Augstākā tiesa (AT) ir apmierināja bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina lūgumu par atsevišķu AS Reverta nekustamo īpašumu un arī kapitāldaļu apķīlāšanu.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, ar lēmumu tika apmierināts Kargina pieteikums par prasības nodrošināšanu civillietā.

Tiesa nolēma ierakstīt par labu Karginam ķīlas tiesības uz dažiem Reverta piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī ierakstīt Kargina labā aizlieguma atzīmi Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā uz konkrētām Reverta piederošajām kapitāla daļām. Tiesa arī noteica, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 5 miljonu eiro apmēram.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Reverta, iepazīstoties ar tiesas lēmumu par prasības nodrošinājumu, Reverta esot guvusi pārliecību par tā nepamatotību, tāpēc AT spriedumu Kargina prasības lietā Reverta ir pārsūdzējusi un ir ierosināta kasācijas tiesvedība. "Būtiski, ka tiesa atzinuma sniegšanai ir pieaicinājusi Eiropas Komisiju, norāda Reverta.

Tāpat Reverta uzskata, ka tiesnese, kura pieņēma lēmumu par prasības nodrošinājumu, nav iedziļinājusies lietas apstākļos.

Par to liecinot, piemēram, fakts, ka ir apķīlāti arī Revertai nepiederoši aktīvi, komentēja Reverta pārstāvji.

Šāda nodrošinājuma piemērošana ne vien apgrūtina valsts līdzekļu atgūšanu un samazina aktīvu atgūstamo vērtību, bet arī traucē pircējiem brīvi rīkoties ar pirkumu, jo nodrošinājums ir attiecināts arī uz vairākiem jau pārdotiem īpašumiem, skaidro Reverta.

Jāatgādina, ka Komercdarbības atbalsta kontroles likums liedz Revertai izmaksāt naudas līdzekļus, par ko ir strīds Kargina lietā, pirms pilnīgas valsts ieguldījuma atmaksas. No 2010.gada 1.augusta līdz 2014.gada 1.jūlijam, kad stājās spēkā izmaiņas likumā, Reverta par pakārtotajām saistībām ir samaksājusi 18,6 miljonus eiro - pamatā bijušajiem Parex banka akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem, rezumēja Reverta.

Kā liecina ieraksts Tiesu kalendārā, Rīgas apgabaltiesa 23.februārī vērtēs Reverta pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu.

LETA jau ziņoja, ka AT pērn apmierināja Rema Kargina prasību pret "Reverta" un viņam par labu piedzina vairāk nekā 15 miljonus eiro. Līdz ar spriedumu AT nolēma piedzīt Karginam par labu termiņa noguldījuma pamatsummu 15 000 000 eiro, valsts nodevu 10 687 eiro un izdevumus par advokāta palīdzību 18 150 eiro. AT nolēma izbeigt tiesvedību prasībā pret "Revertu" par līguma un papildu vienošanās pie līguma izbeigšanu.

Iepriekš "Reverta" advokāts Agris Bitāns norādīja, ka gadījumā, ja šāds spriedums paliks spēkā, tad tas "būtiski skars valsts un līdz ar to arī nodokļu maksātāju intereses" - esošā tiesas sprieduma izpildes rezultātā 15 miljoni eiro no "Revertas" atgūtajiem naudas līdzekļiem tiks samaksāti bijušā "Parex bankas" akcionāra ģimenei, nevis iemaksāti valsts budžetā. Bitāns skaidro, ka šādas summas izmaksa no Eiropas Komisijas puses, visticamāk, tiks atzīta par nelikumīgu valsts atbalstu "un šādā gadījumā ir jārēķinās ar nopietnām sankcijām".

LETA jau ziņoja, ka 2014.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kuri paredzēja "Revertas" pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.

Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā paredzēja, ka gadījumā, ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto, neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tostarp aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.

Savukārt Satversmes tiesa 2015.gadā lēma, ka norma par procentu maksājumu apturēšanu no komercsabiedrības, kas nonākusi finansiālās grūtībās un saņem valsts atbalstu, atbilst valsts pamatlikumam. Lieta bija ierosināta pēc Kargina dēla Maksima Kargina un otra bijušā bankas īpašnieka Viktora Krasovicka pieteikuma. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra