biržas noteikumi paredz Uzraudzības statusa piemērošanu gadījumos, kad ir ierosināts emitenta maksātnespējas process.

Uzraudzības statusa piemērošana nepieciešama, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību.

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš NASDAQ OMX Riga birža apturēja tirdzniecību ar uzņēmuma akcijām, pamatojoties uz ziņu aģentūras Baltic Business Service mājas lapā publicēto informāciju par tiesas 27. aprīlī ierosināto Latvijas Zoovetapgādes maksātnespējas lietu.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi atcelt 3.februārī piemēroto uzraudzības statusu a/s Latvijas Zoovetapgāde, bet vienlaicīgi ir piemērots jauns.

Februārī uzņēmumam tika piemērots uzraudzības statuss, jo a/s Latvijas Zoovetapgāde līdz 3.februārim nebija veikusi 2009. gada maksas par akciju kotēšanu Otrajā sarakstā fiksētās daļas apmaksu, biržas noteiktajā termiņā un nokavējums pārsniedza sešus mēnešus.

Šobrīd uzņēmums ir veicis atmaksu, tāpēc nav spēkā apstākļi, uz kuriem uzņēmumam februārī tika piemērots uzraudzības statuss.

Ņemot vērā to, ka uzņēmuma parādsaistības pārsniedz tās aktīvus saskaņā ar informāciju, kas ir sniegta a/s Latvijas Zoovetapgāde finanšu pārskatos, kā arī Latvijas Vēstnesī publicētos paziņojumus par uzņēmuma īpašumu izsolēm, biržas valde ir nolēmusi piemērot uzņēmumam jaunu uzraudzības statusu, kas nosaka, ka biržai ir tiesības piemērot emitentam uzraudzības statusu, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību, ja emitents ir atzinis savu maksātnespēju, vai emitentam ilgstoši ir maksātspējas problēmas.

Piektdien, 13.novembrī, notiks AS Latvijas zoovetapgāde nekustamā īpašuma izsole, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Nekustamais īpašums atrodas Preiļos, Daugavpils ielā 73 un sastāv no divām ēkām.

Izsoles sākuma cena ir 6100 eiro, izsoles solis – 300 eiro. Šī ir pirmā nekustamā īpašuma izsole. Kopējā būves platība ir 829,5 kvadrātmetri.

Parāda piedzinējs ir Valsts ieņēmumu dienests, kā arī Preiļu novada dome.

Db.lv jau rakstīja, ka, konstatējot vairākus un ilgstošus Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pērnā gada jūlijā nolēma izslēgt AS Latvijas Zoovetapgāde akcijas no regulētā tirgus, informē FKTK.

Šāds lēmums ir pieņemts, jo AS Latvijas Zoovetapgāde ilgstoši nav ievērojusi likuma prasības par revidētu gada pārskatu publicēšanu, tādējādi savlaicīgi nenodrošinot ieguldītājiem ticamu finanšu informāciju par uzņēmumu. Līdz lēmuma pieņemšanas dienai joprojām nav publiskoti revidētie 2011., 2012., un 2013. gada pārskati un starpperiodu pārskats par 2014. gada trīs mēnešiem.

Rīgas Fondu biržas valde nolēmusi piemērot uzraudzības statusu AS Latvijas zoovetapgāde, liecina paziņojums biržā.

Biržas noteikumi paredz Uzraudzības statusa noteikšanu gadījumos, kad ir svarīgi piesaistīt tirgus dalībnieku uzmanību kādam nozīmīgam apstāklim. AS Latvijas zoovetapgāde 24. jūlijā publiskoja paziņojumu par kārtējās akcionāru sapulces atsaukšanu, taču 28. jūlijā tika publiskoti minētajā sapulcē pieņemtie lēmumi. Birža ir pieprasījusi sabiedrībai sniegt paskaidrojumus par minēto situāciju.

Db jau informēja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā AS Latvijas zoovetapgāde kārtējā akcionāru sapulcē mainīta uzņēmuma padome un valde.

No valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Aldis Taurītis, saglabājot viņam valdes locekļa amatu. No valdes locekļa amata nolemts atbrīvot Dinu Kleimani un Viju Enkuzenu.

Kopš 2008. gada 24. jūlija, kad, saskaņā ar notikušo akcionāru sapulci, tika veiktas izmaiņas uzņēmuma pārvaldes institūcijās, Uzņēmums un lielākie tā akcionāri ir iesaistīti vairākās tiesvedībās, kas ievērojami apgrūtina Uzņēmuma normālu saimniecisko darbību.

Diemžēl kopš akcionāru sapulces, iepriekšējā uzņēmuma padome un valde, pēc rakstisku aicinājumu saņemšanas, nav uzskatījusi par nepieciešamu kontaktēties ar jaunajiem valdes locekļiem, kā arī nav sniegusi pieprasīto informāciju, jaunajai valdei ir tikusi liegta pieeja uzņēmuma biroja telpām un grāmatvedības informācijai, tādējādi uzņēmums nav varējis laicīgi norēķināties ne ar uzņēmuma darbiniekiem, ne arī ar tā piegādātājiem.

Iepazīstoties ar to informāciju, kas ir pieejama jaunajai uzņēmuma vadībai, nākas konstatēt, ka atsevišķiem uzņēmuma vadības locekļiem, kas vienlaikus ir bijuši arī vieni no tā lielākajiem akcionāriem, ir veikti maksājumi ārpus darba attiecībām no uzņēmuma naudas līdzekļiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, kā arī uzņēmums ir galvojis tiem par labu izsniegtajiem aizdevumiem, par kuriem pašlaik netiek maksāts.

Pagājušā gada nogalē veiktie grozījumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā un attiecīgas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos nosaka prasību no 1.aprīļa piemērot apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru piegādēm, taču par to aizvien ir daudz neskaidrību, atzina auditorkompānijas SIA KPMG Baltic vecākā projektu vadītāja Gunta Kauliņa.

Eksperte uzsvēra, ka reversās kārtības piemērošana vienlīdz svarīga ir gan preču piegādātājiem un tirgotājiem, gan arī pircējiem, jo nodokļa piemērošanā ir iesaistītas abas puses, ja vien tās ir reģistrētas PVN maksātājas. Līdz šim lielākās neskaidrības bija saistītas ar diviem jautājumiem - kādām precēm konkrēti reversā kārtība ir piemērojama; vai un kā reversā kārtība ir piemērojama mazumtirdzniecībā?

Atbildes uz atsevišķiem jautājumiem ir atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētajā metodiskajā materiālā par PVN piemērošanu elektronikai, kur ir sniegta VID izpratne par jaunās PVN likuma normas praktisko piemērošanu.

Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ skatīs Laima un Staburadze iespējamā reiderisma gadījumu un uzņēmumu kontu apķīlāšanu. Demokrātiskā Eiropas Savienības valstī nav pieļaujama situācija, kad ar tiesas starpniecību var tikt apdraudēta nacionāla mēroga ražotāju pastāvēšana. Šāda likuma doto iespēju izmantošana grauj Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju, un starptautiskā līmenī mūs pozicionē kā investīcijām nelabvēlīgu valsti.

Reiderisms ir ļoti nopietna problēma Latvijas uzņēmējdarbības vidē, uz to ne reizi vien norādījusi gan Ārvalstu Investoru padome, gan Latvijas uzņēmēji. Pirms pāris gadiem galvenās reiderisma shēmas bija amatpersonu nomaiņa uzņēmumu valdēs un padomēs, akcionāru maiņa fiktīvās akcionāru sapulcēs un ātra šo izmaiņu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā.

