Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

«Šobrīd var tikai spekulēt par to, vai ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) politika ir pareiza. Tāpat noteikti ir daudz dažādu viedokļu par to, kā labāk vajadzēja rīkoties, tomēr zināmi panākumi ir nenoliedzami - finanšu sistēma funkcionē, ekonomikas izaugsme, kaut neliela, ir panākta,» uzskata Swedbank Private Banking ieguldījumu pārvaldes nodaļas vadītājs Oskars Briedis.

Jau ziņots, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) ASV dolāru drukāšanas ziņā ir krietni iesildījusies un savā šīs nedēļas sanāksmē ir lēmusi palielināt savus pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas apjomus. Lielā mērā to var pat uzskatīt par jau ceturto pēc kārtas kvantitatīvo mīkstināšanu (citiem vāriem – ASV dolāru drukāšanas programmu) jeb QE4. Pamatā FRS lēmusi ik jaunu mēnesi iepirkt garāka termiņa ASV obligācijas 45 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas būs papildus jau esošajai FRS programmai, kuras rezultātā ik mēnesi tiek uzpirkti hipotekārie vērtspapīri 40 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tāpat jāņem vērā, ka šīm programmām nav noteikts konkrēts beigu termiņš (teorētiski tās var būt ļoti apjomīgas).

«Noteikti ASV Federālo rezervju īstenotā dolāru drukāšanas programma veicinās izejvielu cenu pieaugumu. Līdz ar to pēc kāda laika var gaidīt inflācijas līmeņa pieaugumu pasaules mērogā – augošu izejvielu cenu dēļ,» uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Alekseja Marčenko.

«Eiro zonā un Latvijā tas pieaugums zināmā mērā var būt ierobežots, dolāram pavājinoties pret eiro. Eiro cena pieaugs, kamēr Eiropas Centrālā banka un FRS pasākumi nodrošinās stabilitātes pieaugumu eirozonā un samazinās tieksmi izvairīties no eirozonas riskiem. Tomēr arī eirozona un Latvija izjutīs izejvielu cenu kāpumu. Tāda ir maksa par finanšu sistēmas stabilizāciju un augstāku izaugsmi attīstītās ekonomikās. Visdrīzāk, tuvāko mēnešu laikā FRS rīcības ietekme uz pasaules ekonomiku būs pozitīva. Naudas apjoma palielināšana rādīs papildus pieprasījumu, kas radīs impulsu ekonomikām. Bet, pēc kāda laikā pieaugošā (izejvielu cenu dēļ) inflācija atkal sāks bremzēt pasaules ekonomiku, kas samazinās izaugsmes tempus un ieguvumus no nākamās kvantitatīvās mīkstināšanas kārtas,» skaidro eksperts.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Līdz ar šā mēneša sākumu noslēgusies ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) kvantitatīvās mīkstināšanas jeb dolāru drukāšanas otrā kārta. Kopumā kopš Lehman Brothers sabrukuma ASV FRS kvantitatīvās mīkstināšanas veidā finanšu sistēmā vienā mierā ir iemetusi 2,3 miljardus ASV dolāru. Lai nu kā, tirgū sākušas runas par to, kādi proaktīvi risinājumi ASV ekonomikas problēmu risināšanai no ASV FRS varētu sekot tālāk.

Nav izslēgts, ka ASV FRS varētu ķerties pie jau iesildīto dolāru drukājamo mašīnu turpmākas darbināšanas, un drīzmumā mēs varētu dzirdēt par kvantitatīvās mīkstināšanas programmu «Nr. 3».

Jānorāda, ka šādai iespējamībai tic vairākas augsti stāvošas finanšu amatpersonas. Piemēram, pasaules lielākā obligāciju fonda PIMCO vadītāji norādījuši, ka jau augustā mēs varētu dzirdēt mājienus par pēc kārtas trešo dolāru drukāšanas programmu, ja ASV ekonomika bremzēsies un būs saskatāmi reāli recesijas draudi.

«Es esmu pārsteigts, cik ātri tirgus sācis runāt par QE3 iespējamību. Tas jau notika pirms īsti bija beidzies QE2 termiņš. Tas ir kā ar lielākajiem autoražotājiem, kas piedāvā dažādas atlaižu programmas, lai tiktu pirkta to prece. Pirms beigusies iepriekšējā programma, tiek jau domāts par nākamo,» klāsta DoubleLine Capital analītiķi.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

ASV FRS vadība 22. martā kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 4,75% - 5,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi). Pirmo reizi kopš 2007. gada septembra dolāra bāzes procentu likmes augšējā robeža sasniegusi 5% atzīmi.

16 martā mēs atzīmējām pirmo gada dienu kopš ASV FRS uzsāka procentu likmju celšanas ciklu un pavisam šis ir jau devītais dolāra bāzes procentu likmju paaugstinājums deviņās sapulcēs pēc kārtas un kopējais procentu likmju kāpums jau sasniedzis rekorda augstus 475 bāzes punktus rekorda īsā laikā.

FRS paaugstina bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta 

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes...

Vienlaicīgi ASV FRS sola turpināt savu aktīvu mazināšanu. Vēl pagājušā gada martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz šim brīdim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 320 miljardiem dolāru. Tas ir neto rezultāts ņemot vērā arī to, ka sakarā ar dažu ASV banku bankrotiem un tiem sekojušajai nestabilitātei finanšu tirgū, centrālā banka tirgus likviditātes uzlabošanai pēdējās divās nedēļās ir palielinājusi savus aktīvus par gandrīz 300 miljardiem dolāru.

Lēmuma pamatojums

Neskatoties uz pēdējo pāris nedēļu satricinājumiem banku sektorā un to izraisītajiem viļņiem finanšu tirgū ASV dolāram turpinās straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tomēr pamazām jau ir saskatāmas procentu likmju celšanas cikla beigas un procentu likmju griesti šķiet ir tuvu. Šobrīd, spriežot pēc ASV FRS publicētajiem materiāliem, izskatās, ka tuvākajās sanāksmēs varētu būt sagaidāms vēl viens neliels procentu likmju paaugstinājums un tad ne pārāk ilgstoša pauze, kurai, iespējams, var sekot arī likmju pazeminājums gada beigās.

ASV FRS vadītājs prieku par likmju kāpuma beigām gan mazināja ar solījumu, ka, ja būs vajadzīgs cīnīties ar inflāciju, likmju paaugstināšana var tikt arī turpināta. Šobrīd viedoklis par to, kā varētu uzvesties dolāra procentu likmes ir mainījies, jo centrālā banka sagaida, ka pēdējo pāris nedēļu notikumi pasliktinās situāciju ASV kredītu tirgū, kas būs līdzvērtīgs efekts likmju paaugstināšanai. Ja centrālajai bankai ir taisnība, tad līdz šim veiktais kredītu sadārdzinājumu komplektā ar stingrākām prasībām kredītu ņēmējiem panākts patēriņa bremzēšanos un inflācijas līmeņa pazemināšanos.

Pretēji ECB, kura eiro zonas IKP prognozi šim gadam paaugstināja uz 1%, ASV FRS ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam pazemināja no 0,5% uz 0,4%. Joprojām tiek gaidīts bezdarba līmeņa kāpums 4,5% virzienā, bet centrālā banka atzīst, ka brīvo darba vietu joprojām ir daudz un darba tirgus ir spēcīgs. Katrā ziņā jebkuras izteiktās prognozes apdraud liela nenoteiktība, un centrālās bankas abās okeāna pusēs ir gatavas ātri reaģēt uz ekonomikas vai finanšu tirgus izmaiņām, ko ASV FRS pēdējo pāris nedēļu laikā uzskatāmi pierādīja.

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Nākamā gada sākumā iztecēs pasaules ietekmīgākās centrālās bankas – ASV Federālo rezervju sistēmas – vadītāja Bena Bernankes otrais termiņš šajā prestižajā amatā. Šobrīd tirgus dalībnieku vidū arvien aktuālākas kļūst spekulācijas par to, kurš būs nākamais FRS prezidents.

Pagaidām kā ticamākā FRS vadītāja nākamā kandidāte tiek minēta FRS viceprezidente un bijusī San Francisko centrālās bankas vadītāja Janeta Jellena (Janet Jellen), liecina šonedēļ veiktās Reuters ekonomistu aptaujas rezultāti. Minētajā 39 ekonomistu aptaujā vairākums - 26 ekonomisti – pauda viedokli, ka tieši J. Jellena būs nākamā FRS vadītāja. Tiesa gan, vēl pirms mēneša līdzīgā Reuters aptaujā no 44 aptaujātajiem ekonomistiem 40 ekonomisti pauda viedokli, ka tieši J. Jellena būs nākamā FRS vadītāja.

