Apdrošinātāji pēdējos mēnešos saņēmuši vairāk atlīdzību pieteikumu par apzagtām automašīnām, informēja apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji.

Augustā nav konstatēts apzagšanas skaita pieaugums īpašumos, taču automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar jūliju, ir pieaudzis pat par 50%, norāda If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, auto apzagšanas gadījumu skaits ir pieaudzis vēl vairāk – par 60%. Vērtējot izmaksātās KASKO atlīdzības, If Apdrošināšana dati liecina, ka augustā izmaksāto atlīdzību skaits nav pieaudzis. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz KASKO negadījumu skaita pieaugumu, vidējās atlīdzības apmērs ir samazinājies.

Šī gada maijā apdrošinātāja BALTA un apdrošināšanas brokeru sabiedrības „Aon Baltic” Latvijas filiāles klientam, celtnieku vainas dēļ, remontējot jumtu, aizdegās dzīvojamā māja Pierīgā. Kopējā atlīdzības summa saskaņā ar BALTA speciālistu aplēsēm šajā negadījumā sasniegs pusmiljonu eiro. Tā ir uzņēmuma vēsturē lielākā atlīdzību summa privātpersonu segmentā.

BALTA klientam operatīvi nodrošināja profesionāla celtnieka konsultāciju un palīdzību, kas rekordīsā laikā ne tikai nodrošināja sarežģītas konstrukcijas pagaidu jumta uzstādīšanai, bet arī šobrīd veic visus darbus, kas nepieciešami ēkas atjaunošanai pēc ugunsgrēka, lai jau šogad atjaunoto ēku pagūtu nodod klientam. Pašlaik ir daļēji izmaksāta atlīdzība par pilnībā nodegušo mantu, daļa mantu vēl tiek restaurētas un turpinās atlīdzību izmaksa par ēkas atjaunošanu, jaunā mitekļa īri un cietušās mājas fizisko apsardzi, kas nepieciešama, kamēr ēkai nav ielikti logi un durvis.

Mobilo sakaru operators «Tele2» turpmāk klientiem piedāvās iegādāties KASKO apdrošināšanu.

Atšķirībā no citām KASKO polisēm, «Tele2» mobilās KASKO polises īpašniekam tiks piedāvāta iespēja nemaksāt par tām dienām, kad ar automašīnu nebrauc. Proti, klients «Tele2» mobilajā aplikācijā var iestatīt līdz desmit stāvdienām mēnesī, kad automašīnu neizmanto, tādā veidā ietaupot līdz 20% no polises cenas, informē mobilo sakaru operators.

KASKO polises klienti varēs iegādāties tikai «Tele2» mobilajā lietotnē. Pakalpojums izstrādāts sadarbībā ar apdrošināšanas akciju sabiedrību BALTA.

«Daudziem noteikti var rasties jautājums, kas notiek situācijā, ja negadījums ar automašīnu notiek stāvdienas laikā? Šajā situācijā «Tele2» mobilais KASKO darbosies, ja klients nebūs braucis ar savu automašīnu. Piemēram, ja stāvvietā kāda automašīna noskrāpēs jūsu auto vai notiks zādzība, KASKO apdrošināšana darbosies,» paskaidro «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Pētot iedzīvotāju attieksmi pret apdrošināšanu, apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) veiktajā pētījumā atklājies, ka šogad iedzīvotāji apdrošināšanu izmanto retāk nekā pērn, turklāt retāk izvēlas apdrošināties brīvprātīgi. Kopumā cilvēki retāk izvēlējušies sevi pasargāt no neparedzētiem izdevumiem, toties pieaudzis to cilvēku skaits, kas pievērsuši uzmanību nevis savai, bet sava transportlīdzekļa drošībai, iegādājoties OCTA un KASKO polises.

Kopumā apdrošināšanu vispār neizmanto 57% Latvijas iedzīvotāju, - pērn šis skaitlis bija 52%. Taču pēdējo divu gadu laikā Latvijā par pāris procentiem palielinājies to cilvēku skaits, kuri izmanto OCTA un KASKO apdrošināšanu. Tai pat laikā samazinājums vērojams civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanas izmantošanā.

«Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos pirmreizējā vieglo transportlīdzekļu reģistrācija ir pieaugusi par 10%, salīdzinot ar 2012.gada attiecīgo periodu. Tas liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kā rezultātā savus auto parkus pamazām atjauno uzņēmumi, kā arī palielinās interese par jauniem transportlīdzekļiem privātpersonu vidū. Likumsakarīgi pieaug arī interese par auto apdrošināšanu, kamēr īpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšanas īpatsvars krītas. Kā zināms, tradicionāli privātpersonu īpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšana vairāk bijusi izplatīta lauku rajonos un novadu centros, kur diemžēl nelielās ekonomiskās izaugsmes ietekme ir visai niecīga,» skaidro Balta tehniskais direktors Juris Kipļuks.

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija liecina, ka pērn visā valsts teritorijā aptuveni 1000 ceļu satiksmes negadījumi notikuši pēc sadursmes ar meža zvēriem. Kopš šī gada sākuma oficiāli ziņots vien par pāris desmitiem šāda veida negadījumiem.

Kā norāda ERGO speciālisti, lielāko daļu no reģistrētajiem pieteikumiem ir veikuši tieši KASKO polišu īpašnieki, jo OCTA polise šādos gadījumos nedarbojas. Kopumā VMD speciālistu ikdienas novērojumi liecina par daudz lielāku ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojā gājušo meža zvēru skaitu, un oficiāla statistika ir pieejama tikai par mazāko meža zvēru notriekšanas gadījumu skaitu. Tāpat VMD pārstāvji norāda, ka līdz ar sniega nokušanu, uzlabojoties braukšanas apstākļiem un palielinoties braukšanas ātrumam, prognozējams būtisks šādu negadījumu skaita pieaugums.

Vidējā KASKO atlīdzība pēc sadursmes ar meža zvēru – 900 LVL. Latvijā sadursmes ar meža zvēriem notiek bieži, īpaši tumšajā rudens un ziemas laikā, kad ātri satumst un ceļa redzamība ir apgrūtināta. Tādēļ risks notriekt meža zvēru ietverts apdrošinātāju KASKO polisēs.

Konkurences saasināšanās dēļ KASKO apdrošināšanas cenu samazinājuma tendences turpināsies visa šā gada laikā.

If Latvia valdes priekšsēdētājs Andris MorozovsVisi aptaujātie apdrošinātāji paredz tālāku cenu samazinājumu KASKO polisēm šā gada laikā, vienlaikus atzīstot, ka zināms cenu kritums sācies jau pērn. Viens no galvenajiem iemesliem ir cenu samazinājums auto servisos.

If Latvia valdes priekšsēdētājs Andris MorozovsIf Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs novērojis, ka auto servisi ir kļuvuši ievērojami pieejamāki un tas ir viens no faktoriem, kas ļauj samazināt KASKO polišu cenas.If Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs novērojis, ka auto servisi ir kļuvuši ievērojami pieejamāki un tas ir viens no faktoriem, kas ļauj samazināt KASKO polišu cenas.Servisu cenu politikas dēļ KASKO cenas strauji auga iepriekšējos pāris gados. Ja servisos, piem., darbstundu cenas krīt par 50 %, tādai pašai ietekmei, pēc apdrošinātāju teiktā, vajadzētu būt arī uz KASKO cenām. Tiesa, cenu samazinājuma apjoms katrai apdrošināšanas kompānijai būs atšķirīgs, bet kopumā vidējā tendence varētu sasniegt samazinājumu, sākot no 15 %. Vienlaikus apdrošinātāji atzīst, ka straujāku KASKO cenu kritumu bremzē strauji pieaugošie zādzību riski, krāpniecības vai to mēģinājumi.

KASKO apdrošināšanu Latvijā izmanto 31% auto īpašnieku, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta un pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Pētījuma laikā tika aptaujātas vairāk nekā tūkstoš mājsaimniecības visā Latvijā. Analizējot pētījuma rezultātus dalījumā pa reģioniem, vislielākais KASKO apdrošināšanas īpatsvars ir vērojams Rīgā – 43% un tās apkārtnē – 31%.

Interesanti, ka starp pārējiem reģioniem visaugstākos rādītājus uzrāda Latgale, kur KASKO apdrošināšanu izmanto 27% mājsaimniecību. Savukārt viszemākie rādītāji ir Vidzemē – 12% un Zemgalē – 14% mājsaimniecību. Savukārt Kurzemē par savu auto brīvprātīgo apdrošināšanu rūpējas 21 % mājsaimniecību.

Aptaujas dati arī liecina, ka vērojamas atšķirīgas rūpes par sava auto apdrošināšanu krieviski un latviski runājošo autovadītāju vidū. Proti, 42% krieviski runājošo un 26% latviski runājošo autovadītāju atzīst, ka viņu transportlīdzeklim ir spēkā esoša KASKO apdrošināšana.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Latvijā patlaban transportlīdzekļu apdrošināšanas KASKO cenas ir ievērojami zemākas nekā pārējās valstīs, liecina AAS Balta ekspertu veiktās aplēses.

Tā, Igaunijā KASKO vidēji maksā par 41% dārgāk, savukārt Lietuvā šī apdrošināšanas veida cena ir par 28% augstāka nekā Latvijā.

Lai salīdzinātu KASKO izmaksas, apdrošināšanas eksperti kopā ar ārvalstu kolēģiem modelēja vidējos transporta apdrošināšanas parametrus: rēķināja polises cenu vieglajai automašīnai, ja vadītāja stāžs ir astoņi gadi, polises termiņš - viens gads un piemēroja standarta pašriska nosacījumus.

Lielāko ietekmi uz Latvijas cenām atstāj spēcīgā konkurence apdrošinātāju vidū, skaidro AAS Balta transporta apdrošināšanas eksperts Krišjānis Caune. Viņš uzsver, ka Igaunijā un Lietuvā līdzīgu apdrošinātāju skaita apstākļos tirgus ir ievērojami lielāks, tāpēc Latvijā konkurence vēl joprojām darbojas autobraucēju labā, ikvienam apdrošinātājam cenšoties piedāvāt klientam pieņemamāko cenu. Turklāt bieži vien Latvijas patērētājs, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir mazāk prasīgs, vairāk orientējoties tikai uz cenu, nevis produktu, tā segumu vai apdrošinātāja servisu, kas citkārt var sadārdzināt polises cenu.

Nedzīvības apdrošināšanas a/s Balta pagājušā gadā strādājusi ar 1,7 miljonu latu pirms nodokļu nomaksas, kas sasniegta pateicoties investīciju darbībai. Salīdzinot ar 2009.gadu, peļņa samazinājusies trīs reizes.

Balta pērn saglabājusi konservatīvu investīciju politiku, ieguldot līdzekļus zema riska vērtspapīros, bet 2010. gada investīciju ienākums ir augstāks vērtspapīru pārvērtēšanas dēļ, kas bija jāveic tirgus procentu likmju krituma rezultātā, skaidro kompānija. 2009.gada pārskats liecina, ka Baltas peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 5,08 miljoni latu, bet tīrā peļņa bija 4,2 miljoni latu.

Baltas parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas tirgū 2010. gadā sasniedza 31,3 milj. Ls, kas ir par 25% mazāk nekā 2009.gadā. Savukārt RSA grupas, kurā ietilpst Balta, uzņēmumu bruto parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs pērn bija 105.7 milj. Ls, kas ir par 10% mazāk nekā 2009.gadā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Nule kā Latvijā startējusi jauna interneta lapa Letakpasam.lv, kurā pieejama 100% pašapkalpošanās auto apdrošināšana no OCTA vai KASKO polises iegādes līdz atlīdzības noformēšanai.