Pagājušajā gadā pieņemtie Komerclikuma grozījumi šādas reiderisma darbības izslēdz, diemžēl vienas nocirstas pūķa galvas vietā jau izaugušas citas.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušas arvien jaunas ziņas par iespējamu reiderismu un tā īstenošanas shēmām. Kā galvenais instruments minēta civiltiesisku strīdu konstruēšana ar dažādu prasījumu palīdzību un prasības nodrošinājuma panākšana mantiskā izteiksmē. Piekrītu tiem Civilprocesa likuma ekspertiem, kuri saka – galvenā problēma nav pašā likumā, bet gan tā normu greizā piemērošanā. Tomēr ja reiz likuma normu nepareizai piemērošanai radies sistēmisks raksturs, likumdevējam jālemj par grozījumu veikšanu šīs problēmas novēršanai. Galvenais strīdus ābols ir prasības nodrošinājuma piemērošana, kura, kā liecina pēdējā laika notikumi, vienu no civiltiesiskā strīdā iesaistītājām pusēm nostāda acīmredzami neizdevīgākā situācijā kā otru. Tomēr šis pats likums pieļauj arī iespēju abas puses nostādīt vienlīdzīgās starta pozīcijās, kā to paredz Civilprocesa likumā nostiprinātais sacīkstes princips. Tiesai ir iespēja likt prasītājam ieskaitīt prasības nodrošinājumam analoģisku summu tiesu izpildītāja kontā līdz civiltiesiskā strīda izskatīšanai pēc būtības.

Lai uzlabotu esošo uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanu, piedāvāts noteikt, ka uzņēmums vienu reizi gadā var mainīt nodokļa piemērošanas kārtību.

Finanšu ministrija (FM) rosina izstrādāt grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, nosakot, ka komersantam ir iespēja vienu reizi taksācijas gada laikā mainīt nodokļa piemērošanas kārtību - atbilstot noteiktajiem kritērijiem, vienu reizi gadā deklarēt atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas vai pārtraukt nodokļa atbrīvojuma piemērošanu.

Pirms izmaiņām «dienesta auto nodokļa» piemērošanā uzņēmumam jāsamaksā nodoklis līdz tam mēnesim (ieskaitot), kad tiek veikta tā piemērošanas maiņa.

DB jau rakstīja – lai nemaksātu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, godīgie uzņēmēji spiesti tērēt laiku un līdzekļus, lai reģistrētos kā nodokļa nemaksātāji. Pašlaik likums nosaka, ka deklarēšana par attiecīgo kalendāro gadu veicama līdz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrim, kas nozīmē - ja šogad komersants nevēlējās maksāt «dienesta auto nodokli», viņam tas bija jādeklarē Ceļu satiksmes drošības direkcijā līdz pērnā gada beigām. Arī tiem, kas pērn visu gadu nodokli bija maksājuši. Ja uzņēmējs to nokavējis, aizmirsis vai maldīgi pieņēmis, ka pārreģistrēties nevajag, nodoklis jāmaksā.

Šā gada deviņos mēnešos pieaudzis Latvijas zoovetapgādes apgrozījums un samazinājušies zaudējumi, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Latvijas zoovetapgādes apgrozījums sasniedzis 228 tūkstošus latu, gada laikā palielinoties par 8%. Savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājušies par 56% līdz 74 tūkstošiem latu.

Uzņēmuma vadība norāda, ka turpinās cīņu, lai atgūtu zaudētās pozīcijas savā nozarē. Uzņēmuma vadība un padome turpinās savu iesākto darbību mērķu un uzdevumu sasniegšanai, ņemot vērā priekšnosacījumus, ka Eiropas un pasaules ekonomiskā situācija uzlabojas.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Latvijas zoovetapgāde akcionāru sapulcē oktobrī nolemts turpināt uzņēmuma darbību, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tomēr izsludināta jauna akcionāru sapulce 15. novembrī, kuras laikā tiks izskatīts jautājums par sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

a/s Latvijas zoovetapgāde akcionāru sapulcē nolemts turpināt uzņēmuma darbību, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tomēr izsludināta jauna akcionāru sapulce 15. novembrī, kuras laikā tiks izskatīts jautājums par sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Birža gada sākumā uzņēmumam piemēroja uzraudzības statusu un papildus nosacījumus, jo emitents nebija samaksājis kotēšanas maksu biržas noteiktajā apjomā un termiņos un samaksas nokavējums pārsniedz sešus mēnešus. Toreiz biržas pārstāvji norādīja, ka nepieciešamības gadījumā lems par uzņēmuma akciju izslēgšanu no biržas.