Viņas monetārās politikas stils un skatījums uz ekonomiskajiem procesiem tiek raksturots līdzīgs kā B. Bernankem. Proti, FRS viceprezidente lielu uzmanību pievērš tendencēm darba tirgū, bet ne tik lielu potenciālajiem inflācijas draudiem, ziņo Reuters. J. Jellena ir arī dedzīga B. Bernankes vadībā īstenotās ASV FRS kvantitatīvās mīkstināšanas programmas aizstāve.

Nedēļā, kad pēc vairāku būtisku datu un paziņojumu nākšanas klajā dažos pasaules vadošo valūtu pāros kursu savstarpējās attiecības bija visai dažādas, pasaules tirgos kopumā bija vērojama kāpuma tendence. Eirozonā krīze turpinās un parādās dažāda veida ziņas par Spānijas iespējamo glābšanu un to, kā noris Grieķijas glābšana, «troikas» amatpersonām uzstājot uz izdevumu vēl stingrāku ierobežošanu.

Austrālijas dolārs, kas līdz šim bija kā drošības saliņa, vairs cerēto drošību nesniedz, jo ārējās tirdzniecības saldo jaunākie dati nav patīkami – pieprasījums ir krities, un iemesls tam, bez šaubām, ir ieilgusī krīze eirozonā. Tajā pat laikā ASV ekonomika ar politisku lēmumu ielikta brīvākā «braukšanas režīmā», jo Bens Bernanke (Ben Bernanke) nesen izziņoto ķeršanos pie «kvantitatīvās atvieglināšanas» trešā posma jeb QE3 pamatoja ar to, ka galvenais rosinātājs esot nestabilais darba tirgus. Taču šonedēļ publicētie dati par atalgojumu ar lauksaimniecību nesaistītos sektoros, kā arī būtiskais bezdarba sarukums norāda, ka tuvākajā laikā sagaidāma uzlabošanās.

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Trešdien finanšu tirgus dalībnieku uzmanība vērsta uz ASV, jo vakarā Federālo Rezervju sistēma paziņos monetārās politikas lēmumus.

Kā raksta Business Insider, FRS noslēgs vēsturisku monetārās politikas ēru un sāks jaunu. Trešdien ASV centrālā banka, visticamāk, palielinās bāzes likmi pirmo reizi deviņu gadu laikā, pārtraucot nulles līmeņa procentu likmes režīmu, kas tika ieviests, lai atbalstītu ekonomiku pēc Lielās recesijas.

Eksperti paredz, ka FRS likmi paaugstinās par 25 bāzes punktiem līdz 0,25-0,5%.

Lēmums tiks paziņots plkst.21 pēc Latvijas laika.

Patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

FRS vadītāja Dženeta Jellena iepriekš uzsvērusi, ka riski, atliekot monetārās politikas normalizācijas procesu pārspēj tos, kuri pastāv, sākot rīkoties uzreiz. Tādējādi FRS vēlas izvairīties no situācijas, kad tai steidzīgi ir jāceļ likmes, darot to pakāpeniski.

Labākais solis, ko varētu spert ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS), lai uzlabotu darba tirgus situāciju un samazinātu inflāciju, būtu neliela aktīvu iepirkumu programmas bremzēšana jau decembra sanāksmē, uzskata Sentluisas Federālo Rezervju bankas vadītājs un FRS pārstāvis Džeims Bulards.

Viņš norāda, ka neliela bremzēšana situāciju tirgū uzlabotu, turklāt ļautu FRS sekot līdzi inflācijas rādītājiem nākamā gada pirmajā pusē, citējot Dž. Bulardu, raksta MarketWatch. Ja inflācija netuvojas FRS noteiktajam mērķim, centrālā banka var nākamajās sanāksmēs apstādināt bremzēšanu.

Dž. Bulards uzsvēris, ka monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanas iespējamība ir augusi, jo pēdējo mēnešu laikā audzis jaunu darba vietu skaits.

