Ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumu noteikti ierobežojumi darbībām Daugavpils pievadķēžu ražotāja AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" bankas kontos, izriet no uzņēmuma paziņojuma biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā teikts, ka "Ditton pievadķēžu rūpnīca" 15.septembrī saņēma paziņojumu no uzņēmuma kontus apkalpojošajām bankām par to, ka saskaņā ar VID rīkojumu tiek apturētas bankas operācijas, kas saistītas ar uzņēmuma pret trešajām personām spēkā esošo saistību apmaksu.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" no VID neesot saņēmusi nekādu skaidrojumu par šādas rīcības iemesliem.

Paziņojumā teikts, ka 15.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīcai" nav parādu saistībā ar tiem nodokļiem, kuru administrēšanu veic VID.

Paziņojumā apgalvots, ka 16.septembrī "Ditton pievadķēžu rūpnīca" nosūtīja VID priekšlikumu sazināties, taču līdz otrdienai, 20.septembrim nekāda atbilde no VID neesot saņemta.

«Mūsu pieprasītā valsts atbalsta summa sastādīja mazāk par 0,1% no summas, kas novirzīta Parex Banka atbalstam,» norāda Ditton pievadķēžu rūpnīcas vadība, paužot neizpratni par atteikto kredītu izejmateriālu iegādei.

DB publicē Ditton pievadķēžu rūpnīcas vēstuli ieguldītājiem un investoriem:

«Diemžēl, ar VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka lēmumu tika atteikts piešķirt kredīta līdzekļus izjevielu (metāla) iegādei, par ko mēs Jūs iepriekš informējām un kurus plānojām saņemt eksportējošo nozaru valsts atbalsta programmas ietvaros.

Kā iemesls tam norādīts apstāklis, ka AS Ditton pievadķēžu rūpnīca veic komerciālo sadarbību galvenokārt ar Krievijas Federāciju un valsts bankas valsts amatpersonas neredz KF ekonomikas attīstības perspektīvas, konkrēti, mašīnbūvē.

Piekrītiet, ka valstij, kuras ārējā ekonomiskajā apgrozījumā Krievijas Federācija kā partneris sastāda līdz 50%, tamlīdzīgi valsts bankas valsts amatpersonu apgalvojumi ir mazākais dīvaini.

Izplatītā informācija par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vienu no tās akcionāra Vladislava Drīksnes saistība ar Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu ir nepatiesa, paziņojumā Nasdaq Riga norāda uzņēmums.

Uzņēmums skaidro, ka ar līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Savienības fondiem saistītais projekts tika īstenots laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam, un AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nav nekāda sakara ar šo projektu. Izmeklēšanas procedūras AS Ditton pievadķēžu rūpnīca teritorijā tika veiktas attiecībā uz AS Ditton pievadķēžu rūpnīca nomniekiem un bija saistītas ar dokumentu izņemšanu, kas, iespējams, varētu būt saistīti ar kriminālprocesu, teikts paziņojumā. Izmeklēšanas procedūras nepārtrauca un netraucēja AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un visu tās nomnieku saimnieciskajai komercdarbībai.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca darbība notiek pilnā apjomā, amatpersonas nav aizturētas un nav arestētas, bet turpina savu tiesību, pilnvaru un pienākumu izpildi. Tāpat informācija par emitenta lielākā akcionāra V.Drīksnes aizturēšanu un arestu neatbilst īstenībai, norāda uzņēmums.

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

Vēršas ne tikai pret shēmu organizatoriem, bet arī shēmu klientiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija aprēķinājusi pērn atklāto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmu «pakalpojumu» izmantotāju valstij nodarītos zaudējumus un plāno vērsties ne tikai pret shēmu organizētājiem, bet arī to klientiem.

Pēc tam, kad atklātībā izskanēja ziņas par šiem Finanšu policijas aprēķiniem, NASDAQ OMX Riga valde nolēma nekavējoties apturēt tirdzniecību ar Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijām, bet Ditton biržai atbildēja, norādot, ka uzņēmuma rīcībā nav «oficiālu pretenziju no Valsts ieņēmumu dienesta par nodokļu nomaksu vai papildu nodokļu aprēķināšanu».

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Pjotrs Dorofejevs, liecina Lursoft dati.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Rolands Zarāns. Lursoft atrodamā informācija liecina, ka jaunieceltais AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdes priekšsēdētājs patlaban ir SIA GMG Bowling kapitāldaļu turētājs, kā arī ieņem amatus vairākos uzņēmumos, tostarp SIA Ditton Biznesa Parks, SIA Ditton nams, SIA Kraujas parks un citos.

