Tirdzniecības centru Juglas Centrs, Barona centrs un Valdemāra Rimi Hipermārkets apsaimniekošanu turpmāk veiks SIA Baltic Property Trust Asset Management.

Objekti pieder Baltic Property Trust (BPT) investīciju fondiem, un to apsaimniekošana pārņemta no SIA Resolution Property Management, tādējādi uzņēmums kļuvis par tiešo apsaimniekotāju.

Kā teicis kompānijas valdes loceklis Indreks Hēls (Indrek Hääl), izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu vienotu un profesionālu apsaimniekošanu visiem Baltic Property Trust fondu īpašumiem Latvijā.

BPT ir viens no ietekmīgākajiem institucionālajiem investoriem Baltijā. BPT pašlaik vada četrus nekustamo īpašumu fondus – BPT Secura A/S, BPT Optima S.A., SICAR, BPT Arista S.A SICAV – SIF un BPT Hansa Lux SICAV – SIF. BPT galvenā pārvalde atrodas Kopenhāgenā (Dānijā), savukārt vietējie biroji ir Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Krievijā un Vācijā.

Ienesīgākie TOP 50 nekustamo īpašumu uzņēmumi 2007. gadā kopā nopelnījuši 199 milj. Ls.

Ņemot vērā situāciju ekonomikā un nekustamā īpašuma tirgū, pēc 2007. gada panākumiem daudziem nekustamā īpašuma uzņēmumiem var nākties «nolaisties no mākoņiem». Īpašā riska grupā ir nekustamo īpašumu attīstītāji, kuriem šajos ekonomiskajos apstākļos ir jārealizē iepriekšējos gados vai šobrīd topošie mājokļi un biroju telpas. Šķietami labākā situācijā varētu būt pabeigtu un nokomplektētu biroju ēku, tirdzniecības centru utt. īpašnieki, kuriem ir pastāvīga naudas plūsma.

60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nezina, cik pelna viņu kolēģi, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs zināt, cik pelna Jūsu kolēģi?» 33% respondentu atbildējuši, ka nezina un arī nevēlas to zināt. 27% aptaujāto nav lietas kursā, taču vēlētos uzzināt, cik lielu algu saņem viņu kolēģi. 28% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka zina, cik pelna daļa viņu darba biedru, un tikai 12% respondentu atklājuši, ka ir informēti par citu algas apmēru, jo uzņēmumā, kurā strādā, ir caurspīdīga atalgojuma sistēma.

«Slepenība samaksas jautājumos ir visai izplatīta prakse, jo nereti darbiniekiem stājoties līdzvērtīgā amatā, tiek piedāvāts atšķirīgs atalgojums, ņemot vērā viņa iepriekšējo pieredzi, izglītību un citus aspektus. Darba devēji savus darbiniekus bieži aicina neizpaust katra atalgojumu, pamatojot to ar nevēlēšanos izraisīt spriedzi kolēģu starpā,» komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs.

Lielie uzņēmumi šā gada budžeta plānos paredzējuši investīcijas eiro ieviešanai un sola, ka šīs izmaksas neiekļaus produktu un pakalpojumu cenās.

SEB banka eiro ieviešanas izmaksas lēš apmēram piecu miljonu latu apmērā. Lielākās izmaksu pozīcijas ir sistēmas un tas, kas attiecas uz skaidro naudu, biznesa portāla Nozare.lv diskusijā par eiro ieviešanu informēja SEB bankas eiro projekta vadītāja Inga Krole-Šeninga. SEB banka gatavošanos pārejai uz eiro sāka pērn septembrī. Speciālisti iepazinās arī ar Igaunijas kolēģu pieredzi, taču Latvijā sistēmas atšķiras no igauņiem, līdz ar to diezgan daudz jādomā par sistēmu risinājumiem.

«Izmaksas nevaram atļauties iecenot pakalpojumā, jo tad būsim neatbilstoši tirgus situācijai,» sacīja SEB bankas pārstāve. Piemēram, ja par pārskaitījumu no vienas bankas uz otru ir jāmaksā 20 santīmi, tad šī pakalpojuma cena tiks pārrēķināta atbilstoši matemātikas principiem un saskaņā ar kursu būs 28,46 centi.

Saeimai būs jāatrod labākais kompromiss starp ziņotāju reālu pasargāšanu no izrēķināšanās un sūdzambībeļu ļaunprātīgu visatļautību pret darba devēju

Likumam par trauksmes cēlēju aizsardzību ar valdības grūdienu nonākot uz ātrākām sliedēm, atsevišķas neskaidrības nav zudušas. Tajā pašā laikā korupcijas pieskatītāji pārmet valdībai mīkstčaulību, tā arī nepiešķirot nevienai iestādei pienākumu apstrādāt trauksmes cēlēju ziņojumus un arī neatvēlot naudu šo mehānismu iedzīvināšanā. Savukārt Saeima tiek aicināta, izskatot likumprojektu, parūpēties par to, lai trauksmes cēlēju aizsardzība nebūtu tikai formāla, lai arī ar likumu noteikta, mehānismam kalpojot vien par aizbāzni ANO rekomendāciju un OECD prasību izpildei.

Lai gan ziņošanai Latvijā ir zināmas tradīcijas, velkot paralēles ar padomju varas izkoptajiem stučīšanas mehānismiem, šajā gadījumā tā nozīmē ko pavisam citu, kas likumprojektā tiek dēvēta par «augstu tiesisko apziņu». Ja biznesā šis viss iekšējo komunikāciju var darīt kaut kādā mērā nervozāku, tad valsts pārvaldē kolēģu skatieni uz pirkstiem līdz šim par «iekšējo lietu» uzskatītas darbības, kas varbūt ož pēc korupcijas, dotu iespēju iznest uz āru. Kā zināms, ar avīzi var nosist politiķi, bet vai ar pliku likumu var pasargāt godprātīgu darbinieku, kuram ir, tā teikt, pilna sirds? Grūti iedomāties, kā reāli aizsargāt pašvaldības vai valsts iestādes darbinieku, kurš atļāvies pastāstīt par kolēģu cūcībām, braukājot pa publisko kabatu kā pa savējo vai bīdot sazin kādas netīras rebes.

Mana darba vērtējums no kolēģu puses bija viens no lielākajiem ieguvumiem, piedaloties konkursā.

Tā DB pauž Marlēna Rasa, IT tehnoloģiju uzņēmuma SIA FMS biroja administratore, kas pērn uzvarēja Officeday Latvia, laikraksta Dienas Bizness un radio Star FM rīkotajā konkursā Biroja administratore. Konkursam viņu pieteica kolēģi. Pirms tam Marlēna bija redzējusi reklāmas internetā, kaut ko par konkursu bija dzirdējusi arī radio, tomēr bijusi pārsteigta, ka piedalīsies arī pati. Sākumā Marlēna esot bijusi skeptiska par konkursu. Bijušas bažas, vai tajā netiks vairoti stereotipi par sekretārēm vai tajā nebūs vairāk skaistuma konkursa elementu, nevis profesionālu biroja administratoru lietu. Tomēr bažas izrādījušās nepamatotas. «Man šķiet svarīgi, lai konkursa rīkotāji arī turpmāk spētu pieturēties pie šīs latiņas, ka jāvērtē biroja vadītājam būtiskās prasmes,» viņa rosina.

Iepirkšanās centra Olympia 2007. gada apgrozījuma pieaugums (neskaitot Rimi) ir bijis 12,9 milj. latu, kas ir par 30,2% vairāk nekā 2006. gadā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Gada laikā apgrozījums esot pieaudzis visās nozarēs. Attiecībā pret iepriekšējo gadu lielākais pieaugums bijis pakalpojumu nozarē, kur apgrozījums ir dubultojies, tāpat vērā ņemams apgrozījuma pieaugums bijis veikaliem, kas nodarbojas ar skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu vai preču tirdzniecību (+71%).

Apgrozījums audzis arī aksesuāru nozarē (+52%), elektronikas nozarē (+45%), apavu nozarē (+32%) un ēdināšanas nozarē (+31%).

''Straujajam apgrozījuma pieaugumam ir vairāki iemesli,'' stāstīja i/c Olympia direktors Andris Reņģītis, paskaidrojot: ''Pirmkārt, 2007. gadā i/c Olympia tika atvērti vairāki jauni veikali, piemēram, viens no lielākajiem elektronikas un datortehnikas veikaliem Latvijā – BMS Megapolis, arī vairāki apģērbu un apavu veikali. Līdz ar to pašlaik i/c Olympia iznomātā platība ir lielākā tās pastāvēšanas vēsturē. Jāpiebilst, ka šī gada laikā plānojam iznomāt visas iepirkšanās centra telpas. Otrkārt, pieauguma apjomu sekmējusi arī kopējā pieauguma tendence visā mazumtirdzniecības nozarē. 2007. gada pirmajos 9 mēnešos Latvija pat bija pirmajā vietā Eiropā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma ziņā.''

Pērn visdārgāk pārdotais nekustamais īpašums bijusi ēka Kaļķu ielā 15, kura īpašnieku mainīja par 6,21 miljonu latu.

Dānijā reģistrētajai, pašlaik jau likvidācijas stadijā esošajai AS Baltic Property Trust Secura piederošā SIA MNB nams ēku Kaļķu ielā pārdevusi vairākām Itālijas un Maltas juridiskām un fiziskām personām piederošajai SIA Key 15, liecina Kapitāls veiktais pētījums.

Otrs pērn dārgāk pārdotais nekustamais īpašums bijis 510 kvadrātmetru zemesgabals Kaļķu ielā 3A, Rīgā. To par 4,95 miljoniem latu novembrī nopirkusi SIA Norde Finance Group, kuras īpašnieks ir Belizas ofšors NPS ImpEx Inc, taču par tā kapitāla izcelsmes vietu liecina uzņēmuma valdes priekšsēdētājas pārstāvētā valsts - Ukraina. Pārdevējs bija Lielbritānijas uzņēmumam Upmax Trading Limited piederošā SIA 555 Brand Hotel, un īpašuma iegādei ārvalstu uzņēmumā Chatham Associates Inc ņemts 500 tūkstošu latu kredīts.

Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTCIA) veiktais pētījums liecina, ka šobrīd Latvijā darbojas un uzņēmumiem telpas nodrošina 23 industriālie parki ar kopējo platību 460 ha. Parku attīstītāji atzīst, ka veiksmīgu parku attīstību kavē augstās būvizmaksas un nekustamo īpašumu nodoklis ēkām, kas no šā gada 1.janvāra tiek aprēķināts nevis pēc bilances, bet ēku kopplatības.

Tāpat par nozīmīgu kavēkli parku attīstībai tika minēts sarežģītais un birokrātiskais komunikācijas tīklu izveides process, ko ietekmē kvalitatīvu teritorijas plānojumu un valsts atbalsta trūkums.

Reāli darbojošos industriālo parku kopējā teritorijas platība ir 460 ha, kas salīdzinājumā ar pērno gadu ir palielinājusies par gandrīz 110 ha (2006. gadā 350 ha). Šajos parkos iznomājamā telpu platība ir ap 1 000 000 kv.m., no kuriem vairāk nekā pusi veido NP Properties industriālie parki (57 ha).

Pēc kopplatības lielākie industriālie parki Latvijā ir Dominante (65 ha), Dommo (58 ha), NP Industrial Village (55 ha), kas visi ir tā dēvētie jaunizveidojamie industriālie parki. No attīstības stadijā esošajiem projektiem lielākais ir Bauskas pašvaldības attīstītais industriālais un loģistikas parks (100 ha).

Iepirkšanās centra Olympia apgrozījums šā gada pirmajos 9 mēnešos sasniedzis 8 924 000 latu, kas ir par 31% vairāk salīdzinājumā ar 2006. gada attiecīgo laika periodu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Vislielākais apgrozījuma pieaugums - par vairāk nekā 100% - vērojams iepirkšanās centra pakalpojumu segmentā, sasniedzot 209 239 latus. Šis rādītājs dubultojies salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgā perioda datiem. Straujš apgrozījuma pieaugums vērojams arī veselības un skaistumkopšanas segmentā (52%), elektropreču (42%) un ēdināšanas segmentā (36%).

Vislielākais pārdošanas apjomu pieaugums vērojams apģērbu segmentā, kas šā gada 9 mēnešos audzis par 27%,

No 2005.gada iepirkšanās centrs pieder investīciju fondam Baltic Property Trust Optima (BPT Optima).

Projekts Ezerparks tiks prezentēts ikgadējā nekustamo īpašumu izstādē EXPO Real, kas šodien sākas Vācijā.

EXPO Real ir ne tikai nozīmīga reģionālo nekustamā īpašuma investoru, attīstītāju un finansētāju izstāde, tas, pirmkārt, ir ļoti piesātināts uzņēmēju tikšanās forums. EXPO Real sniedz unikālu iespēju satikt daudzus potenciālos sadarbības partnerus vienkopus, atsākt vai uzsākt sarunas par potenciālo sadarbību. Tāpēc Ezerparka attīstītāji kopā ar Rīgas pilsētu un citiem sadarbības partneriem piedalās šajā izstādē.

Izstāde notiek laikā, kad pasaules ekonomika pārdzīvo smagus laikus, tāpēc tajā varēs precīzi saprast ārvalstu investoru interesi par mūsu reģionu. Pašlaik nekustamā īpašuma tirgū salīdzinoši aktīvāk interesi par Baltijas valstīm izrāda Skandināvijas, Vācijas un Austrijas investīciju fondi un finansētāji, tāpēc tieši Baltijas attīstītājiem šī izstāde var būt īpaši vērtīga. EXPO Real ir plaši pārstāvēti Vācijas un Austrijas uzņēmēji.

Neraugoties uz daudzsološajām perspektīvām un iepriekš prognozētajiem vēsturiski vislielākajiem iespējamajiem investīciju apjomiem Latvijā, 2008. gadā nekustamā īpašuma investīciju tirgū noticis tikai viens ievērojams darījumu, — vērtē kompānija Re&Solution.

Arī Igaunijā tirgus ir bijis kūtrs. Daudzi investori ir aizgājuši no šīs valsts tirgus nestabilitātes un ievērojami pasliktinājušos finansiālo apstākļu dēļ. Daudzi investori turpinot aktīvi novērot tirgu, lai varētu atsākt tajā darboties tūlīt pēc pirmo pozitīvo signālu saņemšanas. Aktīvākie dalībnieki ir vietējie fondi un biržas dalībnieki, ziņo Re&Solution.

Starp trim Baltijas valstīm veiksmīgāks aizvadītais gads ir bijis Lietuvai. Neraugoties uz nelielo darījumu skaitu, kopējais investīciju darījumu apjoms pārsniedza 300 miljonus eiro. 2008.gadā īpašumu investīciju tirgū dominēja tirdzniecības īpašumu pārdošana, t.i., Akropolis SC un Maxima portfelis, ko veidojas 9 objekti.

Šā gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar 2014. gada pirmajiem četriem mēnešiem, aktivitāte Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) tirgū samazinājusies par 14%, liecina Prudentia M&A Folio apskata rezultāti.

Jau iepriekš tika prognozēts, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ tirgus aktivitāte varētu kļūt rāmāka.

2015. gada pirmajos četros mēnešos kopumā Baltijā tika veikti 43 darījumi. Salīdzinot šī un iepriekšējā gada pirmos trīs mēnešus, darījumu skaita kritums sasniedza pat 25%, taču aprīlī noslēgto darījumu skaits ir atkal pieaudzis. Tirgus aktivitātes samazināšanās skaidrojama ar pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekmi, kuru 2014. gadā pilnvērtīgi vēl nebija iespējams novērot.

Lielāko darījumu gada pirmajos mēnešos noslēgusi šveiciešu Partners Group Holding un dāņu Baltic Property Trust Asset Management, kas par 163 miljoniem eiro iegādājās lietuviešu BPT Optima portfeļa lielāko daļu. Darījums iekļauj septiņus pazīstamus biroja ēku un tirdzniecības centru īpašumus Tallinā, Rīgā, Viļņā, Kauņā un Klaipēdā. Šī ir lielākā pēckrīzes investīcija Baltijas nekustamo īpašumu sektorā.

Apsaimniekošanas uzņēmums Riga City Service uzsācis četru tirdzniecības centru tehnisko apsaimniekošanu Rīgā.

Investīciju fonda Baltic Property Trust (BPT) pārvaldītajaos tirdzniecības centros Juglas Centrs, Barona centrs, t/c A. Deglava 110 un Valdemāra RIMI Hipermārkets uzņēmums nodrošinās ēku tehnisko iekārtu un sistēmu apkopi, kopumā uzņemoties atbildību par vairāk nekā 24 tūkst. m2.

A/s City Service meitas uzņēmums Riga City Service darbību Latvijā sāka 2006. gadā. City Service grupai šobrīd pieder 28 uzņēmumi, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Krievijā, Ukrainā.

Starp lielākajiem uzņēmuma klientiem Latvijā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkli Iki un Cento, nekustamā īpašuma attīstītājs Hanner, komplekss Panorama Plaza, a/s Latvenergo meitas uzņēmums Sadales tīkls, daudzdzīvokļu mājas. Latvijā uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā 210 tūkst. m2.

Jauns īpašnieks reģistrēts 2000.gadā dibinātajam SIA Juglas Projekts, liecina Lursoft dati.

Iepriekš visas uzņēmuma daļas piederējušas dāņu Baltic Property Trust Secura, taču pēc izmaiņu reģistrācijas par SIA Juglas Projekts jauno kapitāldaļu turētāju kļuvis Norvēģijā esošais AS Riga Center Holding.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka Norvēģijas uzņēmumam vēl bez SIA Juglas Projekts pieder arī SIA Dzirciema 42, SIA Pasta 14 un SIA RCH Management.

SIA Juglas Projekts darbojas nekustamo īpašumu jomā. 2012.gadā uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 860,649 tūkstoši eiro, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir kritums par nepilniem 3%.

Nodibināts jauns fonds BPT Nordic Opportunity, kura līdzekļi paredzēti arī t.s. problēmīpašumu (distressed) pirkšanai Baltijā.

Stāsta SIA BPT Asset Management - aktīvu pārvaldes vadītājs Latvijā Andžejs Neguliners:

Baltic Property Trust (BPT) ir viens no pirmajiem īpašumu fondiem, kas veica ieguldījumus Baltijas valstu tirgū. Tas ir arī viens no lielākajiem īpašumu investoriem. Latvijā tam pieder pieci tirdzniecības objekti un divas biroju ēkas.

BPT fondu dzīvības cikls ir dažāds (8 – 12 gadi) un, savulaik bija plānota gan atsevišķu īpašumu pirkšana, gan arī pārdošana. A. Neguliners teica, ka, ņemot vērā situāciju nekustamā īpašuma tirgū un kopumā tautsaimniecībā, šobrīd netiek plānots neko pārdot — nav pircēju vai arī nav iespējams vienoties par objekta cenu.

SEB banka ir nodibinājusi meitas uzņēmumu – SIA LATECTUS, kas nodarbosies ar problemātisko kredītu dēļ pārņemto nekustamo īpašumu apsaimniekošanu.

Latectus vadītāja amatu ieņem Ģirts Grīnbergs, kas iepriekš bijis Ober Haus Latvija vadītājs, kā arī Baltic Property Trust Asset Management vadītājs Latvijā.

Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt bankas īpašumā nonākušo lielo nekustamā īpašuma un komercobjektu apsaimniekošanu, attīstību un realizāciju, norāda SEB.

Lēmums par meitas uzņēmumu izveidi ir balstīts uz SEB grupas pieredzi 90-to gadu sākumā Zviedrijā, kad valsts piedzīvoja strauju ekonomikas lejupslīdes posmu. Nekustamā īpašuma meitas uzņēmums pērnā gada nogalē izveidots Lietuvā, un drīzumā tas tiks dibināts arī Igaunijā.

Starptautiskais nekustamo īpašumu un finanšu konsultāciju uzņēmums Re&Solution paziņo, ka par uzņēmuma izpilddirektoru Igaunijā ir iecelts Meelis Liivak (41).

Finanšu un nekustamo īpašumu jomā Meelis Liivak darbojas jau vairāk kā 15 gadu. Iepriekš Meelis Liivak ir vadījis nekustamo īpašumu investīciju uzņēmumu Baltic Property Trust Estonia (2003-2006), ir bijis Hansapank Estonia Investīciju un korporatīvā departaments direktors un ieņēmis vadošus Hansabank markets Estonia amatus korporatīvo pakalpojumu jomā (1992-2003).

Re&Solution Estonia izpilddirektors izglītību ir ieguvis Tallinas Tehniskajā universitātē un papildinājis zināšanas Igaunijas Biznesa skolā, Svinburnas tehnoloģiju universitātē (Melburna, Austrālija) un pašlaik pabeidz studijas Helsinku ekonomikas un biznesa administrācijas skolā (Somija).

Nekustamo īpašumu nozares uzņēmumā SIA Wenden Baltika notikušas izmaiņas amatpersonās, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstāja līdzšinējā tās locekle Lina Mališausaite, bet viņas vietā stājās lietuviete Aušra Stankevičiene. Darbu valdē turpina valdes loceklis Algirds Jonas Vaitiekūns, kā arī valdes priekšsēdētājs Latvijas pilsonis Andžejs Neguliners.

