Spēcīgais sniegs pagājušā gada decembrī Lielbritānijas lidostu operatoram BAA izmaksājis 24 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 20 miljonus latu), atsaucoties uz kompānijas sniegto informāciju, vēsta BBC.

Hītrovas un citu lidostu īslaicīga slēgšana decembrī ietekmēja daudzus tūkstošus aviopasažieru.

BAA decembrī savās sešās Lielbritānijas lidostās apkalpojusi 7,2 miljonus pasažieru, kas ir par 10,9% mazāk nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.

Kā vēstīts, miljardiera Ričarda Brensona (Richard Branson) aviokompānija Virgin Atlantic atteikusies maksāt nodevas BAA saistībā ar tā lēno reakciju, saskaroties ar lielajiem sniega nokrišņiem.

Saskaņā ar BAA sniegto informāciju kritums pasažieru pārvadājumos decembrī gandrīz pilnībā saistāms ar bargo ziemu.

Gadā kopumā BAA apkalpojusi 103,9 miljonus pasažieru, kas ir par 2,8% mazāk, salīdzinot ar 2009.gadu.

Miljardiera Ričarda Brensona (Richard Branson) aviokompānija Virgin Atlantic atteikusies maksāt nodevas Lielbritānijas lidostu operatoram BAA saistībā ar tā lēno reakciju attiecībā uz pagājušā mēnesī piedzīvotajiem lielajiem sniega nokrišņiem, ziņo BBC.

Aviokompānija norāda, ka nemaksās BAA lidostas nodevas līdz brīdim, kad tiks publicēts BAA iekšējās izmeklēšanas ziņojums , kas gaidāms šā gada marta beigās.

Jau ziņots, ka vairāki tūkstoši pasažieru nācās nīkt lidostās vai viesnīcās pēc tam, kad lielā sniega dēļ tika slēgtas vairākas Lielbritānijas lidostas, ieskaitot Hītrovu, radot industrijai zaudējumus vairāku miljonu sterliņu mārciņu apmērā.

BAA gan norāda, ka apstākļi Hītrovas lidostā neesot bijuši tādi, lai radītu pamatu nodevas maksas ieturēšanai no Virgin Atlantic vai jebkuras citas aviokompānijas puses.

Virgin Atlantic, kas ir viens no lielākajiem BAA klientiem, kā arī citas aviokompānijas kritizējušas BAA darbu lielā sniega laikā, jo kompānijai pārāk ilgu laiku prasīja lidmašīnu notīrīšana un sagatavošana lidošanai, tādējādi radot būtisku reisu aizkavēšanos.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Lielbritānijas lidostu operatoram BAA nāksies pārdot Stanstedas lidostu, kā arī atbrīvoties no Glāzgovas vai Edinburgas lidostas, lēmusi Lielbritānijas Konkurences komisija, vēsta BBC.

Jau 2009. gada martā komisija lika BAA pārdot Getvikas un Stanstedas lidostas, kā arī atteikties no vienas lidostas Skotijā, proti, Glāzgovas vai Edinburgas lidostas. BAA pārdeva Getvikas lidostu, bet apstrīdēja lēmumu pārdot pārējās.

Spānijas kompānijai Grupo Ferrovial piederošais lidostu operators BAA kontrolē Hītrovas, Southemptonas, Aberdīnas, Stanstedas, Glāzgovas un Edinburgas lidostas.

Lielbritānijas konkurences komisija uzskata, ka BAA ir pārāk liels monopols pār Skotijas un Londonas lidostām, kas «var negatīvi ietekmēt gan pasažierus gan arī lidsabiedrības».

Db.lv jau rakstīja, ka Lielbritānijas lidostu operators BAA 2010.gadā cietis 317 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (262 miljoni latu) zaudējumus, ko veicinājis vulkānisko pelnu mākonis, streiki un sniegs.

BAA Ltd., kas ir īpašniece arī Londonas Hītrovas lidostai, uzlikts pienākums pārdot divas Lielbritānijas lidostas. Apelācijas tiesa noraidījusi tās prasību par regulējošu neobjektivitāti, pārbaudot nozari, ziņo Bloomberg.

Apelācijas tiesa apstiprinājusi Konkurences komisijas 2009.gada marta lēmumu, kas lika BAA pārdot Stanstedas lidostu netālu no Londonas un vai nu Glāzgovas, vai Edinburgas lidostu. BAA, kas pieder Madridē bāzētajai Ferrovial SA, pakļaujoties regulatora spiedienam, jau pārdeva Londonas Getvikas lidostu.

BAA drīkst paturēt Hītrovas, Sauthemptonas un Aberdīnas lidostas.

Aviokompānijas šo lēmumu uzņēmušas ar sajūsmu, norādot, ka no tā lielākie ieguvēji būs klienti.

Lidostu īpašnieks gan sacījis, ka tas, visticamāk, iesniegs apelācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Eiropas standarta aviācijas mācību centrs BAA Training ir uzsācis partnerību ar aviokompāniju SmartLynx Airlines, lai ieviestu jaunu Pilotu kadetu programmu, informē centra pārstāvji.

Piecu gadu līgums paredz, ka aviokompānija nodrošinās darba iespējas jauniem, augsti kvalificētiem pilotiem, lai tādējādi īstenotu perspektīvos uzņēmuma izaugsmes un darbības paplašināšanas plānus.

SmartLynx kadetu programmas studentiem tiks piedāvāts darba līgums ar noteiktiem nosacījumiem. Viņi BAA Training mācību centrā apgūs Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) Aviolīniju transporta pilota licences (ATPL) integrēto mācību programmu, iegūstot t.s. frozen jeb iesaldēto ATPL licenci. Labākie kandidāti varēs kļūt par otrajiem pilotiem Airbus A320 lidmašīnās.

Vadošais Airbus 320 ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance and Insurance jeb pilnas lidmašīnu īres) pakalpojuma sniedzējs Eiropas Savienībā un čarterlidojumu nodrošinātājs SmartLynx Airlines līdz ar uzņēmuma ieiešanu jaunā attīstības fāzē nolūkā īstenot izaicinošos darbības paplašināšanas plānus ir ieinteresēts piesaistīt aizvien vairāk augsti kvalificētu pilotu.

Lielbritānijas lidostu operators BAA, slēdzot divas savas lielākās lidostas – Hītrovu un Stanstedu, Īslandes vulkāna izvirduma radīto pelnu dēļ, kas paralizēja Eiropas gaisa satiksmi, zaudējis 28 miljonus sterliņu mārciņu, ziņo BBC.

Ar šādu secinājumu BAA nācis klajā pēc tam, kad lidostu operators savā finanšu pārskatā par šī gada pirmo ceturksni uzrādīja 195,5 miljonu mārciņu lielus zaudējumus. Tas gan ir ievērojams uzlabojums, salīdzinot ar 316,2 miljonu mārciņu zaudējumiem 2009. gada pirmajos trīs mēnešos.

BAA lidostās apkalpoto pasažieru skaits par spīti streikiem, nelabvēlīgiem laika apstākļiem un ekonomikas lejupslīdei, palielinājies par 0,2% līdz 18,6 miljoniem.

BAA Lielbritānijā pārvalda sešas lidostas. Pērn kompānija pārdeva vienu no savām Londonas lidostām (Getviku) par 1,5 miljardiem mārciņu.

Cilvēku skaits, kas izmantojuši Lielbritānijas lidostu operatora BAA lidostu pakalpojumus šā gada jūlijā, pieaudzis par 0,3% līdz 10,9 miljoniem, ziņo MarketWatch.

Saskaņā ar BAA sniegto informāciju Hītrovas lidostu izmantojuši 6,7 miljoni pasažieru, kas ir pieaugums par 3,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu iepriekšējā gadā.

BAA īpašnieks ir Spānijas celtniecības gigants Ferrovial.

BAA piederošās lidostas:

Hītrovas lidosta

Stanstedas lidosta

Edinburgas lidosta

Glāzgovas lidosta

Aberdīnas lidosta

Sauthemptonas lidosta

Neapoles lidosta

Eiropas lielākā lidosta pēc pārvadāto pasažieru apjoma Hītrova novērojusi jūtamu pasažieru samazinājumu lidojumos uz eirozonas parādu krīzes nomocītajām valstīm. Apkalpoto izlidojošo un ielidojošo pasažieru skaits uz Grieķiju un Spāniju samazinājies arī Rīgas lidostā.

Šā gada maijā, salīdzinot ar aizvadītā gada maiju, pasažieru skaits no Hītrovas uz Grieķiju samazinājies par 11,3%, uz Itāliju par 9,2%, uz Portugāli par 11,4%, bet Spāniju 2,5%.

«Eirozonas krīzes ietekme ir jūtama ar asu pasažieru skaita kritumu, kā arī ar samazinātu kravu pārvadājumu apjomu,» Reuters sacīja BAA izpilddirektors Kolins Metjū (Colin Matthews). BAA, kas pieder Spānijas infrastruktūras kompāniju milzim Ferrovial, norādīja, ka kravas pārvadājumi maijā samazinājušies par 2,4% visās operatora pārvaldītajās lidostās. Hītrovā šis kritums bijis 3,8% apmērā.

Kopumā maijā Hītrovu izmantojuši 5,8 miljoni pasažieru, kas gada griezumā bijis kritums 0,6% apmērā. BAA arī norāda, ka eirozonas krīze apliecina nepieciešamību pēc ciešākas saiknes izveidošanu starp Lielbritāniju un tādām valstīm kā Ķīna, Indija un Brazīlija, kuru ekonomikas turpina baudīt izaugsmi.

Lielbritānijas lidostu operators BAA 2010.gadā cietis 317 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (262 miljoni latu) zaudējumus, ko veicinājis vulkānisko pelnu mākonis, streiki un sniegs, ziņo BBC.

Saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju šo traucējumu dēļ zaudēti 2,8 miljoni pasažieru, jo īpaši Hītrovas lidostā.

Neskatoties uz zaudējumiem, kompānijas vadītājs Kolins Metjū (Colin Matthews) kompānijas sniegumu raksturojis kā spēcīgu. Viņš uz 2011.gadu raugās ļoti optimistiski.

BAA, kas pieder Spānijas Ferrovial, ir Hītrovas, Stanstedas, Edinburgas, Glāzgovas, Aberdīnas un Sauthemptonas lidostu īpašniece. Taču Konkurences komisija uzstāj, lai BAA pārdotu Stanstedas un Glāzgovas vai Edinburgas lidostas.

Lidostu operatora BAA, kam pieder arī Londonas Hītrovas lidosta, vadītājs Kolins Metjū (Colin Matthews) CNN stāstījis, ka viņš atteiksies no savas prēmijas par 2010.gadu spēcīgā sniega izraisītā ceļošanas haosa dēļ.

«Es esmu 100% apmērā koncentrējies uz pasažieriem, mēs vēl neesam visus nogādājuši mājās,» viņš teicis. Taču atteicies atklāt, no cik lielas prēmijas ir atteicies.

«Es negribu runāt par savu atalgojumu. Es atteikšos no savas prēmijas par 2010. kalendāro gadu,» sacījis BAA boss, kad viņam vaicāts par baumām, ka viņš saņems slepenu prēmiju, kas balstīta uz peļņu. «Nav nekādas slepenas prēmijas,» viņš akcentējis.

Hītrova ir noslogotākā lidosta Eiropā un viena no tām, ko vissāpīgāk skāruši sliktie laika apstākļi.

Pēc jaunākās informācijas tā pilnībā varētu tikt atvērta lidojumiem ceturtdien.

Drošības darbinieks Londonas Hītrovas lidostā saņēmis policijas brīdinājumu un viņam draud disciplinārsods par to, ka viņš neveikli koķetējis ar sieviešu dzimuma kolēģi, kura nejauši izmantojusi ķermeņa skeneri, atsaucoties uz amatpersonu sniegto informāciju, vēsta Reuters.

25 gadus vecais darbinieks esot izteicis netiklus komentārus, kad viņa 29 gadus vecā kolēģe Džo Margetsone (Jo Margetson) nejauši nostājusies vietā, kur notiek ķermeņa skanēšana. Jau vēstīts, šie skaneri rada attēlus, kuros cilvēks redzams kails.

Kā vēsta Reuters, šis, domājams, ir pirmais gadījums, kad saņemta saūdzība saistībā ar skanēšanu kopš ķermeņa skaneru ieviešanas Lielbritānijas lidostās.

Incidents norisinājies Hītrovas lidostas 5. terminālā. Dž. Margetsone stāstījusi, ka viņu notikušais ir psiholoģiski traumējis, tādēļ viņa informējusi policiju un savus priekšniekus - lidostas operatora BAA vadību. BAA pārstāve medijiem sacījusi, ka gadījums pašlaik tiek izmeklēts.

