Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Lauku atbalsta dienests (LAD) turpina maksāt avansu par atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM) 70% apmērā.

Septembrī tiks uzsākti maksājumi vēl trīs atbalsta veidiem - atdalītajiem PVTM par laukaugu platībām ar atbalsta likmi LVL 20.44 apmērā par hektāru. 70% avanss veido 14.31 Ls par hektāru. Tas ir vēsturiskais maksājums par 2009.gadā apstiprinātajām PVTM par laukaugu platībām.

Atdalītajiem PVTM par platībām atbalsta likme ir 22.89 Ls par hektāru. Septembrī izmaksājamais 70% avanss ir 16.02 Ls par hektāru, kas arī ir vēsturiskais maksājums par 2006.gadā apstiprinātajām PVTM par laukaugu platībām vai 2006.gadā līgumā noteiktajām platībām ar kartupeļu cietes ražotāju.

Atdalītajiem PVTM par liellopiem atbalsta likme plānota 35.56 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Septembrī izmaksājamais 70% veido 24.90 Ls par vienu dzīvnieku. Tas ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010.gada 31.decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Lauku atbalsta dienests (LAD) šā gada augustā uzsāks izmaksu atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM). Lauksaimnieki varēs saņemt avansu 70% apmērā.

Kopumā avansā no Latvijas budžeta finanšu līdzekļiem LAD plāno izmaksāt 21,5 milj. Ls.

Atdalītajam PVTM par liellopiem (ALM) aprēķinātā atbalsta likme ir 33,67 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 23,57 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. ALM ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010. gada 31. decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Atdalītajam PVTM par laukaugu platībām (ALA) aprēķinātā atbalsta likme ir 19,26 Ls par hektāru. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 13,48 Ls par hektāru. Šis ir vēsturiskais maksājums par 2009. gadā apstiprinātajām laukaugu platībām papildu valsts tiešajiem maksājumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo, ka 13.09.2007. ir saņēmusi izskatīšanai akciju sabiedrības Rīgas raugs akcionāra sabiedrības JÄSTBOLAGET AB (reģ. nr. 556033-4830) iesniegumu atļaujas izteikt akciju sabiedrības Rīgas raugs obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu saņemšanai.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā minētās informācijas ir noteikta Ls 6.40. Akciju atpirkšanas piedāvājumu akciju sabiedrības Rīgas raugs

akcionāri var pieņemt trīsdesmit dienu laikā, skaitot no nākamās dienas pēc sludinājuma par akciju atpirkšanas piedāvājumu publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Akciju atpirkšanas piedāvājums ir spēkā tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma par atļauju izteikt minēto akciju atpirkšanas piedāvājumu pieņemšanas.

Ceturtdien (6. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Lietuvas uzņēmums Rokiškio sūris, kura akciju cena palielinājās par 4,49%, sasniedzot 14,46 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija sadzīves tehnikas ražotājam Snaige, kura akciju cena samazinājās par 3,45% un slēgšanas brīdī bija 1,71 LVL.

Ar Lietuvas uzņēmuma TEO LT akcijām tika veikti visvairāk darījumi (129) - pērkot un pārdodot 722 870 akcijas 355 935,83 LVL apjomā. TEO LT akcijām bija arī vislielākais apgrozījums Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 6. septembrī kopumā veikti 768 darījumi un tirgotas 1 617 961 akcijas, veidojot 2 323 691,52 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Vilkyškiu pienine, kura akciju cena palielinājās par 4,74%, sasniedzot 1,17 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam Rīgas raugs, kura akciju cena samazinājās par 13,27% un slēgšanas brīdī bija 2,55 LVL.

Trešdien (12. septembrī) Baltijas fondu biržas (BFB) oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Starman, kura akciju cena palielinājās par 14,80%, sasniedzot 4,03 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam Panevežio statybos trestas, kura akciju cena samazinājās par 2,18% un slēgšanas brīdī bija 4,57 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (105) - pērkot un pārdodot 120 770 akcijas 118 617,33 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija uzņēmuma City Service akcijām - 587 218,00 LVL.

BFB oficiālajā sarakstā 12. septembrī kopumā veikti 815 darījumi un tirgotas 1 910 572 akcijas, veidojot 2 709 905,01 LVL apgrozījumu. BFB otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rīgas raugs, kura akciju cena palielinājās par 14,72%, sasniedzot 2,65 LVL par vienu akciju.

Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam Snoras, kura akciju cena samazinājās par 9,76% un slēgšanas brīdī bija 2,46 LVL. Ar Snoras akcijām tika veikti visvairāk darījumi (86) - pērkot un pārdodot 190 695 akcijas 199 259,95 LVL apjomā.

