ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps mobilizēja tos vēlētājus, kuri parasti neiet balsot vai neatbild uz dažādām aptaujām, aģentūrai LETA komentēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.

Tāpat viņš mobilizēja vēlētājus konkrētos štatos, piemēram, Pensilvānijā, Mičiganā un Viskonsīnā, kurus, iespējams, uzrunāja Trampa retorika, jo agrāk tur bija lielas rūpnīcas, kas tika slēgtas, cilvēkiem paliekot bez darba, komentēja eksperts.

Arī viņš pauda, ka Trampa uzvara vēlēšanās ir pārsteigums, jo visas aptaujas, kas pēdējās nedēļās bija pieejamas, rādīja, ka Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone ir divus vai trīs procentpunktus priekšā. «Tad, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, arī man likās, ka Klintone varētu gūt uzvaru,» izteicās pētnieks.

Viņš norādīja, ka pastāv jautājums par to, kāpēc Klintone zaudēja balsis tajos štatos, kur pirms tam viņai tika solīts atbalsts, kā arī vēlēšanās kopumā.

No Ņujorkas līdz Losandželosai tūkstošiem cilvēku aptuveni desmit ASV pilsētās trešdien izgājuši ielās, lai protestētu pret republikāņu kandidāta Donalda Trampa otrdien gūto uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Protestu laikā tika aizdedzināts Trampa galvas atveids, kurti ugunskuri un bloķētas ielas. Tomēr vairums demonstrāciju pagāja mierīgi.

Vašingtonā vairāki simti demonstrantu ar svecītēm trešdienas vakarā sapulcējās Baltā nama priekšā, kritizējot to, ko viņi dēvēja par Trampa rasismu, seksismu un ksenofobiju, un nesot plakātus ar uzrakstiem «We have a voice!» («Mums ir balss!») un «Education for all!» («Izglītību visiem!»).

«Cilvēki ir pamatoti nobijušies,» sacīja viens no šīs demonstrācijas organizētājiem - liberāļu grupas MoveOn.org Vašingtonas direktors Bens Viklers. «Mēs esam šeit, jo šajos vistumšākajos brīžos mēs neesam vieni,» viņš piebilda.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Nereti pie mums dzird jautājumu – vai Trampa politika ir Latvijas interesēs? Tikmēr lielākās ASV investīcijas visā Baltijas reģionā jau atnesusi viena no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām Blackstone Group.

13.septembrī tika oficiāli paziņots, ka, ieguldot vienu miljardu eiro, investīciju fonds Blackstone Group L.P. iegādāsies 60% akciju no Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājošās AS Luminor Bank, bet līdzšinējiem īpašniekiem - skandināvu Nordea un DNB - katram paliks pa 20% akciju.

Gadiem ilgi pie mums ir vaicāts, kur gan kavējas nozīmīgas ASV investīcijas Latvijā, un, lūk, kur tās ir! ASV politika, protams, ir un paliek vispirms ASV interesēs, īpaši, kopš par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps. Bet ASV politikai arī nav jābūt kādas citas valsts kā tikai ASV interesēs. Un tas ir tas, kas no ASV ir jāmācās Latvijai, kuras politikai tāpat būtu jābūt tikai un vienīgi Latvijas interesēs.

ASV prezidents Donalds Tramps, nododot atklātībai savu sengaidīto Tuvo Austrumu miera plānu, otrdien paziņojis, ka Izraēla esot spērusi "lielu soli miera virzienā".

"Šodien Izraēla sper lielu soli miera virzienā," kopīgā preses konferencē Baltajā namā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja Tramps.

Neskatoties uz to, ka palestīnieši jau pirms tā publiskošanas plānu ir noraidījuši, Baltā nama saimnieks norādīja, ka tā esot palestīniešiem "vēsturiska iespēja" sasnieg savas neatkarīgas valsts izveidošanu.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka tā var izrādīties arī palestīniešu "pēdējā iespēja, kas tiem jebkad tiks dota".

