Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Rimi Latvia atklājis jauno, 2788 kvadrātmetru plašo centralizēto kulinārijas un gaļas produktu ražošanas virtuvi Rīgā, A. Deglava ielā, kas apgādās visus Rimi veikalus Latvijā ar gatavajiem ēdieniem, informē uzņēmums.

Šis stratēģiski nozīmīgais solis ļaus automatizēt ražošanu un būtiski palielināt efektivitāti, dienā saražojot līdz pat 18 tonnām salātu, kulinārijas un gaļas izstrādājumu. Vienlaikus tas nozīmē arī vienotu kvalitātes kontroli un ilgtspējīgu ražošanu ar samazinātiem pārtikas atlikumiem.

Centralizētajā virtuvē nodarbināti vairāk nekā 150 darbinieku, kuri vienuviet nodrošina pilnu ražošanas ciklu – no izejvielu uzglabāšanas līdz gatavo produktu iepakošanai un marķēšanai. Uzņēmums norāda, ka šāda pieeja sniedz iespēju veikt striktu ražošanas procesu kontroli un monitoringu, attiecīgi izpildot nozarē augstākās pārtikas drošības un kvalitātes prasības.

Mārupes novada Babītes pagastā sākts pārbūvēt Rīgas apvedceļu (A5) posmā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

2,6 kilometru garajā posmā pārbūvēs abas brauktuves.

Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, un posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā. Sākoties būvdarbiem, satiksmi abos virzienos organizēs pa vienu brauktuvi.

Pārbūves ietvaros paredzēts abās brauktuvēs mainīt ceļa segas konstrukciju un ieklāt asfaltbetonu trijās kārtās. Pārbūvētās ceļa segas kalpošanas laiks būs 20 gadu. Tāpat atjaunos pārvadu pār dzelzceļu. Divlīmeņu satiksmes mezglā ar Jūrmalas šoseju izbūvēs uzbērumu un nobraukšanas joslu no autoceļa A5 virzienā uz Jūrmalu.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, veicot pārbūvi, tiks slēgts autoceļu A5, Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojums, līdz ar to no autoceļa A5 uz V10 un Mēness ielu būs iespējams tikai labais pagrieziens. Lai nodrošinātu iespēju nogriezties vajadzīgajā virzienā, 200 metru attālumā no šī krustojuma uz autoceļa A5 izbūvēs apgriešanās vietu.

Pārtikas mazumtirdzniecības tīkla ELVI privātās preču zīmes kulinārijas un konditorejas sortimenta pilnveidošanā investēts pusmiljons eiro, būtiski paplašinot produktu klāstu un uzlabojot ražošanas procesu.

Par ieguldīto naudu iegādātas jaunas iekārtas, kas ļauj gan palielināt ražošanas jaudu, gan nodrošināt drošu un mūsdienīgu fasēšanu, lai piedāvātu klientiem augstākās kvalitātes produktus un radītu jaunas, pieprasītas preces.

“Mūsu klientu ēšanas paradumi un pandēmijas radītā jaunā realitāte, ir būtiski ietekmējusi cilvēku ikdienas vajadzības, tālab esam pārskatījuši ELVI kulinārijas un konditorejas produktu klāstu, attīstot jaunas ēdienu līnijas un uzlabojot ražošanas tehnoloģijas,” komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Gatavo ēdienu pārdošanas automātu izveidē investē 80 000 eiro 

Investējot vairāk kā 80 000 eiro, pārtikas mazumtirdzniecības tīkls ELVI sācis uzstādīt...

Attīstot ražošanas kapacitāti, uzstādītas jaunas produktu fasēšanas līnijas kulinārijas ražotnē, pilnveidots konditorejas ražošanas process – uzstādīta smalkmaizīšu pildīšanas līnija, raudzēšanas skapji, aukstumkamera, lai atvieglotu produktu loģistikas procesu, neietekmējot to kvalitāti.

L.Vārtukapteine norāda ka pēdējo gadu laikā būtiski audzis pieprasījums pēc veselīga uztura. Vienlaikus nekur nav zudusi arī vēlme sevi palutināt ar kaut ko garšīgu un taupīt laiku, kas nepieciešams ēdienu gatavošanai.

2022.gada pirmajā ceturksnī ELVI kulinārijas un konditorejas produktu pieprasījums, salīdzinot ar 2021.gadu, būtiski audzis. Pieprasījums pēc salātiem šogad bijis par 142%, lielāks, nekā pērn, zupas un pusdienu komplekti iegādāti par 211% vairāk, savukārt, konditorejas izstrādājumu pārdošanas apjomi pieckāršojušies.

"Elvi Latvija" reģistrēta 2010.gada februārī. Uzņēmums 2020.gadā strādāja ar 3,858 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 3,7 reizes un bija 233 060 eiro. 2021.gada rādītāji vēl nav publiskoti.

"Elvi Latvija" ir mazumtirdzniecības zīmola "Elvi" īpašnieks un franšīzes devējs, bet paši veikali pieder citām kompānijām.

Latvijas ēdiena pagatavošanas māksla atzinīgi novērtēta starptautiski 18. janvārī Ziemeļvalstu lielākajā starptautiskajā tūrisma izstādē "MATKA 2024" Helsinkos Somijā, saņemot gada balvu kā somu iecienītākais 2023. gada gastronomijas galamērķis.

Latviju balvai izvirzījusi Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācija, jo mūsu valsts jau ilgu laiku ir somu iecienīts ceļojumu galamērķis. Somu tūristi novērtē Latvijas arhitektūru, dabu, mākslu un kultūras piedāvājumu. Turklāt viesi no Somijas Latviju var viegli sasniegt ar autobusu vai automašīnu bez nepieciešamības ceļot ar gaisa transportu, kas arī ir pieejams.

“Pēdējos gados Latvija ir pielikusi daudz pūles, lai uzlabotu un paplašinātu savu gastronomijas kultūru un piedāvājuma klāstu, kļūstot par vērā ņemamu gastronomijas galamērķi Eiropā. Latvijā ir moderni restorāni un kafejnīcas, kas nav aizēnojušas tradicionālās un vēsturiskās vietas. Tāpat restorāni organizē dažādas meistarklases, ko vada kulinārijas pasaulē pieprasīti šefpavāri, tostarp Dānijas un Islandes kulinārijas eksperti. Latvija augstu vērtē un izceļ savu tradicionālo ēdienu kultūru, pašmāju produktus un vietējo pārtiku,” stāsta Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācijas pārstāvji, uzsverot ilgtspējas nozīmīgo lomu latviešu kulinārijas kultūras attīstībā.

Šobrīd VAS «Latvijas valsts ceļi» atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu «Sēnīte» paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei, liecina Liepkalnu paziņojums Facebook.

2016.gada 25.oktobrī, kafejnīcai – restorānam «Sēnīte», kurš atrodas Inčukalna novadā, tika piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Sēnīte atrodas pie viena no galvenajiem valsts autoceļiem Vidzemes pusē.

«Jau sākotnēji SIA «Liepkalni» ieskatā restorāna «Sēnīte» lielākā vērtība ir tā vēsture un kultūras pieminekļa statuss. Tomēr, lai šo objektu būtu iespējams atbilstoši attīstīt mūsdienu prasībām un saglabāt vēsturiskās piekļuves iespējas, nepietiek tikai ar mūsu vēlmi šajā graustā atkal ieviest dzīvību, bet ir arī nepieciešams valsts institūciju atbalsts, lai šis kultūrvēsturiskais piemineklis spētu atgūt tā iepriekšējo izskatu,» teikts paziņojumā.

Maxima lielveikalu kulinārijas cehos Latvijā vienā mēnesī tiek saražotas teju simts tonnas dažādu salātu mēnesī, bet, piemēram, cehs Slokas ielā 115 ik dienas saražo aptuveni 300 kilogramu gaļas salātu. Šoreiz rubrikā «Kā top?» skatiet, kā gatavo liellopu gaļas salātus lielveikalā Maxima.

Salāti tiek gatavoti ražošanas cehos, kuri atrodas atsevišķos Maxima XXX un Maxima XX lielveikalos visā Latvijā, un no turienes tie tiek nogādāti arī uz mazākām Maximām.

No kopējā kulinārijas produktu klāsta dažādu veidu salāti ir visvairāk pirktie un aizņem nedaudz vairāk kā 70% no visa Maxima kulinārijas piedāvājuma. Kopumā Maximā tiek gatavoti 63 dažādu salātu veidi.

Uzņēmuma pārstāvis Jānis Beseris, vaicāts, kur tiek pirkti salātu pagatavošanā izmantotie produkti, norāda, ka tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, sezonas un pašmāju dārzeņu pieejamības, kā arī dārzeņu kvalitātes. Savukārt liellopu gaļa tiekot pirkta no vietējiem ražotājiem un audzētājiem. Vienā dienā vienā Maxima kulinārijas cehā salātiem tiek sagriezti aptuveni 50 kilogrami liellopu gaļas.

Michelin ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, Michelin inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

Pirmie Michelin ceļveža restorāni Latvijā tiks nosaukti īpašā pasākumā, kas norisināsies 2023. gada 21. novembrī Rīgā.

Gvendals Pulleneks (Gwendal Poullennec), Michelin ceļvežu starptautiskais direktors: “Pēc ilgāka laika, kas pavadīts Latvijā, vērtējot un izbaudot kulinārijas nozares piedāvājumu, priecājamies pievienot šo valsti mūsu Michelin ceļvedim. Latvija ir pazīstama ar savu kultūras mantojumu, jūras piekrasti un mežiem. Pēdējos gados tā ir kļuvusi arī par aizraujošu gardēžu galamērķi Eiropā. No mutē kūstošiem tradicionālajiem gardumiem, ko ar lepnumu pasniedz mazajās ēstuvēs, līdz radošiem starptautiskās virtuves ēdieniem, ko piedāvā mūsdienīgi restorāni, kas konkurē ar citu Eiropas pilsētu restorāniem. Latvija ir pelnījusi šo īpašo atzinību. Mūsu inspektori šobrīd veic noslēdzošo vērtēšanas posmu un nevaram vien sagaidīt, kad varēsim publiski ziņot par mūsu atklājumiem Latvijā.”

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut AS "Cēsu alus" iegūt izšķirošu ietekmi pār daļu no SIA "Orkla Foods Latvija" aktīviem - zīmolu "Everest", kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un tirdzniecību, informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Cēsu alus" darbība Latvijā saistīta ar alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu, tostarp pudelēs pildīta dzeramā ūdens ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Uzņēmums realizē pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar zīmolu "Lielbāta" un "Bērzūdens".

Savukārt SIA "Orkla Foods Latvija" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijā ir saistīta ar augļu, ogu, dārzeņu, majonēžu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražošanu un vairumtirdzniecību, garšvielu un piedevu ražošanu, bezalkohola dzērienu ražošanu, minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu un vairumtirdzniecību, augļu un dārzeņu sulu ražošanu un vairumtirdzniecību, kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošanu, cukura, šokolādes un cukuroto konditorejas izstrādājumu vairumtirdzniecību, sausiņu un cepumu ražošanu, ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošanu, maizes ražošanu, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanu, konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanu un kartupeļu pārstrādi. Uzņēmums ražo un realizē dzeramo ūdeni ar zīmolu "Everest".

Fakts, ka kāda sudrabkaija par piemērotāko ligzdošanas vietu izvēlējusies Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) Saeimas frakcijas logu, šīs partijas politiķiem noder savas popularitātes veicināšanai.

Proti, LPP/LC pie kaijas ligzdas izvietojis videokameru un tagad piedāvā savā interneta mājaslapā tiešraidē vērot kaijas mazuļu perēšanas procesu.

LPP/LC frakcijas darbinieku vērojumi vedinot domāt, ka kaijas iepriekšējā mājvieta bijusi Finanšu ministrija, jo savas ligzdas iztapsēšanai putns izmantojis papīrus ar Finanšu ministrijas simboliku.

LPP/LC politiķiem šķiet, ka sudrabkaija, izvēloties jauno ligzdošanas vietu, novērtējusi to, ka LPP/LC par vienu no savām prioritātēm allaž izvirzījusi bērnu un ģimeņu atbalstu.