Pirmdien (10. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Snaige, kuras akciju cena palielinājās par 3,45%, sasniedzot 1,83 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Vilniaus baldai, kuras akciju cena samazinājās par 4,50% un slēgšanas brīdī bija 4,28 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 10. septembrī kopumā veikti 861 darījumi un tirgotas 1 036 150 akcijas, veidojot 2 207 789,36 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Linas, kurai akciju cena palielinājās par 2,5%, sasniedzot 0,08 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rīgas raugs, kuras akciju cena samazinājās par 8,70% un slēgšanas brīdī bija 2,31 LVL.

Pirmdien (3. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Panevevežio statybos trestas, kuras akciju cena palielinājās par 3,73%, sasniedzot 4,13 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rokiškio sūris, kuras akciju cena samazinājās par 2,54% un slēgšanas brīdī bija 13,69 LVL.

Ar a/s Ūkio bankasakcijām tika veikti visvairāk darījumi (127) - pērkot un pārdodot 612 298 akcijas 609 423,03 LVL apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 3. septembrī kopumā veikti 708 darījumi un tirgotas 1 571 353 akcijas, veidojot 2 012 703,77 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Siguldas CMAS, kurai akciju cena palielinājās par 8,33%, sasniedzot 1,95 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rīgas raugs, kuras akciju cena samazinājās par 22,63% un slēgšanas brīdī bija 2,94 LVL.

No 1. oktobra Baltijas Tirgus uzturētāju programmai pievienojas Orion Securities un SEB Pank, lai veicinātu tirgus likviditāti, informē NASDAQ OMX Riga.

Orion Securities darbosies kā tirgus uzturētājs trīs uzņēmumu akcijām, savukārt SEB Pank nodrošinās tirgus likviditāti astoņu uzņēmumu akcijām, kas ir iekļautas Baltijas Oficiālajā sarakstā. AB bank Finasta, kas jau piedalās Baltijas Tirgus uzturētāju programmā, nodrošinās likviditāti vēl viena uzņēmuma akcijām.

NASDAQ OMX Baltijas Tirgus uzturētāju programma tika uzsākta šā gada 1. jūlijā. Lai rosinātu tirgus dalībniekus iesaistīties šajā brīvprātīgajā programmā, NASDAQ OMX piedāvā atlaides standarta tirdzniecības komisijas maksām 40% apmērā. Dalībniekam, kurš nodrošina likviditāti vismaz trim akcijām, pienākas tirdzniecības maksas atlaide par visām attiecīgajā tirgū tirgotajām akcijām.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti atbalstījuši papildu finansējuma piešķiršanu būvprogrammas izstrādei jaunajam Rīgas centram Torņakalnā. Jauno administratīvo ēku plānots celt ārpus Rīgas centra un veidot infrastruktūru neapgūtās teritorijās.

Ja reiz šāda jauna administratīvā centra vieta ir atrasta, mēs redzam, ka veidojas trīsstūris – vēsturiskais centrs, biznesa centrs Ķīpsalas dienvidu galā, un šis jaunais administratīvais centrs Torņakalnā. Intuitīvi jaunā centra vieta, manuprāt, ir izvēlēta ļoti pareizi. Tā ir pieejama gan publiskajam, gan sabiedriskajam transportam. Šādā administratīvajā kompleksā strādās ļoti daudz cilvēku, tāpēc vajag izprast, kā risināmas ar to saistītās problēmas. Šobrīd tur ir kaut kāda infrastruktūra, ko, iespējams, varētu īsā laikā sakārtot.

Šim jautājumam var saskatīt trīs pieejas. Pirmkārt, mēs varam ekstensīvi attīstīt šo vietu, kas Rīgas pilsētā arī līdz šim ir ticis darīts, respektīvi – sāksim celt, un tad jau redzēs, kas sanāks. Otrs veids ir uzlabot esošo infrastruktūru, un trešais veids ir veikt radikālas pārmaiņas. Pirmais veids būtu dīvains, kaut arī ļoti tipisks Latvijai. Savukārt trešais veids prasa lielus kapitālieguldījumus, bet tas ir izdarāms. Tikai šādā gadījumā Rīgas vadībai būtu jāpasniedz mūsu valsts kā liberāla, ārvalstu investīcijām atvērta pilsēta ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Akciju cena Liepājas metalurgam jau otro dienu pēc kārtas strauji turpina augt. Šodien tā ir palielinājusies par 22,36%, sasniedzot 3,94 LVL par vienu akciju, kas arī ir tās vēsturiskais maksimums.

Uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionāri (virs 5% no visa kapitāla) uz 31.03.2007:

Sergejs Zaharjins - 49,00%

Iļja Segals - 20,80%

Kirovs Lipmans - 17,70%

Ņemot vērā, ka AS Liepājas metalurgs akciju pieprasījuma uzdevumi koncentrējas pie cenu svārstības apgabala augšējās robežas, tad Rīgas Fondu biržas valde 21. augustā nolēma Liepājas metalurga akcijām noteikt jaunu cenas svārstības apgabala augšējo robežu - 4,02 LVL.

Otrdien (21. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Ventspils nafta, kuras akciju cena palielinājās par 1,72%, sasniedzot 2,95 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Olainfarm, kuras akciju cena samazinājās par 1,3% un slēgšanas brīdī bija 3,04 LVL.

Tā saucamā "Janvāra barometra" hipotēze paredz to, ka gada pirmais mēnesis ir lielisks priekšvēstnesis tam, kāds noskaņojums fondu tirgū būs visu atlikušo gadu.

Proti, ja šī mēneša skatījumā pasaules ietekmīgākajā akciju tirgū - ASV - ir vērojama cenu palielināšanās, tad vēsture liecina, ka veiksmīgs akcijām būs arī viss atlikušais gads.

Janvāris gluži noslēdzies vēl nav, lai gan kaut kādu sauso atlikumu tāpat izvilkt jau var. Kopumā gada pirmais mēnesis bijis visai interesants. Pašā gada sākumā pasaulei piedraudēja jauns karš, kur ASV un Irāna apmainījās ar savstarpējām raķešu dāvanām. Tas akcijas gluži no rekordu sasniegšanas ritma izsist nespēja.Ja ne raķetes, tad vīruss! Janvāra otrajā pusē tas pa spēkam, iespējams, būs bijis nāvējošajam Ķīnas koronavīrusam.

No gada sākuma līdz 17. janvārim ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība bija pieaugusi par vareniem 3%.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) uzsāk Ministru kabineta ēku kompleksa fasādes tīrīšanu un nelielus remontdarbus, saglabājot valstij nozīmīgā ēku kompleksa kultūrvēsturisko vērtību, informēja VNĪ nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis- Pigits.

Darbu gaitā tiks uzlabota «seja» divu savstarpēji saistītu ēku fasādēm. Fakts, ka abu ēku fasādēm ir saglabājušies oriģinālie apdares materiāli liecina, ka kopš ēkas pirmsākumiem šādi uzkopšanas darbi, visticamāk, nav veikti, norādīja VNĪ.

Ēku kompleksā atrodas Ministru kabinets, Latvijas Republikas Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija.

«Pirms darbu uzsākšanas esam veikuši ārējās fasādes izpēti un lāzera skenēšanas uzmērījumus, lai lemtu par atbilstošāko fasādes tīrīšanas metodi. Tāpat paņemti fasādes apmetuma paraugi, lai noteiktu fasādes apmetuma sastāvu un granulometrāžu. Fasādes uzkopšanā paredzēts pielietot saudzīgas metodes, atbilstoši fasādes materiālam un tā struktūrai. Darbu izpildē plānots pielietot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, kas nepārveido ēkas ārējās fasādes izskatu, saglabājot valstiskās nozīmes kompleksa fasādes autentiskumu,» atklāja J. Ivanovskis – Pigits.

Šis jautājums, šķiet, ir interesējis un interesēs akciju investorus vienmēr. Kā teicis slavenais dāņu fiziķis Nils Bors: «Prognozēšana ir ļoti sarežģīta, sevišķi par nākotni». Un, lai cik triviāli tas arī neskanētu, diemžēl tā arī ir. Neviens nekad 100% nevarēs noprognozēt, kas notiks nākotnē. Ir daudz vieglāk prognozēt krīzes un akciju cenu kritumus, kad tie jau ir aiz muguras. Un pat tad, ja izdevies vienreiz trāpīt desmitniekā, nekad jau nevar zināt, vai tas tāpēc, ka vienkārši paveicās, vai tāpēc, ka esi apveltīts ar pārdabiskām spējām un sevišķu gudrību (paši veiksminieki tradicionāli nosliecas uz otro variantu, kamēr neveiksminieki atsaucas vienkārši uz neveiksmi).