"Palestīnieši slīgst nabadzībā un vardarbībā, viņus ekspluatē tie, kas nolūkā veicināt terorismu un ekstrēmismu cenšas tos padarīt par bandiniekiem," uzsvēra Tramps. "Viņi pelnījuši daudz labāku dzīvi."

ASV federālais tiesnesis Havaju štatā bloķēja lielāko daļu no prezidenta Donalda Trampa pēdējā imigrācijas ierobežošanas rīkojuma, apturot to tikai pāris stundas pirms stāšanās spēkā.

ASV apgabaltiesas tiesnesis Deriks Vatsons izdeva rīkojumu pēc tam, kad Trampa aizliegumu iebraukt vairāku, tostarp lielākoties musulmaņu apdzīvotu, valstu pilsoņiem apstrīdēja Havaju štats. Štats bija norādījis, ka šāda veida imigrācijas ierobežošana nošķirs ģimenes un traucēs piesaistīt studentus.

Baltā nama preses sekretāre Sāra Hakabija Sandersa tiesas rīkojumu nosauca par «bīstami kļūdainu», uzsverot, ka tas «grauj prezidenta centienus sargāt amerikāņu drošību».

ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka pārsūdzēs tiesas lēmumu.

Septembrī izsludinātais rīkojums, kuram trešdien bija jāstājas spēkā, attiecās uz ieceļotājiem no Čadas, Irānas, Jemenas, Lībijas, Sīrijas Somālijas un Ziemeļkorejas, kā arī noteiktām Venecuēlas valdības amatpersonām un to ģimenes locekļiem.

ASV valdības locekļi trešdien apsprieduši iespēju atcelt Donaldu Trampu no prezidenta amata, vēsta trīs ASV telekanāli.

Valdības locekļi apsprieduši ASV konstitūcijas 25.labojumu, kas ļauj viceprezidentam un valdībai atcelt prezidentu no amata, ja viņš tiek novērtēts kā nespējīgs pildīt sava amata uzliktos pienākumus.

Trampa atbalstītāji ieņem Kapitoliju, kad ASV kongresmeņi grib apstiprināt Baidena uzvaru 

"Trampa atbalstītāji ir "pārņēmuši kontroli" Kapitolijā." "Maiks Penss, iespējams, ticis saņemts...

ASV viceprezidentam Maikam Pensam tādā gadījumā būtu jāsasauc valdības locekļi uz balsojumu par Trampa atcelšanu.

Vairāki republikāņu līderi izteikušies, ka Trampa uzvedība izgājusi ārpus kontroles, un apstiprinājuši, ka apspriests konstitūcijas 25.labojums, vēstīja telekanāls CNN.

Arī kanāls ABC, atsaucoties uz vairākiem avotiem, vēstīja, ka šis labojums apspriests, bet kanāla CBS žurnāliste Margarēta Brenana ziņoja, ka nekāds oficiāls lūgums Pensam nav iesniegts.

Trampa pamudinājumi protestētājiem, nepamatotie apgalvojumi, ka 3.novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās viņš zaudējis tikai tāpēc, ka vēlēšanu procesā notikusi plaša krāpšanās, un citas Trampa dīvainības raisījušas jautājumus par viņa spējām vadīt valsti.

Lai gan līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonijai palikušas tikai divas nedēļās, pēc Trampa atbalstītāju ielaušanās Kapitolija ēkā, demokrātu likumdevēji aicinājuši izmantot konstitūcijas 25.labojumu.

Pārstāvju palātas Tieslietu komitejā pārstāvētie demokrāti nosūtījuši vēstuli Pensam, aicinot viņu rīkoties, lai atceltu Trampu no amata.

Vēstulē norādīts, ka Tramps kūdījis uz sacelšanos un mēģinājis graut demokrātiju.

Tramps ar savu uzrunu trešdien parādījis, ka "nav garīgi vesels un joprojām nespēj aptvert un pieņemt 2020.gada vēlēšanu rezultātus", teikts vēstulē.

Arī ietekmīgais laikraksts "Washington Post" aicināja atcelt Trampu no amata, norādot, ka viņa palikšana prezidenta amatā rada nopietnus draudus ASV demokrātijai.

"Prezidents nav piemērots, lai paliktu amatā nākamās 14 dienas. Katra sekunde, kurā viņš saglabā plašās prezidenta pilnvaras, ir drauds sabiedriskajai kārtībai un nacionālajai drošībai," vēstīja "Washington Post".

ASV Senāts, kurā vairākums ir republikāņiem, trešdien attaisnoja prezidentu Donaldu Trampu abās impīčmenta apsūdzībās.

Senāts vispirms nobalsoja, ka Tramps nav vainīgs varas ļaunprātīgu izmantošanā, un pēc tam otrā balsojumā - ka viņš nav vainīgs šķēršļu likšanā ASV Kongresam.

Tramps uzreiz pēc balsojumiem paziņoja par uzvaru, un Baltais nams pavēstīja, ka prezidents ir pilnībā attaisnots. Demokrāti savukārt nodēvēja to par "bezvērtīgu netaisnīgas tiesas iznākumu".

Apsūdzības Trampam tika izvirzītas saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par sava politiskā sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai.

Tīmekļa platforma "YouTube" otrdien uz laiku nobloķējusi ASV prezidenta Donalda Trampa kanālu, paziņojusi interneta gigantam "Google" piederošā platforma.

"YouTube" paziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā bažas par iespējamo vardarbības turpināšanos, dzēsts jaunais saturs, kas augšupielādēts Donalda Trampa kanālā, jo šis saturs ir pretrunā ar "YouTube" politiku, kas vērsta pret kūdīšanu uz vardarbību.

Trampa kanālā aizliegts augšupielādēt jaunu saturu vismaz septiņas dienas.

Kanālam ir 2,77 miljonu sekotāju.

Sociālais tīkls "Facebook" pagājušajā nedēļā uz laiku nobloķēja Trampa kontus "Facebook" un "Instagram", bet sociālā tīkla platforma "Twitter" izdzēsa Trampa kontu.

Trampam arī liegts publicēt saturu "Snapchat" un "Twitch".

ASV prezidents no sociālajiem medijiem padzīts pēc Trampa atbalstītāju uzbrukumiem Kapitolijam.

Aptuveni puse ASV pilsoņu atbalsta prezidenta Donalda Trampa impīčmentu, bet 43% pret to iebilst, liecina telekanāla CNN sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Impīčmenta atbalstītāju un pretinieku nometnes pamatā sakrīt ar atbalstu pretējiem politiskajiem spēkiem, un šis sadalījums saglabājies arī pēc impīčmenta izmeklēšanas komisijas publiskajām sēdēm, kurās liecības sniedza diplomāti, apliecinot, ka Trampa komanda vērsusi spiedienu pret Ukrainu, lai panāktu, ka tā sniedz negatīvu informāciju par Trampa politisko sāncensi bijušo viceprezidentu Džo Baidenu.

Neatkarīgo vēlētāju vidū 47% atbalsta Trampa impīčmentu, bet 45% ir pret.

Patlaban 83% demokrātu atbalsta Trampa impīčmentu, savukārt pirms Ukrainas skandāla izraisīšanās šādu nostāju pauda 71% demokrātu, liecina uzņēmuma "FiveThirtyEight" dati, kas apkopo dažādu aptauju rezultātus.

Biznesa pasaulē izdevīgus līgumus izsist paradušais Donalds Tramps arī prezidenta amatā spēlēs pēc sev saprotamiem noteikumiem

Donalda Trampa prezidentūra ne tuvu nav pasaules gals. Iemesls tam ir vienkāršs – pasaule ir apaļa, tāpēc tai nemaz nav gala. Vēstures izpratnes un ekonomikas lineārums, kas visās jomās ir ieviesis arī progresa terminu, Rietumos ir pamatīgi iegājies, un tas nav slikti vai pilnīgi aplami. Nē, tas acīmredzami darbojas, un tam ir arī liela jēga. Tomēr tā nav absolūta patiesība, un tādi sistēmas «gļuki» kā Brexit vai Trampa kungs Ovālajā kabinetā mums to atgādina. Lietas nav pašsaprotamas un predestinētas, un aktīviem cilvēkiem ar tendenci uz brīvu darbošanos brīvā tirgū, kādi noteikti ir arī DB lasītāji, tā ir laba ziņa.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Sociālais tīkls "Twitter" neļaus eksprezidentam Donaldam Trampam atgriezties platformā, pat ja viņš vēlreiz kandidēs uz amatu, trešdien paziņoja kompānijas finanšu direktors Neds Segals.

"Kā mūsu politika strādā - kad tu esi noņemts no mūsu paltformas, tu esi noņemts no mūsu platformas, vai tu būtu komentētājs, finanšu direktors vai esošā vai bijusī valsts amatpersona," intervijā telakanālam CNBC pavēstīja Segals. "Mūsu politika ir paredzēta tam, lai nodrošinātu, ka cilvēki nekūda uz vardarbību. Un ja kāds to dara, mēs viņu noņemtu no paklapojuma un mūsu politika neļauj cilvēkiem atgriezties."

Tviteris pēc Trampa atbalstītāju uzbrukuma 6.janvārī ASV Kapitolijam nobloķēja Trampa privāto kontu @realDonaldTrump.

Arī sociālais tīkls "Facebook" apturēja Trampa profilu darbību, lēmumu skaidrojot ar Trampa vēlmi "apdraudēt mierīgu un likumīgu varas nodošanu".

Bijušais Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliāni ir pieminējis Latviju, apsūdzot bijušo ASV viceprezidentu Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru iespējamā korupcijā un jautājot, kāpēc to nebija izmeklējis toreizējais prezidents Baraks Obama, pirmdien vēstīja konservatīvais ASV žurnāls «National Review» savā interneta vietnē.

Džuliāni, kurš tagad ir ASV prezidenta Donalda Trampa privāts advokāts, tviterī apgalvoja, ka Hanters Baidens «pelnīja miljonus, esot vienas no viskorumpētākajām Ukrainas kompānijām [uzraudzības] padomē». Džuliāni arī deva mājienu, ka šī kompānija atmazgājusi trīs miljonus ASV dolāru, pārskaitot šo naudu no Ukrainas uz Latviju, no turienes – uz Kipru, un pēc tam – uz ASV.

«Šodien tas ir atmazgāts 3 miljonu dolāru maksājums – netīru zināšanu un nolūka klasisks pierādījums, ko no jums slēpa Purva Mediji. Ukraina-Latvija-Kipra-ASV ir ierasts maršruts naudas atmazgāšanai. Obamas ASV vēstniecība pateica Kipras bankai, lai tā neizpauž [maksājuma] Baidenam apjomu. [Tas] smird!» tvītoja Džuliāni.

ASV prezidenta meita Ivanka Trampa otrdien paziņoja, ka slēdz savu apģērbu kompāniju un atlaiž 18 darbiniekus pēc tam, kad daži veikali atteicās no viņas modes produktu līnijas un viņa izlēma, ka ētikas ierobežojumi ierobežo izaugsmes iespējas.

36 gadus vecā Trampa savā paziņojumā sacīja, ka ir nolēmusi vairāk pievērsties neatalgotajam prezidenta padomnieces darbam.

«Pēc 17 mēnešiem Vašingtonā es nezinu, vai un kad es kādreiz atgriezīšos biznesā, bet es zinu, ka tuvākajā nākotnē es fokusēšos uz darbu, ko es daru šeit Vasingtonā,» teica Trampa.

«Tātad šī lēmuma pieņemšana tagad ir vienīgais godīgais iznākums manai komandai un partneriem.»

Ivanka Trampa pēdējā laikā ir mudinājusi ASV firmas apsolīt, ka tās pieņems darbā amerikāņus. Viņas kompānija gan ir kritizēta par to, ka tās produktus ārzemēs ražo ķīniešu strādnieki.

