Biznesa portāls Db.lv piedāvā Latvijas biznesa vidē strādājošo aptauju par to, kurā vietā šie cilvēki svinēs Līgo svētkus un kāda ir viņu metode, kā svētkos nedomāt par darbu.

Arco Real Estate Valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits:

Kā un kurā vietā šogad svinēsiet Līgo svētkus un Jāņus?

Jāņi lielākai daļai latviešu saistās ar lielu izēšanos un alus dzeršanu. Tie galvenokārt tiek gaidīti kā reize, lai kārtīgi pieēstos, dzertu alu un satiktu draugus. Tomēr visas šīs lietas var darīt arī jebkurā citā dienā, tāpēc, lai arī tas skanēs nedaudz nežēlīgi - Jāņi man vairs nav tik liels notikums, kā agrāk. Šajos Jāņos domāju doties uz Aizkraukles rajonu un pavadīt brīvās dienas ar jaukiem cilvēkiem.

Kāda ir Jūsu metode, kā svinību laikā izvairīties no domām par darbu?

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Latvijas notikumu kalendārs Līgo vakaram un Jāņu dienai. Rajoni sakārtoti alfabēta secībā. Priecīgus svētkus! ALŪKSNES RAJONS 22.jūnijā plkst. 19.00. Līgo priekšvakara šurumburums "Kā sēsi, tā pļausi" Jaunlaicenes brīvdabas estrādē 23. jūnijā Līgo svētku balle Apes estrādē Informācija: Edīte Dauškane t. 4322274 Jāņu nakts Līgoballe Jaunannas pag. Zaķusalā Informācija: Iveta Baltā e-psts: [email protected] Daina Beļava 6400903 Līgo svētki Jaunlaicenē Informācija: Māra Svārupe t. 6411417 e-pasts: [email protected] Līgo vakars Mālupes salā Informācija: Janīna Delpere t. 4341490, mob. t. 9131355 Estrādes atklāšana Līgo vakarā „Iet meklēt brīnišķo ziedu…” Veclaicenē „Korneti” Informācija: M. Rozīte t. 6468307 BALVI 23.jūnijs – Vasaras saulgrieži “Un ziedā izziedēt”. BAUSKA 23. jūnijā Līgo svētku zaļumballe (Bauskas estrādē) CĒSU RAJONS Līgo Zosenā! Kā jau katru gadu, Cēsu rajona Zosēnu pagastā, pie Skrāģu kroga notiks vislatviskākā, tradīcijām bagātākā Līgo nakts pavadīšana un Jāņu rīta sagaidīšana. Šogad tā ir ar īpašu noskaņu- „es, students, apkārt klejodams…” Pasākums veidots ar domu, ka, students vēl esot, varu jau lielas lietas paveikt, pabūt visādās vietās pasaulē, un neaizmirst, ka esmu latvietis, saglabāt un pilnveidot savu latviskumu. Pasākums būs ar visvisādām izdarībām, dziedāšanu, dancošanu, ielīgošanu, aplīgošanu, Jāņuguns aizdegšanu, uguns rata ripināšanu, līgošanu pie 23 ugunskuriem, peldēšanos Svētezerā. Lai veicinātu šīs īpašās vietas- Zosena, Skrāģu kroga, Artūra Krūmiņa dzimtās vietas, Piebalgas novada izzināšanu, veidotas arī izstādes. Rīkotāji: Cēsu rajona Zosēnu pagasta padome un „Baņutas fonds”. Informācija: 6844324; 9244251; 6581154; 6565977 www.culture.lv/ligo-piebalga/ DOBELES RAJONS 23. jūnijā 22.00 Līgo svētku balle kopā ar grupu "Varavīksne" Ķestermeža estrādē. JELGAVAS RAJONS Jelgavas pilsētā 23. jūnijā 10.00 - 14.00 Zāļu tirgus ar tirgošanos un kultūras programmu Skvērā aiz kultūras nama 20.00 - 4.00 Pils saliņā Līgo vakars kopā ar "Mūžīgo unisonu", "Mīlas metronomu", vokāli instrumentālo ansambli "Usma", O. Dreģe vai R. Plēpis. Jelgava, Būriņu ceļš 8 23. jūnijā Jāņu ugunskura dedzināšana, līgo dziesmu un latvisko deju mācīšana. Ieeja – 0,25 Ls/pers. Jāņu svinēšana etnogrāfiskā stilā Piedalās folkloras kopa „Dimzēni” un Svētes pagasta senioru deju kopa. Tiek piedāvāts pašbrūvēts alus un ēdieni latviskā gaumē Elejas pagastā 20. jūnijā Uzvedums ar dejām; 23. jūnijā Ugunskura dedzināšana, balle, spēlē “Romeo” Glūdas pagastā 23.jūnijā Estrādē – balle Staļģenes estrādē 23.jūnijā No rīta sporta svētki. Ielīgošana ar Jāņu dziesmām, vēlāk balle, spēlē „Opuss C” Lielplatones pagastā 23.jūnijā Lielplatones pils parkā – koncerts ar dziedātājiem, dejotājiem, izbraucieni ar zirgu, vēlāk balle Līvbērzes pagastā 23. jūnijā Teātra izrāde, vēlāk diskotēka Vārpā Folkloras kopa “Zemgaļi”, vidējās paaudzes deju kopa “Miestiņš”, vēlāk diskotēka Ozolnieku novads 23. jūnijā KN Ugunskura dedzināšana, balle ar grupu „Ingūna un Ingus” Brankās Ugunskura dedzināšana, uzstāsies dejotāji, bērnu ansamblis „Niamsīte”, vēlāk balle ar grupu „Sākums” Ānes ciematā Balle ar grupu „Aleksandrīna” Platones pagastā 23. jūnijā Balle Sesavas pagastā 22. jūnijā Ielīgošana 23. jūnijā Balle Valgundes pagastā Vircavas pagastā 23. jūnijā Ielīgošana, sakoptāko sētu apbalvošana, vēlāk balle, spēlē “Klaidonis” Zaļenieku pagastā 23.06.2005. Stadionā Sporta svētki; Jāņkalniņā Ugunskura dedzināšana, balle Folkloras kopa “Zemgaļi”, vidējās paaudzes deju kopa “Miestiņš”, vēlāk diskotēka JĒKABPILS 23.- 24.jūnijs 20.00 Līgo diena un Jāņu dienas gaidīšana. Ābeļu pagasta teātra M. Rītupes izrāde “Es pazinu tēva sētu”. (rež. P.Draņevičs) Krustpils brīvdabas estrādē. 22.00 Nakts balle - Spēlē “Kreicburgas ziķeri, (Organizē Tautas nama darbinieki) Notiks Krustpils brīvdabas estrādē.