Sākoties Vācijas lidsabiedrības Lufthansa pilotu streikam, aviokompānija trešdien, ceturtdien un piektdien atcels kopumā 3800 reisus. Lufthansa pārstāvji informē, ka streiks ietekmēs ap 425 000 pasažieru.

Informācija lidostas Rīga interneta vietnē liecina, ka 2., 3. un 4. aprīlī atcelti aviokompānijas Lufthansa ielidojošie un izlidojošie reisi. Pasažieri tiek aicināti sekot līdzi informācijai lidostas mājas lapā.

«Trīs secīgu dienu streiks varētu būt viens no lielākajiem Lufthansa vēsturē,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

Cenšoties nepieļaut, ka lidostās izceļas haoss, lidsabiedrība saviem klientiem nosūtījusi 100 000 īsziņu un e-pastu, brīdinot par gaidāmajām neērtībām.

Lielākajās lidostās ierīkotas papildu iespējas pārnakšņošanai un sagatavota pārtika.

Lufthansa piloti šonedēļ rīko trīs dienu streiku, tādējādi pieprasot lielāku atalgojumu un pabalstus.

Ārstniecības darbinieku streiks brīdī, kad Veselības ministrija (VM) intensīvi strādā pie papildu finansējuma nodrošināšanas veselības nozarei, ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem un, iespējams, mēģinājums šūpot valdību, uzskata veselības ministre Anda Čakša.

Čakša šodien žurnālistiem atzina, ka patlaban ģimenes ārsti «diezgan ļaunprātīgi izmanto situāciju, kad VM ļoti fokusēti strādā, lai nozarei papildus iegūtu finansējumu atalgojumiem». «Manā skatījumā streiks ir sasteigta un neadekvāta lieta. Tas nav streiks, tā ir līguma nepildīšana, un tā nav adekvāta rīcība, jo valdība skaidri pateikusi, ka finansējums veselībai un atalgojuma pieaugums būs nākamajā gadā,» sacīja ministre.

«Manā skatījumā tas ir diezgan ļaunprātīgs spiediens, bet tas nozarei nedod neko, un tā ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem,» secināja Čakša.

Runājot par to, vai ģimenes ārstu streika un atteikšanās strādāt pagarināto normālo darba laiku norise faktiski vienlaikus ir bijusi speciāla rīcība, Čakša pauda, ka «ar teorijām nemēģina nodarboties», bet viņa mēģina risināt akūtas un sarežģītas situācijas. Ņemot vērā, ka VM ir izpildījusi prasības, kas saistītas ar normālā pagarinātā darba laika saīsināšanu, politiķes skatījumā patlaban neesot argumentu, kāpēc būtu jārīko streiks.

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Pēc Igaunijas nacionālās lidsabiedrības Estonian Air vadības un pilotu arodbiedrības sarunām, pilotu apvienība pavēstījusi, ka streiks, kurš, saskaņā ar Estonian Air vadības pausto, ļaunākajā gadījumā varētu izraisīt aviokompānijas bankrotu, tiks atcelts par vienu dienu, informē BBN.

Piloti norādīja, ka streiks dienu vēlāk nekā plānots - otrdien, 8. janvārī - sāksies gadījumā, ja līdz tam laikam netiks parakstīts jauns kolektīvais nolīgums starp lidsabiedrības vadību un pilotu apvienību. Pirms nolīguma parakstīšanas to jāapstiprina Estonian Air padomei.

Jau vēstīts, ka Igaunijas nacionālās aviokompānijas piloti solīja streiku sākt jau 7. janvārī. Paziņojums par pilotu streiku jau pagājušajā nedēļā negatīvi iespaidoja lidsabiedrības finanses, samazinoties biļešu pārdošanas apjomiem. Turklāt Estonian Air izpilddirektors Jans Palmers norādīja, ka gadījumā, ja streiks notiks, aviokompānijai varētu būt sarežģīti saglabāt biznesu un tā varētu bankrotēt. Kompānijas padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke norādīja, ka streiks vēl nenozīmētu maksātnespējas iestāšanos, tomēr varētu izveidoties ārkārtīgi sarežģīta situācija.

Apmēram 1000 dokeru astoņās Zviedrijas ostās trešdien streikoja pēc tam, kad viņiem neizdevās nodrošināt kolektīvo darba līgumu, un šis streiks izraisīja ostu darbības apturēšanu.

Zviedrijas Dokeru arodbiedrības biedri streikoja dažādās ostās visā valstī, tai skaitā Malmē dienvidos, uz divām līdz trim stundām.

Atbildot uz to, darba devēju organizācija «Zviedrijas Ostas» izsludināja lokautu.

Ja netiks panākta vienošanās, tad tuvāko dienu laikā streiks tiks paplašināts uz pavisam 15 ostām, ieskaitot valsts lielākās ostas Stokholmā un Gēteborgā.

«Ir skaidrs, ka konflikts smagi un drīz kaitēs Zviedrijas uzņēmumiem,» paziņoja Zviedrijas Transporta uzņēmumu konfederācijas vadītājs Matiass Dāls.

Īpaši smagi tas skars mežsaimniecību, kas ir viena no lielākajam Zviedrijas uzņēmējdarbības nozarēm.

Mežsaimniecības grupa «Stora Enso» pauda bažas, ka tās produkcijas piegādes kavēsies, sevišķi Gēteborgas Ro-Ro terminālī.

Vācijas lidmašīnu stjuartu arodbiedrība UFO ceturtdienas vakarā noraidīja pēdējo no lidsabiedrības Lufthansa piedāvājumiem pensiju jautājumā un paziņoja, ka piektdien uzsāks nedēļu ilgu streiku.

Arodbiedrība norādīja, ka, rēķinoties ar klientu plāniem, streiks sāksies tikai piektdien pusdienlaikā, vēstīja laikraksts Tagesspiegel.

Arodbiedrība turpmākās septiņas dienas iecerējusi streikot dažādās Vācijas lidostās.

Lufthansa stjuarti piektdien streikos Frankfurtē un Diseldorfā, kur pārtrauks darbu no plkst.14 līdz 23 (no plkst.15 līdz 24 pēc Latvijas laika), teikts UFO paziņojumā. Atkārtoti streiki šajās lidostās notiks arī sestdien.

Minhenes lidostu Lufthansa stjuartu streiks nedēļas nogalē vēl neskars, jo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs joprojām turpinās skolēnu brīvdienas, paziņoja UFO.

Nekādi streiki nenotiks arī svētdien, paziņoja arodbiedrība.

Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku pirmdien atcelti visi Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» reisi starp Briseli un Rīgu, pastāstīja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

No Briseles uz Rīgu bija paredzēti reisi plkst.13.00 un plkst.22.10, bet no Rīgas uz Briseli plkst.7.30 un plkst.16.35. «airBaltic» nav informācijas, cik ilgi streiks varētu turpināties, pauda Briede.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 25.oktobra, pēcpusdienā Briseles lidostā streiku pieteica bagāžas krāvēji, liekot atcelt vairākus desmitus reisu. Darbu pārtraukuši Briseles lidostu apkalpojošā uzņēmuma «Aviapartner» darbinieki, kurus neapmierina personāla trūkums.

«Tas bija spontāns darbinieku streiks,» pavēstīja arodbiedrības pārstāvis, norādot, ka nav skaidrs, cik ilgs būs streiks.

Streiks ietekmējis visus ielidojušos un izlidojušos reisus, jo nav iespējams piekraut un izkraut lidmašīnas. Pasažieri ir spiesti doties prom no lidostas vai izlidot tikai ar rokas bagāžu.

Tikai nedēļu pēc ilgākā streika, kādu savā vēsturē pieredzējis Vācijas dzelzceļš, vilcienu mašīnistu arodbiedrība GDL pirmdien paziņoja, ka šonedēļ rīkos jaunu beztermiņa streiku, kas Vasarsvētku laikā draud smagi ietekmēt visas valsts transporta sistēmu.

Kravas vilcienu mašīnisti streiku sāks otrdien plkst.15.00 (plkst.16.00 pēc Latvijas laika), bet pasažieru vilcienu vadītāji - trešdien plkst.14.00, paziņojusi GDL.

Arodbiedrība norāda, ka šis streiks ir beztermiņa un ka par darba atsākšanu tiks paziņots 48 stundas pirms tās biedri atgriezīsies pie vilcienu vadības pultīm.

Kā norādījis GDL līderis Klauss Veselskis, šis streiks, domājams, būs ilgāks nekā iepriekšējais, kas maija sākumā turpinājās gandrīz sešas dienas.

«Varat rēķināties, ka šis streiks turpināsies nedaudz ilgāk,» preses konferencē paziņoja Veselskis.

Pēdējo desmit mēnešu laikā GDL organizējusi jau astoņus streikus.

Vācijas lielākās aviokompānijas Lufthansa pilotu otrdien rīkotais kārtējais streiks licis Frankfurtes lidostā atcelt 50 reisus, ietekmējot aptuveni 20 000 pasažieru.

Lufthansa norāda, ka ietekmēti gan ienākošie, gan izejošie reisi, taču situācija ir mierīga, un aviokompānija ir pārliecināta, ka spēs nodrošināt visus 32 lidojumus, ko tā solījusi.

Pilotus pārstāvošās arodbiedrības Cockpit organizētais streiks tiek rīkots garo maršrutu lidojumos, kas izlido no Frankfurtes laika posmā no plkst.8 līdz plkst.23 (no plkst.9 līdz plkst.24 pēc Latvijas laika).

Arodbiedrība vēsta, ka streiks ietekmē pakalpojumus, kas tiek nodrošināti ar Airbus A380, A330, A340 un Boeing 747 lidmašīnām.

Šis šogad ir jau piektais Lufthansa pilotu streiks, viņiem protestējot pret lidsabiedrības plāniem mainīt priekšlaicīgas pensionēšanās politiku.

Starppilsētu pasažieru pārvadājumu uzņēmuma Nordeka autobusu vadītāju protestā pret zemajām algām pieteikušies vairāk nekā 20 šoferu, interese turpina augt. Streiks plānots sestdien pulksten vienos naktī. Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis Dienai norāda, ka šī nakts stunda streikam ir piemērotākā, jo daudziem šoferiem tas ir darbadienas sākums. «Mēs to ieplānojām naktī, lai tie, kam ir agrās darba maiņas, varētu piedalīties. Ja organizētu, piemēram, astoņos no rīta, šoferiem streiks būtu jāsāk brauciena vidū,» skaidro R. Gailis.

Streiks notiks arodbiedrības birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Šoferi atradīsies biroja telpās un gaidīs streika komiteju, kas pilda starpnieka lomu sarunās ar darba devēju. R. Gailis skaidro, ka Nordekai ir vēl viena arodbiedrība, ar kuru kopā LABA strādājot jau vismaz piecus gadus, tomēr pie vienota viedokļa par algu paaugstināšanu tām ir grūti nonākt.

Nordekas līdzīpašnieks Juris Savickis aģentūrai LETA norādīja, ka šoferu protests ir nevis pret uzņēmuma administrāciju, bet gan pret valsts politiku autopārvadājumu nozarē, kura ir no budžeta dotējama nozare. Viņš neslēpa pārsteigumu, ka tieši Nordekas šoferi ir pirmie, kas streiko, jo šī uzņēmuma darbiniekiem ir vislielākās algas. J. Savickis vaino valdību, norādot, ka tā nepilda savas saistības, jo dotācijas netiek maksātas nepieciešamajā apjomā.

Igaunijā skolotāji pievienojušies lielākajam streikam, kopš valsts neatkarības atgūšanas un trešdien uzsākuši trīs dienas ilgas nacionāla mēroga akcijas.

Streiks Igaunijā sākās pirmdien ar sabiedriskā transporta darbinieku streiku. Vairākus streikus šonedēļ rīko arī Igaunijas transporta darbinieku arodbiedrība.

Streikam pievienosies izglītības, medicīnas, enerģijas sektora un citu nozaru darbinieki, tāpat protesta akciju piektdien ieplānojusi arī Narvas elektrostacija, kas streika laikā varētu samazināt elektroenerģijas ražošanas jaudu.

Streikotāji norāda, ka akciju iemesls ir varas iestāžu nevēlēšanās uzsākt dialogu ar arodbiedrībām. Skolotāju streikā piedalīties varētu pat 20 tūkstoši cilvēku visā Igaunijā. Ceturtdien Tallinā streikos arī sabiedriskā transporta vadītāji un Igaunijas galvaspilsētā darbosies tikai deviņas autobusu līnijas, transportlīdzekļi kurās «kursēs pēc brīva grafika», vēsta ERR.