Viedokļi par Ivankas Trampas zīmolu ir polarizējušies, un tā produktus ir boikotējuši protestētāji pret prezidentu Donaldu Trampu. Šādu pasākumu dēļ sarūkot noietam, ASV lielveikalu tīkls Nordstrom pērn atteicās no Ivankas Trampas produktu līnijas un nesen to izdarīja arī Kanādas mazumtirdzniecības grupa Hudson Bay.

No Eiropas viedokļa Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās sagādātu papildu raizes Centrālās un Austrumeiropas reģionam, kā arī tā varētu iedvesmot Eiropas populistu partijas, norāda tiešsaistes tirdzniecības un investīciju uzņēmuma Saxo Bank ekonomists Kristofers Dembiks. Vienlaikus viņš uzsver, ka arī Hilarijas Klintones uzvara Eiropai var nenest cerētos augļus, un atzīmē, ka problēma Eiropas attiecībās ar ASV ir pārmērīgs naivums.

ASV prezidenta vēlēšanas allaž ir interesantas arī eiropiešiem. Šis gads nav izņēmums, īpaši pateicoties Republikāņu partijas kandidātam Donaldam Trampam, kurš daudziem atgādina realitātes šova dalībnieku.

Nepiemērots laiks pārsteigumiem pie Eiropas robežām

Eiropieši var uzelpot, jo sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka, visticamāk, viņu ļaunākais murgs nepiepildīsies. Ja vien nenotiks pēdējā brīža pārsteigumi (to, ka tādi vienmēr ir iespējami, Eiropa bija spiesta mācīties no Lielbritānijas referenduma aizvadītajā jūnijā), paredzams, ka nākamā gada janvārī prezidenta Baraka Obamas pilnvaras pārņems Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone.

Lielajos tīmekļa sociālajos tīklos nobloķētais ASV eksprezidents Donalds Tramps savā tīmekļa vietnē saziņai ar atbalstītājiem izveidojis blogu, kas vizuāli atgādina sociālo mediju "Twitter", tomēr tajā ir tikai eksprezidenta ieraksti.

Trampa blogā tehniski dota iespēja tīmekļa lietotājiem ar dažiem klikšķiem pārpublicēt eksprezidenta ierakstus sociālajos medijos "Twitter" un "Facebook", ievietojot tur citātus no Trampa bloga un saites uz eksprezidenta tīmekļa vietni.

Pagaidām nav skaidrs, cik ilgi sociālās platformas atļaus īstenot šādas aktivitātes.

Trampa konti sociālajos medijos tika nobloķēti, pēc tam kad viņa atbalstītāji ASV galvaspilsētā Vašingtonā janvārī protestu gaitā ielauzās Kapitolija ēkā.

Sociālais tīkls "Facebook" trešdien plāno paziņot, vai aizliegums paliks spēkā, vai arī Tramps šajā platformā varēs atgriezties.

"Twitter" norādījis, ka Trampa atgriešanās pārskatāmā nākotnē netiek plānota.

Sociālais tīkls "Facebook" bloķējis ASV prezidenta Donalda Trampa kontu uz "nenoteiktu laiku" par viņa centieniem kūdīt uz vardarbību ASV galvaspilsētā šajā nedēļā, ceturtdien paziņoja uzņēmuma vadītājs Marks Zakerbergs.

Viņš pavēstīja, ka sākotnējā Trampa konta bloķēšana uz 24 stundām par šī sociālā tīkla politikas pārkāpumiem tiek pagarināta sakarā ar "mūsu platformas izmantošanu, lai kūdītu uz vardarbīgu sacelšanos pret demokrātiski ievēlētu valdību".

Trampa atbalstītāji ieņem Kapitoliju, kad ASV kongresmeņi grib apstiprināt Baidena uzvaru 

"Trampa atbalstītāji ir "pārņēmuši kontroli" Kapitolijā." "Maiks Penss, iespējams, ticis saņemts...