Vairs aiz kalniem nav Līgo svētki un Jāņu diena. Tuvojoties vasaras saulgriežiem Latvijas uzņēmumi sveic savus klientus un iedzīvotājus. Daļa no tiem izveidojusi arī interaktīvus apsveikumus.

Banka DNB izveidojusi interaktīvu vietni, kurā piedāvā izvēlēties divas tēmas, kuras dominēs lietotāja Līgo svētkos. Pēc tam, kad atlasītas tēmas – kas var būt gan alus un siers, gan Jāņa māte un papardes zieds, vietnē tiek atrasta šīm tēmām piemērotākā tautasdziesma, kuru pēc tam iespējams nosūtīt saviem draugiem.

Sakaru operators Lattelecom Dziesmu svētkiem un Līgo izveidojis speciālu mobilo sadziedāšanās lietojumprogrammu. Ar tās palīdzību iesildīt balsis Dziesmu svētkiem iespējams jau Jāņu naktī. Lietojumprogramma satur dziesmu vārdus.

Līdz šī gada jūlijam Parex banka aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju izmantot iespēju noguldīt savus brīvos naudas līdzekļus depozītā ar visaugstākajām procentu likmēm latos un ārvalstu valūtās, kuras šobrīd piedāvā Latvijas lielās komercbankas. Pēc ekspertu sniegtā vērtējuma patlaban likmes latos ir stabilas, taču sakarā ar lata piesaisti eiro un lata augsto likviditāti starpbanku tirgū, depozītu likmes pamazām krītas un pakāpeniski tuvojas eiro likmēm. Šajā sakarā kārtējo latu depozītu likmju samazinājumu var sagaidīt jau šī gada otrajā pusē, it īpaši ņemot vērā apstākli, ka nav pamata cerēt uz eiro likmju pieaugumu tuvākajā laikā. Savukārt likmes ASV dolāros pēdējā laikā ir augušas un, visticamāk, turpinās pieaugt arī tuvākajā nākotnē. Tas saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos ASV. Maija beigās Parex bankas Aktīvu un pasīvu komiteja, pamatojoties uz esošo starpbanku likmju līmeni un bankas stratēģiju depozītu tirgū, ir pārskatījusi Parex bankas piedāvātās depozītu likmes un pieņēmusi lēmumu tās samazināt gan latos, gan eiro, gan arī ASV dolāros. Informāciju par jaunajām depozītu likmēm, kas stāsies spēkā jūlija sākumā, Parex banka izziņos vēlāk. “Parex bankas stratēģiskā programma depozītu piesaistīšanai patlaban ļauj klientiem izmantot veiksmīgu brīdi, kas izveidojusies banku tirgū, un ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus depozītos. Depozītu likmes mēs nosakām, balstoties uz racionāliem kritērijiem – ekonomisko stāvokli, depozītu termiņiem, kā arī konkurenci un depozītu likmēm starpbanku tirgū. Lai gan mēs neuzskatām, ka depozītu likmes ir jāpiesaista svarīgiem datumiem un svinamām dienām, tomēr jārespektē ir fakts, ka tieši ap Līgo svētkiem un Ziemassvētkiem iedzīvotāju interese ir vislielākā,” saka Parex bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu daļas vadītājs Guntis Beļavskis. “Patlaban īstermiņa latu depozītu tirgus vēl nepieprasa strauju depozītu likmju samazināšanu. Tieši šī iemesla dēļ mēs varam atļauties tuvākajā nākotnē nemainīt mūsu – Latvijas lielo komercbanku vidū esošās visaugstākās depozītu likmes,” saka Parex bankas Resursu nodaļas vadītājs Normunds Vigulis.

Uz Eiropas zemo depozītu likmju fona ar vēl zemākām likmēm izceļas Latvijas bankas

(Raksts papildināts ar informāciju galerijā.)

Dažus pēdējos gadus Eiropā banku depozītu ziņā varētu raksturot kā absolūti liesus gadus. Termiņnoguldījumu likmes ir smieklīgi zemas, turklāt nav īsti pamata cerēt, ka tās vidējā termiņā varētu būtiski palielināties. Tiesa gan, rekordzemu depozītu likmju ziņā uz pārējo Eiropas valstu fona izceļas Latvija – mums tās ir pašas zemākās!

Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotie dati liecina, ka jūlijā vidējā banku depozītu likme par 12 mēnešu noguldījumu Latvijā bijusi vien 0,29%. Piemēram, Vācijā vidēji no bankām par gada depozītu var dabūt 0,53%, Zviedrijā – 1%, bet Apvienotajā Karalistē – 1,25%. Vēl augstākas gada depozītu likmes ir Grieķijā – vidēji 2,27%, Polijā – 2,64% un Rumānijā – 3,08%. Nedaudz augstākas nekā Latvijā noguldījumu likmes ir arī Igaunijā un Lietuvā.

Par to, kā privātajam ieguldītājam izvēlēties optimālāko bankas depozītu dg.yug.ru jautājis populāru grāmatu par privātajām finansēm autoram Vladimiram Avdeņinam.

1. Uz kādu termiņu izvēlēties depozītu

Cik drīz jums nauda būs nepieciešama? Atbildot uz šo jautājumu, Jūs pats atradīsiet piemērotāko termiņu. Bankas piedāvā depozītu uz jebkuriem termiņiem – mēnesi, ceturksni, gadu un pat vairākiem gadiem. Tāpat ir depozīti, kurus var izbeigt tajā dienā, kad ieguldītājam nauda ir nepieciešama. Ja ir zināms, ka nauda būs nepieciešama pēc tieši 37 dienām - virknē banku Jūs varat noguldīt naudu tieši uz 37 dienām (vai jebkuru citu dienu skaitu).

Tomēr ne vienmēr vajag domu par to, kad nauda būs nepieciešama saistīt ar depozīta termiņu. Depozīti ir dažādi un atliek tikai izvēlēties to depozīta tipu, kurš liekas vispiemērotākais.

