Finanses

Augsta riska ieguldījumu instrumentos investē tikai trešdaļa turīgo investoru

Žanete Hāka, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Turīgie investori pēc globālās finanšu krīzes kļuvuši daudz piesardzīgāki, un Latvijā augsta riska ieguldījumu instrumentos investē 30%, liecina Swedbank Private Banking apskats.

2007.gadā vidēja un augsta riska profila ieguldītāju skaits sasniedza 51% no visiem investoriem. Latvijā turīgo iedzīvotāju riska tolerance ir viszemākā starp Baltijas valstīm, jo Igaunijā vidēja un augsta riska ieguldījumu instrumentiem ar potenciāli lielāku ienesīgumu priekšroku dod 46%, bet Lietuvā – 59% turīgo investoru.

Savukārt ES vidēji 67% turīgie iedzīvotāji dod priekšroku vidēja un augsta riska ieguldījumiem, bet 33% - zema riska ieguldījumiem.

Turīgais ieguldītājs Baltijā visbiežāk ir vīrietis vecumā ap 50 gadiem, kuram ir augstākā izglītība un vairāk nekā 5 gadu pieredze uzņēmējdarbībā – tā rāda Swedbank Private Banking apskats. Turīgajam ieguldītājam pieder nekustamais īpašums, ir salīdzinoši lieli brīvo līdzekļu uzkrājumi, līdz ar to vairumā gadījumu nav kredītsaistību. Salīdzinājumā ar Eiropas Savienību un pasauli turīgie ieguldītāji Baltijā ir vidēji par 10 gadiem jaunāki un to vidū ir augstāks sieviešu īpatsvars.

«Lai gan ieguldījumu risks aug proporcionāli iespējai nopelnīt, tomēr Baltijas turīgie investori izvairās no paaugstināta riska un kā galveno motivāciju savu līdzekļu ieguldīšanai min vēlmi likt savai naudai strādāt. Šādu piesardzīgu un reizē pārdomātu rīcību visdrīzāk veicinājusi krīzes laikā gūtā pieredze. Taču būtiskākais ir izvēlēties stratēģiju, kā likt naudai strādāt un sasniegt noformētos mērķus,» uzsver Swedbank valdes loceklis, Private Banking vadītājs Latvijā Guntars Reidzāns.

Ņemot vērā Baltijas valstu turīgo ieguldītāju zemo riska toleranci, saprotams, ka priekšroka tiek dota ieguldījumiem ar zemāku risku, kā galveno ieguldījumu veidu izvēloties depozītu. Tikmēr ES 31% ieguldītāju izvēlas šo ieguldījumu instrumentu, priekšroku dodot investīcijām vērtspapīros, uzkrājošajā apdrošināšanā un citos ieguldījumu veidos.

Latvijā Private Banking klienti līdzekļus iegulda ar mērķi likt naudai strādāt un nest peļņu ilgtermiņā. 66% turīgo ieguldītāju aktīvus iegulda kontā vai depozītos, un 34% vērtspapīros un citos ieguldījumu veidos. Igaunijā šī attiecība ir puse uz pusi (50% depozītos un 50% vērtspapīros), bet Lietuvā ieguldījumu stratēģija ir vistuvākā Rietumeiropas valstīm - tur 52% ir ieguldījumi vērtspapīros, bet 48% depozītos.

Baltijas turīgos iedzīvotāju raksturo interese par investīcijām vietējos tirgos – visās trīs Baltijas valstīs populārākie ir vietējo emitentu vērtspapīri. Latvijā priekšroka tiek dota Latvenergo obligācijām, Latvijas Gāzes un Ventspils naftas akcijām. Igaunijā visvairāk tiek investēts Tallink, Olympic un Tallinna Vesi akcijās, savukārt Lietuvā – Teo un Vilkyškiu akcijās, kā arī Lietuvas valdības izdotajās obligācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījumu veikšana – kā atšķiras Z paaudzes un mileniāļu riska apetīte?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas paaudzes ieguldījumus finanšu instrumentos uztver atšķirīgi – sākot no tā, kur ieguldīt naudu un beidzot ar riska apetīti un potenciālo ieguldījuma termiņu.