Latvijas zoovetapgāde piedāvā Latvijas tirgū barības vielas, barības piedevas, profilaktiskās vakcīnas, medikamentus.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada pirmajā pusgadā Latvijas zoovetapgādes zaudējumi sasnieguši gandrīz 70 tūkstošus latu, kas ir par 46% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Lai klātienē izrunātu uzņēmējiem neskaidros jautājumus saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciētajām izmaiņām un jaunu prasību piemērošanu tranzīta procedūrai, kā tas tika atspoguļots 2015. gada 29. septembra laikrakstā Dienas Bizness, 2015. gada 6.oktobrī notika VID vadības ierosināta tikšanās ar tranzīta nozares uzņēmumu pārstāvjiem un šos uzņēmumus pārstāvošo asociāciju vadītājiem.

Reaģējot uz laikrakstā Dienas Bizness izskanējušo informāciju par to, ka tranzīta uzņēmumiem radušās būtiskas neskaidrības un neapmierinātība saistībā ar izmaiņām tranzīta procedūras piemērošanā, kas palielina arī šīm procedūrām nepieciešamo laiku, VID ģenerāldirektore aicināja iesaistītos Latvijas tranzīta nozares pārstāvjus risināt radušos jautājumus klātienē un aicināja uz tikšanos, lai pārrunātu aktuālos jautājumus tranzīta jomā kopumā.

Tikšanās laikā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsvērusi: «Es pati dodu priekšroku konstruktīvai sarunai, dialogam – gan savās attiecībās ar iestādes darbiniekiem, gan ar nodokļu maksātājiem un sadarbības partneriem. Tādēļ iespējami operatīvi organizēju šo tikšanos, lai ar jums visiem klātienē konstruktīvi pārrunātu radušās neskaidrības, skaidrotu faktisko situāciju un kopīgi rastu optimālo risinājumu, kas ļautu jums un mums pilnvērtīgi un sekmīgi turpināt darbu.»

Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana bez saskaņošanas EK var radīt neprognozējamas sekas. Lai arī likums par SEN stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, lauksaimniekiem nav skaidrības par tā piemērošanu. Jautājums vēl nav saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK). Tikmēr ministrijas šo jautājumu savstarpēji pārspēlē viena otrai, lai veiktu saskaņošanu ar EK.

Viena pie otras

Par SEN atbildīgās – Ekonomikas ministrijas – pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka SEN piemēros apliekamajiem ienākumiem, kas gūti, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Likumā noteikti subsidētās elektroenerģijas nodokļa atvieglojumi jeb samazinātā subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme 5% apmērā atsevišķām nodokļa maksātāju grupām. Savukārt likuma 13. pantā noteikts, ka valdībai jāizdod noteikumi šīs samazinātās nodokļa likmes piemērošanai, administrēšanai, kontrolēšanai, kā arī de minimis atbalsta uzskaitei.

Šo de minimis atbalsta piemērošanas procesu komersantiem ar EK skaņo Zemkopības ministrija, klāsta EM pārstāve. Savukārt Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte skaidro, ka SEN likums pēc būtības ir EM jautājums un viņu kompetencē ir subsidētās enerģijas nodokļa mehānisma saskaņošana ar EK. Enerģijas ražotājiem, uz kuriem attieksies likuma 5. panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētās nodokļa likmes piemērošana, t.i., 5% likme no 2014. gada 1. janvāra, tiks uzskaitīta de minimis atbalsta ietvaros, un par minētajiem likuma punktiem ir paredzēts atsevišķi uzsākt sarunas ar EK, skaidro R. Rudzīte. No ministriju atbildēm var secināt, ka šādas sarunas vēl nemaz nav sāktas.