Taču, neskatoties uz to, jautājums ir un būs vienmēr aktuāls. Atzīstot to, ka 100% pareizi noprognozēt nevar neviens, mēs vismaz varam mēģināt prognozēt, izmantojot mūsu rīcībā esošo informāciju un veselo saprātu. Un labā ziņa ir tā, ka ilgtermiņa prognozes, t.i., prognozes par 10, 20, 30 gadu laika periodu finanšu tirgos, ir precīzākas par īstermiņa prognozēm. Līdz ar to pamēģināt ir vērts.

Visa sākums parasti ir vēsturiskais akciju ienesīgums, kas ir pieejams pat par vairākiem gadsimtiem. Te gan svarīgi atcerēties vairākās lietas. Kvalitatīvi, daudz maz uzticami dati, kas ietver arī uzņēmumu izmaksātās dividendes, kā likums, ir pieejami tikai par ASV tirgu. Otrkārt, pēdējo 2 gadsimtu laikā ASV ir no jaunattīstības valsts pārvērtusies par pasaules lielvaru, kurai izdevies sevi pasargāt no vairākiem postošiem kariem savā teritorijā un radikālām politiskām izmaiņām. Treškārt, jāatceras tas, ko paši finansisti raksta uz saviem reklāmas materiāliem - vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. Līdz ar to vēsturiskais ienesīgums ir noderīgs tikai tik daudz, cik mēs spējam to izskaidrot un izprast, velkot iespējamas paralēles ar notikumiem pagātnē un iespējamiem notikumiem nākotnē. Paņemot, piemēram, pēdējo 5 vai 10 gadu ienesīgumu un pieņemot, ka tāds būs arī nākamos 5 vai 10 gadus ir drošs ceļš uz lielu un sāpīgu vilšanos.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Otrdien, 17. jūlijā, Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā pēc 16. jūlija rekorda, kad Latvijas kuģniecības (LK) akcijas sasniedza visu laiku augstāko cenu, Latvijas kuģniecības akciju cena kritās par 2,88% jeb par 0,04 Ls, un biržas slēgšanas brīdī bija 1,35.

Vislielāko cenu pieaugumu Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā piedzīvoja Ventspils Nafta, uzņēmuma akciju cenai palielinoties par 1,11%, sasniedzot 2,73 Ls.

Visvairāk darījumu tika veikti ar Latvijas kuģniecības akcijām - 46 -, pērkot un pārdodot 23 611 akcijas 32 375,38 Ls apjomā.

Ar Ventspils Naftas akcijām tika veikti 6 darījumi ar 9 565 akcijām 26 051,63 Ls apjomā.

Kopumā Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. jūlijā tika veikti 86 darījumi ar 39 068 akcijām 83 904,93 Ls apjomā.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu - 15,00% - piedzīvoja Saldus mežrūpniecība. Ar 60 uzņēmuma akcijām tika veikts 1 darījums 621,00 Ls apjomā. Saldus mežrūpniecības akciju cena biržas slēgšanas brīdī bija 10,35 Ls.

Otrdien, 17. jūlijā, Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā pēc 16. jūlija rekorda, kad Latvijas kuģniecības akcijas sasniedza visu laiku augstāko cenu, Latvijas kuģniecības akciju cena kritās par 2,88% jeb par 0,04 Ls, un biržas slēgšanas brīdī bija 1,35.

Vislielāko cenu pieaugumu Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā piedzīvoja Ventspils Nafta, uzņēmuma akciju cenai palielinoties par 1,11%, sasniedzot 2,73 Ls.

Visvairāk darījumu tika veikti ar Latvijas kuģniecības akcijām - 46 -, pērkot un pārdodot 23 611 akcijas 32 375,38 Ls apjomā.

Ar Ventspils Naftas akcijām tika veikti 6 darījumi ar 9 565 akcijām 26 051,63 Ls apjomā.

Kopumā Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. jūlijā tika veikti 86 darījumi ar 39 068 akcijām 83 904,93 Ls apjomā.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu - 15,00% - piedzīvoja Saldus mežrūpniecība. Ar 60 uzņēmuma akcijām tika veikts 1 darījums 621,00 Ls apjomā. Saldus mežrūpniecības akciju cena biržas slēgšanas brīdī bija 10,35 Ls.

