AIZKRAUKLE Svētdiena 27 Marts 2005 Augstu, augstu šūpoties, Raibām olām ripoties"; Aizkraukles pagasta birzī Lieldienu pasākums. Lieldienu pasākums "Kalna Ziedos"; Muzejā "Kalna Ziedi" Lieldienu balle; Aizkraukles pagasta kultūras namā Pirmdiena 28 Marts 2005 Latvijas Filharmonijas Stīgu kvinteta Lieldienu koncerts; Aizkraukles pilsētas kultūras namā. Lieldienu balle Aizkraukles novada pensionāriem; Aizkraukles pilsētas kultūras namā ALŪKSNE 27.martā pulksten 8.00 Lieldienu svētā mise (Alūksnes Sv.Bonifācija Romas katoļu baznīcā) pulksten 11.00 Lieldienu dievkalpojums (Alūksnes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā) pulksten 16.00 Valkas Tautas teātra izrāde I.Ābele „Dzelzszāle” (pulksten 16.00Alūksnes Tautas nama kamerzālē, ieeja Ls 0,80) BAUSKA 27.martā 11.00 Lielās dienas svētki 27.martā 13.00 Teātra dienām veltīta tautas teātra izrāde "Sveiki brīvā Latvijā" 27.martā 16.00 Lieldienu dievkalpojums CĒSIS 27. martā plkst.13.00 Lieldienu lustes Cēsīs Tradicionāli svētki notiek katru gadu. Šogad Lieldienu zaķis aicinās šūpoties, sisties ar olām, iet rotaļās un dziedāt dziesmas Pils laukumā. Būs arī Lieldienu zaķu konkurss, pārsteigumi un balvas. DAUGAVPILS Sagaidot gaišos Kristus augšāmcelšanās svētkus Daugavpils dome sadarbībā ar Latvijas koncertdirekciju rīkos muzikālo pārdomu vakaru “Klusās nedēļas mūzika”. Programmā A.Šnitke, D.Šostakovičs, G.Kančeli, Izang Jun. Muzicēs “Kremerata Baltica”. Mūzikas cienītāji tiek aicināti 26.martā plkst.17.00, Latviešu kultūras centrā. Ieeja brīva. Savukārt 28.martā,plkst.16.00 Latviešu kultūras centrs aicina visus kopā svinēt Otrās Lieldienas. Būs dažādas izpriecas, olu kaujas, ar savu sniegumu priecēs deju kolektīvi “Ačkups”, ”Laismeņa”, ”Saime”. 27.martā plkst. 20.00 Svētku atpūtas vakars, kas veltīts Lieldienām; Forštadtes kultūras namā DOBELE 27.03. Lieldienu izdarības lieliem un maziem. Ieeja brīva. 12.00; Kultūras namā 27.03. Lielā modes diena. Modes šovs visām paaudzēm. Piedalās modeļu aģentūras "Gintas modes teātris", "Mode S" un "Grožio mozaika" (Lietuva). Ieeja 1 Ls, bērniem 0.50 Ls.18.00; Kultūras namā Modes disco nakts. Modeļu aģentūru šovprogramma "Pavasaris 2005". Piedalās DJ Gauchis, DJ Bazis (Valmieras Multiklubs), DJ Sfynx, DJ Ducky. Ieeja 2 Ls, pirmās 100 biļetes pa 1.50 Ls. 21.00; Kultūras namā GULBENE 27.03. 11.00 Gulbenes kultūras centrā Teatrālās Lieldienas Spārītes parkā - olu krāsošana, pūpolputras vārīšana, sacensības, Gulbenes ģimnāzijas teātra studijas izrāde "Īstā līgaviņa", tautas skrējiens "Lieldienu jozlis", pašdarbības kolektīvu uzstāšanās, Gulbenes Tautas teātris "Lieldienu vīzijas". • 18.00 - 22.00 - diskotēka tīņiem • 22.00 - 02.00 - diskotēka. DJ Dzintars JELGAVA 27.03.2005. 12:00 Sarīkojums “Lieldienu pastaiga”. Pils parkā. Pašvaldība 27.03.2005. 13:00 Mazo jelgavnieku sveikšana “Mūs gaida - Mēs nākam”. Kopumā tiks sveikti 139 šogad dzimušie jaunie jelgavnieki. Lielā ielā 11, zālē. Pašvaldība 27.03.2005. 12:00 Lieldienu pastaiga pils parkā. Pils parks Kultūra 27.03.2005. 16:00 BJC „Junda" deju studijas „Benefice" 5 gadu jubilejas koncerts. Ieejas maksa Ls 1,00 Kult. Namā, Kultūra JĒKABPILS 27.03. 13.00 Tradīciju pasākums „Lieldienas klāt!”; Krustpils saliņa 28.03. 14.00 Lieldienu vakars pilsētas pensionāriem. Koncerts, balle, spēlē grupa “PAS” Tautas nams JŪRMALA Sestdien, 26. martā Plkst. 14:00 Jūrmalas teātrī L.Paegles lugas pirmizrāde „Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi” Plkst. 17:00 Dubultu ev.-lut. Baznīcā Lieldienu labdarības koncerts „Hildegardes dziesmas" (Georgs Pelēcis). Koncertā piedalās: vokālā grupa „Putni”, vad. A. Dreģe, koklētāju ansamblis „Melisa”, vad. K. Ojala, D. Tuča- blokflauta, R. Hansons- ērģeles. Ziedojumi tiks veltīti Jūrmalas sociālās aprūpes centram „Saulstari". Svētdien, 27. martā Plkst. 12:00 Bulduru kultūras namā Lieldienu svinības ar folkloras ansambli „Mare”. Dziesm