SIA Wenden Baltika reģistrēta 1995. gadā. Tās īpašniece ir Dānijā reģistrēta kompānija Baltic Property trust secura a/s.

Pērn uzņēmums apgrozīja kopumā 480,5 tūkst. Ls, gadu noslēdzot ar 296,8 tūkst. Ls zaudējumiem.

Starptautiskās arhitektu savienības (International Union of Architects) 24. kongresā, kas norisinājās Japānas galvaspilsētā Tokijā, Ventspils Pārventas bibliotēka ieguvusi atzinības rakstu par videi draudzīgāko un visai sabiedrībai pieejamāko objektu, kā arī saņēmusi atzinību par augstvērtīgu dizaina risinājumu.

Skatei objektu izvirzījis Baltijas Arhitektūras centrs.

«Projekta izstrādes gaitā uzticējāmies un pieņēmām novatorisku ideju. Mēs zināmā mērā riskējām un esam gandarīti, ka neesam kļūdījušies, un mūsu kopīgā darba pūles ir novērtētas,» atzīst Ventspils pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone.

Kopš Pārventas bibliotēkas atklāšanas 2009. gada augustā Pārventas bibliotēkas projekts atzīts par labāko 2009. gada arhitektūras darbu Latvijā, par labāko jaunbūvi Latvijā 2009. gadā un saņēmis balvu arī kā labākais sabiedriskais interjers Latvijā 2009.gadā. Pārventas bibliotēka 2009. gadā arī kolēģu vērtējumā saņēmusi ikgadējo Ventspils balvu Baltā dūna.

Ir izraudzīti desmit projekti, un katrs no tiem saņems "Golden Star" balvu kā atzinību par aktīvo līdzdalību un darbošanos iedzīvotāju labā, kas izpaudās tik atšķirīgos projektos kā šie, kuru mērķis bija organizēt starpkultūru dialogu starp dažādām iedzīvotāju grupām, vai citi projekti, kas pavēra iespējas mācīties un paplašināt redzesloku par Eiropas integrācijas jautājumiem. Apbalvošanas ceremonija notiks novembra sākumā Briselē.

Balvas pasniegs saskaņā ar programmu "Iedzīvotāji Eiropai", jaunu programmu, kas izstrādāta, reaģējot uz vajadzību sekmēt iedzīvotāju līdzdalību Eiropas veidošanā. Apbalvoto projektu mērķis ir būt vislabākajiem attiecīgajā jomā, un vienlaikus šo projektu publicitāte atbalstīs un veicinās jaunās programmas tematisko pieeju.

Eiropas komisārs, kurš atbild par izglītību, apmācību, kultūru un jaunatnes lietām, Jans Figels (J?n Figel') teica: "Priecājos, ka iedzīvotāji visā Eiropā ar tādu aizrautību iesaistījās pasākumos, kas saistīti ar tik daudziem jautājumiem, sākot no izpratnes par vides problēmām un beidzot ar starpkultūru dialogu. Šī tendence liecina par to, ka jāsaglabā pašreizējā platforma, lai apstiprinātu projektus, kuri veicina sabiedrības līdzdalību, un paustu atzinību tiem, kā arī par to, ka mums jāturpina centieni sasniegt visplašākos sabiedrības slā��us."

Otrdien, 11.februārī, Rātsnamā tika pasniegti galvaspilsētas pašvaldības atzinības un pateicības raksti labākajiem 2013.gada arhitektiem.

Apbalvojumus saņēma arhitekte Renāte Truševska, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studente Liena Brasla, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, arhitekti Andris Kronbergs, Jānis Biķis un Ivo Kalvelis, arhitektūras tehniķis Kristaps Šulcs, kā arī arhitekts Roberts Riekstiņš.

Atzinības tika piešķirtas arhitektūras skatē «2013. gada balva Rīgas arhitektūrā» atzīmēto objektu arhitektiem pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja rekomendācijām.

Arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija saņēma Atzinību par vērtīgu ieguldījumu Rīgas arhitektūrā – koka apbūves vērtību izcelšanu publiskajā telpā – ēkas Zirgu pasts pārbūvi Latvijas Kultūras akadēmijas teātra studijām Dzirnavu ielā 46.