Garo pievienotās vērtības nodokļu (PVN) atmaksas termiņu dēļ uzņēmēji būvmateriālus sāk iegādāties no ārzemēm, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pastāstīja biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība pārstāve Ieva Lapiņa.

Viņa atzina, ka būvnieki, kopš šogad stājās spēkā grozījumi likumā par PVN, kas paredz reverso jeb apgriezto nodokļa piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, jau ir saskārušies ar ļoti daudzām problēmām, kas galvenokārt ir saistītas ar līdz galam nesakārtotajiem jautājumiem būvniecības likumos. «Tieši ar terminoloģiju tie [nesakārtotie jautājumi] vairāk vai mazāk ir saistīti,» sacīja Lapiņa.

Biedrības pārstāve arī informēja, ka biedrība šogad ir tikusies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai pārrunātu būvuzņēmēju problēmas. «Problēmas sīki esam izrunājuši un izanalizējuši, un kā pagaidu risinājumu, kamēr nav pieņemts jaunais Būvniecības likums, kas ir ļoti nepieciešams, esam sagatavojuši ieteikumus VID metodiskā materiāla izstrādei. Visticamāk, šodien [otrdien] vai rīt no rīta [trešdien] tiks iesniegti,» teica Lapiņa.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma projektā, kas pašlaik tiek izskatīts Saeimā, kopumā ir saglabātas šā gada 1. jūlijā spēkā esošā likuma normas, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Likumprojekts neparedz revolucionāras izmaiņas un kopumā nemainās PVN piemērošana, tādējādi nodokļa maksātāju satraukumam par PVN piemērošanu pēc 2013. gada 1. janvāra, kad plānota PVN likuma spēkā stāšanās, nav pamata,» uzsver FM.

PVN likums galvenokārt redakcionāli precizē pašlaik spēkā esošās likuma normas, precizē vai paskaidro lietoto terminoloģiju, novērš pretrunas un dažādas interpretācijas iespējas, kā arī precizē administratīvās procedūras un vieglākai likuma normu piemērošanai sakārto likuma struktūru atbilstoši Eiropas Savienības Padomes direktīvai. «Jauninājumi līdzšinējā PVN piemērošanā ir saistīti ar nodokļa maksātājiem labvēlīgu normu ieviešanu un ar valsts pienākumu no 2013. gada 1. janvāra pārņemt direktīvu normas,» klāsta FM. Kā piemērus jaunām normām FM min normu par PVN piemērošanu lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos, par tiesībām neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem. Tāpar jauna norma paredzēta attiecībā uz tiesībām pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev PVN rēķinu.

Normatīvo aktu pretrunu dēļ samazinātā – 5% – subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme elektrības ražotājiem no biogāzes var būt grūti izcīnāma un pierādāma