Ogre 20. – 24. jūnijam, 2. Starptautiskais pūtēju orķestru festivāls “BRĪZE” Piektdien, 20. jūnijā Festivāla ATKLĀŠANAS KONCERTS Ogres Kultūras namā plkst. 19:00 TAUTAS BALLE – spēlē deju mūzikas grupa “KOLIBRI” laukumā pie Kultūras nama plkst. 21:00 Sestdien, 21. jūnijā * Militāro orķestru DEFILĒ programma laukumā pie Kultūras nama plkst. 15:30. Profesionālo militāro pūtēju orķestru KONCERTS Ogres kultūras centrā plkst. 16:00 * Ogres estrādē LMT Mūzikas video zaļumballe plkst. 19:00. Piedalās Džuliāns un Elīna Fūrmane, OPUS PRO, Greizais ratiņš, Apvedceļš, Kaimiņi, Ēriks Gruzniņš, OK, DJ Aliens, Gunārs Meijers, Duets Sandra, Eolika. Ekstrēmo izklaižu cienītājiem pasākumā uzstāsies apvienība KAMIKAZE. Klātienē varēs apsveikt Talantu fabrikas šova uzvarētāju un pārējos dalībniekus. (Biļetes cena – 2.00 Ls) Svētdien, 22. jūnijā Pūtēju orķestru festivāla “Brīzes” LIELKONCERTS Ogres estrādē plkst. 19:00 Pirmdien, 23. jūnijā * Līgo dienas GADATIRGUS Laukumā pie Kultūras centra plkst. 9:00 LĪGO – LĪGO! Kopā ar mums un jums līgos arī “Brīzes” viesi no ārzemēm. Dziesmas, danči, ugunskurs, desiņas un alutiņš! Pirmajiem apmeklētājiem – “Līgo” pārsteigums! Pļaviņā pie Kultūras centra * Līgo Ogre Ogres estrādē plkst. 21:00. Vakara vadītājs Ziedonis. DJ IVO Piedalās Pūtēju orķestris, kapela “Nakts”, Dejotāju grupa ”Līgo”. LielvārdePirmdien, 23. jūnijā Plkst. 20:00 Spīdalas saliņā pie kultūras nama “Lielvārde” Jāņu ielīgošana. Lielvārdes teātris Jāņus ielīgos ar Rūdolfa Blaumaņa izrādi “No saldenās pudeles”. Jāņuguns aizdegšana, alus un Jāņu siers… Visu nakti spēlēs grupa “Iedomu spārni”. Ieeja brīva Pirmdien, 23. jūnijā Lielvārdes putnu dārza atvēršanas svētki no plkst. 12:00 līdz 19:00. * Iepazīšanās ar pasaulē lielākā putna – Āfrikas strausa mazuli, * Strausa olas Jāņu sieram, * Trušu izstāde, * Pastaigas ar zeltaino fretku. Putnu dārzs atrodas Parka ielā 3, Lielvārdē, blakus Uldevena pilij. (Ceļa Rīga – Daugavpils malā) Ieeja: pieaugušajiem 0.50Ls; bērniem 0.20Ls Pirmdien, 23. jūnijā Līgo tirgus Lāčplēša stadionā plkst. 9:00 Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā no plkst. 19:00 Jāņu ielīgošana, vainagu vīšana. IkšķilePirmdien, 23. jūnijā Atpūtas komplekss “Meidrops” piedāvā ugunīgu diskotēku līdz rīta gaismai ar alu, sieru, ugunskuru un papardēm. DJ Japānis Ogresgala pagastsPirmdien, 23. jūnijā Līgo zaļumballe plkst. 22:00 Ogresgala pagasta “Kārļos” – hipodromā. Ar jums kopā dziedās, spēlēs un līgos ansamblis “Kanēlis” Ieeja brīva. CiemupePirmdien, 23. jūnijā Līgo vakars Ciemupes estrādē (pie tautas nama) plkst. 21:00. Viesosies Tventes pūtēju orķestris “Euregio” (Nīderlande), pūtēju orķestris “Ciemupe”. Muzicēs grupa “SEIKERS”. Ieeja brīva Avots: Ogres TIC

Līgo svētki nav vien svinības – tie ir godi. Godājam senās tradīcijas, ieražas, rituālus – tiem ir īpaša nozīme. Tieši tāpēc jau vairākus gadus īstajos saulgriežos, 21. jūnijā, braucu uz kādu Latvijas pilskalnu, kur kopā ar folkloristiem godājam saulgriežus caur īpašajām Līgo dziesmām un rituāliem.

Līgo svētki man ir nozīmīgi tieši tāpēc, ka tie ir gada saulgrieži. Tas ir pagrieziena un arī atskaites punkts, kad pati daba piespiež iedziļināties, izvērtēt, saprast un caur dažādām praktiskām darbībām – vainagu vīšanu, sētas pušķošanu un citiem rituāliem – vēlreiz un vēlreiz atzīt latviešu dziļo saistību ar dabu. Ne velti mūsu senči spēja izmantot to milzīgo potenciālu, kas ir šajā laikā, gūstot spēku un enerģiju visam gadam. Uzskatu, ka šie svētki jāpadara nozīmīgi arī bērniem, jo tā ir iespēja caur skaistiem, praktiskiem rituāliem mācīt un parādīt jaunajai paaudzei saikni ar senčiem un tradīcijām. Jau vairākus gadus kopā ar ģimeni un draugiem Līgo svētkus sagaidām laukos, latviskā vidē, kur kopā pušķojam sētu, ejam uz pļavu lasīt jāņuzāles, pinam vainagus, gatavojam ugunskura vietu, un mums ir vienošanās, ka arī paši esam saposušies tautastērpos. Man ir lībiešu tautastērps, jo mana tēva senči nāk no lībiešu puses. Nemainīga vērtība ir pīrāgi un Jāņu siers, kas tieši šajos svētkos garšo vislabāk. Līgo vakarā ievērojam dažādas tradīcijas, piemēram, aplīgošanu, tā pārbaudot savu un citu asprātību un spēju uzreiz, uz vietas radīt jaunas divrindes vai četrrindes. Svinības notiek līdz pat rītam. Visi kopā esam ap ugunskuru un dziedam – šāda kopā būšana rada lielu spēka un enerģijas koncentrāciju, kas palīdz arī vēlāk, dodoties katram savos ikdienas darbos.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus un Līgo svētkus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem. Šādu iezīmi atklāj mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada maija beigās – jūnija sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Lielākā daļa jeb 76 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin. Kopumā var secināt, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir lielākā vai mazākā mērā nozīmīgs pasākums, kuru viņi mēdz svinēt, jo tikai 5% iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņos tos nesvin.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kam Līgo svētki ir ļoti nozīmīgi. Attiecīgi 70 % no Latvijas iedzīvotājiem pagājušajā gadā bija norādījuši, ka Jāņi viņiem ir ļoti nozīmīgi un tos vienmēr atzīmē.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) ir apkopojusi informāciju par lielākajiem Līgo svētku pasākumiem visos Latvijas novados. Jāņi katru gadu ir laiks, kad aktuāls kļūst jautājums par to, kur pavadīt šos svētkus. Līgos visa Latvija, daudzi svinēs svētkus savās mājās vai draugu pulkā, taču nav aizmirsts arī par tiem, kas vēlas piedalīties dažādos organizētos pasākumos. Organizētāji grandiozāko līgošanu sola Cēsu rajona Raiskumā, kur tiks svinēta 25 gadu jubileja nu jau neiztrūkstošai Jāņu dienas sastāvdaļai J. Streiča mākslas filmai «Limuzīns Jāņu nakts krāsā». Tradicionāli līgotājus uz lielām svinībām Jāņu naktī gaida arī Cēsu rajona Zosēnu pagastā. Liels pasākums «Pie Ventas ziedu laikā» tiek plānots Kuldīgas estrādē. Šo pasākumu rīko Latvijas televīzija un to varēs noskatīties līgotāji, kas vakaru izlēmuši pavadīt pie TV ekrāniem. Savdabīgu pārsteigumu līgotājiem sagādājis Valkas pilsētas mērs V. A. Krauklis, kurš kopā ar Nacionālā teātra aktieriem iejutīsies R.Blaumaņa lugas «Skroderdienas Silmačos» tēlos un kopā līgos arī Jāņu nakts ballē. Ikviens, līdzi ņemot Līgo dziesmas un svētku cienastu, Līgo vakarā būs gaidīts grāmatnieku muzejā «Ķipi» — senā Kurzemes sētā pie Tērvetes. Reņķa dārzā Ventspilī šogad uz līgošanu aicinās Ventspils amatiermākslas kolektīvu dalībnieki: teātra aktrises, kuras ventspilniekiem un pilsētas viesiem jau sen pazīstamas kā trīs ventiņ' sievas, aplīgošanas dziesmas dziedās ansamblis «Ventiņ», bet sadejos vidējās paaudzes tautas deju ansamblis «Liedags». Būs alus, siers un lielais Jāņu ugunskurs. Talsos Līgo svētkus svinēs kopā ar pilsētas svētkiem. To ietvaros būs gan starptautiskais folkloras festivāls «Talsi līgo», gan «Jampadrači četros stūros» un nakts skrējiens naktstērpos. Pirms līgo svētku svinībām daudzās Latvijas pilsētās tiek rīkoti Zāļu dienas tirdziņi, ielīgošanas un aplīgošanas, pareizas līgošanas mācības un citi pasākumi. Piemēram, Aizputē ne tikai mācīs līgot, bet arī gatavot kurzemnieku Līgo svētku ēdienus — cept speķa raušus un sklandraušus, darīt alu un siet sieru. Gandrīz katrā pilsētā un pagastā būs arī Līgo nakts balles. Jūnijā visā Latvijā, ar Ilgas Reiznieces un viņas domubiedru aktīvu līdzdalību, plaši tiek rīkotas Jāņu mācības, kurāslīgotāji pirms svētkiem var apgūt vasaras saulgriežutradīcijas, rituālus un tautasdziesmas. Avots: TAVA

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

AS Hansabanka piedāvātajā Līgo depozītā naudu šogad noguldījuši 4885 klienti — privātpersonas, kopumā noguldot gandrīz 24 miljonus latu (23.97 miljoni), liecina apkopotā informācija. Visvairāk Līgo depozītā noguldīti lati — gandrīz 15 miljoni. ASV dolāros noguldīti 8.9 miljoni, savukārt eiro — 6.3 miljoni. Kopumā tas ir lielākais apjoms, kas jebkad noguldīts Līgo depozītu akcijā. 2001.gadā Līgo depozītā Hansabankā privātpersonas noguldīja 11 miljonus latu, 2002. un 2003.gados jau gandrīz 13 miljonus. 2004.gadā noguldījumu apjoms minētajā akcijā palielinājies par vairāk nekā 10 miljoniem latu. Hansabanka Līgo depozītu piedāvāja jau astoto gadu. Tas ir termiņnoguldījums, par kuru klienti saņem augstākas noguldījumu procentu likmes. Līgo depozīts šogad bija pieejams no 17. maija līdz 30. jūnijam.

Šogad Swedbank Līgo depozīta kampaņas laikā no 15.jūnija līdz 19.jūlijam noguldīti vairāk nekā 120 miljonu latu, un ir noslēgti gandrīz 20 000 līgumu.

Uzkrājumu veidošanas ieradumi sabiedrībā aizvien nostiprinās, uzsver Swedbank pārstāvji. Tieši Līgo depozītos ar paaugstinātām procentu likmēm ir noguldīti 90 miljoni latu un noslēgti vairāk nekā 17 000 līgumu, kas ir par 37% vairāk nekā pēdējā Swedbank Lieldienu depozītu kampaņas laikā.

«Latvijā aizvien populārākā izvēle no banku piedāvātajiem termiņnoguldījumiem ir depozīti. Tai pašā laikā redzam, ka šogad mums izdevies piesaistīt pavisam jaunus klientus, kuri pirms tam neizmantoja nevienu bankas piedāvāto uzkrājumu veidu. Tas liecina, ka daudzi iedzīvotāji ņēmuši vērā krīzes laika mācību – iekrājumi nebaltām dienām ir jāveido,» uzsver Swedbank Investīciju produktu daļas vadītāja Kristīne Mūrmane.

Laika posmā no 2006. gada 6. novembra līdz 29. decembrim, saviem ieguldījumiem izvēloties Apvienoto depozītu, Progresīvo depozītu, Speciālo depozītu, Vienkāršo depozītu un Atvērto depozītu, ieguldītāji SEB Unibankai uzticējuši vairāk kā 64 miljonus latu. Salīdzinot ar ieguldījumu apjomu, kas tika veikts 2005. gada ziemas noguldījumu piedāvājuma laikā, attiecīgo depozītu - Vienkāršā un Speciālā depozīta - portfelis ir palielinājies par 21%.

SEB Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols: "Neskatoties uz to, ka sabiedrība šobrīd aktīvi aizņemas, lai realizētu savas ieceres - iegādātos mājokli vai sev nepieciešamo sadzīves tehniku, iespējams dotos ceļojumā, apkopotā informācija par gada nogalē veiktajiem noguldījumiem SEB Unibankas depozītu kampaņā "Svaigs piedāvājums ziemā" liecina, ka Ziemassvētku laikā sabiedrība domā arī par uzkrājumiem nākotnes ieceru realizēšanai.""Pagājušā gada nogalē, ņemot vērā mūsu klientu vēlmes pēc jauniem brīvo naudas līdzekļu uzkrāšanas veidiem, savu īpašo noguldījumu piedāvājumu papildinājām ar Progresīvo depozītu, ko SEB Unibanka piedāvā jau kopš 2005. gada, un Apvienoto depozītu, kas vienlaicīgi bija arī jaunums Latvijas ieguldījumu tirgū," norāda A. Ozols.

Hansabankas pētījums par banku depozītu lietošanu* rāda, ka uzkrājumu veidošanas ieradumi sabiedrībā aizvien nostiprinās. Pieprasītākais ir svētku depozīts. To apstiprina arī šī gada Hansabankas Līgo depozīta kopējie rezultāti: kopā piesaistīti 78 651 miljoni latu un noslēgti 10 530 līgumi.

Salīdzinot svētku depozītu rādītājus redzams, ka uzkrājumu veidošanās paradums pārliecinoši nostiprinās. Hansabankas Līgo depozītam šogad izdevies piesaistīt par 30% vairāk līdzekļu un noslēgt par 41% vairāk līgumu nekā pērn. Turklāt gandrīz uz pusi pieaudzis arī internetbankā noslēgto līgumu skaits – ja pagājušajā gadā tikai 22.58% no visiem līgumiem bija noslēgti izmantojot internetbanku, tad šogad tie bija jau 41.4 % no kopējā noslēgto līgumu skaita. Būtiski, ka visu kampaņas laiku aktīvi veikti noguldījumi arī parastajos termiņdepozītos.

Pēdējās Līgo depozīta kampaņas laikā līgumus atvēra 406 gaviļnieki – Jāņi, Līgas un Ivani -, kuriem svētku depozīta noteikumi paredzēja īpašas priekšrocības, un noguldīja 5.687 miljonus latu, kas ir 7.2% no kopējās summas, kas noguldīta šajā depozītā. Vairāk nekā puse no depozīta ieguldījumiem veikti eiro (57.8%), kam seko latu ieguldījumi (36.2%) un dolāru ieguldījumi (6%). Interesanti, ka gandrīz puse no visiem līgumiem (41.4%) atvērti Hansabankas internetbankā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo

Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā

arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks

TalsosSestdien, 21. jūnijā plkst. 9:00 Jāņu ielīgošana pie Talsu Tautas nama (pa logiem dziedās, dejos un uz jumta taures pūtīs Talsu pašdarbības kolektīvi) Pirmdien, 23. jūnijā Līgo svētki Talsu Sauleskalnā (ugunskuri, mūzika, dejas, priekšnesumi līdz rītam, spēlēs grupa "Labākie gadi", ēšana latviešu stilā). Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 20:00 Līgo Vīcežu muižā (Pastendes lauku kapella un folkloras kopa "Talsi", Jāņu siers, alus, latviskie ēdieni. Ieeja 2,- Kursēs bezmaksas autobuss Talsi – Vīceži – Talsi). Pirmdien, 23.jūnijā Līgo vakars Sabilē – atpūtas parkā "Birzīte" Plkst. 21:00 vīru kopa "De Pompedoer" (Nīderlande) un Sabiles amatierkolektīvu koncerts Plkst. 22:00 Jāņuguns iedegšana un aplīgošana, latviskie Jāņu rituāli, siers, alus Plkst. 22:30 Jāņu balle, spēlē grupa "SBL" Plkst. 24:00 Sabiles amatierteātra pirmizrāde "Jāņu nakts mistērija". Pirmdien, 23.jūnijā plkst. 20:00 Valdemārpilī Dupurkalna estrādē koncerts "Kornēlija Līgo". Par labu garastāvokli rūpēsies Žurka Kornēlija. Dejos deju kolektīvs "Krišjānis". Balle kopā ar Andri Skuju. Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 21:00 koncerts Dundagas parka estrādē - deju kolektīvi "Rota", "Dardeze", "Jaunība", "Dejotprieks", dziedās "Dundang", Dundagas jauktais koris. Ballē spēlēs Intars un Raitis. Pirmdien, 23. jūnijā plkst. 21:00 Dursupes estrādē muzikāls uzvedums par tēmu "Skroderdienas Silmačos". Piedalās pašdarbnieki - jauniešu klubiņš, ansamblis "Nav problēmas", deju kopa, koris. Pirmdien, 23. jūnijā Līgo vakara pasākums pie Rojas kultūras nama dejas kopā ar grupu "Roja" * Stendē, Kolkā, Ķūļos, Laucienē, Pastendē, Vandzenē, Mērsragā u.c. pagastos notiek Līgo svētku ielīgošana un pašdarbnieku koncerti. Avots: Talsu TIC

¾, jeb 73% no Latvijas iedzīvotājiem iecerējuši svinēt Jāņus un Līgo svētkus. Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SIA Euro Data pētījumu veikšanas sistēmas eSample aptaujas rezultāti.

Pētījumā secināts, ka aktīvākie svinētāji būs tieši gados jaunie cilvēki. Starp gados vecākiem cilvēkiem ir vairāk tādu, kuri nesvinēs, Db.lv informē Sintija Grasberga SIA Euro Data valdes locekle.

Starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem ir vairāk tādu, kas zina, ka nesvinēs Jāņus, bet samērā daudzi latvieši vēl nav izlēmuši.

Starp iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vairāk tādu, kas nesvinēs. Iespējams, to nosaka ekonomiskā situācija. Aktīvākie Jāņu svinētāji dzīvo Zemgalē.

83.1% no visiem svinētājiem atzinuši, ka svētkos kurinās ugunskuru, kamēr 64.4% dzers alu un ēdis Jāņu sieru. 46% iecerējuši izpušķot māju ar Jāņu zālēm, kamēr trešā daļa, jeb 36.7% dziedās Līgo dziesmas.