Vai ekonomiski aktīvāko paaudžu maiņa izmaina ieguldījumu vidi Latvijā, un kādas ir būtiskākās atšķirības dažādu paaudžu ieguldījumu pieejā?

Turīgie izvēlas obligācijas

Pēdējos gados Baltijas mājsaimniecību veiktie investīciju apjomi ir pieauguši gan iedzīvotāju skaita, gan iemaksāto apjomu ziņā. Vienlaikus statistika joprojām saka priekšā, ka Latvijas iedzīvotāji brīvos līdzekļus tomēr iegulda mazāk nekā Rietumeiropā. Diemžēl lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju savus iekrājumus joprojām nogulda pieprasījuma kontos komercbankās.

Ņemot vērā aizvadītā gada straujo procentu likmju vides maiņu, termiņnoguldījumi un iekrājumu kontu produkti kļuva krietni pievilcīgāki, kā rezultātā arvien plašāka sabiedrības daļa izvēlējās izmantot šos zemā riska produktus, nevis ieguldījumus finanšu tirgos. Arī turīgie klienti sev pieejamos brīvos līdzekļus izvēlējās ieguldīt obligācijās, galvenokārt īstermiņa un vidējā termiņa augstas klases valsts obligācijās, kā arī krājobligācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Grieķu investorus interesē ieguldījumi Mintos

Žanete Hāka, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pāris nedēļu laikā savstarpējo aizdevumu platformas Mintos īpašnieki novērojuši pastiprinātu interesi no grieķu investoriem par iespēju ieguldīt platformā, informē Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

«Esam saņēmuši virkni jautājumu par to, kā darbojas pakalpojums. Tāpat vairāki investori ir veikuši ieguldījumus. Uz kopējā fona ieguldītās summas nav būtiskas, bet tas parāda tendenci, ka turīgie Grieķijas iedzīvotāji meklē iespējas kapitālu pārnest ārpus valsts, un ieguldījums savstarpējo aizdevumu platformās ir viens no risinājumiem,» viņš uzsver.

Mintos vadība šā gada jūnijā iegādājās starptautisko domēnu mintos.com. Šobrīd platformā reģistrējušies 1847 investori no 29 pasaules valstīm. Platformā pieejamos kredītos 6 mēnešu laikā ieguldīti 2,54 miljoni eiro. Vidējā ieguldītā summa uz vienu investoru ir 2512 eiro. Vidējā neto gada atdeve investoriem ir 13,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kalvītis: nodokļu celšanai būs kaitīgas blaknes

Māris Ķirsons, 28.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu paaugstināšana budžeta papildināšanai ir īstermiņa pasākums, nerisinot gadiem uzkrātās problēmas, vajadzīgs ir speciāls nodokļu administrēšanas likums

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas balzams padomes priekšsēdētājs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis. Ekspremjers nenoliedz, ka nodokļu iekasēšanā vajadzīgas pārmaiņas, bet kategoriski ir pret nodokļu likmju paaugstināšanu, kas, viņaprāt, novedīs pie biznesa pārcelšanas.

Valdošās partijas finanšu ministrs Andris Vilks jau aicināja sākt diskutēt par nodokļiem. Augstākā priekšniecība viņu norāja. Kā jūs vērtējat situāciju?

