ASV Federālās Rezervju bankas lēmums ASV ekonomikā iepludināt vēl 1 triljonu ASV dolāru licis atdzīvoties fondu tirgiem. Eksperti uzskata, ka šis solis var palīdzēt ekonomikai atveseļoties un palielināsies pieprasījums mājokļu tirgū.
Tajā pašā laikā ASV Federālās Rezervju bankas solis ir atdzīvinājis bažas par inflāciju un vājo dolāru, kas noveda pie paaugstinātas naftas un zelta cenas pasaules tirgos.
Ko izdarīja ASV Federālā Rezervju banka
ASV Federālo Rezervju banka, samazinot likmi līdz nullei, tagad aktivizē naudas emisiju, lai palielinātu kredītu pieejamību un samazinātu ilgtermiņa procentu likmes. Faktiski runa ir par divkāršu naudas ieplūšanu ASV finanšu sistēmā.
"ASV Federālā Rezervju banka pilda solījumu - darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai cīnītos ar krīzi," uzskata Deutsche Bank ekonomists Pīters Hupers. Taču viņš arī uzskata, ka monetārās politikas pasākumi nespēs izvest ASV ekonomiku izaugsmes trajektorijā, taču šie pasākumi palīdzēs izvairīties no situācijas pasliktināšanās.
Savukārt RBS eksperts Alans Ruskins uzskata, ka ASV Federālās Rezervju bankas gājienu var uzskatīt par izmisuma soli, taču viņš arī atzinīgi novērtē valsts centienus cīnīties ar krīzi. Viņš uzskata, ka ASV Federālās Rezervju bankas solis rada risku, ka Centrālai bankai būs grūti pārvaldīt naudas piedāvājumu brīdī, kad ekonomika izies no krīzes, kas savukārt palielina inflācijas risku.
Eksperti atzīmē draudus, ko izraisa dolāra vērtības krišanās, tajā pašā laikā atzīstot, ka krīt uz 30 gadiem izsniegto hipotekāro kredītu likmes, kam vajadzētu uzturēt pieprasījumu mājokļu tirgū. Prognozē, ka šī kredīta procenti varētu kristies zem 5 %, salīdzinot ar 6.8 % pērn.
Amerikā trešdien, 18. martā, ievērojami auguši fondu indeksi, ko veicinājis ASV Federālās Rezervju bankas lēmums aktīvi izpirkt valsts obligācijas.
Dow Jones Industrial indekss trešdien audzis par 1.23% līdz 7486.58 procentpunktiem, Standard & Poor‘s 500 audzis par 2.09%, sasniedzot 794.35 procentpunktus (kopš gada sākuma indikators zaudējis 12%). Nasdaq Composite indeksa nozīme dienas laikā pacēlās par 1.99% - līdz 1491.22 procentpunktiem.
ASV Federālās Rezervju bankas lēmumi ietekmējuši arī Āzijas tirgu. АТР MSCI Asia Pacific kopējais indekss pacēlies par 1.8% - līdz 79.67 procentpunktiem. Japāņu Nikkei 225 krities 19. martā par 0.6% eksporta kompāniju akciju krituma dēļ. Austrālijas S&P/ASX 200 audzis par 0.5%, ķīniešu Shanghai Composite - 0.7%.
Naftas cena pietuvojusies 50 ASV dolāru atzīmei par barelu. Kopš gada sākuma cenu kāpums vērojams par 10 %.