Bez Rolanda Zarāna AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valdē amatus ieņem arī divi valdes locekļi – Nataļja Redzoba un Jevgeņijs Sokolovskis.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca ir lielākais pievadķēžu ražotājs Baltijas valstīs. Uzņēmums darbības vēsture sniedzas līdz 1949.gadam un patlaban tam ir vairākas pārstāvniecības Krievijā, kā arī Baltkrievijā un Ukrainā.

Pabeigta lielākā daļa no 2014.gadā cietušās AS Latvijas Finieris rūpnīcas Lignums ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Uzņēmums par ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem saņēmis apdrošināšanas atlīdzību no AAS Balta (PZU grupa).

Atlīdzība izmaksāta par zaudējumiem, kas AS Latvijas Finieris bija radušies pēc 2014.gada decembrī uzņēmuma rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka. Pēc divu gadu intensīva darba ir pabeigta lielākā daļa no rūpnīcas ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Apdrošināšanas AS Balta kokapstrādes uzņēmumam AS Latvijas Finieris izmaksājusi atlīdzību 4 846 855 eiro apmērā par 2014.gada decembrī rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem.

Baltas pārstāvji šodien žurnālistus informēja, ka par šī ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem apdrošinātājs izmaksājis uzņēmumam Latvijas Finieris lielāko atlīdzību īpašuma segmentā ne tikai Baltas, bet visas Latvijas apdrošinātāju nozares vēsturē.

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts policija šodien veic kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Ir pieci aizturētie, informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šodien Valsts policija veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kriminālprocesā šobrīd tiek veiktas procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas.

Patlaban Valsts policija aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

SIA Ditton Chain plāno uzsākt ieguldījumu veikšanu savas ražošanas attīstībā, kas būs izvietota Ditton pievadķēžu rūpnīcai piederošajās platībās, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Šīs ražošanas attīstībā Ditton Chain plāno ieguldīt līdz 12,35 miljoniem eiro. No tiem ERAF finansējums veido 4,27 miljonus eiro, bet bankas aizdevums 4,4 miljonus eiro. Paredzams ka ap 49,5% no kopējā Ditton Chain projekta izmaksām jeb 6,134 miljoni eiro tiks ieguldīti Ditton pievadķēžu rūpnīcai piederošajā īpašumā, ka arī sagatavošanās un citos darbos.

Turklāt Ditton Chain projekta ietvaros paredz iegādāties arī mūsdienīgas tehnoloģiskās iekārtas, kuru pašreiz nav Ditton pievadķēžu rūpnīcas rīcībā un kuras tā nevar iegādāties finansējuma trūkuma dēļ.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Daugavpils pievadķēžu ražotājs "Ditton pievadķēžu rūpnīca" no šodienas apturēs visu veidu automobiļu ķēžu ražošanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas pārstāvji norāda, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar pieprasījuma kritumu pēc "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" produkcijas.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš 

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

"Ditton pievadķēžu rūpnīcas" pārstāvji skaidro, ka pieprasījums pēc kompānijas produkcijas samazinājies saistībā ar kraso automašīnu pārdošanas kritumu un to ražošanas konveijeru darbības pārtraukšanu Eiropas Savienībā un Muitas savienības valstīs, kā arī saistībā ar ekonomiskās aktivitātes pazemināšanās prognozēm šajā pasaules ekonomikas segmentā par 20-40% un vairāk, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un plaša krīze pasaules ekonomikā.

"Par ražošanas atjaunošanas termiņiem un perspektīvām sabiedrība paziņos papildus," teikts paziņojumā.

"Ditton pievadķēžu rūpnīca" pagājušajā gadā strādāja ar 4,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9% mazāk nekā 2018.gadā, kā arī kompānija cieta zaudējumus 117 506 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Uzņēmuma akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" otrajā sarakstā.

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Ditton pievadķēžu rūpnīca atjaunojusi un aktivizē savu ražošanu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Darbību izdevies atjaunot, pateicoties Krievijas un Vācijas partneru sapratnei, kā rezultātā ir atrisināta situācija ar izejmateriālu piegādēm un papildus pasūtījumu no Vācijas izvietošanu.

Db.lv jau ziņoja, ka sakarā ar metāla trūkumu Ditton pievadķēžu rūpnīca bija spiesta no 1. oktobra uz 15 dienām pārtraukt darbību, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Kā iemeslu uzņēmums minēja faktu, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka atteikusi piešķirt kredītu izjevielu (metāla) iegādei, kuru bija plānots saņemt eksportējošo nozaru valsts atbalsta programmas ietvaros.

Ditton pievadķēžu rūpnīcas rīcībā nav oficiālu pretenziju no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par nodokļu nomaksu vai papildus nodokļu aprēķināšanu, liecina uzņēmuma paziņojums biržas Oficiālajā obligātās informācijas centralizētajā glabāšanas sistēmā.

Db.lv jau ziņoja, ka šodien NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi nekavējoties apturēt tirdzniecību ar Ditton pievadķēžu rūpnīca akcijām.

Tirdzniecība apturēta līdz būtiskas informācijas atklāšanai biržai, un paziņojums par tirdzniecības atjaunošanu sekos atsevišķi.

VID Finanšu policija pērn atklātās 6.5 milj. Ls naudas legalizācijas shēmas izmeklēšanas gaitā aprēķinājusi virkni šādus pakalpojumus izmantojušo uzņēmumu valstij nodarītos zaudējumus.

Kā šorīt telekompānijai LNT sacīja Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, uzņēmuma Ditton būve nodarītais kaitējums valsts budžetam ir 400 tūkst. Ls, bet Ditton pievadķēžu rūpnīca – aptuveni 700 tūkst. Ls. Ir arī virkne citu uzņēmumu, kas bijuši organizētā grupējuma klienti – SIA Eba, a/s Eba standarts, SIA Pola impekss un citi.

Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbus šogad par 2,074 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks ceļu būves kompānijas A.C.B., Binders un Ceļu pārvalde, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Tostarp A.C.B. atjaunos Gramzdas, Melnsila, Kapseļu, Ernestīnes ielas posmu un Motoru ielas segumu par 704,9 tūkstošiem latu bez PVN.

Maskavas, Krustpils, Augšielas, Stadiona, J.Asara, Rušonu, Rītupes un Rasas ielas posmu seguma periodiskās atjaunošanas darbus veiks Binders par 701,3 tūkstošiem latu bez PVN, bet Ceļu pārvalde veiks Krišjāņa Valdemāra, Juglas, Ropažu ielas posmu un Sniedzes un Nītaures ielas seguma periodiskās atjaunošanas darbus par 667,4 tūkstošiem latu bez PVN.

Gramzdas, Melnsila, Kapseļu, Ernestīnes ielas posmu un Motoru ielas segumu un Krišjāņa Valdemāra, Juglas, Ropažu ielas posmu un Sniedzes un Nītaures ielas segumu atjaunošanai tika saņemts viens piedāvājums katrai, bet Maskavas, Krustpils, Augšielas, Stadiona, J.Asara, Rušonu, Rītupes un Rasas ielas posmu seguma atjaunošanai – divi piedāvājumi. Konkursā tika vērtēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Šonedēļ Rīgas dome sāk realizēt vienu no pēdējo gadu lielākajiem projektiem ielu infrastruktūras uzlabošanā – Krišjāņa Barona ielas seguma atjaunošanu, informē domes pārstāvji.

Kr. Barona iela ir izbūvēta 1858. gadā, tās segums pārsvarā ir bruģis – kultūrvēsturisks mantojams, kuru jāsaglabā. Ņemot vērā, ka līdz šim būtiski un nopietni seguma atjaunošanas vai uzlabošanas darbi netika veikti, ielas infrastruktūra ir nolietojusies un nepievilcīga.

Ielas atjaunošana tiks veikta trīs etapos.

Šajā būvsezonā tiks īstenots pirmais etaps - atjaunots segums visā ielas garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Brauktuves segums tiks atjaunots, pilnībā to nobruģējot, arī tajā ielas posmā, kur šobrīd ir asfaltbetona segums. Brauktuves abās pusēs ar speciālu bruģi tiks iezīmēta un izveidota rekomendējošā velojosla; autovadītāji pa šo joslu drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca tirdzniecība ar Krievijas un Ukrainas kompānijām veido attiecīgi 45% un 5-6% no kompānijas gada apgrozījuma, NASDAQ OMX Riga ziņo uzņēmums.

Šobrīd AS Ditton pievadķēžu rūpnīca attiecības ar Krievijas un Ukrainas kompānijām tiek regulētas un izpildītas saskaņā ar noslēgtajiem kontraktiem, un būtiski nokavētu saistību no Ukrainas partneru puses kompānijai šobrīd nav.

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca valde un padome pastāvīgi kontrolē Krievijas un Ukrainas kompāniju līgumsaistību attīstību un virzību un, parādoties nelabvēlīgām tendencēm, kompānija nekavējoties veiks attiecīgus pasākumus, vienlaicīgi informējot par to ari ieguldītājus biržā.

Kā liecina informācija NASDAQ OMX Riga, lielākais AS Ditton pievadķēžu rūpnīca akcionārs ir Eduards Zavadskis, kuram pieder 20% kompānijas akciju. 19,92% akciju pieder Vladislavam Drīksnem, bet 13,63% - SIA Max Invest Holding. Vēl 13% akciju īpašnieks ir SIA Maleks S, bet 9.46% - Vladimirs Bagajevs.

Nasdaq Riga valde nolēmusi nekavējoties atcelt uzraudzības statusu AS Ditton pievadķēžu rūpnīca, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss AS Ditton pievadķēžu rūpnīca tika piemērots šā gada 7. maijā, ņemot vērā to, ka uzņēmums 29. aprīlī iesniedza biržai gada pārskatu par 2013. gadu kopā ar neatkarīgu revidentu ziņojumu, kurā tika iekļauti vairāki pamatojumi atteikumam sniegt revidenta atzinumu. Tādēļ revidents, ņemot vērā šos pamatojumus, kuru ietekmes un/vai iespējamās ietekmes nozīmīguma dēļ nav bijusi iespējama pietiekama un atbilstoša revīzija, kas ļautu revidentam sniegt atzinumu par šo finanšu pārskatu, nebija sniedzis atzinumu par AS Ditton pievadķēžu rūpnīca gada pārskatu par 2013. gadu.

Neskatoties uz to, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca akcionāri 30. jūlijā pieņēma lēmumu apstiprināt sabiedrības 2013. gada pārskatu kopā ar neatkarīgu revidētu ziņojumu, tādēļ ir uzskatāms, ka vairs nav nepieciešams pievērst tirgus dalībnieku uzmanību faktam, ka revidents nav sniedzis atzinumu par sabiedrības 2013. gada finanšu pārskatu. Tādējādi ir novērsti apstākļi, kuru dēļ biržas valde 2014. gada 7. maijā uzņēmumam piemēroja uzraudzības statusu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi piemērot akciju sabiedrībai Ditton pievadķēžu rūpnīca soda naudu 7 500 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma 56. panta piektās daļas pārkāpumu, informē FKTK pārstāve Ieva Upleja.

Šāds sods tiek piemērots, jo likumā noteiktajā termiņā kapitālsabiedrība neiesniedza 2016. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu. AS Ditton pievadķēžu rūpnīca ir atkārtoti pārkāpusi Finanšu instrumenta tirgus likuma 56. panta prasības.

FKTK padome, nosakot soda naudas apmēru, ņēma vērā AS Ditton pievadķēžu rūpnīca sadarbību ar FKTK, rīcību pārkāpuma novēršanā, kā arī izvērtēja AS Ditton pievadķēžu rūpnīca finanšu situāciju.

Ceturtdien, 17.janvārī, atcelts AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» iepriekš piemērotais nodrošinājums - pārreģistrācijas aizliegums, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu uzņēmumam 2018.gada decembrī piemēroja pēc zvērināta tiesu izpildītāja Lilijas Solovjovas lūguma. Līdz ar šī nodrošinājuma atcelšanu, uzņēmumam vairāk nav neviens aktuāls nodrošinājums.

AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» dibināta 1991.gadā un nodarbojas ar gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanu.

2017.gadā AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» strādāja ar apgrozījumu 5,637 miljonu eiro apmērā, savukārt tās peļņa pēc nodokļiem bija 945 tūkstoši eiro. Uzņēmums 2017.gadā nodarbināja 165 cilvēkus. AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» kopējie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā tajā gadā bija 338 tūkstoši eiro.

Par AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» valdes priekšsēdētāju atkārtoti amatā iecelts Rolands Zarāns, kurš šo amatu ieņem kopš 2014.gada, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.janvārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Rolands Zarāns ieņem amatus septiņos dažādos Latvijā reģistrētos uzņēmumos un organizācijās, cita starpā viņš ir valdes priekšsēdētājs nekustamo īpašumu apsaimniekotājā SIA «Ditton nams» un valdes loceklis SIA «Ditton biznesa parks».

Bez Rolanda Zarāna SIA AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» valdē kā valdes locekle darbojas Nataļja Redzoba.

AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» dibināta 1991.gadā un nodarbojas ar gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošanu.

2017.gadā uzņēmums strādāja ar apgrozījumu 5,637 miljonu eiro apmērā, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 945 tūkstoši eiro; tas nodarbināja vidēji 165 cilvēkus.

Ditton pievadķēžu rūpnīcas peļņa šā gada pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi 1,144 milj. Ls, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats NASDAQ OMX Riga biržā. Jāpiebilst, ka attiecīgo periodu pērn uzņēmums noslēdza ar 1,5 mil.j Ls zaudējumiem.

Ievērojami – par 157% līdz 5,61 milj. Ls – pieaudzis arī uzņēmuma apgrozījums.

Uzņēmuma valde informē, ka finansiālās situācijas uzlabošanās liekot domāt, ka situācija tirgū, kur tiek pārstāvēta uzņēma produkcija, ir stabilizējusies un ir iezīmējušās zināmas pieauguma tendences. Par to liecinot ekonomiskā situācija to valstu tirgos, kur ir tiek realizēta uzņēmuma produkcija un pasūtījumu apjomu palielināšanās no lielāko Rietumu tirgū pārstāvēto partneru puses. Tomēr iezīmējušās pieauguma tendences var negatīvi ietekmēt metālprodukcijas cenu pieaugums, kas tirgū sācies no šā gada otrā ceturkšņa.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu 1,13 miljonu eiro vērtībā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kā liecina konkursa rezultāti, par uzvarētājiem atzīti trīs uzņēmumi – a/s Panevežio Keliai, SIA Saldus ceļinieks un SIA Strabag, kas iepirkumu konkursā piedāvāja zemāko cenu.

Par 164 tūkstošiem eiro paredzēts atjaunot autoceļa P8, Inciems – Sigulda – Ķegums, posmu no 49,4 līdz 59,1 kilometram. Šajā konkursā par uzvarētāju sešu būvfirmu konkurencē atzīta a/s Panevežio Keliai. Lietuvas uzņēmums piedāvāja darbus veikt krietni lētāk, nekā iepriekš paredzēja LVC, kas prognozēja, ka šī ceļa seguma atjaunošanai būs jāatvēl 241 tūkst. eiro. Šī pati kompānija veiks arī ceļa P8 posma no 60,5 līdz 67,9 kilometrā atjaunošanu par 105 tūkst. eiro.

Rīgas domes vadība kopā ar ēku īpašniekiem trešdien apsekoja ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu atjaunotās pilsētas kultūras mantojuma ēku fasādes - Lāčplēša ielā 37, Tērbatas ielā 20, 28 un Blaumaņa ielā 14, informē pašvaldībā.

Šis ir pirmais gads, kad Rīgas pašvaldība piešķir līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Konkursam kopumā šogad pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47 projektus atzina par atbilstošiem konkursa kritērijiem un apstiprināja līdzfinansējumu. Šo projektu realizācijai kopumā paredzēts gandrīz 460 000 eiro liels pašvaldības līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka jau pirmajā konkursa gadā ir izrādīta tik liela interese par iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Iesākto turpināsim arī nākamgad - konkursu plānots izsludināt jau novembrī, lai būtu ilgāks laiks projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā tiks atvēlēts ne mazāk kā pusmiljonu eiro liels finansējums,» informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka nauda līdzfinansējumam iegūta no piemērotās paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 3% apmērā ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējoši objekti.

Uzņēmums SIA “EcoLead” piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 4,36 miljonu eiro apmērā, kas tiks izlietots nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidei Kalnciemā.

Projektam piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļus, kopējais investīciju apjoms pārsniedz 8 miljonus eiro. Lielākā daļa saņemtā finansējuma tiks izmantota pārstrādei paredzēto iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Rūpnīcas vajadzībām tiks pielāgota industriālā ēka Kalnciema rūpnieciskajā zonā, Jelgavas ielā 21. Teritorijā šobrīd jau īstenoti rekonstrukcijas, teritorijas sakārtošanas un nepieciešamās infrastruktūras izveides darbi, kā arī uzstādītas pirmās iekārtas. Tuvāko mēnešu laikā rūpnīca plāno saņemt un uzstādīt metalurģijas krāsni un dažādu pārstrādes procesu īstenošanai nepieciešamās iekārtas. Rūpnīcas nodošana ekspluatācijā plānota 2022.gada 3. ceturksnī, un 2023. gada sākumā plānots uzsākt pārstrādi.