Preiļu TIC piedāvā plašu programmu Lieldienu svinībām: Preiļos 20.04. plkst. 15:00 - Svinēsim Lieldienas kopā 20.04. plkst. 22:00 Kārsavas ielā - Lieldienu diskotēka jauniešiem 27.04. plkst. 8:00 - Lielais Jurģu lauksaimniecības gadatirgus 30.04. Spodrības diena Preiļos "Preiļi-75" sarīkojumu cikla izsludināšana Preiļu KN 20.04. plkst. 20:00 - Lieldienu balle 26.04. plkst. 18:00 - Čigānu ansamblis "AME ROMA" koncerts 29.04. plkst. 19:00 - Teātra studijas Ķimene izrāde "Klusa nakts" Līvāni Līvānu KC 20.04. plkst. 14:00, 21:00 - Bērnu popgrupu festivāls "LIELDIENU Jampadracis" Diskotēka "Epicentrs" 21.04. plkst. 15:00 - Aivara Mielava un Olgas Dreģes Lieldienu koncerts 26.04. plkst.19:00 - Rajona deju kolektīvu skate Līvānos 26.04. plkst. 9:00 - Jurģu gadatirgus Līvānos Vārkavas pag.TN 21.04. plkst. 19:00 - D.Porganta koncerts, pēc koncerta dejas, spēlē grupas "Sandra", "Draugi" Riebiņu KN 21.04. plkst. 22:00 - Lieldienu balle kopā ar Ē.Gruzdiņu un Sandru Kasparsoni Stabulnieku KN 21.04. plkst. 17:00, 22:00 - Pašdarbnieku koncerts, Groziņu balle Sutru KN 20.04. plkst. 16:00, 22:00 - Lieldienu iešūpošana, koncerts un šūpoļu atklāšana. Groziņu balle kopā ar grupu "Dinastija" Aizkalnes TN 20.04. plkst. 14:00, 20:00 Jasmuižas parkā, Lielās dienas izklaides. Lielās dienas vakara danči Līču KN 21.04. plkst. 14:00 - Zaķu saimes Lieldienas Aglonā 20.04. plkst. 12:00, 21:00 - Lieldienu Jampadracis mazajiem un lielajiem. Vakarā — balle, spēlē R.Kairāns Rožkalnu KN 20.04. - Lieldienu balle ar groziņiem Vanagos 24.04.- Jurģu tirgus Rožupes KN 20.04. plkst. 16:00 - Lieldienu pasākums Zundānu TN 20.04. plkst. 20:00 - Lieldienu koncerts un atpūtas vakars Avots: Preiļu TIC

Lieldienas ir laiks, kad, krāsojot Lieldienu olas, ikvienam no mums ir iespēja nedaudz iejusties modes dizainera lomā, taču parasti šie krāšņie mākslas darbi paliek tikai ģimenes lokā, norāda konkursa organizatori.

No 21.marta visi Lieldienu olu dizaineri tiek aicināti piedalīties konkursā Par stilīgāko Lieldienu olas dizainu. Lai piedalītos konkursā, jāapmeklē mājas lapa www.domina-shopping.lv un saskaņā ar tajā atrodamajām vienkāršajām instrukcijām jāielādē sava Lieldienu olas dizaina fotogrāfija.

Visus konkursā pieteiktos darbus izvērtēs Domina Shopping ekspertu žūrija. Papildus žūrijas vērtējumam arī jebkurš mājaslapas apmeklētājs varēs nobalsot par savu favorītu.

