Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Rīgas Fondu birža atkāroti pieprasa a/s “Kaija” precizētu informāciju par darījumiem ar uzņēmuma nekustamajiem īpašumiem A/s “Rīgas Fondu birža” valde uzskata, ka a/s “Kaija” nav sniegusi konkrētas atbildes uz vairākiem jautājumiem, tāpēc atkārtoti lūdz a/s “Kaija” iesniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Kāda bija atsavināto nekustamo īpašumu bilances vērtība? Par kādu summu SIA “Vindeks” novērtēja a/s “Kaija” nekustamos īpašumus? Kādi apstākļi ietekmēja īpašuma vērtētāja izvēli? Rīgas Fondu birža atkārtoti pieprasa iesniegt šo novērtējumu. 2. Rīgas Fondu birža Lūdz norādīt konkrētu laika periodu, kurā īpašumu ieguvējam jāsamaksā kopējā nekustamā īpašumu pirkuma summa, kā arī, cik lielu summu minēto nekustamo īpašumu pircējs uz doto brīdi nav samaksājis. 3. Vai starp a/s “Kaija” vai tās amatpersonām un nekustamo īpašumu ieguvējiem Raivo Kalliona, Jāni Smagaru un Oskaru Punenovu ir pastāvējušas jebkādas juridiskas attiecības? Ja ir pastāvējušas – tad jānorāda kādas un kad tās ir izbeigušās. 4. Par kādu summu a/s “Kaija” īpašumā esošie nekustamie īpašumi bija ieķīlāti a/s “Latvijas Krājbanka” un kad un par kādu summu plānots atsavināt patreiz a/s “Kaija” īpašumā esošos apķīlātos nekustamos īpašumus? 5. A/s "Kaija" jānorāda konkrēta summa par vienu kvadrātmetru un kopējo nomas maksas summu mēnesī, ko a/s “Kaija” maksā par ražošanai nepieciešamo telpu nomu. Kā arī, kādi ir uz nenoteiktu laiku noslēgtā nomas līguma laušanas noteikumi. 6. Kur a/s “Kaija” plāno iegūt 2 599 872.00 latus, SAPARD projekta realizācijai? Tāpat a/s “Rīgas Fondu birža” atkārtoti pieprasa arī a/s “Kaija” uzņēmuma restrukturizācijas plānu un visu augstāk minēto lēmumu pieņemšanu apliecinošus dokumentus -izrakstus no akcionāru pilnsapulces, valdes un padomes sēžu protokoliem, kuros lemts par minēto restrukturizācijas plānu vai pieņemti jebkādi ar tā realizāciju saistīti lēmumi. Minētie dokumenti jāiesniedz tādā veidā, lai būtu uzskatāmi redzams, kurš ir pieņēmis attiecīgos lēmumus. Visa iepriekš minētā informācija a/s “Kaija” jāiesniedz līdz 2004.gada 15.martam.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Šī gada 21.maijā OMX Baltijas vērtspapīru tirgū stāsies spēkā jauna vērtspapīru sarakstu struktūra. Vērtspapīru sarakstos tiks veiktas divas būtiskas izmaiņas: tiks izmainītas prasības uzņēmumu iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā un notiks Baltijas Otrā saraksta un Brīvā saraksta apvienošana, Db.lv informēja OMX Group pārstāve Aija Brasliņa.

Lietuvā izmaiņas biržas noteikumos vēl jāapstiprina vērstpapīru komisijai.

Restrukturizācijas projekts ir nākamais solis pretim vienota Baltijas vērtspapīru tirgus izveidei. Pašreiz Baltijas tirgū tiek kotētas 99 uzņēmumu akcijas ar kopējo tirgus kapitalizāciju virs 14 miljardiem eiro. Izmaiņas esošajā sarakstu struktūrā ir nepieciešamas, lai harmonizētu tirgus struktūru un kritērijus visās Baltijas valstīs, tādejādi palielinot to atbilstību investoru interesēm.

Baltijas Oficiālais saraksts

Visās trijās Baltijas valstīs stāsies spēkā vienotas prasības uzņēmumu iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā. Nākotnē Baltijas Oficiālā saraksta emitentiem būs jāatbilst vienam no diviem likviditātes kritērijiem: brīvā publiskā apgrozījumā būs jāatrodas vai nu vismaz 25% akciju vai arī akcijām, kuru tirgus kapitalizācija ir lielāka par 25 miljoniem eiro.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Tikai nepilns procents jeb 22 no 2,8 tūkst. nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) par konstatētiem dažādiem pārkāpumiem kopš 2012. gada oktobra apturējis saimniecisko darbību, spējuši novērst trūkumus vai pārkāpumus, un to saimnieciskā darbība ir atjaunota. Pārējie joprojām ir zem ūdens. Un VID pauž pārliecību, ka saraksts kļūs aizvien garāks.

Lielākā daļa no sarakstā atrodamajiem nodokļu maksātājiem gan nav sabiedrībai plaši pazīstami, tomēr daži no tiem ir labi zināmi, piemēram, SIA Nafta Trading, kā arī SIA Ominasis Latvia – te gan jāpiebilst, ka pēdējai pavisam nesen saimnieciskā darbība ir atjaunota, turklāt vienlaikus uzņēmums arī atkal reģistrēts VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

VID nesniedz komentārus par konkrētiem nodokļu maksātājiem, bet DB izdevās sazināties ar SIA Ominasis Latvia maksātnespējas administratoru Ainaru Kreici, kurš pastāstīja, ka uzņēmumam saimnieciskā darbība ir atjaunota pēc viņa iesniegtā lūguma VID. Viņš arī iesniedzis lūgumu atjaunot uzņēmumu PVN maksātāju reģistrā. Arī šis lūgums ticis apmierināts. Administrators norādīja, ka vērsies VID ar minētajiem lūgumiem, jo uzņēmumam esot jāmaksā dažādi rēķini, bet līdz ar saimnieciskās darbības apturēšanu bloķēti SIA Ominasis Latvia konti, tāpēc veikt rēķinu nomaksu neesot bijis iespējams.

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas fondu biržā ir notikuši vairāki jauni notikumi - atklāja alternatīvā vērtspapīru tirgu, indekss atsāka kāpumu, pieauga tirdzniecības aktivitāte, kā arī biržai pievienojās jauni biedri, Db.lv informēja OMX Group sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Brasliņa.

Atklāj alternatīvo vērtspapīru tirgu

Rīgas Fondu birža 1.jūnijā atklāja alternatīvo vērtspapīru tirgu First North. Līdz ar First North infrastruktūras izveidošanu Latvijā arī vidējiem un maziem uzņēmumiem ir radīta iespēja strauji attīsties, izmantot akciju tirgus radītās iespējas. Vairāki Sertificētā konsultanta statusa kandidāti jau ir sākuši pārrunas ar uzņēmumiem par to akciju iekļaušanu First North.

Trīs galvenie uzņēmumu ieguvumi no dalības alternatīvajā tirgū ir izdevīgas finansējuma piesaistes iespējas, augstāka atpazīstamība un uzticamība sadarbības partneru acīs, liecina First North Ziemeļvalstu tirgū kotēto uzņēmumu vadības viedokļi.

Gaidāmo dabasgāzes tarifu pieauguma rezultātā vislielākie izdevumi gaidāmi mazajiem uzņēmējiem un mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei.

Tā intervijā Db atzīst Sabiedrisko pakalpojumu regulēsanas komisijas padomes loceklis Gints Zeltiņš. Paredzēts, ka par jauno a/s Latvijas Gāze (LG) tarifu plānu regulatorā lēmums tiks pieņemts šodien.

Cik liels ir gaidāmais dabasgāzes tarifu pieaugums?

Pirmām kārtām jāteic, ka iepriekšējais un gaidāmais tarifs viens pret vienu nav salīdzināmi, un tam ir vairāki iemesli. Jaunajā tarifā vairs neeksistē tāds jēdziens kā abonentmaksa, un tādējādi, piemēram, iedzīvotāji, lietojot gāzes plīti, varēs salīdzināt tikai faktiskos rēķinus, bet ne tarifus. Tāpat iepriekšējais tarifs bija lineārā atkarībā tikai no mazuta cenas, bet tagad, saistībā ar jaunu līgumu ar Gazprom, piesaiste ir gan mazuta, gan arī gāzes cenu kotācijai. Tādējādi arī iepirkuma cena precīzi nav salīdzināma.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Rīgas apgabaltiesa apstiprināja izlīgumu un izbeidza tiesvedību strīdā starp MAS Kaija, SIA JS Īpašumi, SIA IP Vecmīlgrāvis, SIA MB Invest un AS Latvijas Krājbanka par 1.78 miljonu latu vērtiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem.

MAS Kaija administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem darījumus, kuros tika atsavināti MAS Kaija piederošie nekustamie īpašumi Rīgā, Atlantijas ielā, un atjaunot uz tiem MAS Kaija īpašuma tiesības. Bez tam, administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem starp MAS Kaija un AS Latvijas Krājbanka noslēgtos hipotēkas līgumus.

Noslēgtais izlīgums paredz, ka SIA MB Invest samaksās MAS Kaija 71 000 latu. Tiesas lēmumu par apstiprināto izlīgumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta š.g. 17.decembrī, izskatot lietu apelācijas instancē, apstiprinājusi izlīgumu un izbeigusi tiesvedību strīdā starp maksātnespējīgo AS Kaija, AS Latvijas Krājbanka, SIA Korporatīvie īpašumi un Kristapu Rūmnieku.

MAS Kaija administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem darījumus, kuros tika atsavināti MAS Kaija piederošie nekustamie īpašumi Rīgā, Atlantijas ielā, un atjaunot uz tiem MAS Kaija īpašuma tiesības. Tāpat administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem arī starp MAS Kaija un AS Latvijas Krājbanka noslēgtos hipotēkas līgumus. Ar pirmās instances tiesas spriedumu prasība tika noraidīta pilnā apmērā, MAS Kaija administrators par spriedumu iesniedzis apelācijas sūdzību.

Saskaņā ar noslēgto izlīgumu visi apstrīdētie darījumi ar nekustamo īpašumu Rīgā, Atlantijas ielā paliek spēkā.

Tiesas lēmumu par apstiprināto izlīgumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Karavelas līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite. Uzņēmums ir lielākais zivju konservu ražotājs Baltijā (pēc saražotās un realizētās produkcijas daudzuma 2014.gadā). Eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmais un galvenais iemesls – no sirds patīk nozare un darbības sfēra, kurā darbojos, tā sagādā pozitīvu «kaifu». Otrais, bet ne mazāk nozīmīgais ir tas, ka nozare ir dinamiska un ļauj nepārtraukti nodarboties ar ko jaunu un izaicinošu. Šāda dinamiska un mainīga vide atbilst manai būtībai.

Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, kas aizsāksies 2021. gadā, aktualizē jautājumu par Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanu. Lai arī vēl nav pilnīgas skaidrības par to, ar kādu fondu finansējuma apjomu Latvija varēs rēķināties, vienlaikus atbildīgi būtu jau šobrīd ielikt spēcīgus pamatus alternatīviem finansējuma piesaistes veidiem, lai saglabātu valsts attīstībai tik ļoti nepieciešamo kopējo ieguldījumu līmeni, nākotnē neradot apgrūtinājumu valsts budžetam.

Runa ir gan par vietējo lielo uzņēmumu iespējamo kotāciju biržā, gan par uzkrātā pensiju kapitāla prasmīgu izmantošanu. Ārvalstu investīciju piesaistē “spēles laukums” ir salīdzinoši skaidrs, proti, lai kļūtu investoriem pievilcīgākiem ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, mums jātiek galā ar korupcijas riskiem, konkurences ierobežojumiem, atsevišķām nepilnībām likumos, kā arī jāpaaugstina tiesu darba efektivitāte. Protams, arī pašiem proaktīvi jāklaudzina pie potenciālo investoru durvīm.

Valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā nav privatizācija, kad kāds valsts uzņēmums tiek pārdots privātajam īpašniekam.

Savukārt, runājot par vietējā kapitāla piesaisti, ir vēl daudz neskaidrību, pārpratumu un bažu, kas kavē būtisku lēmumu pieņemšanu. Piemēram, jautājums par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, par ko ir spriests vismaz gadus desmit, taču “iekustēties” tas tā arī nav spējis. Šā gada maijā tika apturēts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikums par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, “lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju”. Ticu, ka šī pilnībā atbalstāmā un Latvijas interesēm atbilstošā iecere “labo ideju atvilktnē” ir iegūlusi tikai uz laiku, un, cerams, pēc vēlēšanām putekļi tai tiks notrausti un jautājums atkal aktualizēts.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Latvijas Gāze 2007. gada peļņu veido Inčukalna gāzes krātuves cenu arbitrāžas darījumi un ieņēmumi no tās iznomāšanas.

Tā liecina lielākā Latvijas Gāze (LG) akcionāra, Eiropas lielākās privātās gāzes kompānijas E.ON Ruhrgas International (pieder 47,23% LG akciju) 2007. gada pārskata dati. Kopējais gāzes patēriņš Baltijas reģionā pērn ir stagnējis un pat daļēji krities (2007. g. patēriņš bija 3,835 mljrd. m3, bet 2006. g. - 3,868 mljrd. m3), kas saistāms ar silto ziemu un pieaugušajām gāzes importa cenām. LG no situācijas izgājusi ar 32,3 milj. Ls peļņu, kāpinot neto peļņu pret 2006. gadu par 35,6%.

Iepērk lēti - pārdod dārgi

LG biržā iesniegtais oficiālais skaidrojums peļņas datiem skan, ka LG iegādājies Inčukalna krātuvē esošo gāzes krājumu par 2006.g. cenām (vid. 144 USD/t) 2007. g. vajadzībām. Bet tā kā 2007. g. I cet. gāzes patēriņš atpalicis no plānotā, tad tā klientiem padota 2007. gada IV cet., kad faktiskā mazuta 6 mēnešu kotācija bija ievērojami augstāka, sasniedzot vidējo dabasgāzes cenu 225 USD/t. Tādā veidā tika sasniegts biržas žargonā saucamais wind-fall-profits jeb situācija, kad lētāk uzpirkta produkcija vēlāk tiek pārdota dārgāk. Arī šī gada vajadzībām Inčukalna gāzes krātuvē noglabāta gāze, pirkta par 2007. g, cenām. Db jau rakstīja, ka 2008. gada 1. cet. LG noslēgusi ar 4,87 milj. Ls peļņu, kas gan ir par 25,6% mazāk nekā pērn, toties neto apgrozījums ir audzis par 46,4% līdz 106 milj. Ls.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi divu lielāko AS DelfinGroup akcionāru – SIA L24 Finance un SIA EC finance – iesniegtos prospektus par daļu sev piederošo akciju pārdošanu, izsakot publiskos piedāvājumus.

Tādējādi visiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būs iespēja iegādāties līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju. Publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju.

Akcijas cena biržā šobrīd (20. septembrī uz Nasdaq Riga biržas akciju tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdi) ir 1,516 eiro. Tāpat, vadoties pēc Nasdaq Riga datiem, akcijas apjoma vidējā svērtā cena no 2022. gada 12. jūlija līdz 2022. gada 12. septembrim ir bijusi 1,485 eiro. Savukārt, publisko piedāvājumu ietvaros akcijas tiks piedāvātas par 1,44 eiro, tādējādi, saskaņā ar ierasto tirgus praksi šādiem darījumiem, piedāvājot atlaidi no akcijas vidējās svērtās cenas.

No 1. novembra klientiem, kuri gadā patērē vairāk par 25 000 m³ dabasgāzes, tarifi samazinās par 1.5 % līdz 1.9 % atkarībā no patēriņa grupas, informē Latvijas Gāze.

Tarifus ir iespējams samazināt, jo pēdējo mēnešu laikā ir samazinājušās naftas un tās produktu cenas, pie kurām ir piesaistīta dabasgāzes iepirkuma cena, kā arī tādēļ, ka AS Latvijas Gāze mainīja līguma nosacījumus ar piegādātāju AAS Gazprom. Turpmāk dabasgāzes iepirkuma cenas aprēķina formulā mazuta un gazolīna sešu mēnešu vidējā kotācija tiks aizstāta ar deviņu mēnešu vidējo kotāciju, kas deva tūlītēju efektu tarifu samazinājumam. Ja līguma nosacījumi nebūtu mainīti, novembrī iepirkuma cena un tarifi pieaugtu. Diemžēl nav iespējams tarifus novembrī samazināt vēl straujāk, jo oktobrī ievērojami pieauga ASV dolāra vērtība, kas negatīvi ietekmē iepirktās dabasgāzes cenu.

Ņemot vērā, ka kopš šā gada 1.augusta dabasgāzes cenas pieaug ik mēnesi, kā arī apstiprināto no AS Latvenergo termoelektrocentrālēm pirktās siltumenerģijas tarifa pieaugumu par 13%, kas stāsies spēkā jau 26. novembrī, AS Rīgas siltums 24.10.2007. Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatorā iesniegusi jaunu siltumenerģijas realizācijas tarifa projektu, Db.lv informēja AS Rīgas siltums informācijas daļas vadītājs Andris Sproģis.

Jaunais tarifs, kas varētu stāties spēkā ar nākamā gada 1.februāri, ir par 18,2% augstāks nekā patlaban jeb tas pieaugs no pašreizējiem 27,48 latiem par vienu MWh līdz 32,47 latiem par vienu MWh (visas summas minētas bez pievienotās vērtības nodokļa).

Gāzes cena, par kādu to pērk AS Rīgas siltums, ir tieši atkarīga no mazuta cenām pasaules biržās un līdz ar to arī no pasaules naftas cenām, kas pēdējo mēnešu laikā ir ievērojami augušas.

Patlaban spēkā esošais siltumenerģijas tarifs paredz, ka AS Rīgas siltums iepērk dabasgāzi par 133,19 latiem par 1000 kubikmetriem, kas atbilst mazuta kotācijai līdz 290 ASV dolāriem par tonnu. Faktiski atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2007. gada 28.marta lēmumam Nr. 83, ar kuru apstiprināti dabasgāzes tarifi pie atbilstošas mazuta kotācijas biržā, jau septembrī AS Rīgas siltums gāzi nācās iepirkt par 146,38 latiem (mazuta kotācija līdz 320 ASV dolāri par tonnu), oktobrī – par 150,79 latiem (mazuta kotācija 330 ASV dolāri par tonnu), AS ''Latvijas gāze'' publicētais paziņojums liecina, ka novembrī par gāzi nāksies maksāt 155,22 latus (mazuta kotācija 340 ASV dolāri par tonnu), savukārt decembrī sagaidāms, ka par gāzi nāksies maksāt ne mazāk kā 159,65 latus par 1000 kubikmetriem.