Cits FRS pārstāvis – Ričmondas Federālās bankas vadītājs Džefrijs Lakers uzsvēris, ka FRS dalībnieki diskutēs par aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, taču viņš nedeva nekādus mājienus par iespējamo diskusijas rezultātu.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) rīkojusies tā, kā pirms tam paredzēja lielākā daļa ekonomistu – ASV dolāra procentlikmes iestādes septembra sanāksmē mainītas netika. Tiesa gan, šāda situācija tirgus dalībniekus neatturēja uzreiz sākt spekulēt par FRS tālāko rīcību nākotnē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik izskatās, ka šādas spekulācijas būs labs pamats tam, lai finanšu tirgū turpinātos pastiprinātas aktīvu cenu svārstības. Lielākās daļas ekonomistu bāzes scenārijs ir, ka FRS par dolāra procentlikmju palielināšanu izšķirsies šā gada beigās – decembrī. Arī FRS vadītāja Dženeta Jellena preses konferencē to apstiprināja, piebilstot, ka lielākā daļa FRS attiecīgo amatpersonu grib dolāra likmes paaugstināt jau šogad. Ja tā būs, tad tā būtu pirmā dolāra likmju palielināšana deviņu gadu laikā. Daži finanšu tirgus komentētāji norāda, ka šajā laikā finanšu tirgos izaugusi vesela speciālistu un investoru paaudze, kas vēl ne reizi nav piedzīvojusi likmju paaugstināšanas ciklu. Arī šis apstāklis pēc dažu domām varētu nozīmēt paaugstinātu stresa piedevu finanšu tirgos.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) šīs nedēļas laikā iecerējusi paziņot, ka turpinās vērtspapīru iepirkšanu, lai tādējādi stimulētu valsts ekonomikas izaugsmi arī nākamajā gadā, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

FRS jau septembrī nāca klajā ar paziņojumu, ka valsts vērtspapīrus pirks līdz «ievērojami uzlabosies» darba tirgus perspektīvas. Tāpat FRS brīdinājusi, ka politiķu nespēja vienoties par izvairīšanos no automātiskiem nodokļu pieaugumiem un tēriņu samazinājumiem jeb no tā sauktās fiskālās kraujas, kura var iestāties nākamajā gadā, apdraud sistēmas centienus uzlabot ASV ekonomikas stāvokli un valsti iegrūdīs recesijā.

Paredzēts, ka FRS pārstāvji tiksies trešdien un ceturtdien, kad tiks pārrunātas detaļas un izlemts, kādi vērtspapīri tiks pirkti un cik daudz naudas paredzēts tērēt. Tāpat FRS mēģinās izlemt, kad pārtraukt šādu vērtspapīru pirkšanas programmu.

Jau rudenī FRS var sākt samazināt savu bilances apjomu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībnieki tradicionāli lielu uzmanību pievērš pasaules ietekmīgāko centrālo baņķieru ziņojumiem – par saviem plāniem kārta izteikties nupat bija pienākusi ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS). FRS sapulce notika tikai nedēļu pēc tam, kad savus svaigākos spriedumus par monetāro nostāju atklāja Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība. Rezultātā šobrīd skaļāk tiek runāts par to, ka ECB neizbēgami dosies stingrākas monetārās politikas īstenošanas virzienā.

ASV FRS šādu kursu jau ir uzsākusi, un šonedēļ iestāde deva tālākus mājienus, ka tā jau drīzumā ir gatava sākt samazināt savas bilances apjomu. FRS vadība lietoja vārdu salikumu – «relatīvi drīz», ko daudzi tirgus dalībnieki iztulkojuši kā šā gada septembri. Jau daudzkārt ziņots – FRS, lai nepieļautu ASV un pasaules finanšu sistēmas sabrukumu, piesakoties iepriekšējai globālajai finanšu krīzei, visai ātri lēma uzsākt tā saucamo kvantitatīvo mīkstināšanu, kas nozīmēja, ka banka par jaunradītu naudu no tirgus izpērk parādzīmes (šis process tiek saukts arī par likviditātes drukāšanu, lai gan reāli dolāri drukāti netika – viss notika elektroniski).

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

ASV Federālo rezervju sistēmas amatpersonas šonedēļ devušas mājienus, ka nav izslēgts, ka ekonomikas izaugsmes nodrošināšana ASV centrālā banka varētu realizēt kādus papildu monetāros stimulus.

