Pēdējos gados Latvijā visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs pieaug ekonomiskā aktivitāte. Straujās ekonomiskās izaugsmes apstākļos ne visi uzņēmumi spēj saglabāt savas pozīcijas tirgū. Aizvien biežāk vērojama uzņēmumu apvienošanās kā iekšzemes tirgū, tā arī ārpus tā.

Šīs tendences jūtamas arī Konkurences padomes (KP) darbā, jo padomes izskatāmo lietu sarakstā aizvien lielāks īpatsvars ir tieši uzņēmumu apvienošanās lietām: ja 2004.gadā KP pieņēma 9 lēmumus uzņēmumu apvienošanās lietās, tad 2005.gadā tie bija 18 lēmumi, 2006.gadā - 28 lēmumi, Db.lv informēja KP vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs.

Līdz 2007. gada augustam KP ir izskatījusi jau 35 uzņēmumu apvienošanās lietas, galvenokārt, starp tirgus dalībniekiem degvielas mazumtirdzniecības, zāļu mazumtirdzniecības, celtniecības materiālu ražošanas un auto mazumtirdzniecības nozarē. Astoņās no 35 2007.gadā izskatītajām lietām ir atļautas apvienošanās starp Latvijas un ārvalstu komersantiem, savukārt 27 no 35 izskatītajām lietām apvienošanās atļautas starp Latvijā reģistrētiem uzņēmējiem, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka lielākā daļa Latvijas teritorijā darbojošos komercsabiedrību ir mikro un mazie uzņēmumi, kuriem nav būtiskas ietekmes tirgū un kuri darbojas spēcīgas konkurences apstākļos, bet apvienošanās rezultātā tiek palielināta attiecīgo uzņēmēju konkurētspēja.

Konkurences padome (KP) pauž neizpratni par SIA Rīgas Piensaimnieks pārstāvju izteiktajiem pārmetumiem, noraidot tos pilnībā, liecina padomes izplatītais paziņojums medijiem.

"Lietas izpētes termiņu ietekmēja vairāki no KP neatkarīgi faktori, kur viens no faktoriem bija apvienošanās ziņojumā nepilnīgi un neprecīzi norādīta informācija par plānoto darījumu, kā arī fakts, ka lietas izskatīšanas pirmā mēneša laikā ziņojuma iesniedzējs mainīja juridisko personu, kura apvienošanās rezultātā iegūtu izšķirošo ietekmi pār a/s FFL. Līdz ar to lietas izskatīšanas process tika paildzināts par mēnesi Lietas izpētes gaitā apvienošanās dalībnieki mainīja arī apvienošanās shēmu, kuras rezultātā KP bija papildus jāizvērtē tirgus sektori, kurus varētu ietekmēt plānotais apvienošanās process," teikts paziņojumā.

KP norāda, ka ar ilgākiem izskatīšanas termiņiem uzņēmējiem jārēķinās gadījumos, ja:

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai OÜ "MM Grupp", kas Latvijā pārstāv vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "Apollo Kino", iegādāties citu Igaunijā reģistrētu sabiedrību OÜ "Forum Cinemas Latvia", kas arī Latvijā darbojas filmu izplatīšanas un demonstrēšanas tirgos.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski tiktu ierobežota konkurence šajos konkrētajos tirgos, tāpēc, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei, apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, OÜ "MM Grupp" apņemoties tās īpašumā esošos kinoteātra "Citadele" aktīvus, t.i., darbiniekus un mantu u.c., nodot nesaistītas trešās personas kontrolē.

Ņemot vērā, ka OÜ "Forum Cinemas Latvia" un OÜ "MM Grupp", kas pārstāv SIA "Apollo Kino", pirms apvienošanās bija tuvākie konkurenti filmu demonstrēšanas tirgū Rīgā, KP paredz, ka apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei minētajā tirgū - būtiski samazinātos konkurences spiediens uz kinoteātri "Apollo Kino", ko iepriekš radīja tā lielākais konkurents OÜ "Forum Cinemas Latvia" kinoteātris "Citadele".

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā, informē KP.

KP secināja, ka "Dobeles dzirnavnieka" un "Rīgas dzirnavnieka" apvienošanās, visticamāk, radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei rudzu un kviešu miltu tirgos gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem, kā arī auzu pārslu, miltu maisījumu, makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem un putru tirgos gala patērētājiem.

Apvienošanās rezultātā minētājos tirgos būtiski samazināsies konkurences spiediens uz "Dobeles dzirnavnieku", ko iepriekš radīja tā tuvākais konkurents "Rīgas dzirnavnieks". Tas radīs apvienotā tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli šajos tirgos, tostarp arī būtiski samazinās efektīvu konkurenci, norāda KP.

KP konstatēja, ka "Rīgas dzirnavnieks" atrodas finansiālās grūtībās un uzņēmumam pastāv augsta iespējamība pamest tirgu, ja netiktu īstenota apvienošanās.

Savilkto jostu laikmetā varētu šķist, ka valstij jāatvieglo un jāpalētina procedūras, kā uzņēmumiem veikt reformas un darbības pārstrukturizāciju. Viens no reformu, kā arī izmaksu taupīšanas veidiem var būt apvienošanās ar citu uzņēmumu vai uzņēmuma daļas pārdošana kādam citam. Taču jaunie Konkurences likuma grozījumi šo procesu atmet pagātnē, apvienošanās procesu sarežģījot un praktiski padarot ilgāku un dārgāku.

Jūnijā pieņemtie grozījumi Konkurences likumā jau to izskatīšanas stadijā tikuši kritizētidb.lv blogos. Pamatota kritika tika vērsta uz to aizliegumu paplašināšanu, kas attiecas uz dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošajiem mazumtirgotājiem. Par laimi, pateicoties gan kritikai, gan vairāku aktīvu advokātu iesniegumiem Saeimā, šie grozījumi netika pieņemti visā pilnībā.

Taču tika pieņemts grozījums, kas paredz, ka uzņēmumiem, kuri nolēmuši apvienoties, pirms apvienošanās jāiesniedz Konkurences padomei ziņojums (un jāsaņem Konkurences padomes piekrišana plānotajam darījumam), ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: (1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā ir bijis vismaz 25 miljoni latu; vai (2) apvienošanā iesaistīto dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.

Ņemot vērā to, ka pēdējo gadu laikā aizvien biežāk sastopamas situācijas, kad divi vai vairāki tirgus dalībnieki saplūst vienā tirgus dalībniekā, vai arī pievienojas citam tirgus dalībniekam, vai arī iegūst kontroli pār citu tirgus dalībnieku, t.i., faktiski notiek uzņēmumu apvienošanās, Konkurences padome aicina šādās situācijās pirms tam konsultēties ar padomes ekspertiem.

Konkurences likumā ir noteikts, ka tirgus dalībniekiem, kuri nolēmuši apvienoties, pirms apvienošanās ir jāiesniedz KP ziņojums par plānoto darījumu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: (1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu; (2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus, Db.lv informēja padomes vecākais referents sabiedrisko attiecību jautājumos Māris Gorbunovs.

Tomēr KP iesaka pirms ziņojuma iesniegšanas par plānoto darījumu, griezties konkurences uzraudzības iestādē un aprunāties par apvienošanās perspektīvām. Konkurences padome kā labu praksi uzskata arī apvienošanās iepriekšēju izvērtēšanu pirms tās paziņošanas, veicot pārrunas ar potenciālajiem dalībniekiem, mēģinot kopīgi risināt neskaidros jautājumus un vērtēt ietekmi uz tirgu. Tas varētu tirgus dalībniekiem ļaut identificēt būtiskākās konkurences problēmas, ko varētu izraisīt apvienošanās un attiecībā uz kurām apvienošanās ziņojumā Konkurences padome vēlētos redzēt būtiskus argumentus, kas atsver negatīvo ietekmi uz konkurenci.

Konkurences padome (KP) saņēma apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe iegūst izšķirošu ietekmi pār AS Seesam Insurance, liecina KP publiskotā informācija.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Pārdod apdrošināšanas uzņēmuma Seesam akcijas

KP atgādina, ka tās atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz 2 apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljonu eiro.

Konkurences padome (KP) šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieņēmusi 12 lēmumus par uzņēmumu apvienošanām, kas ir par 50 % vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē KP.

Tirgus dalībnieku konsolidācija visbiežāk notikusi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāju vidū.

Visos lēmumos pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo KP nesaskata, ka apvienošanās rezultātā būtiski mainīsies tirgus struktūra, mazināsies konkurence vai izveidosies uzņēmuma dominējošais stāvoklis tirgū.

Šogad vērtētie apvienošanās darījumi ietekmējuši tādas komercdarbības jomas kā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, autogāzes tirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu vairumtirdzniecība, dzīvnieku barības ražošana, viesnīcu serviss, telekomunikācijas pakalpojumi un nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi.

Konkurences padome (KP) ir saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru SIA «Baltic Agro» iegūst vienpersonisku kontroli pār AS «Tukuma straume» (suņu barības «Dogo» ražotājs), liecina KP mājaslapā publicētais paziņojums.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai - papildu izpētes uzsākšanu. Gadījumā, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trīs mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

KP atzīmē, ka uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar to.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Latvija turpina iet pa birokrātijas ceļu. Konkurences likums paredz, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums finanšu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu, par to ir jāiesniedz Konkurences padomei ziņojums. Konkurences padomē šādas apvienošanās lietas nereti tiek skatītas vairāk kā likumā maksimāli noteiktos četrus mēnešus, kas ir iespējams, jo ne vienmēr sākotnēji iesniegtais ziņojums tiek uzskatīts par atbilstoši sagatavotu.

Šāds apgrozījuma slieksnis kombinācijā ar ilgajiem apvienošanās lietu izskatīšanas termiņiem ievērojami apgrūtina civiltiesisko apgrozību valstī, kas ir viens no tirgus ekonomikas veselīgas attīstības nosacījumiem. Vienlaicīgi tiek tērēti Latvijā šobrīd tik dārgie cilvēku laika resursi, procesuāli noformējot triviālas apvienošanās lietas.

Šāds 25 miljonu latu apgrozījuma slieksnis ir neadekvāti zems, jo konkurenci tirgū pietiekami aizsargā otra Konkurences likuma prasība, kas nosaka, ka par apvienošanos ir jāsniedz ziņojums, arī gadījumos, kad apvienošanās iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 %. Konkurences normas, tāpat kā nodokļu politika, ir viens no kritērijiem, kā Latvija tiek vērtēta citu valstu starpā investīciju pievilcības ziņā. Latvijas likumdevējs tādējādi rīkosies gudri, ja savlaicīgi sapratīs šī apgrozījuma sliekšņa prasības radīto birokrātijas problēmu, kas nav nepieciešama likuma mērķa sasniegšanai.

Konkurences padome (KP) ir nolēmusi atļaut zāļu mazumtirgotāja AS Sentor Farm aptiekas un zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus apvienošanos. Tiesa, vienlaikus KP ir noteikusi saistošos noteikumus, kas novērš šādas apvienošanās iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci.

KP informē, ka pēc plānotās apvienošanās AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas balsstiesīgās akcijas piederēs AS Repharm, kas attiecīgi būs AS Sentor Farm aptiekas un AS Recipe Plus īpašnieku kopuzņēmums.

Konkurences uzraugi atzīmē, ka apvienošanās dalībnieku darbība arī līdz apvienošanās brīdim bija saistīta, jo AS Sentor Farm aptiekas ilggadējs un uz šo brīdi nozīmīgākais sadarbības partneris ir zāļu lieltirgotava AS Recipe Plus, kas AS Sentor Farm aptiekas nodrošina lielāko daļu nepieciešamo medikamentu u.c. preču piegādes, pārējiem piegādātājiem atstājot nenozīmīgu daļu.

Konkurences padome vērtēs saņemto Krievijā reģistrētā minerālmēslu izplatītāja AS "United Chemical Company Uralchem" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār kālija produktu ražotāju AS "Uralkali", liecina paziņojums Konkurences padomes mājaslapā.

Konkurences padomes norāda, ka "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmumu darbība saistīta ar minerālmēslu, galvenokārt, slāpekļa un fosfātus saturošu un kompleksu kālija mēslojumu un ķīmisko vielu izplatīšanu. Savukārt "Uralkali" darbība ir saistīta ar kāliju saturošu produktu jeb potašu ražošanu un eksportu, pārvaldot visu tā ražošanas ķēdi - no potašu rūdas ieguves līdz tā piegādei patērētājiem visā pasaulē.

Konkurences padomei apvienošanās ir paziņojama, jo Latvijā ķīmisko produktu eksporta un loģistikas tirgū darbojas vairāki ar "United Chemical Company Uralchem" un "Uralkali" saistītie uzņēmumi.

Latvijā "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmums SIA "Uralchem Trading" pārdod un reklamē tā produktus, "Trading House HaloPolymer" darbojas fluorpolimēru produktu tirgū un piegādā tirgum ķīmiskos produktus, bet SIA "Riga Fertilizer Terminal" nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu un īstermiņa uzglabāšanu. Vienlaikus SIA "Ventamonjaks" pamatdarbības veids ir amonjaka saņemšana, glabāšana, transportēšana un eksports, bet "Uralchem-Trans" ir loģistikas struktūrvienība. "Uralkali" Latvijā pārstāv "Uralkali Trading", ar kura palīdzību tiek eksportēta "Uralkali" produkcija.

Konkurences padome (KP) ir saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru SIA MAXIMA Latvija no SIA IRBIS A iegūst izmantošanas jeb nomas tiesības uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, liecina KP mājaslapā publicētais paziņojums.

«Saskaņā ar Konkurences likumu gadījumi, kad tirdzniecības vietā līdzšinējo mazumtirdzniecības tīkla veikalu nomaina cits mazumtirdzniecības tīkls, kurš piedāvā tādu pašu vai līdzīgu sortimentu, ir uzskatāmi par uzņēmumu apvienošanos un ir paziņojami Konkurences padomē,» skaidro KP.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Atgādināts, ka KP atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz 2 apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro.

Valstij atrodoties ekonomiskās krīzes stāvoklī un no tā izrietošajā vispārējā administratīvo izmaksu samazināšanas bumā, š.g. 7.oktobrī Ministru Kabinets ir akceptējis projektu grozījumiem Konkurences likumā.

Diemžēl minētais projekts diezgan bēdīgā veidā kārtējo reizi parāda, ka konkurences tiesības Latvijā ir tādā kā pabērna lomā, jo tās nemitīgi tiek raustītas no viena grāvja otrā dažādu politisku iemeslu dēļ. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka minētās izmaiņas ļaus samazināt četras darba vietas (visdrīzāk Konkurences birojā). Tai pašā laikā, anotācijā arī skaidri atzīts, ka projekts gatavots steidzamā kartībā un tādēļ NEKĀDAS konsultācijas ar citām iesaistītajām institūcijām, nedz arī ar ekspertiem, nav notikušas.

Grozījumu projekts paredz divas būtiskas izmaiņas.

Pirmkārt, tiek plānots ierobežot Konkurences padomes kompetenci lietu par negodīgu konkurenci izskatīšanā. Tādējādi lielākā daļa no pašreiz izskatāmajiem pieteikumiem par iespējamu negodīgu konkurenci tiks novirzīta uz vispārējās jurisdikcijas tiesām.

Konkurences padome (KP) vēl nav pieņēmusi gala lēmumu par SIA MAXIMA Latvija nomas tiesību iegūšanu uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, biznesa informācijas portālam db.lv atzina KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

«Iepazīstoties ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka nepieciešams veikt papildu izpēti, lai iestāde pēc iespējas pilnvērtīgi varētu izvērtēt darījuma iespējamo ietekmi uz konkurenci. Tas saistāms gan ar padziļinātu tirgus situācijas analīzi, gan ar citu uzņēmumu sniegto informāciju par konkurences apstākļiem tirgū,» norāda iestādē.

KP apvienošanās ziņojumu saņēma augustā, un lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu ir jāpieņem mēneša laikā. Gadījumā, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. P. Vilsone informē, ka iestādei lēmums par darījuma atļaušanu, atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem vai aizliegšanu ir jāpieņem līdz šī gada 1. decembrim.

Kaut arī aizvadītais gads gan globālajai, gan lokālajai ekonomikai ir bijis izaicinājumiem bagāts, komercdarbības ekosistēmā lielas izmaiņas nav notikušas – dažāda mēroga biznesi turpina veidoties, attīstīties, uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti un apvienoti.

Arī 2023. gadā tas nemainīsies, tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā mirklī, kad pienācis laiks pārdot uzņēmumu un arī ietekmīgs investors ir atradies.

Zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” partnere Andra Rubene apkopojusi astoņus būtiskākos aspektus, kam jāpievērš uzmanība, īstenojot ieceri par uzņēmumu iegādi un apvienošanu.

Viedokļu atšķirības šogad varētu pieaugt

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes jomā kā Latvijā, tā citviet 2023. gadā būs pārvarēt pārdevēja un pircēja viedokļu atšķirības par mērķa sabiedrības vērtību un attiecīgi tās kapitāla daļu (akciju) pirkuma cenu. Pārdevēji vēlēsies noteikt cenu, par kādu tie būtu varējuši pārdot sabiedrību pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt pircēji būs gatavi piedāvāt tādu cenu, kādu uzskatīs par pamatotu šobrīd, ņemot vērā inflāciju, kredītu procentu likmju pieaugumu un citas izmaiņas. Lai darījumi varētu notikt, līdzējiem nāksies pielāgoties apstākļiem vai arī strukturēt darījumus tā, lai pārdevēja iecerēto cenu varētu salikt kopā ar pircēja piedāvāto, piemēram, paredzot atliktos maksājumus un daļu samaksas padarot atkarīgu no noteiktu rezultātu sasniegšanas (earn outs).

Konkurences padome (KP) 24. maijā pieņēmusi pozitīvu lēmumu, ar kuru lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmums SIA Baltic Agro iegūst izšķirošu ietekmi pār suņu barības Dogo ražotāju AS Tukuma straume, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā būtiski nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

Abu uzņēmumu darbība pārklājas cūku un mājputnu pilnvērtīgās barības un liellopu papildbarības tirgus segmentā, kā arī barības sastāvdaļu tirdzniecībā. Tā kā darbība nepārklājas suņu un kaķu barības tirgū un darījuma rezultātā vienu tirgus dalībnieku nomainīs otrs, KP apvienošanās izvērtēšanas laikā konkurences izmaiņas šajā tirgū neanalizēja.

KP secina, ka liellopu papildbarības un mājputnu pilnvērtīgās barības segmentā koncentrācija ir nebūtiska, jo šajos segmentos darbojas arī citi uzņēmumi ar līdzvērtīgām vai lielākām tirgus daļām. Taču augstāka tirgus koncentrācija pastāv cūku pilnvērtīgas barības tirgus segmentā. Lielākā daļa cūkām nepieciešamās barības tiek saražots uz vietas cūku audzēšanas saimniecībās, tāpēc KP secina, ka šis barības tirgus ir maznozīmīgs.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

SIA ZetCOM valdes priekšsēdētājs Egils Trumpe nevēlas atklāt ne to, kura uzņēmuma - LMT vai ZetCom - iniciatīva bijusi apvienoties, ne to, kādēļ vispār pieņemts lēmums par apvienošanos, ne to, kāda bijusi darījuma summa. E. Trumpe tikai akcentēja - klientiem apvienošanās nesīs labumu.

Vēloties iegūt komentāru saistībā ar izplatīto paziņojumu par uzņēmumu LMT un ZetCom apvienošanos, Db.lv sazvanījās ar E. Trumpi. Atbildot uz jautājumu, kādēļ tika pieņemts lēmums apvienoties ar LMT, E. Trumpe pēc minstināšanās tikai sacīja, ka par piemēru esot ņemta Dānijas pieredze, kur noticis līdzīgs konsolidācijas process. Uz jautājumu, kāda bijusi darījuma summa, E. Trumpe atbildēja, ka par to viņš runāt negribot. Viņš nevēloties arī atklāt, kura uzņēmuma - LMT vai ZetCom - iniciatīva bijusi apvienošanās.

Vaicāts, kā uzņēmumu apvienošanās ietekmēs klientus, E. Trumpe norādīja, ka klienti var gaidīt labākus piedāvājumus un tehniskos risinājumus. Ar labākiem piedāvājumiem esot jāsaprot tarifi.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, kas paredzēta AAS Gjensidige Baltic iegādājoties 100% Lietuvas apdrošināšanas sabiedrības ADB Reso Europa kapitāla daļu.

KP ziņo, ka apvienošanās rezultātā AAS Gjensidige Baltic (līdz 01.01.2008. – AAS Parekss apdrošināšanas kompānija) iegūs izšķirošu ietekmi pār ADB Reso Europa, kura galvenie darbības virzieni ir visa veida nedzīvības apdrošināšana.

KP konstatēja, ka pirkuma līguma punkti paredz ADB Reso Europa daļu pārdevēju – Krievijas apdrošināšanas sabiedrību OOO Holding Company Reso – pienākumu neveikt konkurējošu komercdarbību piecu gadu laikā pēc darījumu noslēgšanas. Bez tam trīs gadus pēc darījuma noslēguma neveikt klientu pārvilināšanu. KP šo noteikumu atzīst par pamatotu, jo tas ir tieši saistīts ar apvienošanās īstenošanu.

Inflācija, ekonomikas pārkāršana, zemais darba ražīgums, straujā izaugsme, darbaspēka deficīts – šie jēdzieni spilgti raksturo šībrīža ekonomisko situāciju Latvijā. Tieši šie aspekti visbiežāk rada galvassāpes uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem. Viens no veidiem, kā stiprināt sava biznesa pozīcijas un nodrošināt izaugsmi arī ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos, ir biznesa konsolidācija jeb apvienošanās.

Ko uzņēmumi iegūst apvienojoties?

Pirmkārt, kas ir īpaši nozīmīgs ekonomiskās krīzes apstākļos, ir izmaksu samazināšana. Piemēram, uzturēt administratīvo personālu divos nelielos uzņēmumos ir ievērojami dārgāk, nekā vienā uzņēmumā ar lielāku biznesa apjomu –šādā gadījumā ietaupījums uz administratīvo izmaksu rēķina var būt pat 30%. Apvienojoties ražošanas uzņēmumiem, iespējams efektīvāk organizēt ražošanas jaudu noslogojumu. Ir virkne ražotņu, kas strādā sezonāli, atkarībā no pasūtījumu apjoma. Apvienojot divu šādu ražotņu jaudu, krituma brīžus var aizvietot ar citas produkcijas ražošanu. Piemēram, ja apvienojas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotnes – viens produkts ir sezonāls, pārējā laikā ražošanas līnija tiek noslogota ar cita produkta ražošanu. Arī no izmaksu viedokļa tas sniedz ievērojamus ietaupījumus, jo iepērkot izejvielas vairumā, samazinās to cena. Ja uzņēmums ir lielāks, vieglāk plānot ražošanas organizatoriskos procesus un efektīvāk var izmantot cilvēkresursus.

Konkurences padome (KP) 22.jūnijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Gaso". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS "Eesti Gaas" grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.

“Eesti Gaas novērtē Latvijas valdības uzticību – mēs pilnībā saprotam sadales tīkla kā stratēģiska uzņēmuma nozīmi un vēlamies dalīties pieredzē kā gāzes tīklu operators, attīstīt uzņēmumu un piedāvāt Latvijas gāzes patērētājiem vislabākos pakalpojumus. Mūsu uzņēmumam sadales tīkla iegāde Latvijā ir nozīmīgs solis Eesti Gaas darbības izvēršanai, lai mēs reģionā kļūtu par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu” norāda Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

Šajā laikā ne viens vien uzņēmums, lai saglabātu vietu tirgū un nodrošinātu stabilu izaugsmi turpmāk, ir spiests pārskatīt savu darbību un lemt par darbības optimizāciju. Arvien vairāk uzņēmumu, kuri darbojas vairākās ES valstīs, izlemj par labu pārrobežu apvienošanai.

Latvijā līdz šim pārrobežu apvienošanās vispopulārākā bijusi apdrošināšanas sektorā –piemēram, 2007.gadā tika reorganizētaSeesam Life, izveidojot Eiropas komercsabiedrībuSeesam Life Insurance SE; šogad, izmantojot ES direktīvu par pārrobežu apvienošanos, tika veikta apdrošināšanas sabiedrības If pārrobežu apvienošana; Eiropas komercsabiedrības statusā darbojas arīSampo unCompensa. Apdrošināšanas sektorā būtisks apvienošanās ieguvums ir nepieciešamība izpildīt kapitāla pietiekamības rādītājus tikai vienā – galvenās mītnes valstī. Taču arī citu sektoru uzņēmumiem pārrobežu apvienošanās var palīdzēt būtiski optimizēt to darbību.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.