"Mēs uzskatām, ka riski atļaut prezidentam turpināt izmantot mūsu pakalpojumus šajā laika posmā ir vienkārši pārāk lieli," savā "Facebook" lapā raksta Zakerbergs.

"Tāpēc mēs bloķēšanu, kas noteikta viņa "Facebook" un "Instagram" kontiem, pagarinām uz nenoteiktu laiku un uz vismaz divām nākamajām nedēļām līdz tiks pabeigta mierīga varas nodošana," pavēstīja Zakerbergs.

ASV Kapitolija ēka atkal ir droša pēc protestētāju iebrukuma 

ASV Kapitolija ēka Vašingtonā ir atkal pasludināta par drošu vairākas stundas pēc...

Arī cita sociālā tīkla platforma "Twitter" bloķējusi Trampa kontu uz 12 stundām, kā arī piedraudējusi ar viņa konta pastāvīgu slēgšanu, ja viņš arī turpmāk pārkāps "Twitter" noteikumus. Trampa tviterkonts tika bloķēts pirmoreiz.

Šis gads pasaules lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos, ja vērtē kopējās cenu pieauguma līknes, ir bijis ļoti veiksmīgs.

Lai gan novembra beigās akciju cenas nedaudz sašķobījās, ko noteica bažas par Covid-19 omikrona varianta izplatīšanos un pieņēmumi, ka ASV Federālo rezervju sistēmā ātrāk izbeigs ekonomikas stimulus, decembra sākumā šo vērtspapīru vērtības atkal šāvušās augstāk. Valda pieņēmums, ka neseno akciju cenu atkāpšanos daudzi izmanto, lai sevi interesējošos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Kopš šā gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palielinājusies jau gandrīz par ceturto daļu. Attiecībā uz akciju tirgu gan ir manāma visai interesanta tendence, kad daudzu pasaules lieluzņēmumu īpašnieki un vadītāji izpārdod sev piederošās šo uzņēmumu akcijas.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien oficiāli sāka ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), īstenojot savus draudus par galvenā finansējuma avota atņemšanu PVO tās reakcijas uz Covid-19 dēļ.

Veselības nozares pārstāvji un Trampa politiskie pretinieki pauda sašutumu par ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas, kura vada globālo cīņu pret slimībām, tai skaitā Covid-19.

Tramps paziņo par finansējuma apturēšanu PVO 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības...

Trampa administrācija, kas bija draudējusi apturēt ikgadējo finansējumu PVO 400 miljonu ASV dolāru apmērā un pēc tam paziņojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, otrdien oficiāli nosūtīja izstāšanās paziņojumu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, pavēstīja Valsts departamenta preses sekretāre.

Izstāšanās stāsies spēkā pēc gada - 2021.gada 6.jūlijā.

Ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarētu Trampa sāncensis Džo Baidens, tad ir gaidāms, ka viņš apturētu šo izstāšanos un ASV paliktu PVO sastāvā.

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru 

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara...

Gutērreša preses sekretārs un PVO apstiprināja, ka PVO dibinātājvalsts ASV ir nosūtījusi šādu paziņojumu.

PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien teica runu, kurā sacīja, ka "nacionāla vienotība un globāla solidaritāte ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, lai sakautu kopīgu ienaidnieku".

Saskaņā ar PVO dibināšanas 1948.gadā nosacījumiem ASV var izstāties gada laikā, bet valstij ir jānokārto atlikušās finanšu saistības.

Tramps maija beigās paziņoja, ka Ķīnai ir ''pilnīga kontrole" pār PVO, un apsūdzēja šo organizāciju reformu neīstenošanā.

Tramps, kurš bieži kritizējis ANO, vainoja Ķīnu jaunā koronavīrusa pandēmijā un sacīja, ka ASV novirzīs finansējumu "citām pasaules mēroga un steidzamām, globālām sabiedriskās veselības vajadzībām".