Tādējādi subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumā paredzētās 5% likmes vietā šiem ražotājiem var nākties «samierināties» ar divreiz lielāku – 10% – nodokļa likmi. Lai saņemtu SEN nodokļa atlaidi, elektroenerģijas ražotājiem jāaizpilda un jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākotnējais iesniegums, pierādot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas procesa atbilstību SEN likmes piemērošanai. LAD pēc šo dokumentu saņemšanas mēneša laikā pārbauda nodokļa maksātāja atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pirms tam LAD ir jāizvērtē atbalsta pretendenta atbilstība šīs atlaides saņemšanai. Pēc Ekonomikas ministrijas pārstāves Evitas Urpenas sacītā, ministrija saņēmusi papildu ziņas par 11 uzņēmumiem, kuriem iepriekš noteiktās 10 % SEN likmes vietā tiks noteikta samazinātā – 5% SEN likme. Viņa arī aicināja uzņēmējus vērsties pie atbildīgajām iestādēm un noskaidrot visus neskaidros jautājumus. Šī nav vienīgā problēma, kas skar atjaunojamās enerģijas ražotājus. Kā zināms, Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi SEN ieviešanu, tāpēc pat vēl neesot skaidrs šī nodokļa liktenis. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs DB teica, ka tas ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Pēc divām nedēļām izskatīs Latvijas zoovetapgādes maksātnespējas lietu. 4.jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā tika izskatīta civillieta sakarā ar LMSIA Zemgaļi administratora Jāņa Zuzāna pieteikumu par Latvijas zoovetapgādes maksātnespējas atzīšanu, liecina Latvijas zoovetapgādes valdes paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Tiesa pieņēma lēmumu lietas izskatīšanu par Latvijas zoovetapgādes maksātnespējas atzīšanu sakarā ar administratores lūgumu atlikt. Lieta tiks izskatīta 19.jūnijā.

Latvijas zoovetapgāde iesniedza tiesai iesniegumu, kam pievienoja pierādījumus, ka Zemgaļu administratora Jāņa Zuzāna pieteikums par Latvijas zoovetapgādes maksātnespējas atzīšanu ir nepamatots, tajā izklāstītie fakti un pievienotie dokumenti neatbilst Maksātnespējas likuma prasībām.

Latvijas zoovetapgāde vadība iepriekš biržā izplatīja ziņojumu, ka Zemgaļu administratora pieteikums tiesā ir nepamatots, tajā minētie apstākļi un fakti ir apšaubāmi, kā arīnav saprotami šī pieteikuma iesniegšanai tiesā apsvērumi.

A/s Latvijas zoovetapgāde akcionāru sapulcē nolemts neizslēgt uzņēmuma akcijas no NASDAQ OMX Riga biržas, liecina kompānijas paziņojums biržā.

Arī iepriekšējā akcionāru sapulcē oktobra beigās uzņēmuma akcionāri izlēma neizslēgt akcijas no biržas, taču noteica jaunu sapulci, kurā lemt par šo pašu jautājumu.

NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi atcelt papildus uzraudzības statusu, kas uzņēmumam tika piemērots 15. novembrī atbilstoši biržas noteikumiem, kas nosaka, ka biržai ir tiesības piemērot uzraudzības statusu, ja tuvāko sešu mēnešu laikā plānotas darbības, kuru rezultātā emitenta finanšu instrumenti tiktu izslēgti no regulētā tirgus.

Biržas valde 29. jūlijā piemēroja Latvijas zoovetapgādei uzraudzības statusu atbilstoši noteikumiem, lai piesaistītu tirgus dalībnieku uzmanību, ja emitents ir atzinis savu maksātnespēju, vai emitentam ilgstoši ir maksātspējas problēmas.

A/s Latvijas Zoovetapgāde šā gada pirmā ceturkšņa apgrozījums sarucis par 85.7 % salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Tikmēr uzņēmuma zaudējumi pirmajā ceturksnī sasnieguši 85.7 tūkst. Ls. Jāpiemin, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī Latvijas Zoovetapgāde bija spējusi strādāt ar 21.4 tūkst. Ls peļņu.

Latvijas Zoovetapgādes vadība straujo finanšu rādītāju pasliktināšanos skaidro ar paralizēto uzņēmuma darbību periodā no pagājušā gada jūlija līdz decembrim.

Pašlaik tiek veiktas pārrunas ar ārzemju partneriem par parādu nomaksu, veidojot maksājumu grafikus, un jaunu preču piegādes iespējām, lai uzņēmums varētu veikt saimniecisko darbību un nodrošināt ar nepieciešamām precēm Latvijas veterinārārstus, zemniekus, lauksaimniekus, tā uzņēmuma vadība.