Konkursā iesūtītie Lieldienu olu dizaina paraugi tiks vērtēti vairākās mūsdienīgās kategorijās: Haute Couture Lieldienu ola, Urbānā retro Lieldienu ola, 21. gadsimta tehno Lieldienu ola, Avangarda lidojuma Lieldienu ola un Brīvā stila Lieldienu ola.

Latvijas iedzīvotāji neinteresējas par iespēju Lieldienu brīvdienās aizceļot uz Lieldienu salu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja tūrisma firmu pārstāvji. Lieldienu brīvdienas parasti cilvēki vēloties pavadīt ģimenes lokā, vai nu ceļojot kopā ar bērniem uz siltām zemēm vai dodoties uz laukiem pie dabas.

"Lieldienas pavadīt Lieldienu salās ir ļoti eksotisks pasākums un arī padārgs, jo būs jālido uz Santiago un no kurienes varēs turpināt ceļojumu talāk. Uz šo salu ir vērts doties, ja vēlas redzēt unikālās skulptūras, kas atrodas uz šīs salas un pa ceļam apskatīt Dienvidamerikas un Čīles dabu. Uz šo salu būtu interesanti doties, kad tur notiek Tapati Rapa Nui festivāls (katru gadu februāra pirmajā pusē, festivāls ilgst aptuveni trīs nedēļas un ir veltīts vietējai mākslai)," stāstīja Latvia Tours pārstāvis Aigars Smiltāns.

Pēc Latvia Tours novērojumiem Latvijas iedzīvotāji Lieldienu brīvdienās izvēlas ceļot uz Romu, lai noklausītos Pāvesta messi klātienē. Bet kopumā ģimenes labprātāk izvēloties doties prom no pilsētām Latvijas lauku virzienā un sagaidīt Lieldienas pie dabas - lauku mājās, pie draugiem vai viesu namos.

“Gulbene -Alūksnes bānītis” piedāvā pasākumu LIELDIENAS ZAĶU SALIDOJUMS ATES MUZEJĀ 20.04.2003 no pulksten 12:00 līdz 15:00. Programmā: 12.10 Lieldienas vilciens izbrauc no Gulbenes stacijas. 12.35-13.00 Ciemošanās pie Stāmerienas Lieldienu zaķiem, divkaujas ar olām, kuģošanas sacensības un pārsteiguma balvas. 13.30 Papardes stacijā Lauku zaķa un Lieldienas olu meklēšana. Lieldienu pārsteigumi Papardes mežā…! 14.00 Brauciens uz Ates dzirnavām, kur Ates muzejs piedāvā: * olu ripināšanu, krāsošanu, bluķa velšanu, šūpošanos un Lieldienu cienastus; * “šausmu” kambara pārsteigumu; * Lieldienu zaķa sagaidīšanu. Noslēgumā konkurss un balvas par skaistāko Lieldienu zaķa masku un krāšņāko olu. 15.10 Lieldienu vilciena pasažieri tiks nogādāti uz vilcienu. 16.15 Lieldienu vilciena pienākšana Gulbenes stacijā. Bānīša biļetes cenas: pieaugušajiem Ls 2.00 bērniem Ls 0.50 Iespējama biļešu rezervēšana pa tālruni 5886271 Ieejas maksa Ates muzejā: pieaugušajiem Ls 0.50, bērniem Ls 0.20 Lieldienu vilciena pasažieriem ieeja uzrādot braukšanas biļeti. Avots: Alūksnes TIC

Uz Eiropas zemo depozītu likmju fona ar vēl zemākām likmēm izceļas Latvijas bankas

(Raksts papildināts ar informāciju galerijā.)

Dažus pēdējos gadus Eiropā banku depozītu ziņā varētu raksturot kā absolūti liesus gadus. Termiņnoguldījumu likmes ir smieklīgi zemas, turklāt nav īsti pamata cerēt, ka tās vidējā termiņā varētu būtiski palielināties. Tiesa gan, rekordzemu depozītu likmju ziņā uz pārējo Eiropas valstu fona izceļas Latvija – mums tās ir pašas zemākās!

Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotie dati liecina, ka jūlijā vidējā banku depozītu likme par 12 mēnešu noguldījumu Latvijā bijusi vien 0,29%. Piemēram, Vācijā vidēji no bankām par gada depozītu var dabūt 0,53%, Zviedrijā – 1%, bet Apvienotajā Karalistē – 1,25%. Vēl augstākas gada depozītu likmes ir Grieķijā – vidēji 2,27%, Polijā – 2,64% un Rumānijā – 3,08%. Nedaudz augstākas nekā Latvijā noguldījumu likmes ir arī Igaunijā un Lietuvā.