Letakpasam.lv iespējams auto apdrošināt ātrāk un ērtāk, ietaupot līdz pat 25% KASKO izdevumu, jo nav jāmaksā par apdrošinātāja administratīvajiem izdevumiem un apkalpošanu. Šis ir pirmais pašapkalpošanās apdrošinātājs Baltijā. Letakpasam.lv ir vienkārša, ātra un droša auto apdrošināšanas sistēma internetā, kas pieejama 24 stundas diennaktī. Tajā pirmoreiz Latvijā pilnībā pašu spēkiem būs iespēja iegādāties arī KASKO apdrošināšanas polisi, kam Letakpasam.lv garantē izdevīgāko piedāvājumu vairumā gadījumu. „Pircēju interese par auto apdrošināšanas iegādi internetā Latvijā arvien aug, taču, piemēram, KASKO polises iegādē to kavē stereotips par pārāk sarežģītu un apgrūtinošu kārtību, kādā var iegādāties šo polisi, secinājām klientu pētījumā,” norāda If Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs. „Klientiem, kam būtiski ietaupīt līdzekļus, tagad ir iespēja to izdarīt, pērkot standartizētu polisi www.letakpasam.lv un pašam veikt darbības, kas apdrošinātājam vai starpniekam prasītu iesaistīt cilvēkresursus un izdevumus, par ko rezultātā maksātu klients. Ja agrāk KASKO iegādes dēļ bija jābrauc pie apdrošinātāja, tagad arī tas vairs nebūs jādara. Iegādāties auto apdrošināšanu būs tikpat vienkārši kā nopirkt aviobiļeti. Savukārt klientiem, kam ir būtisks pilna servisa pakalpojums - iespēja izvēlēties pakalpojumus, kas ir plašāki par tirgus vidējo standartu, piemēram, īres automašīna auto remonta laikā, joprojām būs iespēja iegādāties If KASKO polisi If birojā vai internetā If Online sistēmā.” Letakpasam.lv vadītāja Agita Leiboma akcentē: „Atšķirībā no citiem internetā pieejamiem pakalpojumiem, KASKO varēs iegādāties arī agrāka izlaiduma gada automašīnai - līdz pat 10 gadu vecai. Viss, kas būs nepieciešams, lai iegādātos šo polisi, ir auto tehniskā pase un pircēja dati, atsevišķos gadījumos - automašīnas foto. Turklāt, internetā būs pieejams pilns apkalpošanas cikls – ne tikai pirkuma izdarīšana, bet arī atlīdzības pieteikums. Notiekot negadījumam, klients var pieteikt negadījumu internetā un doties uz automašīnas markai un vecumam atbilstošu auto servisu, kas ir mūsu sadarbības partneris, lai nodrošinātu iespējami ātru un izdevīgu remontu. Cietušo auto nofotografēs autoservisā, tā fotogrāfijas pieteikumam var pievienot arī klients pats.” Šobrīd apdrošināšanas tirgū pasaulē attīstās trīs tendences – apdrošināšana zem cita, piemēram, auto dīlera zīmola, banku ienākšana apdrošināšanas tirgū un pašapkalpošanās apdrošināšana. Letakpasam.lv ir pirmā pašapkalpošanās apdrošināšanas preču zīme Baltijā, kas pieder vadošajam apdrošināšanas koncernam Ziemeļeiropā – If, kuru Latvijā pārstāv If Latvia. Pasaulē pirmais pašapkalpošanās apdrošinātājs Direct Line savu darbību sāka 1985.gadā, piedāvājot apdrošināšanu pa telefonu un vēlāk apdrošināšanu internetā. Šobrīd Direct Line kļuvis par Lielbritānijas lielāko apdrošinātāju, kā arī ir izvērsis savu darbību Vācijā, Itālijā un Spānijā.

Aizvadītajā nedēļā, Rīgā, Salnas ielas daudzdzīvokļu mājas pazemes autostāvvietā bija izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kur 25m2 platībā dega trīs vieglās automašīnas un notika visu mājas iedzīvotāju evakuācija.

Viens no negadījumā cietušajiem automobiļiem bija apdrošināts kompānijā Gjensidige Latvija un, operatīvi izvērtējot situāciju, tika apstiprināts lēmums atlīdzināt īpašniekam radušos zaudējumus 16 500 eiro apmērā, informē kompānijas pārstāvji.

Apdrošināšanas atlīdzībā ietilpa izmaksas, kas aprēķinātas par zaudējumiem, kuri radušies automobiļa degšanas rezultātā. Tajā pašā dienā, sadegušo automašīnu Honda, kurai bija iegādāta KASKO apdrošināšanas polise, notikuma vietā apskatīja Gjensidige Latvija eksperti, lai novērtētu radušos bojājumus.

Ekspertīzes laikā tika secināts, ka automašīna nav atjaunojama, jo ir pilnībā izdedzis salons, kā arī karstuma rezultātā smagi cietusi automašīnas virsbūve, norāda Gjenisidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Par ceļu uzturēšanu atbildīgās amatperonas parasti neatzīst atbildību par zaudējumiem, kas radīti auto, piemēram, bedru dēļ. Lai gan kopš 2010. gada uzvarēta viena tiesa, BTA turpinās «KASKO bedru» apdrošināšanu.

«Transportlīdzekļu vadītāji varēja savlaicīgi konstatēt bedri un, savlaicīgi reaģējot uz to, novērst negadījuma iestāšanos,» tādus iemeslus min atbildīgās amatpersonas tam, lai labprātīgi neatlīdzinātu zaudējumus, Db.lv informēja BTA Insurance Company SE Sabiedrisko attiecību vadītāja Aīda Šmits.

Lielākā daļa negadījumu, kad auto tiek bojāts slikto ceļu dēļ, notiek pilsētās, tādējādi visvairāk BTA prasību par izmaksāto atlīdzību atgūšanu regresa kārtībā ir pret Rīgas domi un pret citu pilsētu pašvaldībām.

Iepriekš medijos ziņots, ka kopš neatkarības atjaunošanas bijušas tikai piecas tiesvedības saistībā ar zaudējumiem ceļu stāvokļa dēļ. Latvijas valsts ceļi Juridiskās daļas vadītāja Ivonna Straudovska atzinusi, ka visas šīs lietas bijušas saistītas ar bedrēm, izņemot vienu lietu, kad vainota slidena brauktuve. Apdrošinātāji pauda uzskatu, ka vēršanos pret ceļu uzturētājiem par zaudējumu kompensācijām saistībā ar sliktā ceļu stāvokļa dēļ izraisītām avārijām un automašīnu bojājumiem apgrūtina policijas virspusīgā attieksme, fiksējot negadījumu apstākļus.

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana arī šogad apdrošinātājiem varētu nest zaudējumus, taču tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nav pamata, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

«Pagājušā gada OCTA cenu kāpums atspoguļosies visa šā gada laikā, jo ietekme nāk ar 12 mēnešu nobīdi. Nav tā, ka šodien, paceļot cenu, tu jau pelni. To redzēs tikai pēc 12 mēnešiem. Līdz ar to 2017.gadā OCTA vēl būs mīnusos, arī par 2018.gadu vēl būs mīnusiņš, bet jau daudz mazāks. Turklāt reti kurā Eiropas valstī OCTA tirgus ir stabili rentabls - lielas peļņas šajā veidā nav nevienam,» teica Abāšins.

Tāpat viņš sacīja, ka tālākam straujam OCTA cenu kāpumam nesaskata pamatu, vienlaikus pastāv varbūtība, ka cenas varētu samazināties. «Ja prognozējam, kas notiks tālāk, es neredzu iemeslu tālākam straujam OCTA cenu kāpumam. Mēs cenu līmenī būsim pietuvojušies Lietuvai un Igaunijai. Vai mūsu cenām būtu jābūt augstākām nekā kaimiņvalstīs? Domāju, ka nē. (..) Jautājums ir, vai nebūs vēl arī cenu krituma. Tirgus ir tirgus. Ja kāds sajutīs, ka cena viņam ir pietiekami rentabla, tas var »paspiest« cenas arī uz leju un uz tā rēķina iegūt kādu papildu tirgus daļu. Dzīvosim, redzēsim,» pauda asociācijas vadītājs.

Latvijas tirgū lielākajiem spēlētājiem jau atkal krasi atšķirīgi pērnā gada darbības rādītāji – BTA Insurance Company gadu noslēdz ar 5,5 miljonu latu peļņu, bet apdrošinātājs Balta pērn cietis 1,1 miljona latu zaudējumus.

BTA peļņa pērn uzrādījusi 59% kāpumu, salīdzinot ar 2011.gadu, bet Baltas zaudējumu apjoms pērn samazinājies par 42%, liecina kompāniju publicētie finanšu pārskati.

Baltas dati vēlreiz apliecina, ka Latvijas apdrošināšanas tirgū pelnīt vai strādāt bez zaudējumiem, turklāt laicīgi nesamazinot administratīvos izdevumus, bijis grūti, bet BTA dati liecina, ka peļņu iespējams gūt, strādājot arī ārpus Latvijas, tostarp Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

BTA bruto pēmijās pērn parakstījusi 100,27 miljonus latu, tostarp visvairāk – 43,7 miljonus latu kompānija parakstījusi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (šajā apdrošināšanas veidā, kas gan ir raksturīgs Lietuvas tirgum, BTA pērn strādājusi ar peļņu), kam ar 15,83 miljoniem latu seko KASKO apdrošināšanā parakstītās bruto prēmijas, bet ar 13,2 miljoniem latu - īpašuma apdrošināšana. Tehniskie rezultāti liecina, ka KASKO un OCTA apdrošināšanā BTA pērn strādājusi ar zaudējumiem, peļņa nav bijusi arī veselības apdrošināšanā.

Kūstot sniegam, pieaug bedru skaits, līdz ar to arī apdrošinātāji saņem aizvien vairāk atlīdzību prasību par bedrēs iebraukušām automašīnām nodarītiem zaudējumiem.

If Apdrošināšana KASKO klientiem sedz zaudējumus, kas radušies slikta ceļu stāvokļa dēļ, stāsta If Apdrošināšana Latvijas Transporta atlīdzību grupas vadītāja Līga Bērziņa, piebilstot, ka polises segumā ir iekļauta iebraukšana bedrē un riepu bojāšana. Visbiežāk pēc iebraukšanas bedrē klientiem tiek bojātas divas riepas un diski. Atkarībā no laika apstākļiem šādu atlīdzību skaits ir atšķirīgs – jo biežāk stipra sala periodi mijas ar atkušņiem, jo lielāks pieteikumu skaits, stāsta kompānijas pārstāve. Tā decembra otrajā pusē krasu laika apstākļu maiņas dēļ kompānija saņēmusi deviņus pieteikumus, kas saistīti ar nekvalitatīvu ceļa segumu. Savukārt gadu iepriekš decembrī netika saņemts neviens pieteikums, kad auto būtu sabojāts, iebraucot bedrē.

Lielāko daļu ceļu satiksmes negadījumu izraisa paši autovadītāji. Turklāt vairāk nekā trešdaļa (33%) no visiem KASKO atlīdzību pieteikumiem pēdējā ceturkšņa laikā ir bijuši pēc sadursmes ar citu transporta līdzekli, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA apkopotie dati.

Salīdzinoši mazāk negadījumu ir saistīti ar uzbraukšanu kādam objektam vai negaidītu dzīvnieku parādīšanos uz ceļa. Katrs trešais atlīdzības gadījums ir saistīts ar sadursmi ar citu transporta līdzekli. «Šādās situācijā kā visbiežāko iemeslu autovadītāji min kāda cita nezināma autovadītāja neuzmanīgu rīcību uz ceļa. Gandrīz puse (42%) no visiem pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem tiek raksturoti kā “atnācu – ieraudzīju” gadījumi, kad atliek tikai paļauties uz KASKO polisi, jo vainīgo noteikt nav iespējams. Savukārt otrs biežāk minētais pamatojums ir distances neievērošana (30%), kamēr tikai 14% autovadītāju sadursmi ar citu automobili izraisa neuzmanīga rīcība atpakaļgaitas manevra laikā,» situāciju raksturo AAS BALTA Atlīdzību direktora vietnieks Ingus Savickis.

Pērn par 24% palielinājies nozagto automašīnu skaits, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati par KASKO apdrošināšanas pieteiktajām atlīdzībām.

Turklāt aizvadītajā gadā iezīmējusies jauna tendence – arvien biežāk zog vidējās klases automašīnas. Tajā pašā laikā būtiski, par 18%, pieaudzis vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām, un šī tendence turpinās arī šogad. Par aizvadītajā gadā nozagtajām vai apzagtajām automašīnām BTA atlīdzībās izmaksājusi 819 tūkstošus eiro.