SIA VSL Pārtikas grupa paplašina produktu portfeli ar majonēzi un pierāda, ka rūpnieciskiem nolūkiem to var pagatavot no paipalu olām

Ģimenes uzņēmuma SIA VSL Pārtikas grupa pamatbizness ir kulinārijas produktu ražošana. Pirms diviem gadiem tas sāka attīstīt ideju par majonēzes ražošanu, kuras sastāvā būtu nevis dažādi pārtikas pulveri, bet īstas paipalu olas. Pie tās ražošanas uzņēmums ķērās pirms gada. «Man gribējās pierādīt, ka arī industriālā vidē var iedzīvināt dabīgu produktu, nepievienojot tam konservantus, krāsvielas un garšas uzlabotājus,» stāsta viena no paipalu olu majonēzes BilleMoon radītājām, SIA VSL Pārtikas grupa valdes locekle Vita Levkāne–Grīnberga.

VSL Pārtikas grupa darbojas jau 25 gadus, uzņēmuma sirds un dvēsele ir mamma Valentīna Levkāne, kura gadu gaitā tajā iesaistījusi arī pārējos ģimenes locekļus – vīru, dēlu, meitu un viņu ģimenes. Levkānu ģimene 90. gados privatizēja Ogres izmēģinājuma dārzkopības stacijas ODIS ēdināšanas kompleksu; sākumā nodarbojās ar tirdzniecību un ēdināšanas biznesu un attīstīja banketu servisu, bet ap 2000. gadu sāka ražot kulinārijas produktus, kurus piegādā dažādiem maziem Rīgas veikaliem, kas pārsvarā atrodas biroju un rūpnīcu tuvumā.

Valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) par vairāk nekā 3,19 milj. Ls atjaunos ceļa P40 Alūksne – Zaiceva posmu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka ceļa 15,6 - 25 km posmu atjaunos SIA 8 CBR, kas uzvarēja izsludinātajā atklātajā konkursā, piedāvājot zemāko cenu. Paredzēts, ka tiks atjaunots arī tilts pār Sarkanīti un tilts pār Pededzi.

Kopumā konkursā pieteicās divi pretendenti.

Jau rakstīts, ka par 1,63 milj. Ls Alūksnē plānots veikt būvdarbus Pils ielā, kas ir arī tranzīta maršruta sastāvdaļa. Ielas rekonstrukciju Alūksnē veiks SIA Matthai.

Jau rakstīts, ka par vairāk nekā 3,497 milj. Ls paredzēta Jaunceltnes ielas rekonstrukcija un tās piegulošo teritoriju infrastruktūras sakārtošana Aizkrauklē. Šajā iepirkumu konkursā uzvarējusi Rīgā reģistrētā būvfirma SIA Via. Tāpat pēdējā laikā slēgti vai izsludināti vairāki miljonus vērti iepirkumi par Latvijas ceļu posmu atjaunošanu, piemēram, 2.1 milj. Ls apjomīgs konkurss par autoceļa P33 Ērgļi - Vecpiebalga - Saliņkrogs posma Jaunpiebalga – Saliņkrogs rekonstrukciju un 4,2 milj. Ls konkurss par ceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 52,58 – 61,63 kilometra atjaunošanu.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» iesniedzis Eiropas Komisijai (EK) projektu nojauktā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanai, ko plāno paveikt līdz 2019. gada beigām.

«Pagājušās nedēļas beigās mēs iesniedzām plānu saskaņošanai ar EK. Dzelzceļa posmu plānots atjaunot līdz 2019.gada beigām,» pavēstīja «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu plāns līdz 1.martam jāsaskaņo ar EK. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmumus nevēlas atklāt plāna detaļas, tajā skaitā investīcijas.

Saskaņā ar agrākām aplēsēm, posma atjaunošana izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, taču uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paudis cerību, ka summa būs mazāka.

«Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols aģentūru BNS informēja, ka dzelzceļa posma atjaunošanas projekts ar Latviju netiek saskaņots.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Pazīstamais pavārs Raimonds Zommers Rīgā atvēris jaunu restorānu Epilogue, kas ir mazākais brālis pirms diviem gadiem atvērtajam Entresol

Epilogue atrodas Rīgas klusajā centrā, un jaunajā ēdināšanas iestādē ir divas daļas – restorāns jeb epikūrijs un konditorejas – kulinārijas daļa.

Kā intervijā DB atklāj Raimonds Zommers, restorāna atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši – Dzirnavu ielā vērojama liela cilvēku plūsma, blakus ir dažādi uzņēmumi, viesnīcas, advokātu biroji, līdz ar to var sagaidīt interesi no potenciālajiem klientiem. Restorānu biznesā Raimondam Zommeram ir liela pieredze – jau 20 gadi. Kopā ar kompanjonu Eduardu Bogdanovu pirms diviem gadiem viņš izveidojis restorānu Entresol.

«Viņš skaita, es gatavoju,» stāsta pavārs. Taču pietrūcis konditorejas. Aptuveni gadu ilgusi piemērotu telpu meklēšana, līdz izdevies tās atrast Dzirnavu ielā. Tā kā telpas konditorejai bija par lielu, tad vajadzējis paplašināt piedāvājumu, un tā nonākuši līdz kulinārijai un restorānam. Kulinārijas sadaļa organiski iekļaujas piedāvājumā, jo uzņēmums nodarbojas ar izbraukuma tirdzniecību, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. Konditorejas un kulinārijas daļā var iegādāties ikdienišķāku maltīti, bet restorāns ir kā dvēsele pašiem pavāriem.

Investējot 2,4 milj. Ls kompānija Maxima visos Latvijas Maxima X veikalos paplašinājusi sortimentu par 200 vienībām un izveidojusi 173 jaunas darbavietas.

Projekta ietvaros visos Maxima X veikalos uzstādītas jaunas un palielinātas esošās vitrīnas, iegādātas saldējamās iekārtas un stendi.

Tajos veikalos, kuros ir uzstādītas jaunas vitrīnas, katrā ir radīts pa piecām jaunām darbavietām. Savukārt katrā veikalā, kur tiek paplašinātas jau esošās vitrīnas, tiek radīts pa divām jaunām darbavietām.

Projekts uzsākts gada pirmajā pusē un to paredzēts pabeigt šā gada novembrī. Šobrīd jauninājumi ieviesti 50 veikalos. «Investīcijas šajā projektā turpināsies, nākotnē aptverot aizvien vairāk veikalu,» atklāj Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Itālijas pilsēta Florence atzīta par Eiropas kulinārijas galvaspilsētu, liecina tūrisma vietnes TripAdvisor veiktā lietotāju aptauja.

Florencē tikpat kā neesot iespējams atrast nekvalitatīvu ēdienu vai vīnu, pilsētā vienmēr var nobaudīt svaigus medījumus, olīveļļu, dārzā audzētas pupas, sieru un slavenos Toskānas vīnus, uzskata vietnes lietotāji.

Otrajā vietā Eiropas «garšīgāko pilsētu» topā iekļuvusi Parīze, kurai seko Roma, Sorento, Jorka, Sjēna, Boloņa, Sansebastjāna, Barselona un Edinburga.

Par ASV kulinārijas galvaspilsētu aptaujā atzīta Ņūorleāna, kura var lepoties «ar labāko franču ēdienu ārpus Francijas». Āzijā vislabākos ēdienus spēj piedāvāt Taizemes galvaspilsēta Bankoka.

Buenosairesa ir līdz pilnībai izkopusi Argentīnas liellopu gaļas pagatavošanu un tāpēc atzīta par Centrālās un Dienvidamerikas kulinārijas galvaspilsētu.

Šā gada rudenī, pārceļoties uz jaunajām ražošanas telpām Stopiņu novadā, SIA Latvijas Pārtikas ražotājs attīstījis un paplašinājis piedāvātas produkcijas sortimentu, radot jaunas darbavietas Salaspils, Stopiņu novada un Rīgas iedzīvotājiem.

«2015.gadā SIA Latvijas pārtikas ražotājs iegādājās jaunas ražošanas telpas un iekārtas. Ieguldījums uzņēmuma attīstībā ļauj palielināt kulinārijas produkcijas ražošanas apjomus vismaz trīs reizes,» informē SIA Latvijas Pārtikas ražotājs komercdirektors Andris Freimanis. «Ādažos, kur iepriekš atradās SIA Latvijas Pārtikas ražotājs galvenā ražotne, turpinās darboties uzņēmuma gaļas pārstrādes cehs.»

«Lai nodrošinātu ērtu darbinieku nokļūšanu uz jauno darbavietu, no Ādažiem uz jauno ražotni Stopiņu novadā tiek organizēts autobuss. Tāpat kolēģiem tika piedāvāta iespēja turpināt strādāt gaļas pārstrādes cehā Ādažos,» skaidro A.Freimanis, papildinot, ka pašreiz SIA Latvijas Pārtikas ražotājs strādā 62 darbinieki, no kuriem 14 ir jauni uzņēmuma kolēģi.

Labam šefpavāram jāmāk ne tikai gatavot ēst, bet jābūt lieliskam vadītājam.

Latvijas restorānu apmeklētāji ir izlutināti – viņiem vajag personīgu apkalpošanu un ātri pagatavotu, bet svaigu ēdienu, turklāt par salīdzinoši zemu cenu, kas bieži vien ir nesavienojamas lietas, intervijā stāsta restorāna Kasha Gourmet šefpavārs Deniss Ivankovs. Viņš iesaka iet garām restorāniem, kuru ēdienkartē ir neskaitāmi piedāvājumi.

D. Ivanovs jau ilgus gadus strādā Mančestrā un ir viens no Manchester United stadiona un komandas šefpavāriem, kur strādājis kopā ar pasaulē slaveniem pavāriem. Tāpat viņš strādājis restorānā Juniper, kas saņēmis Michelin Star un uzkrājis pieredzi citos ārvalstu restorānos. Latvijā D. Ivankovs izveidojis restorānu Kasha Gourmet, kas piedāvā izsmalcinātus ēdienus, kas pagatavoti no vienkāršām sastāvdaļām.

Michelin ceļvedis tagad aptvers arī Lietuvu, tādējādi tā izlasē būs pārstāvētas visas Baltijas valstis.

Pirmais Lietuvas ceļvedis - labāko restorānu apkopojums, kas pievērsīs uzmanību valsts ēdināšanas uzņēmumiem, tiks atklāts Viļņā 2024.gada 13.jūnijā.

Michelin kritiķi ir veikuši novērtēšanu visā Lietuvā, tostarp Klaipēdā, Traķos, Kauņā un galvaspilsētā Viļņā. Šī izvērtēšana ir aptvērusi plašu kulinārijas piedāvājumu klāstu, sākot no tradicionālajiem lietuviešu ēdieniem līdz ēdieniem, kurus ietekmējušas citu tautu virtuves, uzsvaru liekot uz vietējiem un sezonālajiem produktiem.

Atlases process tika veikts saskaņā ar Michelin ceļveža starptautisko metodoloģiju. Tas nozīmē anonīmu un neatkarīgu restorānu novērtēšanu, pamatojoties uz 5 kritērijiem: sastāvdaļu kvalitāti, pavārmākslas meistarību, garšu harmoniju, šefpavāra personības izpausmi kulinārijā un nemainīgu ēdienkartes kvalitāti.

Kulinārijas segments Latvijā uzrāda pakāpenisku izaugsmi, izriet no ražotāju un veikalnieku aptaujas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados pakāpeniski pieaug pieprasījums pēc gatavajiem ēdieniem, bet to nevar salīdzināt ar pirmskrīzes līmeni, saka Mārtiņš Skakauskis, SIA ZIF kulinārija izpilddirektors.

«Cilvēku skaits nepalielinās, un viņi nav sākuši ēst vairāk. Mainās tas, ko ēdam,» raksturo Andris Freimanis, SIA Latvijas Pārtikas ražotājs komercdirektors.

No visa Stockmann pārtikas nodaļas apgrozījuma gatavo ēdienu – kulinārijas – īpatsvars 2015. gadā bija 8,5%. No gatavajiem ēdieniem populāri ir salāti, no kopējā apgrozījuma kulinārijas nodaļā tie veido 43%, bet gatavie karstie ēdieni – 34%, stāsta Karīna Jermušs, Stockmann mārketinga daļas vadītāja.

Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru realizējusi projektu, kura rezultātā tapis Rīgas gastronomijas ceļvedis, kas publicēts ietekmīgā uz Skandināvijas tirgu orientētā gastronomijas emuārā https://andershusa.com/.

"Ēdiens ir tas, kas mūs šoreiz mudināja apmeklēt Rīgu, un mūs pārsteidza tas, ko atklājām. Šķiet, ka pēdējos gados pilsētas kulinārijas ainava ir mainījusies, un daudzi jauni šefpavāri ir auguši meistarībā, īstenojot jaunas un aizraujošas koncepcijas. Pavāri drosmīgi sapņo un izvirza augstus mērķus, izvēloties augstas kvalitātes izejvielas. Redzējām, ka daudzos restorānos tiek likts uzsvars uz ilgtspējību, tādā veidā popularizējot Rīgas aizraujošo un daudzveidīgo kulinārijas vidi,“ tā Rīgas gastronomijas ceļveža autors Anders Husa.

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.

Kaijas zivju konservu ražotāja SIA Karavela apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 14,41 miljonu latu, kas ir par 36% vairāk nekā 2011. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 10,59 miljoni latu.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, peļņa palielinājusies vairāk nekā divas reizes – no 176 tūkstošiem latu 2011. gadā līdz 353 tūkstošiem latu 2012. gadā.

Uzņēmuma apgrozījuma un peļņas kāpumu pērn nodrošināja Kaijas produkcijas pieprasījuma palielinājums par vairāk nekā 30% visos tradicionālajos tirgos - Krievijā, Ukrainā, Azerbaidžānā, Kazahstānā un Uzbekistānā, skaidro SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele. Pērn uzņēmums sācis Skandināvijas valstu tirgus iekarošanu, un šogad tam ir tiešie līgumi ar lielākajiem Skandināvijas lielveikalu tīkliem.

Uzņēmums plāno, ka šogad apgrozījums turpinās būtiski palielināties, vismaz līdz 18 miljoniem latu, saka SIA Karavela līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite, ko nodrošinās gan eksporta pieaugums tradicionālajos tirgos, gan arī pavasarī atklātās jaunās ražotnes produkcijas eksports uz Skandināvijas valstīm. Pirmā pusgada rezultāti pārsniedz sākotnējās prognozes – apgrozījums jau ir pārsniedzis 9 miljonus latu, bet otrais pusgads vienmēr ir labāks nekā pirmais, uzsver uzņēmuma pārstāvis.

Pārtikas mazumtirgotāja un ražotāja SIA Kolors apgrozījuma pieauguma tempi atgādina raķetes cienīgu izrāvienu, 2008.gadā to audzējot par 75.9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Uzņēmums jau arī paspējis iekarot Latgales straujāk augošā uzņēmuma Gazeles titulu ar 503.49% lielu apgrozījuma pieaugumu no 2005. – 2007.gadam. SIA Kolors nodarbojas ar pārtikas mazumtirdzniecību, konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražošanu un sabiedrisko ēdināšanu Latgales reģionā. Uzņēmumam kopā ir 7 veikali, 5 no tiem – franšīzes.

Runājot par 2008.gadu, SIA Kolors valdes priekšsēdētājs Guntars Skutelis Db norādīja, ka 2008. gads uzņēmumam bijis cerīgs, jo visi veikali strādājuši ar plus zīmi attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tāpat nopietnas investīcijas ieguldītas, atverot piecas struktūrvienības Jēkabpilī. 2008. gadā Kolors ienāca Jēkabpilī, iegādājoties 2 veikalus un 2 bistro, tādējādi atgriežoties arī pie sabiedriskās ēdināšanas, jo uzņēmums jau iepriekš nodarbojies ar izbraukuma tirdzniecību. Darbu pilsētā uzsāka arī konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražošanas cehs. “Iepriekš tika ielikts liels darbs, bet ne visi rezultāti bija redzami, uzreiz, jo tas notiek pakāpeniski,” Db iepriekš stāstīja G. Skutelis.