Jelgavas dome un pašvaldības aģentūra “Kultūra” sadarbībā ar firmu “Lāču ledus” organizē no 1. – 13. februārim 7. Starptautisko ledus skulptūru festivālu un pasaulē vienīgo ceļojošo ledus skulptūru izstādi. Izvērtējot sešos gados sasniegto ir atrasta koncepcija, kas nodrošina festivāla attīstību jaunā kvalitātē, stiprina tā māksliniecisko identitāti un prestižu, veicina jaunus mākslinieciskus risinājumus ledus un sniega mākslā. Ikgadējais Ledus skulptūru festivāls un ceļojošā izstāde ir viens no skaistākajiem kultūras notikumiem ziemā ne tikai Jelgavā, bet arī citur Latvijā. Pēc pēdējām aptaujām, kurās piedalījās visu Latvijas rajonu tūrisma informācijas centru (TIC) darbinieki, ledus skulptūru festivāls Jelgavā ir ceturtais iecienītākais tūrisma objekts visā Zemgalē, atstājot aiz sevis Pokaiņu mežu Dobeles rajonā, Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī un Mežotnes pili Bauskas rajonā. Savukārt vienīgā pasaulē ceļojošā ledus skulptūru izstāde sagādā prieku un pārsteigumu tūkstošiem cilvēku visā Latvijā, pārliecinoši demonstrējot tēlniecības iespējas. Šogad ledus skulptūras priecēja ne tikai Jelgavas, bet arī Rīgas, Ogres, Jūrmalas, Valmieras un Ventspils iedzīvotājus. Šogad festivālā un konkursā piedalīsies ledus skulptori no Latvijas, Somijas, Francijas, Īrijas, Austrālijas, Krievijas, Baltkrievijas, Zviedrijas, Igaunijas, bet 15 mākslas akadēmijas studenti veidos sniega skulptūras. Festivāls jau ir kļuvis prestižs arī citu pasaulē notiekošo ledus skulptūru festivālu kontekstā. Pirms sešiem gadiem festivāla autoram Mintautam Buškevicam, uzsākot festivālu ar diviem māksliniekiem un 10 skulptūrām, mērķis bija radīt Latvijā nebijušu un netradicionālu pasākumu. Lai gan klimatiskie apstākļi Latvijā nav tik piemēroti lielām ledus un sniega mākslas formām, kā Ziemeļvalstīs, festivāls ir kļuvis par gaidītu notikumu un ieguvis plašu sabiedrības un mediju atzinību. Katru gadu no jauna festivāls izraisa izbrīnu un sajūsmu, un dod arī iespēju sabiedrībai aizdomāties par mūsu planētas sašūpoto ekosistēmu. Pateicoties sešus gadu ilgajai pieredzei, mēs tagad varam tiekties attīstīt iespējas, ko mākslā paver trauslais un brīnumainais dabas materiāls – ledus un sniegs. Profesionālo māksliniecisko risinājumu attīstība, izveidoto darbu pieejamība plašai sabiedrībai un vēl neizmantotu mākslas komunikāciju procesu apgūšana, ir gaidāmā festivāla misijas trīs stūrakmeņi. Par festivāla vēriena paplašināšanos liecina dalībnieku un skulptūru skaits, par māksliniecisko izaugsmi – lielo formu ienākšana daudz lielākā apjomā, jo tieši no deviņiem ledus bluķiem veidotajās skulptūrās mākslinieki spēj izteikties vispārliecinošāk. Šogad skulptūru izmēri sasniegs divu metru augstumu. Būtiski zināt: Skulptūru izgatavošanai tiek izmantots “Lāču ledus” ražotais augstākās kvalitātes caurspīdīgais ledus no trīsreiz filtrēta un no smagajiem metāliem attīrīta ūdens. Gatavošanās festivālam sākta jau vasarā - no jūlija mēneša “Vollers - Rīga” noliktavās-saldētavās uzkrāti ledus bluķi, kas katrs sver 120 kg; Festivāla konkursā piedalās 20 ledus skulptori no Latvijas un ārzemēm; Tiks veidotas 20 ledus skulptūras no viena ledus bluķa, kas tiek demonstrētas gan Jelgavā, gan citur Latvijā; Tiks veidotas deviņas vēl lielākas ledus skulptūras, katra no 9 ledus bluķiem, kuras būs apskatāmas tikai Jelgavā; Tēlniecības darbnīca/workshop; Tiks veidotas 5 sniega skulptūras, kas tiek izgatavotas no sapresēta sniega kubiem (dimensijas - 3 x 3 x3 metri), konkursam tiek piesaistīti mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļas studenti. Tiks veidotas 3 sniega skulptūras, kas tiek izgatavotas no sapresēta sniega kubiem (dimensijas – 0,8x0,8x0,8 metri), kuras veidos Jelgavas Mākslas skolas audzēkņi. Skulptūras Jelgavā aplūkojamas no 5. – 6. februārim; Ceļojošā ledus skulptūru izstāde pa Latviju no 7. – 13. februārim; Līdz ar krēslas iestāšanos skulptūras tiek daudzkrāsaini izgaismotas radot brīnišķīgu un pasakainu noskaņu. Ar katru gadu arvien

8. janvārī Ķīnā noslēdzies viens no pasaules prestižākajiem ledus skulptūru konkursiem, 16 valstu konkurencē, kurus pārstāvēja 68 mākslinieki, šogad pasaules čempionu titulu izcīnījusi Latvijas komanda – Mintauts Buškevics un Kārlis Īle.

Janvāra sākumā jau 27. gadu pēc kārtas Ķīnas ziemeļu pilsētā Harbinā notika pasaules lielākais ledus un sniega skulptūru festivāls, veidojot grandiozas ledus un sniega pilsētas. Festivāla centrālais notikums ir 25. starptautiskais ledus skulptūru konkurss. Šis ir viens no prestižākajiem ledus skulptūru konkursiem pasaulē, uz kuru cīnīties par pasaules čempiona titulu ik gadu ierodas spēcīgākie ledus tēlnieki no visas pasaules. Šogad sacentās 34 komandas no 16 valstīm, kopā 68 mākslinieki.

Šogad Harbinā piedalījās gan vairāki iepriekšējo gadu čempioni, gan arī atzīti tēlnieki no visiem pasaules reģioniem: Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Dienvidkoreja, Ķīna, Mongolija, Tanzānija, Krievija, Taizeme, Malaizija, Čīle, Somija, Dānija, Norvēģija, Francija, Lietuva un Latvija. Pretendentu atlase dalībai konkursā notika pagājušā gada nogalē, kad žūrija izvērtēja iesūtītās skices un iepriekšējos darbus. Tiem, kuri izturēja atlasi, tika dota iespēja pierādīt savus spēkus elitārajā ledus konkursā.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valde šodien, 31.oktobrī ir nolēmusi drošības apstākļu dēļ nekavējoties pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles ēkas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaužu laikā tika konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. Papildus tam 28.oktobrī tika konstatēti nopietni bojājumi ledus halles elektroapgādes tīklos.

«Diemžēl mums kā halles īpašniekam nebija citas iespējas, kā slēgt ledus halli. To, cik drošas ir, piemēram, acīmredzami sarūsējušās halles jumta konstrukciju kopnes, noteiks ekspertīze, taču nevaram neņemt vērā būvniecības uzraugu brīdinājumus par halles drošumu, kaut arī halles privātais nomnieks nereaģē uz mūsu aicinājumiem risināt šo jautājumu. Ledus halles privātajam nomniekam esam gan rakstījuši, gan zvanījuši, gan gājuši pārbaudē ar tiesu izpildītāju, taču neesam pat ielaisti hallē. Pagājušajā nedēļa lietus laikā arī sadega halles elektrības sadalne, kas ir vēl viens faktors, kas norāda uz ēkas slikto tehnisko stāvokli un riskiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagaidām saņēmis vien atsevišķus izsaukumus uz applūdušām teritorijām, informēja dienesta pārstāvji.

Neraugoties uz to, ka patlaban Ogres upē ceļas ūdens līmenis, pagaidām jauni izsaukumi nav saņemti. Viens izsaukums šorīt saņemts Jelgavā, kur applūdusi kāda māja un cilvēki no tās netiek ārā.

Kā informēja VUGD pārstāvji, svētdien tika saņemta informācija no Dobeles slimnīcas, kur pagrabstāvā un lifta šahtā paaugstinājies ūdens līmenis. Glābēji kopā ar Dobeles pašvaldības komunālā dienesta pārstāvjiem veikuši ūdens atsūknēšanu. Ūdens ieplūšana slimnīcas saimniecības telpās notika, jo ziemā, šķūrējot sniegu, bija aizbērta drenāža un kūstošais sniegs nevarēja aizplūst pa kanalizācijas akām, un tāpēc uzkrājās slimnīcas pagrabstāvā.

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Šorīt plkst.6.28 Ogrē plūdu dēļ slēgta transporta kustība Lašupes ielā abos virzienos, informēja Valsts policijā.

Kā sacīja Ogres novada domes preses sekretārs Nikolajs Sapožņikovs, ledus Ogres upē iziet, taču pārāk lēni, tāpēc Ogre vēl arvien atrodas plūdu draudu situācijā.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs norādīja, ka situācija Ogrē joprojām vērtējama kā kritiska. Vairākas mājsaimniecības palikušas bez elektrības. Cilvēkiem, kuriem ir urbumi, sāk pietrūkt ūdens, tāpēc dome šodien lems par dzeramā ūdens piegādi mājām plūdu skartajās zonās.

Ogres upes lejtecē ledus sablīvējies vairāku kilometru garumā un uz Daugavas ūdeņiem virzās ļoti lēni. Lai veicinātu ledus iziešanu, vakar civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdē tika nolemts spridzināt ledu.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) veicis aptauju skolās, kurās ir uzstādīti piena automāti, un skolu pārstāvji apliecina, ka bērni pienu dzer labprāt un ikdienā skolā bezmaksas piena glāzi izdzer 70-90% 1.-4. klašu skolēni, db.lv informēja a/s Rīgas piena kombināts.

"Patiesi priecājos, ka nav piepildījušies skeptiķu pareģojumi par to, ka mūsdienu bērni pienu nedzers"- atzīst a/s RPK valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels. Lai veicinātu veselīga uztura paradumus, a/s RPK šobrīd Latvijas skolās ir uzstādījis 47 piena automātus, un vairāk nekā 80 skolām Skolas piena programmas ietvaros RPK piegādā pienu tradicionālā iepakojumā.

Lai izvērtētu līdzšinējo un plānotu turpmāko uzņēmuma darbību "skolas piena" programmā, RPK ir aptaujājis skolas, kurās ir uzstādīti piena automāti. No skolām atpakaļ ir saņemtas un apkopotas 42 izsūtītās anketas.

Uz pirmo jautājumu – vai bērni pienu dzer labprāt- 65% aptaujāto atzīmējuši, ka bērni pienu dzer labprāt, 33% ka daļa dzer, daļa nedzer, un vienā anketā izvēlēts variants, ka bērni pienu dzer nelabprāt. Vairākas skolas ziņo, ka pienu dzer 90-100% bērnu.

A/s „Rīgas piena kombināts” ir veicis aptauju skolās, kurās ir uzstādīti piena automāti, un skolu pārstāvji apliecina, ka bērni pienu dzer labprāt un ikdienā skolā bezmaksas piena glāzi izdzer 70-90% 1.-4. klašu skolēni. „Patiesi priecājos, ka nav piepildījušies skeptiķu pareģojumi par to, ka mūsdienu bērni pienu nedzers”- atzīst a/s „Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels. Lai veicinātu veselīga uztura paradumus, a/s „Rīgas piena kombināts” šobrīd Latvijas skolās ir uzstādījis 47 piena automātus, un vairāk nekā 80 skolām „Skolas piena” programmas ietvaros RPK piegādā pienu tradicionālā iepakojumā. Lai izvērtētu līdzšinējo un plānotu turpmāko uzņēmuma darbību „skolas piena” programmā, Rīgas piena kombināts ir aptaujājis skolas, kurās ir uzstādīti piena automāti. No skolām atpakaļ ir saņemtas un apkopotas 42 izsūtītās anketas. Uz pirmo jautājumu – vai bērni pienu dzer labprāt- 65% aptaujāto atzīmējuši, ka bērni pienu dzer labprāt, 33% ka daļa dzer, daļa nedzer, un vienā anketā izvēlēts variants, ka bērni pienu dzer nelabprāt. Vairākas skolas ziņo, ka pienu dzer 90-100% bērnu. Uz otro jautājumu – kas ietekmē bērnu attieksmi pret pienu – 39% respondentu atbildējuši, ka informācija par pienu kā veselīgu produktu, 50%, ka ģimenes attieksme un tradīcijas, 11%, ka vienaudžu piemērs un attieksme. Uz trešo jautājumu – cik lielā mērā skola var ietekmēt bērnu attieksmi pret pienu – 39% atbildēja, ka var ietekmēt lielā mērā, 61%, ka var ietekmēt daļēji, neviens nebija izvēlējies variantu, ka praktiski nevar ietekmēt. Uz ceturto jautājumu – kāda skolā ir attieksme pret piena automātu – 100% respondentu ir atbildējuši, ka bērniem tas patīk un automāts veicina piena popularitāti. Uz jautājumu- vai piena automāts atvieglo jūsu darbu piena programmā- 88% ir atbildējuši apstiprinoši, 12%, ka īsti neatvieglo, bet bērnu dēļ ir gatavi to izmantot. Neviens nav izvēlējies variantu, ka piena automāts skolā rada tikai problēmas. Par to kā tiek organizēta piena dzeršana, atbildes dalās tieši uz pusēm – 50% skolu, bērni organizēti pa klasēm pienu dzer noteiktā laikā, 50% bērni piena automātus izmanto individuāli, kas grib tas padzeras. Skolu pārstāvji pārsvarā ļoti pozitīvi vērtē ideju, ka bezmaksas pienu skolās varētu saņemt arī 5.-9.klašu skolēni. „Ceram, ka mūsdienīgs un atraktīvs piena pasniegšanas veids veicinās bērnu interesi un vēlēšanos piena produktus uzturā lietot biežāk. Gribētos, lai bērni uzskata, ka dzert pienu ir gan veselīgi, gan stilīgi”- saka RPK valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels. Piena automāti tiek uzstādīti, lai veicinātu „skolas piena” programmas izplatību izglītības iestādēs un aizvien lielāks bērnu skaits varētu saņemt valsts un ES fondu apmaksātu pienu. RPK ir izstrādājis īpašu „skolas piena” atbalsta programmu, kurā ietilpst ne tikai piena aparātu uzstādīšana, bet arī finansiāls atbalsts izglītības iestādēm, kas saistīts ar līdzekļu iesaldēšanu norēķinos par pienu, un gatavība palīdzēt „skolas piena” programmas administrēšanas jautājumos. Šai programmai kopumā RPK 2006. gadā ir atvēlējis 60 tūkstošus latu. „Skolas piena” programmas pirmsākumi Latvijā meklējami jau 2003. gadā, kad „Rīgas piena kombināts” un „TetraPak” iniciatīvas rezultātā tika uzsākta īpaša programma Rīgas skolās, kas paredzēja iespēju „Lāsēna” pienu skolās iegādāties par zemāku cenu. Šo programmu „Rīgas piena kombināts” joprojām turpina vairākās Rīgas skolās. Eiropas Savienībā skolās piena programma jau tiek realizēta kopš 1977. gada, Latvijā kopš 2004. gada.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir saņēmusi neatkarīga būveksperta atzinumu par šobrīd drošības apsvērumu dēļ slēgtās stadiona ledus halles tālāku izmantošanu, kurā ir norādīts, ka ledus halles ekspluatācija nav pieļaujama bez būtiskas pārbūves, informē centra pārstāvji.

Eksperti norāda, ka ledus halles jumta konstrukcijas ir pārslogotas - lokālo kopņu stieņu pārslodze ir aptuveni 50%.

Eksperti savā atzinumā ir noteikuši, ka, lai ledus halles ekspluatāciju varētu atsākt, ir jāveic nesošo jumta konstrukciju stiprināšana, izstrādājot un attiecīgajās pašvaldības iestādēs saskaņojot būvprojektu. Tāpat eksperti ir norādījuši, ka ir jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā ledus hallē jau esošā, bet likumdošanas prasībām neatbilstoši izveidotā skatītāju platforma. Papildus eksperti savā atzinumā ir secinājuši, ka, ņemot vērā jumta nesošo konstrukciju pārslodzi, drošības nolūkos uz jumta nav pieļaujama sniega atrašanās.

Jelgavā no šī gada 27. janvāra līdz 2. februārim notiks 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Ikgadējais Ledus skulptūru festivāls un ceļojošā izstāde ir viens no skaistākajiem kultūras notikumiem ziemā ne tikai Jelgavā, bet arī citur Latvijā. Vienīgā pasaulē ceļojošā ledus skulptūru izstāde sagādā prieku un pārsteigumu tūkstošiem cilvēku visā Latvijā. Pagājušajā gadā daudzkrāsaini izgaismotas neparastas ledus skulptūras priecēja ne tikai Jelgavas, bet arī Rīgas, Kuldīgas, Šauļu, Daugavpils un Jūrmalas iedzīvotājus un valsts prezidenti. 2004. gadā notiks 6. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls. Izvērtējot piecos gados sasniegto ir izstrādāta sestā festivāla koncepcija, kas nodrošinās festivāla attīstību jaunā kvalitātē, stiprinās tā māksliniecisko identitāti un prestižu, paaugstinās festivāla un Jelgavas pilsētas reputāciju. 6. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls iecerēts jaunā kvalitātē. Skulptūru izmēri varēs sasniegt 2 metru augstumu, tiks veidotas arī neparasti vides mākslas objekti no ledus. Kā nebijis jaunums iecerētas arī sniega skulptūras. Skulptūru ekspozīcija Jelgavā būs aplūkojama vairākas dienas. Papildus no ledus un sniegs tiks izveidoti atraktīvi objekti publikas intereses palielināšanai (lielais sniega slidkalniņš, ledus bārs). Skulptūras Jelgavā aplūkojamas no 31. janvāra līdz 1.februārim: Ceļojošā izstāde no 2. - 8. februārim Piedalās 18 ledus skulptori un 9 sniega skulptori no Latvijas un ārzemēm 18 ledus skulptūras līdzšinējā izmērā 9 lielās ledus skulptūras/interesanti ledus objekti JAUNUMS - 3-5 neparastas sniega skulptūras (3 metri augstumā) Lielais sniega slidkalniņš!!!! Īsts ledus bārs Avots: Jelgavas pilsētas & rajona TIC

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Gatavojoties nedēļas nogalē gaidāmajam Ledus skulptūru festivālam Jelgavā, tēlnieki jau sākuši veidot savas individuālās ledus skulptūras, informē Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Skulptūru veidošanai katrs mākslinieks izmantoja vienu 100 x 50 x 25 cm lielu ledus bloku, kurš sver aptuveni 120 kg. Līdz piektdienai, 10. februārim, gatavās skulptūras uzglabās saldētavā.

Skulptori uzsākuši arī komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbus pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. Katrā komandā strādā divi tēlnieki, kuri ledus darbu būvniecībai izmantos vienu lielo ledus bloku (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm). Mākslinieki piedalās konkursā, visiem tiek nodrošināti vienlīdzīgi darba apstākļi un ledus daudzums.

Meistardarbu radīšanai skulptori izmanto visdažādākos instrumentus – sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem un beidzot ar fēniem, gludekļiem, kā arī paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli, kurš ir nepieciešams skulptūras detaļu līmēšanas prcesā.

Latvijas hokeja federācijai (LHF) hokejistu atbalstam piešķīrusi 103 tūkstošus latu, līdz ar ko LHF draud atsaukt Latvijas kandidatūru 2017.gada pasaules hokeja čempionātam.

«Kamēr esmu federācijas vadītājs ieguldu savu naudu. Kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi kā es...» izveidojušos situāciju raidījumam Nekā personīga komentē LHF vadītājs Kirovs Lipmans, skaidrojot, ka, lai aizbrauktu uz Zviedriju - pasaules čempionātu izlasei vien vajadzēja vairāk nekā 300 tūkstošus.

Nekā personīga vēsta, ka šogad no gandrīz 14 miljoniem latu kopumā sportam piešķirtās naudas – 4,2 miljoni vēl aizvien tiek maksāti par «trekno gadu» uzceltajām sporta ēkām jeb valsts galvojumu atmaksai. Vēl naudu saņem olimpiskā komiteja, sporta skolas. Visu sporta veidu federācijas no kopējā šogad sportam piešķirtā finansējuma saņēmušas vienu milijonu. Bet tas ir vienas hokeja federācijas gada budžets.

SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Pagājušā gadā austrieši tika veikuši 13,5 miljonus atpūtas ceļojumus (sākot ar vienu nakšņojumu) un ceļojumu iegādei izdevuši 12,6 miljardus eiro. Kā liecina Austrijas statistikas pārvaldes dati, tad 51% austriešu tika izvēlējušies atpūtu paši savā valstī. No kopējo izdevumu apjoma tieši 3,5 miljardi eiro tika tērēti atpūtas ceļojumiem Austrijā, bet 9,1 miljardi eiro ārvalstu ceļojumiem. Vairāk kā puse no visiem atpūtas ceļojumiem attiecas uz personu galvenajiem brīvdienu ceļojumiem ar četriem un vairāk nakšņojumiem (59,3%), bet attiecīgi īso ceļojumu apjoms sastāda 40,7%. Austriešu visiecienītākais ceļojumu mērķis 2003. gadā bija Itālija (gan galveno, gan īslaicīgo ceļojumu mērķa vietu izvēlē). Īsajos ceļojumos austrieši labprāt devās arī uz Vāciju, kā arī Ungāriju, Čehiju, Horvātiju un Slovēniju. Turpretī garāku ceļojumu veikšanai iecienīta vieta 2003. gadā izrādījās Horvātija, kurai seko Grieķija, Spānija, Vācija un Turcija. Austrijas statistikā papildus tiek uzskaitīti arī darījumu ceļojumi. Papildus atpūtas ceļojumiem austrieši (vecumā virs 15 gadiem) tika veikuši 3,9 miljonus komandējumu un darījumu ceļojumus ar vismaz vienu nakšņojumu. Visvairāk darījumu ceļojumu tika veikti Austrijas valsts robežās (55%), bet ārvalstu darījumu ceļojumi sastāda attiecīgi 45%. Darījumu ceļotāju izdevumi sasniedz nedaudz vairāk kā 2 miljardus eiro, kur viena trešā daļa tika izdoti Austrijā (0,7 miljardi eiro), bet divas trešdaļas ārvalstīs (1,4 miljardi eiro). Gan iekšzemes ceļojumos, gan ārvalstīs galvenokārt darījumu ceļotāji tika veikuši vismaz trīs nakšņojumus (85,7% iekšzemes ceļojumos un 71,3% ārvalstu ceļojumos). Visbiežāk austrieši darījumu braucienos 2003. gadā tika devušies uz Vāciju (41,3%), ar lielāku atkāpi seko Itālija, Šveice, Francija, Čehija un Lielbritānija. Avots: Eiropa.lv

Ledus hallēm šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot līdz pavasarim, cerībā, ka tad normalizēsies energoresursu cenas, taču bez atbalsta no malas to būs ļoti grūti izdarīt, intervijā atzina automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns, kura vadītajā uzņēmumu grupā ietilpst arī "Kurbada" ledus halles apsaimniekotājs SIA "Rumbulas sporta centrs".

Viņš sacīja, ka 70% no "Kurbada" ledus halles izdevumiem veido tieši elektroenerģija, kas darbina kompresorus, kuri ražo aukstumu, ventilācijas sistēmas un daudzas citas lietas. Ja iepriekš, lai nodrošinātu ledus laukuma uzturēšanu, maksājumi par elektroenerģiju mēnesī veidoja vidēji 6000 eiro līdz 10 000 eiro atkarībā no laika apstākļiem, tad tagad tie ir jau 30 000-40 000 eiro.

"Iepriekš mēs cīnījāmies par to, lai halle būtu pašpietiekama un strādātu bez zaudējumiem, jo hallei galvenā ir sociālā funkcija, un tas ir veids, kā mēs kā uzņēmums esam izlēmuši dalīties ar sabiedrību, atbalstot sporta skolu, 150 jauniešu visās vecuma grupās iespējas nodarboties ar sportu un būt aktīviem. Šobrīd šis svaru kauss ir par smagu. Naudas daudzums, kas mums pašlaik ir jāņem ārā no mūsu transporta uzņēmuma, lai ieliktu iekšā šajā sociālajā uzņēmumā, ir kļuvis par lielu. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā mēs to nevarēsim atļauties," atzina Pikāns.