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka PVO ignorēja agrīnās pazīmes par Covid-19 nodošanu no cilvēka cilvēkam Ķīnā, kā arī brīdinājumus no Taivānas, kura Ķīnas spiediena dēļ nav PVO dalībniece.

"Trampa atbalstītāji ir "pārņēmuši kontroli" Kapitolijā." "Maiks Penss, iespējams, ticis saņemts kā ķīlnieks." "Maiks Penss ir evakuēts no ASV Kapitolija pa pazemes tuneļiem." "Republikāņu Nacionālās komitejas galvenajā mītnē atrasta "bumba" un droši detonēta." "Policija sašāva sievieti." – ar šādiem ierakstiem "Twitter" kontā 6. janvāra vakarā dalījās sociālā platforma disclose.tv.

6. janvārī ASV kongresmeņiem bija paredzēts apstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās, taču Donalda Trampa atbalstītāji lielā pūlī ieradās un ieņēma Kapitolija ēku Vašingtonā.

Sadursmes sākušās īsi pēc tam, kad D.Tramps aicināja ASV viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.

Reaģējot uz Trampa sacīto, M. Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā.

Disclose.tv ap pulksten 14.45 pēc ASV laika 6. janvārī publicējusi foto, kur protestētāji jau fotografējas ASV Senāta ekā un kongresmeņu tajā vairs nav.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, tirgum paužot atvieglojumu pēc otrdien notikušajām ASV starpvēlēšanām, kuru rezultāti neradīja lielus pārsteigumus.

«Finanšu tirgi turpina savu virzību uz priekšu, saprotot, ka investori bija pareizi pozicionēti starpvēlēšanu iznākumam,» sacīja FXTM analītiķis Džamels Ahmads.

Demokrāti šajās vēlēšanās atguva kontroli pār Pārstāvju palātu, bet prezidenta Donalda Trampa Republikāņu partija palielināja savu vairākumu Senātā.

ASV dolāra vērtība pret eiro un britu mārciņu samazinājās, jo investori paredz, ka demokrātu kontrole pār Pārstāvju palātu būs «potenciāls šķērslis» jebkuriem Trampa centieniem ieviest turpmākus fiskālos stimulus, sacīja Ahmads.

Lai gan vēlēšanu rezultāti lielākoties atbilda prognozēm, tie nozīmē, ka Trampam ir gaidāmi divi grūti gadi pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām 2020.gadā, jo demokrāti ir gatavi cīnīties pret viņa iecerēm ekonomikā un pastiprināt Trampa un viņa administrācijas uzraudzību.

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps ir izraudzījies tirdzniecības ministra amatam miljardieri investoru Vilburu Rosu, kurš pazīstams kā «bankrotu karalis» ar bankrotējušu vai finanšu grūtībās nonākušu firmu uzpirkšanu, trešdien paziņoja augsta ranga amatpersona Trampa pārejas komandā.

Amatpersona vēlējās saglabāt anonimitāti, jo nav pilnvarota publiski apspriest šo jautājumu.

Ross, kura bagātību žurnāls Forbes novērtējis ar apmēram 3 miljardiem ASV dolāru, tirdzniecības ministra amatā pārstāvēs ASV uzņēmumu intereses pašu zemē un ārvalstīs. Viņa ministrija būs starp tām, kurām būs jāīsteno Trampa pasludinātais mērķis aizsargāt ASV strādniekus un mest izaicinājumu globalizācijai, kas lielākoties devusi labumu multinacionālajām korporācijām.

78 gadus vecais Ross, kura mājoklis Floridas štatā ir ļoti tuvu Trampa privātmājai, spēlēja svarīgu lomu, prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā pārliecinot vēlētājus par Trampa plāniem nodokļu samazināšanas un infrastruktūras jomās. Ross ir izteicies, ka daudzi amerikāņi ir neapmierināti ar to, ka ekonomikas attīstība nav bijusi labvēlīga vidusšķiras strādniekiem, un paudis uzskatu, ka Tramps pārstāv nobīdi «mazāk politkorektā virzienā».