Par to, kā privātajam ieguldītājam izvēlēties optimālāko bankas depozītu dg.yug.ru jautājis populāru grāmatu par privātajām finansēm autoram Vladimiram Avdeņinam.

1. Uz kādu termiņu izvēlēties depozītu

Cik drīz jums nauda būs nepieciešama? Atbildot uz šo jautājumu, Jūs pats atradīsiet piemērotāko termiņu. Bankas piedāvā depozītu uz jebkuriem termiņiem – mēnesi, ceturksni, gadu un pat vairākiem gadiem. Tāpat ir depozīti, kurus var izbeigt tajā dienā, kad ieguldītājam nauda ir nepieciešama. Ja ir zināms, ka nauda būs nepieciešama pēc tieši 37 dienām - virknē banku Jūs varat noguldīt naudu tieši uz 37 dienām (vai jebkuru citu dienu skaitu).

Tomēr ne vienmēr vajag domu par to, kad nauda būs nepieciešama saistīt ar depozīta termiņu. Depozīti ir dažādi un atliek tikai izvēlēties to depozīta tipu, kurš liekas vispiemērotākais.

Līdz šī gada jūlijam Parex banka aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju izmantot iespēju noguldīt savus brīvos naudas līdzekļus depozītā ar visaugstākajām procentu likmēm latos un ārvalstu valūtās, kuras šobrīd piedāvā Latvijas lielās komercbankas. Pēc ekspertu sniegtā vērtējuma patlaban likmes latos ir stabilas, taču sakarā ar lata piesaisti eiro un lata augsto likviditāti starpbanku tirgū, depozītu likmes pamazām krītas un pakāpeniski tuvojas eiro likmēm. Šajā sakarā kārtējo latu depozītu likmju samazinājumu var sagaidīt jau šī gada otrajā pusē, it īpaši ņemot vērā apstākli, ka nav pamata cerēt uz eiro likmju pieaugumu tuvākajā laikā. Savukārt likmes ASV dolāros pēdējā laikā ir augušas un, visticamāk, turpinās pieaugt arī tuvākajā nākotnē. Tas saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos ASV. Maija beigās Parex bankas Aktīvu un pasīvu komiteja, pamatojoties uz esošo starpbanku likmju līmeni un bankas stratēģiju depozītu tirgū, ir pārskatījusi Parex bankas piedāvātās depozītu likmes un pieņēmusi lēmumu tās samazināt gan latos, gan eiro, gan arī ASV dolāros. Informāciju par jaunajām depozītu likmēm, kas stāsies spēkā jūlija sākumā, Parex banka izziņos vēlāk. “Parex bankas stratēģiskā programma depozītu piesaistīšanai patlaban ļauj klientiem izmantot veiksmīgu brīdi, kas izveidojusies banku tirgū, un ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus depozītos. Depozītu likmes mēs nosakām, balstoties uz racionāliem kritērijiem – ekonomisko stāvokli, depozītu termiņiem, kā arī konkurenci un depozītu likmēm starpbanku tirgū. Lai gan mēs neuzskatām, ka depozītu likmes ir jāpiesaista svarīgiem datumiem un svinamām dienām, tomēr jārespektē ir fakts, ka tieši ap Līgo svētkiem un Ziemassvētkiem iedzīvotāju interese ir vislielākā,” saka Parex bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu daļas vadītājs Guntis Beļavskis. “Patlaban īstermiņa latu depozītu tirgus vēl nepieprasa strauju depozītu likmju samazināšanu. Tieši šī iemesla dēļ mēs varam atļauties tuvākajā nākotnē nemainīt mūsu – Latvijas lielo komercbanku vidū esošās visaugstākās depozītu likmes,” saka Parex bankas Resursu nodaļas vadītājs Normunds Vigulis.