Ekspedīcijai uz Grenlandi piekritu spontāni, kad turp plānoja doties latviešu ceļotāju grupa un paaicināja līdzi arī mani. Bijām astoņu cilvēku komanda, kas devās astoņu dienu pārgājienā uz Grenlandes ledus cepuri. Mērķis bija sasniegt vietu, kur, skatoties uz visām debespusēm, acīm paveras «nekuriene», ledus klājums.

Pirms biju nokļuvis Grenlandē, man šķita, ka šī sala būs milzīgs ledus klucis okeāna vidū, bez zaļuma, bet realitātē zemes tur ir samērā daudz. Grenlandi apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļu ledus okeāns un salas vidū ir milzīga, trīs km bieza ledus masa, bet tai apkārt kā vainags stiepjas klintis un kalni. Ledus masīvs ar savu svaru ir iespiedis zemi apmēram 300 m zem okeāna līmeņa, un ja tas izkustu, Grenlande pārvērstos par klinšu gredzenu ar milzu ezeru centrā. Interesanti, ka Grenlande tulkojumā no angļu valodas nozīmē zaļā zeme un blakus esošā sala Islande – ledus zeme, bet dzīvē viss ir otrādi.

Grenlandē bijām augustā, kas ir arī pēdējais brīdis, kad to apmeklēt, jo gadalaika maiņa notiek septembrī, kad salu dažas nedēļas pāršalc vētras, pēc kurām dramatiski mainās laikapstākļi, un pēc tam tur var baudīt tikai polāro ekstrēmu. Ieteicamākais laiks, lai apmeklētu Grenlandi, ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad gaisa temperatūra ir no 5 līdz 10 grādiem virs nulles. Tad tur var redzēt arī puķes, ķērpjus un mellenājus, kas ir augstākā veģetācija, jo Grenlandē nav koku un krūmu. Ziemā Grenlandes piekrastē gaisa temperatūra ir apmēram -10 grādu, bet vidienē un ziemeļos sasniedz -30.

Jelgavas Uzvaras parkā ieradušās smagās automašīnas ar ledus blokiem, sniega pūtēji pūš sniegu, tiek kalts un slīpēts - tas nozīmē, ka 16. Starptautiskā Ledus skulptūra festivāla darbi ir sākušies, Db.lv informēja Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Kultūra, kas ir ledus skulptūru festivāla organizētāja.

Ledus skulptūru festivāls noritēs no 7. līdz 9. februārim, un tajā varēs aplūkot 50 ledū kaltus mākslas objektus. Šogad festivāla tēma ir «Brīnumzeme», un darbus veidos vairāk nekā 30 tēlnieki no astoņām valstīm.

Lai mākslinieki varētu radīt skulptūras, tiek lietots speciāli mākslīgi sasaldēts ledus, kuru iegūst no trīs reizes destilēta ūdens, to lēnā sasaldēšanas procesā to nepārtraukti maisot. Pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, sākotnēji plānotais festivāla ledus apjoms ir palielinājies, jo jelgavniekiem bija iespēja izzāģēt dabīgi sasalušo ledu no Jelgavas ūdenskrātuvēm.

Patlaban ledusdizains.lv tehniskā komanda papildu ir izzāģējusi un nogādājusi Uzvaras parkā 45 tonnas dabīgi sasalušā ledus, veidojot no tā ledus slīdkalniņu.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Ledus biezumam sasniedzot minimumu, 20 – 25 centimetrus, šonedēļ autovadītājiem Igaunijā atvērts ledus ceļš starp Hāpsalas pilsētu un Noarotsi pussalu, kā arī ledus ceļi uz ezeriem Krievijas pierobežā, informē ERR News.

Pa ledus ceļiem drīkst pārvietoties gan automašīnas, gan traktori. Tiesa gan, satiksme uz ledus ceļiem atļauta vien diennakts gaišajā laikā.

Uz šiem ceļiem atļauts pārvietoties ar ātrumu līdz 25 kilometriem stundā vai arī no 40 līdz 70 kilometriem stundā. Tāpat, atrodoties transportlīdzeklī uz ledus, jāatsprādzē drošības jostas, turklāt braucamrīku aizliegts apturēt.

Eiropā garākais ledus ceļš, kas savieno Igaunijas rietumu krastu ar 26 kilometru attālumā esošo Hījumā salu, pašlaik vēl nav pieejams autobraucējiem. Ledus ceļi tiek atklāti tad, kad ledus biezums sasniedz vismaz 20 – 25 centimetrus. Kopumā Igaunijā ir seši oficiāli ledus ceļi.

SIA Hiponia izsolē pārdota ledus halle Rīgā, Brīvības gatvē 333 par izsoles cenu 1,1 miljonu eiro, informē Hiponia.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, kuriem konkurējot, izsoles sākumcena tika pārsniegta par 100 tūkstošiem eiro. Saskaņā ar izsoles noteikumiem esošajam halles nomniekam, kā arī zemes īpašniekam divu mēnešu laikā ir iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties ledus halli par izsolē noteikto cenu.

Ledus halle tika pārdota atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Izsolē tika piedāvāts iegādāties aprīkotu un funkcionējošu ledus halli Rīgā, Brīvības gatvē 333, kas atrodas Latvijas Sporta akadēmijas teritorijā. Ledus halles ekspluatācija uzsākta 2006. gadā. Izsolē piedāvātā lietu kopība ietver nekustamo īpašumu – 2-stāvu ledus halli un kustamo mantu. Ledus hallē tiek veikta saimnieciskā darbība. Halles kopējā platība ir 4021,7 m2, ledus laukuma izmēri 58m x 28m. Ledus halles tribīnes aprīkotas ar 320 sēdvietām un papildus stāvvietām.

Pēc ilgstošā stiprā sala, kad Rīgas jūras līcī iesaluši atradās vienlaikus pat vairāk nekā 30 kuģi, piektdien situācija ir normalizējusies.

Rīgas brīvostas pārvalde apgalvo, ka līcī no ledus atbrīvoti jau visi kuģi, savukārt velkoņu uzņēmums PKL Flote, atzīstot, ka situācija līcī normalizējusies, gan norādīja, ka trīs nelieli kuģi vēl joprojām ir iesaluši ledū posmā starp Kolku un Mērsragu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne informēja, ka šodien ledlauzis Varma atbrīvojis pēdējos divus ilgstoši Rīgas jūras līcī iesalušos kuģus un patlaban šie kuģi tiek pavadīti līdz Irbes jūras šaurumam.

«Līcī neviens kuģis vairs nav iesalis ledū,» sacīja Leiškalne. «Šiem diviem kuģiem nav ledus klases, tāpēc to atbrīvošana no ledus un pavadīšana līdz Irbes šaurumam prasa īpašu uzmanību.»

Latvijas upes pārsvarā klāj ledus sega, tomēr upju straujākajos posmos turpinās vižņu iešana un ledus sega vēl nav izveidojusies, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā ievietotā informācija.

Dubnā pie Sīļiem, Aiviekstē pie Aiviektes HES, Mūsā pie Bauskas, Ventā pie Vārdavas gar krastiem ir piesalas un iet vižņi, Ventā pie Vendzavas ledus sega izveidojās vakar. Upēs pārsvarā turpinās ūdens līmeņu pazemināšanās.

Ledus sega klāj gandrīz visu Daugavu, vakar ledus sega izveidojās arī pie Piedrujas. Upes posmā Ulla – Krāslava paaugstinās ūdens līmenis. Ledus biezums Daugavas augštecē ir 12 – 18 cm, bet Pļaviņu ūdenskrātuvē 30 - 34 cm.

Ledus biezums Gaujas augštecē 16 cm, Lielajā Juglā pie Zaķiem 21 cm, Lielupē pie Mežotnes 14 cm, bet Abavā pie Rendas 12 cm.

Tuvākajās dienās upēs turpināsies ledus veidošanās procesi.

Aģentūra akcentē, ka ledus upēs joprojām ir nevienmērīgs. Atrasties uz ledus ir bīstami, jo daudzviet tas ir ļoti plāns.