Valdošā partija jau ir apsolījusi papildu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, infrastruktūrai kopumā vairākus simtus miljonu eiro, taču veids, kā to iegūs oficiāli, nav zināms. Vienkāršākais būtu PVN likmes palielināšana par 2 vai pat 4 procentpunktiem, un Latvija ar savu PVN pamatlikmi būtu turīgo Skandināvijas valstu līmenī, kur šī nodokļa likme ir augstākā ES un svārstās ap 25%. Ja tas ir finanšu ministra Andra Vilka plāns, tad Vienotībai to tā arī vajadzēja sabiedrībai pateikt: tas ir vienīgais risinājums, un patēriņa nodokļi nebūt ne tik turīgajā Latvijā būs tādi paši kā ievērojami bagātākajās Skandināvijas valstīs. PVN likmes pacelšana ir vieglākais īstermiņa risinājums, it īpaši situācijā, kad problēmas krājušās daudzus gadus. Problēmas ir uzkrātas izglītībā, kur skolēnu skaits sarūk, bet nemazinās skolu un pedagogu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzmanības centrā TUA: Latvijas tautsaimniecībai vajag investīcijas, nevis bremzes

Māris Ķirsons, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamā sliekšņa paaugstināšana Latvijā slāpē investīciju ieplūšanu, samazina biznesa apjomus un darba vietas daudzās jomās, lielākās ieguvējas no tā ir mūsu konkurentvalstis

Tā intervijā DB atzīst a/s ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs. Viņaprāt, priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi, īsti pat neiedziļinoties problēmas būtībā, ar balsu vairākumu pieņēma lēmumus, kas neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm, samazinot investīcijas, kas nozīmē arī mazāk darba vietu, mazākus nodokļus. DB jau iepriekš rakstījis par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 1. septembrī. Nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu jau no pērnā gada 1. septembra, slieksnis no 142 300 eiro ir pacelts līdz 250 000 eiro ar papildu 5% valsts nodevu no darījuma summas, turklāt īpašuma kadastrālā vērtība nedrīkst būt zemāka par 80 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Failiem.lv piesaista investīcijas un plāno attīstīt biznesu arī ārpus Latvijas

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Failiem.lv ir noslēdzis investīciju līgumu, piesaistījis gan finanšu līdzekļus, gan partnerus darbības un produktu groza paplašināšanai, kas ļaus īstenot uzņēmuma mērķus un attīstīt biznesu gan Latvijā, gan eksportā, saistībā ar datu un programmatūras uzglabāšanas iespējām elektroniskajā vidē, teikts paziņojumā medijiem.

Investīciju piesaisti ir sekmējusi dalība biedrības Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls organizētās Investīciju sesijās un konsultācijas ar organizācijas pārstāvjiem. Failiem.lv plāno attīstīt failu serveru nomas pakalpojumus http://serveri.failiem.lv , kā arī turpināt attīstīt datu glabāšanas un programmatūras nomas pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tiks attīstīti esošie produkti un ieviesti inovatīvi risinājumi.

Uzņēmuma izstrādātais rīks http://failiem.lv/filebox , ļauj uzņēmumiem ievietot Failiem.lv viņu mājas lapā, jebšu nodrošināt ērtu un vienkāršu failu saņemšanu no klientiem, piemēram, tipogrāfijām vai mediju uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turīgie baidās akcijas pirkt dārgi un pieturas pie skaidras naudas

Šobrīd bagātnieki pasaulē pieturas pie skaidras naudas. Lielākie fondu pārvaldītāji atklājuši, ka tās īpatsvars turīgo klientu portfeļos ir sasniedzis gandrīz trešo daļu no tā vērtības. Ļoti augsts tas ir Eiropā – 35% apmērā (līdzīgi augsts tas ir arī Latīņamerikā un Āzijā). Savukārt ASV bagātniekiem tas ir mazāks – 23% apmērā, liecina Šveices bankas UBS pētījums.

Tik liels skaidras naudas īpatsvars portfeļos liecina par to, ka daudziem tomēr īsti nav ticības aktuālajam cenu pieaugumam finanšu tirgos. Rezultātā par labu alternatīvu tiek atzīta līdzekļu nolikšana maliņā. Minētajā aptaujā piedalījās 3,6 tūkst. respondentu, un tā tika veikta 17 valstīs. Tajā tika iztaujāti tādi investori, kuru ieguldījumu portfeļa apmērs bijis vismaz viena miljona ASV dolāru vērtībā. Šajā pašā laikā 42% respondentu teikuši, ka tuvākajā nākotnē tomēr plāno investēt vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru