Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu «Apaļo kokmateriālu uzskaites likums»,norādīts Valsts kanceleja skomunikāciju departamenta informācijā. Nepietiekami reglamentētās kokmateriālu uzskaites, nepareizi uzrādītu koku izciršanas, eksporta, importa un tranzīta apjomu un kļūdaini norādītu kokmateriālu izcelsmes vietu dēļ Latvijā ik gadus netiek uzskaitīts ievērojams daudzums apaļo kokmateriālu. Līdz šim likumā nebija noteikts deleģējums piemērot kokmateriālu transporta pavadzīmes - rēķina vai citu dokumentu, uz kuru pamata apaļos kokmateriālus reģistrē uzskaitē un izslēdz no uzskaites, pielietošanu visiem kokmateriālu apritē iesaistītiem subjektiem. Spēkā esošie likumdošanas akti nenosaka atbildību par apaļo kokmateriālu uzskaites pārkāpumiem atbilstoši kaitējuma raksturam, kā arī neregulē precīzu konfiskācijai pakļauto kokmateriālu konfiskācijas kārtību. Likumprojekts nosaka kokmateriālu transporta pavadzīmes - rēķina vai citu dokumentu, uz kuru pamata apaļos kokmateriālus reģistrē uzskaitē un noņem no uzskaites, pielietošanu visām fiziskām un juridiskām personām un vienotu apaļo kokmateriālu uzskaites kārtību, sākot no ciršanas apliecinājuma saņemšanas brīža līdz tā nodošanai pirmajai pārstrādei jeb brīdim, kad apaļais kokmateriāls iegūst citu formu. Apaļo kokmateriālu uzskaite noliktavās jākārto tā, lai kontrolējošās institūcijas jebkurā brīdī varētu konstatēt noliktavās ienākušo un no tām izgājušo apaļo kokmateriālu apjomu, kā arī pārliecināties par noliktavā faktiski esošo apaļo kokmateriālu atlikuma atbilstību uzskaites datiem,norādīts Valsts kanceleja skomunikāciju departamenta informācijā.Likumprojekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības, ārlietu, Ekonomikas, Vides ministriju, Valsts kanceleju, Valsts kontroli, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Aizvadītajā nedēļā egles baļķu iepirkuma vidējā cena, pieaugot par 48 santīmiem sasniedza jaunu visu laiku augstāko atzīmi, 23.26 Ls/kub.m.

Cenas kāpumu sekmēja daudzi faktori. Pirmārt, atsevišķi uzpircēji, acīmredzot piedāvājuma trūkuma dēļ, palielināja iepirkuma cenu un pārskatīja pieprasīto sortimentu, otrkārt, pieauga arī pašu uzpircēju aktivitāte - pagājušajā nedēļā vien uzpircēji pieprasīja 3500 dažāda veida, diametra, garuma sortimentus.

Jāatzīmē, ka lielo dimensiju (diametrs 25 cm un lielāks, garums virs 5.5 m) egles baļķus uzpircēji pieprasa samērā maz, domājams, augsto cenu dēļ. Jāatzīmē, ka šī sortimenta iepirkuma cena turas 27 - 31 Ls/kub.m intervālā. Daudz populārāki ir zāģbaļķi, kuru diametrs ir no 16 līdz 25 cm un garums - no 4 līdz 5.5 m. Šo sortimentu uzpircēji pieprasa visvairāk un tā iepirkuma cenas turas ap 23 - 24 Ls/kub.m. Tieši šī sortimenta iepirkuma cena pagājušās nedēļas laikā palielinājās visstraujāk, sasniedzot 24.60 Ls/kub.m.

Egles zāģbaļķu cena pagājušās nedēļas laikā turpināja kāpumu, palielinoties par 26 santīmiem, sasniedzot jaunu rekordu - 23.53 Ls/kub.m.

Cenas kāpumā, domājams, daļēji vainojami ir svētki, jo kopējā uzpircēju aktivitāte kritās. Vairums uzpircēju iepirkuma cenas saglabāja stabilas, atsevišķi tās pārskatīja pieauguma virzienā.

Tomēr būtiskāko ietekmi uz cenām atstāj pašreizējā situācija tirgū. Konkurences saasināšanās rezultātā arvien vairāk uzpircēju cenšas sameklēt piegādātājus, izmantojot sludinājumus rajonu laikrakstos. Cīkstēšanās par izejvielām noved pie iepirkuma cenu pieauguma. Kā piemēru var minēt Valkas rajonu, kur uzpircēju piedāvātā egles baļķu iepirkuma cena pirms gada bija ap 20 - 21 Ls/kub.m, taču patlaban ir pieaugušas virs 22 Ls/kub.m. Sevišķi tas sakāms par lielo dimensiju (garums virs 5 m un diametrs virs 22 cm) baļķiem, kuru iepirkuma cenas gada laikā ir kāpušas par vairāk nekā 3 Ls.

Ministru kabinets sēdē pieņēma jaunus noteikumus, kuri nosaka kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību. Noteikumi nosaka vienota parauga stingrās uzskaites dokumenta –kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina (pavadzīme-rēķins) – lietotājus, lietošanas kārtību un rekvizītus, pavadzīmes-rēķina noformēšanas, reģistrācijas un piemērošanas kārtību, kā arī šo noteikumu ievērošanas uzraudzības un kontroles kārtību,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.Pavadzīmes-rēķina lietošanas kārtība attiecināma uz iekšzemē veiktajiem darījumiem ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.2 panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem (kokmateriāli) vai ar darījumiem, kas saistīti ar kokmateriālu eksportu un importu.Pavadzīmes-rēķina veidlapu izgatavošanu, izplatīšanu nodokļu maksātājiem un uzskaiti vienotā datu bāzē (reģistrā) nodrošina Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos par stingrās uzskaites preču pavadzī-mēm- rēķiniem noteiktajā kārtībā. Pavadzīmi-rēķinu lieto šādiem darījumiem: kokmateriālu piegādēm iekšzemē, kuru darījumu raksturs ir kokma-teriālu pirkšana, pārdošana, kā arī eksports un imports. Kā arī šādu ar kokmateriāliem saistīto pakalpojumu sniegšanai iekšzemē: ar kokmateriālu sagatavošanu saistītie pakalpojumi, piemēram, ciršanas tiesību piešķiršana, augošu koku un apaļkoku uzmērīšana, vērtēšana, nozāģēšana, atzarošana un krautņu veidošana; kokmateriālu apstrādes un pārstrādes pakalpojumi, piemēram, zāģēšana, garināšana, mizošana, frēzēšana, ēvelēšana, virpošana, slīpēšana, žāvēšana, līmēšana, lakošana un šķeldošana; kokmateriālu marķēšana, brāķēšana, šķirošana, pakošana, antisep-tizēšana un cita veida ķīmiskā apstrāde; kokmateriālu transportēšana, iekraušana, izkraušana, pārkraušana un glabāšana. Kā arī kokmateriālu nodošanai citai juridiskajai vai fiziskajai personai vai kokmateriālu pārvietošanai, ja tiek izmantoti koplietošanas satiksmes ceļi,,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Pavadzīmes-rēķina veidlapas, kuras ir apritē saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.252 "Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība", ir izmantojamas līdz pilnīgai to izlietošanai.

Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.

„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

2007.gadā meža atjaunošanas vidējās izmaksas atkarībā no to zemes kvalitātes grupas bija no 88 līdz 105 Ls uz ha. Savukārt meža kopšanas izmaksas Latvijā vidēji svārstījās no 49 līdz 62 Ls uz ha, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vidējās viena kubikmetra koksnes izmaksas galvenajā cirtē bija 3.85 Ls, bet starpcirtē - 4.04 Ls. Galvenajā cirtē 2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, kokmateriālu sagatavošanas vidējās izmaksas ir pieaugušas par 25%, kokmateriālu pievešanas no cirsmas līdz ceļam - par 24%, kokmateriālu transportēšanas uz iepirkšanas punktu - par 27%. Mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē ir palielinājušās saistībā ar vispārēju energoresursu cenu kāpumu un darbaspēka izmaksu pieaugumu.

Savukārt starpcirtē vidējās izmaksas aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu kokmateriālu sagatavošanā palielinājušās par 3%, kokmateriālu pievešanā no cirsmas līdz meža malai - par 3% un kokmateriālu transportēšanā uz iepirkšanas punktu - par 10%.

Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumi ir vieni no stabilākajiem darba devējiem valsts reģionos, taču ne katrs vietējais gateris, kurš pārstrādā kokmateriālus, rada produkciju ar pievienoto vērtību, turklāt ir gatavs pieskaņoties katra konkrētā klienta vajadzībām.

Ogres novada Suntažos jau vairāk kā 20 gadus darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA Lielanteni, kas šo gadu laikā ir spējis attīstīt savu ražotni, piedāvājot klientiem plašu kokmateriālu sortimentu, to skaitā dažāda izmēra skuju un lapu koku dēļus, brusas, līstes, sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem.

“Tā kā mēs neesam liels uzņēmums ar specifiskām, standartizētām iekārtām, līdz ar to esam elastīgi un varam atkarībā no klienta vajadzības un specifikācijas nodrošināt gan populārākos kokmateriālu to skaitā dēļu izmērus, gan arī varam realizēt specifiskāku gan standarta, gan arī nestandarta izmēra dēļu pasūtījumu,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Āris Brants. Viņš norāda, ka lielāko daļu kokmateriālu produkcijas uzņēmums realizē ārvalstīs - koka paletes un taras dēļus, ko Lielanteni pārdod klientiem pārsvarā Eiropas Savienības valstīs. “Savukārt zāģmateriālus – dēļus, brusas, līstes, kā arī sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem – mēs pārsvarā realizējam vietējā tirgū. Galvenie mūsu klienti ir vietējie būvniecības uzņēmumi, kuri attiecīgi mūsu ražojumus izmanto dažādu ēku būvniecībā,” norāda Ā.Brants, piebilstot, ka 20 gadu darbības laikā uzņēmums ir apliecinājis savas produkcijas augsto kvalitāti, ko apstiprina arī Lielantenu klientu loks, no kuriem lielākā daļa ir ilggadēji. “Nenoliegšu, mūsu kokmateriālu produkcijas cenas nav tās zemākās. Bet mēs vadāmies pēc principa, ka biznesam ir jābūt pelnošam, kas nodrošina arī iespēju atvēlēt līdzekļus attīstībai. Vadoties no šā principa, varu viennozīmīgi apliecināt, ka – kopš darba sākšanas pirms 20 gadiem – no nulles – šajā laikā esam būtiski auguši un modernizējuši kokmateriālu ražošanu, par ko liecina arī uzņēmuma apgrozījuma ikgadējais pieaugums,” stāsta Ā.Brants. Viņš pieļauj, ka šo gadu laikā uzņēmuma klienti noteikti ir pamēģinājuši iegādāties kokmateriālus no citiem ražotājiem, kas varbūt piedāvā zemākas cenas, taču tieši pastāvīgais un stabilais klientu portfelis Ā.Brantam ļauj secināt – uzņēmuma darbības stratēģija ir pareiza – maksimāli augsta kokmateriālu kvalitāte par adekvātu cenu. “Šeit ir vēl kāda būtiska nianse – mūsu uzņēmums strādā ar labas kvalitātes apaļkokiem, no kā attiecīgi ražojam kvalitatīvus kokmateriālus. Pilnveidojot un automatizējot ražošanas procesu, esam panākuši izejmateriāla izmantošanu teju 100% apjomā, tādēļ ir ļoti neliels atgriezumu apjoms. Tāpat mūsu ražošanas process ir atbilstoši sertificēts, ko apliecina arī kvalitātes atbilstības sertifikāti, kuri ikvienam klientam redzami uzņēmuma mājas lapā. Respektīvi – tā kā mūsu ražojumi tiek izmantoti arī dažādu ēku, to skaitā dzīvojamo māju būvniecībā, gan mūsu klienti būvnieki, gan arī gala klienti var būt pilnībā pārliecināti, ka pie mums iegādātie kokmateriāli ir izgatavoti atbilstoši visām būvniecības materiālu kvalitātes prasībām,” uzsvēra Ā.Brants. Uzņēmējs atzīst, ka standarta izmēra dēļu tirgū Eiropā konkurenci rada ievestā produkcija no Krievijas un Baltkrievijas par zemākām cenām, tomēr , tajā pašā laikā citos segmentos šie produkti ar Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ražotajiem kokmateriāliem nespēj sacensties. Lielantenu produkcijas klāstā ir arī koka mieti, šķelda un malka, no kurām malka ir nelielā apjomā. “Impregnēti koka mieti visbiežāk tiek izmantoti koku (stādījumu) atsiešanai, sētas stabiem, ganībām, ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai, vai arī dažādiem dārza elementiem. Līdz ar to šīs produkcijas pircēji ir gan būvfirmas, gan privātie klienti. Savukārt šķelda kā blakus produkts mums rodas apaļkoku apstrādes procesā. Atceros – pašā darbības sākumā mēs nezinājām, kur likt šķeldu un zāģu skaidas – neviens tos neņēma pat par brīvu. Toties tagad šie kokmateriālu produkti arī ļauj nopelnīt. Tirgus attīstās, tāpēc uzņēmumam vienmēr jābūt gatavam attīstīties līdzi un reaģēt uz jaunām iespējām,” pauž uzņēmējs, piebilstot, ka malku gan uzņēmums tirgo pavisam nosacīti – mazos apjomos. “Tādēļ, ja kāds vietējais izsaka vēlmi nopirkt pie mums malku – nekad neatsakām. Jo diezgan bieži piedzīvots – šodien šis cilvēks nopērk steru malkas, bet varbūt pēc mēneša atbrauc un pasūta dēļu vai brusu kravu. Kā saka – labs mārketings biznesam lieti noder!” nosmej Ā.Brants. Lielantenos ir iespējams ne tikai nopirkt gatavus kokmateriālus.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas 2013.gada 2.pusgadā salīdzinājumā ar 2013.gada 1.pusgadu visumā uzrāda nelielu, bet stabilu cenu kāpumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija par apaļo kokmateriālu vidējām iepirkuma cenām.

Pērn 2.pusgadā skujkoku zāģbaļķu vidējās iepirkuma cenas, salīdzinot ar 1.pusgadu, cēlušās vidēji par 2%, t.i., par 1-3 eiro/m3 priedes zāģbaļķiem un egles zāģbaļķiem.

Bērza zāģbaļķu tirgū iepirkuma cenas stabilizējās iepriekšējā atskaites perioda līmenī – 49-59 eiro/m3.

Arī melnalkšņa un apses zāģbaļķu segmentā bija vērojams neliels iepirkuma cenu kāpums līdz 2%.

Nedaudz augstāku iepirkuma cenu noteicis bērza finierkluču iepirkuma tirgus – 9% robežās, kas ir palielinājies par 6-8 eiro/m3.

Lapu koku taras kluču iepirkuma cenas pieaugušas minimāli.

Apaļkoksnes tirgu 2013.gadā ietekmēja stabilais kokmateriālu pieprasījums gan ārvalstu, gan Latvijas tirgos, kas saistīts ar būvniecības atjaunošanos pēc 2009.-2010. gada krasā samazinājuma.

Iepirkumu procedūras plānošana un īstenošana var nebūt tik vienkāršs process, kā tas var šķist sākumā, tādēļ nereti rodas jautājumi par to, kā veiksmīgi novadīt šo procesu un kam pievērst papildus uzmanību.

Lai nodrošinātu pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, uzmanība jāpievērš visam iepirkuma plānošanas un īstenošanas procesam.

Saprotams, ka nelielos iepirkumos process nav tik sarežģīts, tomēr tiklīdz ir iesaistītas būtiskas investīcijas, palielinās gan riski, gan arī sabiedrības interese par iepirkuma procedūras gaitu un līdzekļu efektīvu un caurspīdīgu izlietošanu. Nereti ir dzirdēta sabiedrības neizpratne par dažu iepirkumu rezultātā noslēgtiem līgumiem un to sadārdzinājumiem, tomēr būtiski saprast, vai pasūtītājs ir darījis visu, kas tā spēkos, lai laicīgi identificētu visus riskus un spētu tos novērst.

Kā viens no jautājumiem, ko bieži mums uzdod pasūtītāji ir: "Kā nodrošināt godīgu konkurenci, sabalansējot iepirkuma dokumentācijā ietvertās prasības, lai tās nebūtu pārāk ierobežojošas?", tādēļ apskatīsim šo jautājumu sīkāk. Saprotams, ka pasūtītāji iepirkuma procedūras noslēgumā vēlas noslēgt līgumu ar tādu piegādātāju, kurš ne tikai atbilst prasībām, bet arī ir spējīgs kvalitatīvi izpildīt pasūtītāja doto uzdevumu iepirkuma līguma ietvaros.

Aizsardzības ministrija (AM) nolēmusi pārtraukt aptuveni 200 miljonus eiro vērto iepirkumu par bruņoto automašīnu piegādi, tāpēc rīkos jaunu transportlīdzekļu iepirkumu.

AM iepirkuma komisija ir nolēmusi pārtraukt iepirkumu par 4x4 vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iegādi, informēja AM Preses nodaļa.

Iepirkuma komisija ir secinājusi, ka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) konstatētās nepilnības esošā iepirkuma procesa ietvaros nav iespējams novērst un, saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, sarunu procedūra ir jāpārtrauc.

Lai novērstu iepirkuma procesa nepilnības, nepieciešams veikt izmaiņas tehniskajā specifikācijā, ko saskaņā ar likumu, esošā procesa ietvaros nav iespējams veikt. Nepieciešams arī pārvērtēt transportlīdzekļu testēšanas kārtību. Lai to pilnvērtīgi izvērtētu un testētu tehniskos parametrus, nepieciešams citu valstu atbalsts, jo vairāku pozīciju testēšanai Nacionālo bruņoto spēku spējas nav pietiekamas. Līdz ar to, izmaiņas nepieciešams veikt arī testēšanas veidlapās, ko likums liedz darīt šī procesa ietvaros.

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) slēgt līgumu ar SIA Creative Media Services par starptautiskās kultūras tūrisma reklāmas kampaņas izstrādāšanu un īstenošanu 2013./2014. gadā, liecina paziņojums IUB mājaslapā.

Sūdzību IUB iesniedza SIA Inspired, kura skaidroja, ka, iepazīstoties ar iepirkuma komisijas protokolu, secināts, ka iepirkuma komisijas locekļu starpā pastāv šaubas par iepirkuma procedūras atbilstību labas pārvaldības praksei, turklāt iepirkuma komisija nav vienojusies par vienotiem vērtēšanas principiem un vienotas prakses piemērošanu attiecībā uz visiem pretendentiem, lai nodrošinātu godīgu vērtējumu. Iesniedzējs norādīja, ka viens iepirkuma komisijas loceklis nepiekrīt tam, ka komisija ir izpildījusi Ekonomikas ministrijas dienesta pārbaudes rezultātā ierosināto, proti, ka katrs iepirkuma komisijas loceklis argumentēti ir pamatojis katru vērtēšanas kritēriju.

2015. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada 1. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā turpināja samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju kokiem vidējās iepirkuma cenas visvairāk saruka egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm, savukārt no lapu kokiem – melnalkšņa zāģbaļķiem ar diametru virs 24 cm.

No skuju koku zāģbaļķiem visvairāk cenas samazinājās egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm – par 10 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN, egles zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 6 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN un priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm – par 6 % jeb vidēji 4 eiro/m3 bez PVN. Vismazākais cenu samazinājums bija priedes apaļkokiem ar diametru 18-26 cm un egles apaļkokiem ar diametru 14-18 cm un diametru vairāk nekā 26 cm – par 2 %.

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.

Visu apaļkoku uzmērīšana un uzskaite Latvijā būs jāveic pēc noteiktā valsts uzmērīšanas standarta, to paredz Zemkopības ministrijas likumprojekts. Šī dokumenta mērķis esot samazināt nelegālās apaļkoksnes apriti. Tas vēl jāskata vēl valdībā un arī Saeimā. «Lai Latvijā ieviestu vienotu kokmateriālu uzskaites kārtību ir nepieciešams sagatavoto likumprojektu ne tikai akceptēt valdībā, bet arī Saeimā,» skaidro Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta Meža politikas un stratēģijas nodaļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Graudums. Viņaprāt izstrādātais apaļo kokmateriālu uzskaites likumprojekts ļaus izbeigt Latvijā samērā bieži izmantoto konkurenci ar «kokmateriālu mērīšanu», jo pašlaik katrs, kā vēlas, tā arī var mērīt, jo nekādu obligātu mērīšanas nosacījumu nav. Projekts paredz, ka apaļo kokmateriālu uzskaite kokmateriālu noliktavās jākārto tā, lai kontrolējošās institūcijas jebkurā brīdī varētu konstatēt noliktavās ienākušo un no tām izgājušo apaļo kokmateriālu atlikuma atbilstību uzskaites datiem. Projekts pieļauj mērījumu kļūdu līdz 10 %, taču virs šī normatīva par katru noliktavā iztrūkstošo m3 apaļkoksnes tiek piedāvāts noteikt soda naudu 0,1 minimālās mēnešalgas apmērā. Savukārt, ja noliktavā apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē, skaidro M. Graudums. Abos gadījumos ienākumus no iekasētās soda naudas un apaļkoku pārdošanas paredzēts ieskaitīt valsts budžetā. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiek piedāvāts izdarīt grozījumus, paredzot sodus par kokmateriālu uzskaites kārtības pārkāpšanu 100 — 250 Ls (par atkārtotu analogu pārkāpumu gada laikā — 250 — 500 Ls) apmērā ar vai bez neuzskaitīto kokmateriālu (virs 10 % pieļaujamās kļūdas) konfiskācijas. Pēc M. Grauduma teiktā vairākas valsts institūcijas ir izteikušas priekšlikumus šo naudas sodu ievērojami paaugstināt.

Tieslietu un Finanšu ministriju iebildumu dēļ, Ministru kabineta komiteja atlika apaļo kokmateriālu uzskaites likumprojekta izskatīšanu un tālāko virzību. «Likumprojektā iekļautās normas būtu ieklaujamas Meža likumā un atsevišķs likums tāpēc vajadzīgs nebūtu, turklāt šis likumprojekts tas pilnvaro attiecīgus noteikumus pieņemt Ministru kabinetam,» norādīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Guntars Kūtris. Minēto iemeslu dēļ arī premjers Einars Repše ierosināja vēlreiz šos jautājumus pārrunāt ministriju starpā un vienoties, taču likumprojektu kā tādu nenoraidīja. Pēc pašu likumprojekta autoru domām, izstrādātais apaļo kokmateriālu uzskaites likumprojekts ļaušot izbeigt Latvijā samērā bieži izmantoto konkurenci ar «kokmateriālu mērīšanu», jo pašlaik katrs, kā vēlas, tā arī var mērīt, jo nekādu obligātu mērīšanas nosacījumu nav. Projekts paredzēja, ka apaļo kokmateriālu uzskaite kokmateriālu noliktavās jākārto tā, lai kontrolējošās institūcijas jebkurā brīdī varētu konstatēt noliktavās ienākušo un no tām izgājušo apaļo kokmateriālu atlikuma atbilstību uzskaites datiem. Projekts pieļauj mērījumu kļūdu līdz 10 %, taču virs šī normatīva par katru noliktavā iztrūkstošo m3 apaļkoksnes tika ierosināts noteikt soda naudu 0,1 minimālās mēnešalgas apmērā.Ja noliktavā apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē. Abos gadījumos ienākumus no iekasētās soda naudas un apaļkoku pārdošanas paredzēts ieskaitīt valsts budžetā. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiek piedāvāts izdarīt grozījumus, paredzot sodus par kokmateriālu uzskaites kārtības pārkāpšanu 100 — 250 Ls līdz pat 500 Ls apmērā, bet juridiskajām personām no 150 – 500 un līdz pat 5000 Ls ar vai bez neuzskaitīto kokmateriālu (virs 10 % pieļaujamās kļūdas) konfiskācijas.

Galvenais iemesls, kāpēc šobrīd tiek izstrādāts jauns Publisko iepirkumu likums (PIL), ir jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. Tā mums kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāpārņem savā tiesiskajā regulējumā. Provizoriskais jaunā PIL pieņemšanas laiks ir nākamā gada aprīlis. Uzreiz jāsaka, ka jau ar esošo regulējumu esam gājuši roku rokā ar jaunākajām ES Tiesas atziņām, kuras ir nostiprinātas ar Direktīvas 2014/24/ES normām. Tāpēc liela daļa jaunā PIL nosacījumu paredzēti tādi paši kā esošajā regulējumā, tie nav kardināli atšķirīgi. Tomēr gaidāmas arī vairākas nozīmīgas izmaiņas, kas nesīs izmaiņas iepirkuma procedūrās gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem.

Viena no problēmām, ar kuru iepirkumos nākas saskarties pasūtītājiem, ir ierobežota iespēja sliktas reputācijas dēļ izslēgt piegādātāju no iepirkuma procedūras. Tomēr reputācija nav viennozīmīgi pārbaudāms kritērijs. Līdz ar to jaunais regulējums paredz to, ka pasūtītājs varēs izslēgt no iepirkuma procedūras pretendentu, ja kompetentās iestādes būs konstatējušas, ka šis uzņēmējs ir veicis nopietnus administratīvus pārkāpumus savā nozarē. Piemēram, veicis būtiskus darba tiesību, darba drošības, autortiesību vai citus pārkāpumus. Lai arī šis nosacījums nebūs obligāts visos gadījumos, pasūtītāja ziņā būs tas, vai šo kritēriju ietvert nolikumā vai nē.

Atbilstoši SIA Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 13 500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11 009).

Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006. gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā - 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu uzņēmumu reģistrācijai:

-un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem pašiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;