Pērn vidējās izmaksātās atlīdzības apmērs par automašīnu detaļu zādzībām ir audzis un sasniedzis 1142 eiro. Arī 2017. gada pirmajos divos mēnešos vidējie zaudējumi, ko detaļu zagļi rada automašīnu īpašniekiem, turpina palielināties, norāda BTA Auto apdrošināšanas produktu vadītājs Gunārs Faļkovskis.

10% no 2009.gadā apdrošināšanas kompānijas If reģistrētām KASKO atlīdzībām bijuši vandālisma gadījumi – saskrāpēts auto krāsojums, izsisti auto stikli, nozagts automašīnas aprīkojums. Auto vandālisma rekords novērots pērnā gada novembrī, kad 17% no If reģistrētām KASKO atlīdzībām bijuši vandālisma gadījumi.

Zaudējumu apmērs vandālisma gadījumā auto īpašniekam ir 500 lati un vairāk. Tādēļ If apdrošināšana aicina autovadītājus piedomāt par sava auto drošību, un rūpīgāk izvēlēties auto novietošanas vietu diennakts tumšajā laikā. Ik gadus ziemas mēnešos, kad dominē diennakts tumšais laiks, pieaug vandālisma gadījumu skaits, salīdzinot ar vasaras mēnešiem. Taču vandālisma gadījumu skaits pērnā gada novembrī, decembrī ir pieaudzis ievērojami vairāk kā parasti. Igaunijā vandālisma gadījumu «uzliesmojums»ticis novērots pērnā gada septembrī, kad sasniedza gandrīz 25% no visām KASKO atlīdzībām un tika traktētas kā mazo narkomānu darbs.

Lielākoties autovadītāji pēc ceļu satiksmes negadījuma izvēlas atlīdzību saņemt remonta, nevis naudas veidā, stāsta ERGO Insurance SE Latvijas filiāles Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.

Tomēr pamanāmas atšķirības KASKO un OCTA klientu izvēlē, jo KASKO klienti slēdz apdrošināšanas līgumus, vairāk domājot par savām automašīnām un viņi ir tendēti uz ātrāku automašīnas saremontēšanu. Savukārt OCTA gadījumā bieži vien klienti saņem naudu un, visdrīzāk, daļēji saremontē vai vispār nesaremontē automašīnu, ja tai ir nelieli bojājumi, un uztver to kā iespēju daļu naudas paņemt sev, norāda I. Vismanis.

Šā gada pirmā pusgada dati vēl nav apkopoti, bet pirmajā ceturksnī Ergo saņēmis 552 atlīdzību pieteikumus OCTA un 857 pieteikumus KASKO, izmaksājot atlīdzības attiecīgi 617,6 tūkstošu eiro un 753,8 tūkstošu eiro apmērā.

Kopumā apdrošinātāji šā gada piecos mēnešos obligātajā civiltiesiskajā transportlīdzekļu apdrošināšanā (OCTA) parakstījuši prēmijas 21,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati. OCTA atlīdzības bijušas 13,7 miljoni eiro, kas ir samazinājums par aptuveni 5%.

Pieteikto atlīdzību skaits par auto īpašnieku zaudējumiem, kas radušies bedru dēļ, strauji pieaudzis, novērojuši apdrošinātāji.

[Papildināts viss teksts]

Apdrošināšanas kompānija BTA Insurance Company (BTA) novērojusi, ka pēdējo divu nedēļu laikā pieteikto atlīdzību skaits ir divkāršojies, savukārt BALTA februārī saņēmusi jau 25 reizes vairāk pieteikumu.

Kopš februāra sākuma BTA jau saņēmusi trīsdesmit atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, iebraucot uz braucamās daļas esošās bedrēs. Kompānijas eksperti atzīst - parasti šādu pieteikumu daudzumu uzņēmums saņem aptuveni trīs mēnešu laikā. BTA norāda, ka saņemto pieteikumu skaits ir daudz lielāks, salīdzinot ar vidējiem ziemas rādītājiem iepriekšējos gados.

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.