Klausījos(i), brīnījos(i) Kas aiz kalna gavilēja: Lieldieniņa braukšus brauca, Asnus veda vezumā. Jau Lieldienas klāt! 19.aprīlī Lapmežciema pagasta tautas namā plkst. 14:00 skolēnu teātra izrāde, Lieldienu atrakcijas - šūpošanās, olu kaujas, olu ripināšana u.c., ieeja bezmaksas. 20.aprīlī Jaunmoku pils aicina ikvienu plkst.12:00 uz pavasara saulgriežu - Lieldienu svētkiem. Jautrību ieviesīs: Tukuma bērnu un jauniešu centra programma: "Ar olām(i) dauzījos(i)", Vizināšanās un izjādes ar zirgiem, Šūpošanās, atrakcijas un krāsaino olu konkurss. Lieldienu zaķiem īpašas balvas un ieeja muzejā bezmaksas. Jaunpils Kultūras centrā plkst. 20:00 Lieldienu balle, spēlē grupa "Divi A", ieeja 1,50 Ls. Tukumā Pilsētas parkā Lielajā ielā plkst. 12:00 koncerts, atrakcijas bērniem - šūpošanās, olu kaujas un olu ripināšana. Šlokenbekas muižā plkst. 14:00 Lieldienu prieki visai ģimenei, spēles, rotaļas, rituāli, konkursi, lēkājošā pilsētiņa. Plkst. 15:00 Lieldienīga disenīte Dj. Ē.Balodis. Par svētku pusdienām un našķiem gādās restorāns "Šlokenbeka". Ieeja brīva. Kandavā viesojas Tirmantiņš un Tarmantiņš (V.Šoriņš un Z.Neimanis) ar izrādi "Kad diena top liela". Izrādes notiek plkst. 13:00 un plkst. 15:00 Kandavas novada kultūras centrā, ieeja 1 Ls. Zantē plkst 12:00 pie kultūras nama sāksies Lieldienu pasākums, kas notiks visas dienas garumā. Olu ripināšana, šūpošanās, olu tālmešanas sacensības utt., kā arī būs olu konkurss. 21.aprīlī Jaunpils Kultūras centrā plkst. 14:00 koncerts bērniem, bet plkst.15:00 - piepūšamā pils, 0,30 Ls par 10 minūtēm. Avots: Tukuma TIC

Daugavpilī, Rīgas ielā, kas ir pilsētas gājēju promenāde, tapusi Lieldienu olu galerija. Visas ielas garumā ir aplūkojamas 20 dažādas lielas koši apgleznotas Lieldienu olas, pastāstīja Daugavpils Tūrisma informācijas centra pārstāve Lolita Kozlovska.

Lieldienu olu galerija tapusi akcijas Skaistākā Lieldienu ola ietvaros. Olu apgleznošanā piedalījās 14 Daugavpils skolu 75 jaunie mākslinieki.

No 30.marta līdz 12.aprīlim pilsētas iedzīvotāji un viesi var piedalīties balsošanā par skaistāko olu.

Savukārt Vienības laukumā top pilsētas galvenā Lieldienu ola, Tāpat kā aizpērn un pērn, tā būs Latvijā lielākā Lieldienu ola, kuras augstums būs vairāk nekā 4m.

Lieldienu svinības Jēkabpilī:17.04.2003 18.00 Bērnu pašdarbības kolektīvu koncerts ”Nāc nākdama Lieladiena”. Bērnu radošo darbu izstāde Salas kultūras namā 19.04.2003 17.00 Veltījums LIELDIENĀM; Vivaldi, Pergolezi “STABAT MATER” koncerts, Solistes-Inese Galante, Antra Bigača. Kameransamblis- diriģents AndrisVeismanis. Notiek biļešu iepriekšpārdošana. Biļešu cenas: Ls 2,50; 3,00; 4,00 Jēkabpils TN Lielā zāle 20.04.2003 15.00 Lieldienu balle; spēlē Inga un Normunds (Rēzekne), Rubenes kultūras namā 12.00 Kopīga Lieldienu svinēšana. 22.00 Balle- spēlē “Apvedceļš” Salas kultūras namā 13.00 Lieldienu pasākums bērniem 20.00 Popiela pieaugušajiem 22.00 Atpūtas vakars, Sēlpils kultūras namā 12.00 Lieldienu sarīkojums “Lieldienas nāk”, Krustpils saliņa 21.04.2003 14.00 Rubenes dramatiskā kolektīva pirmizrāde “Jaunā cepure”, Rubenes kultūras namā 15.00 Atpūtas vakars pensionāriem “Nāc, nākdama Lieldieniņa”, Jēkabpils Tautas namā 14.00 Lieldienu pasākums, Saukas pagasta Skosu pilskalnā 13.00 LIELDIENAS Brīvdabas muzejā “SĒĻU SĒTA”, “Sēļu sēta” Avots: Jēkabpils TIC

Saskaņā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šī gada marta sākumā veiktā pētījuma datiem, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (90 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem plāno svinēt Lieldienas.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados Lieldienu svinēšana ir ļoti aktuāla un tikai 10 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem norādījuši, ka Lieldienas nesvinēs.

Skatoties sīkāk pēc demogrāfiskajiem rādītājiem, visaktīvākie Lieldienu svinētāji dzīvo Latgalē, kur Lieldienas plāno svinēt 98 % no visiem aptaujātajiem. Savukārt Rīgā un Kurzemē Lieldienas svin retāk – attiecīgi 85 % un 86 %.

Populārākās Lieldienu aktivitātes ir radu un draugu apmeklēšana (64 %), atpūta (50 %) un Lieldienu svinēšana atbilstoši tradīcijām (48 %). Var redzēt, ka nav notikušas krasas izmaiņas, salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem, attiecībā uz populārākajiem Lieldienu pavadīšanas veidiem.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Laika posmā no 2006. gada 6. novembra līdz 29. decembrim, saviem ieguldījumiem izvēloties Apvienoto depozītu, Progresīvo depozītu, Speciālo depozītu, Vienkāršo depozītu un Atvērto depozītu, ieguldītāji SEB Unibankai uzticējuši vairāk kā 64 miljonus latu. Salīdzinot ar ieguldījumu apjomu, kas tika veikts 2005. gada ziemas noguldījumu piedāvājuma laikā, attiecīgo depozītu - Vienkāršā un Speciālā depozīta - portfelis ir palielinājies par 21%.

SEB Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols: "Neskatoties uz to, ka sabiedrība šobrīd aktīvi aizņemas, lai realizētu savas ieceres - iegādātos mājokli vai sev nepieciešamo sadzīves tehniku, iespējams dotos ceļojumā, apkopotā informācija par gada nogalē veiktajiem noguldījumiem SEB Unibankas depozītu kampaņā "Svaigs piedāvājums ziemā" liecina, ka Ziemassvētku laikā sabiedrība domā arī par uzkrājumiem nākotnes ieceru realizēšanai.""Pagājušā gada nogalē, ņemot vērā mūsu klientu vēlmes pēc jauniem brīvo naudas līdzekļu uzkrāšanas veidiem, savu īpašo noguldījumu piedāvājumu papildinājām ar Progresīvo depozītu, ko SEB Unibanka piedāvā jau kopš 2005. gada, un Apvienoto depozītu, kas vienlaicīgi bija arī jaunums Latvijas ieguldījumu tirgū," norāda A. Ozols.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

13.- 27.04.13.04, Mākslas dienas 2003 “Māksla 00 – 24 h”, Izstāde “Rīga – Iecava – Rīga”Izstādes atklāšana, dziedās Raimonda Vazdiki plkst. (Iecavas kultūras namā) 15.-30.04. Fotomākslinieka L.Šulca izstāde, (Bauskas 1.vdsk.) 16.04. Bauskas rajona skolu 1.-4.klašu koru skate plkst. 10.00, (Bauskas TN) 16.04. Invalīdu biedrības sarīkojums “Nāc nākdama Liela diena”, plkst. 11.00 (Iecavas KN) 19.04. Lieldienu sagaidīšana Bērstelē, (Viesturu pag.) 19.04. Lieldienu pasākums, amatierkolektīvu koncerts, atpūtas pasākums, plkst. 14.00 (Svitenes parkā) 19.04. Atpūtas vakars, plkst. 22.00 (Svitenes TN) 20.04. Lieldienu sarīkojums “Oliņ, boliņ, džimpā, rimpā”, plkst. 11.00 (Korfa dārzā Bauskā) 20.04. Grupas “Sandra” koncerts, plkst. 16.00 (Bauskas TN) 20.04. Folkloras kopas “Trejupe” Lieldienu koncerts. Rokdarbu izstāde, Viesturos 20.04. Lieldienu lustes parkā : -koncerts,dažādas izklaides, plkst. 13.00 (Iecavas parkā) 20.04. Diskotēka, plkst. 22.00 (Iecavas KN) 21.04. Pirmizrāde. N.Nosova luga “Nezinītis” – Bauskas pilsētas Tautas teātris, plkst. 12.00, (Bauskas TN) 21.04. Rajona deju kolektīvu skate (Grenctālē) 21.04. Amatierteātra izrāde “Reiz dzīvoja…”, plkst. 14.00 (Svitenes TN) Avots: Bauskas TIC

Turpinot iesākto tradīciju, a/s Hansabanka no 17. marta līdz 30. aprīlim piedāvā Lieldienu depozītu, kas dod iespēju noguldīt brīvos naudas līdzekļus un saņemt paaugstinātas procentu likmes. Lieldienu depozītu Hansabanka piedāvā jau septīto gadu pēc kārtas. Īpašā svētku depozītu iezīme ir paaugstinātas procentu likmes, ja tās salīdzina ar citā periodā piedāvātajām procentu likmēm. Lieldienu depozītā naudu — latus, ASV dolārus vai eiro — var noguldīt privātpersonas uz laiku no trijiem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Jo ilgāks noguldījuma termiņš, jo augstākus procentus par noguldījumu maksā banka.

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo

Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā

arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

Sekojot starpbanku tirgus likmju izmaiņām, Parekss banka ir samazinājusi depozītu likmes latos vidēji par 0.2 %, ASV dolāros vidēji par 0.5 %, bet eiro — par 0.1 % gadā. Depozītu likmes GBP valūtā palikušas nemainīgas uz visiem noguldījumu termiņiem. Komentējot depozītu likmju izmaiņas, Parekss bankas Resursu nodaļas vadītājs Normunds Vigulis norāda, ka depozītu likmes tika koriģētas, pamatojoties uz situāciju Latvijas un pasaules naudas tirgos. Faktiski depozītu likmju koriģēšana bija nepieciešama jau vairāk kā mēnesi iepriekš, tomēr banka nolēma 2002. gadā atstāt spēkā iepriekšējās likmes, kuras patreiz pārsniedz gandrīz visas lielāko komercbanku speciālo depozītu kampaņu likmes, norāda N. Vigulis. Līdz 2002. gada 31. oktobrim Parekss bankas piesaistīto depozītu noguldījumu apjoms bija 652.175 miljoni latu. Bankas tirgus daļa depozītu noguldījumos Latvijā ir 22 %.

"Nav noslēpums, ka pieblīvētajā mūsdienu informācijas vidē nereti ieguvējs ir tieši tas, kurš pirmais un visatraktīvākajā un radošākajā veidā spēj pievērst cilvēku uzmanību," norāda Nordea banka savā atbildē Db.lv lasītājam.

Atbild Dagnija Stuķēna, Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja un preses sekretāre:

"Nordea banka ar savām depozītu reklāmām aicina cilvēkus aizdomāties par personisko finanšu ieguldījumu risinājumiem. Nav noslēpums, ka pieblīvētajā mūsdienu informācijas vidē nereti ieguvējs ir tieši tas, kurš pirmais un visatraktīvākajā un radošākajā veidā spēj pievērst cilvēku uzmanību. Mēs uzskatām, ka ar savām depozītu reklāmām esam trāpījuši mērķī, t.i., piedāvājot augstas un konkurētspējīgas noguldījumu likmes un vienlaikus pietiekami “skaļi” uzrunājot sabiedrību, esam tiešām likuši cilvēkiem aizdomāties par to, ka “zeķē krāt” tomēr nav pats izdevīgākais variants.

Francijas viesnīcas Lieldienu brīvdienu laikā 2006.gadā uzrādījušas labākus rezultātus nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā - RevPAR palielinājās par 9,8%, par 6,3% palielinot arī viesnīcu noslodzi. Ar lieliskiem Lieldienu brīvdienu rezultātiem, kā arī ar labiem rezultātiem brīvdienu periodā kopumā, vislielāko viesnīcu noslodzes pieaugumu sasniegusi Marseļa (pieaugums par 4,7 punktiem nedēļas nogalei un par 2 punktiem visam brīvdienu periodam kopumā). Nenoliedzami pozitīva ietekme bija arī labajiem laika apstākļiem, kā arī tam, ka Franciju apmeklēja daudzi tūristi no Itālijas, ASV un Japānas. Parīzes rezultāti nav tik daudzsološi. Lieldienu brīvdienās kopumā noslodzes līmenis Parīzes viesnīcās pieauga par 1,7 punktiem, kamēr RevPAR par mazāk nekā 2%. Lieldienu nedēļas nogalē RevPAR Parīzes viesnīcās salīdzinoši ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 4,7%. Tai pat laikā daudz aktīvāk tūristi bija iecienījuši Franču Rivjēru un Atlantijas okeāna piekrasti. Tomēr nedrīkst ignorēt Parīzes viesnīcu tirgus lieliskos rezultātus 2006.gada pirmajos trijos mēnešos (+8% RevPAR).

Depozītnoguldījumu likmes Latvijas komercbankās 27. jūnijā 1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 - 9999 LVL Aizkraukles banka 2.65% 3.52% 3.74% 4.52% 4.92% Baltijas Tranzītu banka - 3.55% 3.85% 4.60% 5.05% Hansabanka - 3.25% 3.50% 4.30% 5.00% Hipotēku banka - 3.75% 3.10% 5.00% 5.40% Lateko banka 4.00% 4.50% 5.00% 6.00% 5.50% Latvijas Krājbanka 3.00% 3.75% 4.10% 4.90% 5.20% Latvijas Unibanka - 3.40% 3.70% 4.45% 4.60% Māras banka - 3.75% 4.00% 5.00% 5.25% Multibanka 3.25% 4.00% 4.75% 5.30% 5.75% Nordea banka 2.50% 3.00% 3.25% 3.50% 3.75% Parekss banka 3.00% 4.00% 4.10% 5.00% 5.30% NORD/LB Latvija 2.35% 3.40% 3.60% 4.45% 4.85% Rietumu banka 2.50% 3.00% 3.50% 4.20% 4.75% Trasta komercbanka 3.00% 3.50% 5.00% 6.25% 6.75% Depozīta apjoms: 100 - 9999 USD Aizkraukles banka 0.52% 0.59% 1.24% 1.36% 2.34% Baltijas Tranzītu banka - 1.60% 2.10% 2.50% 3.10% Hansabanka - 1.90% 2.00% 2.15% 2.90% Hipotēku banka - 2.10% 2.15% 2.70% 3.25% Lateko banka 1.50% 2.00% 2.50% 3.50% 3.00% Latvijas Krājbanka - 2.15% 2.15% 2.70% 2.80% Latvijas Unibanka - 1.70% 1.80% 2.10% 2.90% Māras banka - 1.75% 2.25% 2.75% 3.50% Multibanka 1.00% 1.25% 2.00% 3.00% 3.80% Nordea banka 0.45% 0.50% 0.55% 0.65% 1.05% Parekss banka 1.60% 2.00% 2.10% 2.50% 3.00% NORD/LB Latvija 1.25% 1.50% 1.65% 1.90% 2.45% Rietumu banka 0.85% 1.15% 1.45% 2.25% 3.00% Trasta komercbanka 1.30% 2.00% 3.25% 3.50% 4.50% Depozīta apjoms: 100 - 9999 EUR Aizkraukles banka 1.78% 1.72% 2.31% 2.29% 2.64% Baltijas Tranzītu banka - 3.15% 3.20% 3.70%

1 mēnesis 3 mēneši 6 mēneši 1 gads 2 gadi Depozīta apjoms: 100 - 9999 LVL Aizkraukles banka 2.65 % 3.52 % 3.74 % 4.52 % 4.92 % Baltijas Tranzītu banka - 3.30 % 3.70 % 4.50 % 4.80 % Hansabanka - 3.15 % 3.45 % 4.20 % 4.50 % Hipotēku banka - 3.75 % 4.10 % 5.00% 5.40 % Lateko banka 3.75 % 4.25 % 4.75 % 5.00 % 5.25 % Latvijas Krājbanka 3.00 % 3.75 % 4.10 % 4.90 % 5.20 % Latvijas Unibanka - 3.45 % 3.75 % 4.25 % 4.40 % Māras banka - 3.50 % 3.75 % 4.75 % 5.00 % Multibanka 3.00 % 3.75 % 4.20 % 5.00 % 5.50 % Nordea banka 2.50 % 3.00 % 3.25 % 3.50 % 3.70 % Parekss banka 2.50 % 3.00 % 3.50 % 4.50 % 5.00 % NORD/LB Latvija 2.35 % 3.40 % 3.60 % 4.45 % 4.85 % Rietumu banka 2.50 % 3.00 % 3.50 % 4.10 % 4.75 % Trasta komercbanka 2.50 % 3.25 % 3.50 % 4.50 % 5.00 % Depozīta apjoms: 100 - 9999 USD Aizkraukles banka 0.52 % 0.59 % 1.24 % 1.36 % 2.34 % Baltijas Tranzītu banka - 1.50 % 1.60 % 2.20 % 2.60 % Hansabanka - 1.60 % 1.70 % 1.90 % 2.75 % Hipotēku banka - 2.10 % 2.15 % 2.70 % 3.25 % Lateko banka 1.40 % 1.80 % 2.20 % 2.50 % 2.75 % Latvijas Krājbanka - 2.15 % 2.15 % 2.70 % 2.80 % Latvijas Unibanka - 1.50 % 1.60 % 1.80 % 2.10 % Māras banka - 1.75 % 2.00 % 2.50 % 3.00 % Multibanka 0.70 % 1.25 % 2.00 % 2.70 % 3.10 % Nordea banka 0.60 % 0.65 % 0.70 % 0.80 % 1.15 % Parekss banka 1.10 % 1.30 % 1.50 % 2.10 % 2.50 % NORD/LB Latvija 1.25 % 1.50 % 1.65 % 1.90 % 2.45 % Rietumu banka 0.65 % 0.80 % 1.00 % 1.50 % 2.00 % Trasta komercbanka 1.00 % 1.50 % 2.00 % 2.50 % 3.00 % Depozīta apjoms: 100 - 9999 EUR Aizkraukles banka 1.78 % 1.72 % 2.31 % 2.29 % 2.64 % Baltijas Tranzītu banka - 2.80 %