Arī ieguldījumiem ir vajadzīga tematiska ievirze, liecina Rietumu Bankas grupā ietilpstošā aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) veiksmīgā pieredze ar jauna veida piedāvājumu investīciju izvietošanā. Divi tematiskie investīciju portfeļi, kas ļauj ieguldīt klientiem saprotamās biznesa idejās un pievilcīgos zīmolos, ir veidoti no tādu uzņēmumu akcijām, kas vēsturiski pierādījuši savu attīstības potenciālu, ir saglabājuši ilgtspēju un to produkti kļūst aizvien pieprasītāki visā pasaulē. Investīciju portfelis “Commodity Basket” veidots no izejvielu sektora un ar to saistīto nozaru publisko kompāniju akcijām (naftas un gāzes sektors, kalnrūpniecība, lauksaimniecība, ķīmiskie produkti, mašīnas iekārtas utml.) Savukārt portfelis „Brands & Luxury“ tapis no uzņēmumiem, kas ražo luksusa preces un ir pasaulē slavenu zīmolu īpašnieki.

“Abi tematiskie ieguldījumu portfeļi veidoti no tādiem uzņēmumiem, kuru ražotās preces vai sniegtie pakalpojumi ir un būs pieprasīti – tāda ir gan izejvielu nozare, gan arī mums visiem zināmo, vērtīgo zīmolu ražojumi. Turklāt, abos gadījumos investoriem ir skaidri definēts ieguldījuma modelis vai ideja, šajā gadījumā – modes un luksusa preces vai izejvielas,” stāsta Jurijs Moskaļuks, Rietumu Asset Management eksperts.

Tas gan nenozīmē, ka slavena zīmola īpašnieks vai naftas ražotājs RAM portfelī nonāk automātiski – katru uzņēmumu speciālisti vērtē atsevišķi, lai pārliecinātos, ka tas atbilst trim nozīmīgiem kritērijiem: emitenta kvalitāte (bilances, naudas plūsmas utml. dati), emitenta pašreizējā un prognozējamā tirgus vērtība (akciju cenas vēsturiskās izmaiņas, cenas attiecība pret dažādiem finanšu rādītājiem), emitenta izaugsmes potenciāls (t.sk. norises konkrētajā nozarē). Investīciju portfeļa uzbūvi nosaka RAM pārvaldnieki, dažādos laika periodos katrs no tiem iekļauj no 25 līdz 35 emitentu akcijām. Minimālais ieguldījuma apjoms šajos investīciju portfeļos ir 100 tūkstoši ASV dolāru, un pirmie darbības mēneši parādījuši, ka pieprasījums no klientu puses ir visai augsts.

2009. gadā pārdošanas atļaujas elektrības un saules stacijās saražotajai elektrībai Ekonomikas ministrija vairs neizsniegs.

Par to Db.lv informēja Ekonomikas ministrija (EM). Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, EM pārtrauc lēmumu izsniegšanu par tiesībām piešķirt komersantam tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju saules elektrostacijās un vēja elektrostacijās obligātā iepirkuma ietvaros, jo ir sasniegts publiskā tirgotāja a/s Latvenergo 2009.gadam noteiktais obligāti iepērkamās elektroenerģijas apjoms no minētajiem atjaunojamiem energoresursiem.

Līdz šī gada 20.jūlijam ir izsniegti arī 2 lēmumi, kas nosaka 614 MWh elektroenerģijas iepirkšanu no saules elektrostacijām obligātā iepirkuma ietvaros 2010.gadā.

Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā rosināts noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija var rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no atalgojuma budžeta.

Valsts kancelejā skaidroja, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem, kas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai. Tādējādi tiek arī veicināta stabila un efektīva valsts pārvalde, nodrošinot iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanu, stiprinot organizācijas kultūru.

Ņemot to vērā, Valsts kanceleja rosina likumā noteikt, kas ir kolektīvais pasākums un kādā apmērā valsts un pašvaldību institūcija to drīkst apmaksāt.

Likumprojekts paredz noteikt, ka kolektīvais pasākums ir valsts un pašvaldību institūcijas rīkots pasākums ar mērķi motivēt un saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.

Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.

"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup otrdien, 28. septembrī, uzsāk akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā Nasdaq Riga. Pieteikties uzņēmuma IPO akcijām būs iespējams līdz 11. oktobrim.

Privātajiem investoriem un institucionālajiem investoriem būs iespēja parakstīties kopā uz 7,300,000 jaunām uzņēmuma akcijām. Uzņēmumam ir opcija palielināt kopējo akciju piedāvājumu vēl par 1,095,000 akcijām, tādējādi kopējam emitējamam akciju skaitam publiskajā piedāvājumā sasniedzot 8,395,000 akcijas. Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstīšanās apjoms vienam investoram: sākot no 1 akcijas.

IPO varēs piedalīties jebkurš privātais investors no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un institucionālie investori no Latvijas un atsevišķi izvēlētām Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm, kā arī citi institucionālie investori saskaņā ar akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) prospektu.