Ar šādiem mājieniem šonedēļ nācis klajā Sanfrancisko Federālo rezervju vadītājs Džons Viliams, kurš norādījis, ka ASV FRS rīkoties aktīvāk varētu pamudināt sagaidāmā inflācijas mazināšanās. Arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke norādījis, ka uz «galda joprojām palikušas visas opcijas» (lai nodrošinātu ASV ekonomikas izaugsmi).

DB jau rakstīja, ka Joprojām pastāv liela iespēja un ir daudz tirgus dalībnieku, kas tic tam, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) arī šogad veiks papildu ekonomikas stimulēšanas pasākumus. Tas, visticamāk, ietvers kvantitatīvo mīkstināšanu (Quantitative easing jeb QE), liecina Reuters veiktā lielo finanšu iestāžu, kas tiešā veidā sadarbojās ar FRS (Primary dealers), aptaujas rezultāti.

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Kā jau tirgus dalībnieki gaidīja, ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) trešdien paaugstināja dolāra bāzes likmi, raksta Bloomberg.

Tāpat FRS vadītāja Dženeta Jellena deva mājienus, ka turpmākais likmes celšanas temps būs pakāpenisks.

Likme paaugstināta no 0-0,25% līdz 0,25-0,5%.

FRS amatpersonas izteica prognozes, ka nākamā gada beigās atbilstoša likme varētu būt 1,375%, kas liecina, ka ik ceturksni likme tiks paaugstināta par 0,25 procentpunktiem.

FRS paziņojumā teikts, ka komiteja ir novērtējusi, ka darba tirgū šogad vērojami uzlabojumi un tā ir pārliecināta, ka inflācija vidējā termiņā pieaugs līdz 2% mērķium.

Db.lv jau rakstija, ka patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā drīz varētu pazemināt procentlikmes, ņemot vērā neskaidrību par ekonomikas prognozi.

Kā jau bija gaidāms, FRS atstāja procentlikmes nemainīgas, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības nesaskaņas un ekonomikas pieauguma palēnināšanās pasaulē ir pamudinājušas daudzus FRS administratorus uzskatīt, ka ir «pastiprinājies» iemesls procentlikmju pazemināšanai.

FRS savā paziņojumā solīja, ka tā «pienācīgi rīkosies, lai uzturētu ekonomikas paplašināšanos", un atmeta iepriekšējo formulējumu, ka tā būs «pacietīga» ekonomikas datu izvērtēšanā. Šī formulējuma atmešana vairoja cerības, ka FRS jau jūlijā samazinās procentlikmes.

«National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka FRS nostāja par labu procentlikmju pazemināšanai atbilst prognozēm.

Šobrīd līdz ar vasaras iztecēšanu beidzas arī atvaļinājumu sezona, kas nozīmē, ka paaugstināta aktivitāte gaidāma finanšu tirgos, kur vasaras trīs mēneši tradicionāli tiek saistīti, piemēram, ar mazākiem tirdzniecības apjomiem. Katrā ziņā šis rudens solās būt vētrains, ko ievadījis pasaules centrālo baņķieru sanāksmes noslēgums Džeksonhoulā ASV.

Minētās sanāksmes odziņa bija ASV Federālo rezervju (FRS) vadītāja Bena Bernankes uzstāšanās, jo tika gaidīts, ka pasaules ietekmīgākais baņķieris dos skaidrus mājienus par jaunas kvantitatīvās mīkstināšanas (populārāk - dolāru drukāšanas) programmas īstenošanu.

Uzreiz jāteic, ka B. Bernanke skaidrus mājienus nedeva, lai gan finanšu tirgu reakcija liecināja, ka gaidītie mājieni ir saņemti un tirgus dalībnieki uzvedās, it kā mīkstināšana būtu jau apsolīta. Augstā amatpersona ziņoja, ka pēc kārtas jau trešā kvantitatīvā mīkstināšana tiks īstenota, ja ASV ekonomikas apstākļi šādu rīcību attaisnos. Tāpat ASV galvenais baņķieris atzina, ka pastāv nopietnas bažas attiecībā uz stagnējošo ASV darba tirgu (ASV FRS vienlīdz svarīgi uzdevumi ir cenu stabilitātes nodrošināšana un darba tirgus veselības uzturēšana). Katrā ziņā, lai gan par mājienu tiešumu var pastrīdēties, finanšu tirgu reakcija bija visai nepārprotama - kāpums bija vērojams gan izejvielu, gan akciju tirgos.