Sestdien, 21. jūnijā plkst. 21:00 Līgo vakara koncertuzvedums, spēlēs muzikanti no Zasas, Elkšņu pag. pie kultūras nama plkst. 11:00 Jāņu bērni ielūdz uz Zāļu dienu, līdzi - savas jāņu zāles, taisīsim stabules, pīsim vainagus…, Viesītē laukumā pie šūpolēm plkst. 21:00 Grupas “Forte” koncerts un diskotēka, Krustpils saliņā Svētdien, 22. jūnijā plkstn. 22:00 Jāņu ielīgošana - spēlē grupa “Daugavieši”, Sēlpils pagasta “Zvejnieklīcī” pretī Sēlpils pilsdrupām plkstn. 21:30 Jāņu ielīgošanas koncerts un balle, Mežgales KN plkstn. 20:30 Ielīgošana, piedalās folkloras kopa “Vīraksne”, Mežāres brīvdabas estrādē, plkstn. 22:00 Balle “Balsis no pagājušā gadsimta” Pirmdien, 23. jūnijā * plkstn. 22:00 Kopīga līgošana – retro diskotēka Atašienes pagasta Līgo laukumā * plkstn. 23:00 Aknīstes Brīvdabas estrādē Līgo balle Bezmaksas !!! * plkstn. 21:00 Slatē Jāņu ielīgošana un balle - spēlē grupa ”Marcello” (Rēzekne), Vecāru šķūnī * plkst. 18:00 LĪGO VAKARS Krustpils saliņā. Jēkabpils tautas teātra izrāde ”Skabarga sirdī”, plkst. 19:30 Ugunskura iededzināšana, plkstn. 20:00 Balle kopā ar “Kreicburgas ziķeriem” * plkstn. 20:30 Salas KN, Pūtēju orķestra koncerts, plkstn. 21:00 Līgošana, plkstn. 22:00 Līgo balle kopā ar “Klintaines kapelu” * plkstn. 22:00 Līgo vakara zaļumballe Viesītē, Siņķeļkalnā 28. jūnijā plkstn. 13:00 Motociklistu salidojums, Krustpils saliņā, plkstn. 19:00 Mūzikas festivāls kopā ar Fominu, Kleinu, F.Ķiģeli un grupu “Z-Scars” plkstn. 20:00 Pēterdienas balle Līnijdeju parāde un mācīšana, piedalīsies grupas no Rīgas un Jēkabpils. Zaļumballe, spēlē “Sikspārnis” Sēlpils pagasta “Zvejnieklīcī” pretī Sēlpils pilsdrupām. Avots: Jēkabpils TIC.

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

"Nav noslēpums, ka pieblīvētajā mūsdienu informācijas vidē nereti ieguvējs ir tieši tas, kurš pirmais un visatraktīvākajā un radošākajā veidā spēj pievērst cilvēku uzmanību," norāda Nordea banka savā atbildē Db.lv lasītājam.

Atbild Dagnija Stuķēna, Nordea bankas sabiedrisko attiecību vadītāja un preses sekretāre:

"Nordea banka ar savām depozītu reklāmām aicina cilvēkus aizdomāties par personisko finanšu ieguldījumu risinājumiem. Nav noslēpums, ka pieblīvētajā mūsdienu informācijas vidē nereti ieguvējs ir tieši tas, kurš pirmais un visatraktīvākajā un radošākajā veidā spēj pievērst cilvēku uzmanību. Mēs uzskatām, ka ar savām depozītu reklāmām esam trāpījuši mērķī, t.i., piedāvājot augstas un konkurētspējīgas noguldījumu likmes un vienlaikus pietiekami “skaļi” uzrunājot sabiedrību, esam tiešām likuši cilvēkiem aizdomāties par to, ka “zeķē krāt” tomēr nav pats izdevīgākais variants.

Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju - 39% - Jāņu svinībām plāno tērēt līdz aptuveni 25 latiem, 26% plāno tērēt līdz 10 latiem, savukārt 23% gatavi kārtīgai svētku atzīmēšanai tērēt līdz pat 50 latiem.

Par to liecina SIA Palink veiktā aptauja. Tikai 5 % iedzīvotāju gatavi Līgo svinībām tērēt līdz 100 latiem.

Aptauja arī rāda, ka 49% Latvijas iedzīvotāju Jāņu svinībām gatavosies laicīgi - apstiprinošu atbildi uz šo jautājumu snieguši 17% aptaujāto, 32% norādījuši, ka drīzāk gatavosies laicīgi, savukārt 10% norādījuši, ka to darīs, ja radīsies nopietns iemesls. Tiesa, aptuveni 33% respondentu apgalvojuši, ka laicīgi Līgo svētkiem gatavoties neplāno.

Kā galvenos iemeslus, kāpēc svētkiem gatavosies savlaicīgi, respondenti norādījuši: lai nestāvētu garās rindās pēc produktiem svētku laikā (25%), lai labāk plānotu svētku izmaksas (22%), lai nopirktu visu nepieciešamo un neko neaizmirstu (22%). Tāpat 13% respondentu norādījuši, ka laicīgi svētkiem gatavosies, lai izvērtētu un izmantotu labākos veikalu piedāvājumus.

Vides ministrs Raimonds Vējonis pauž dziļu neizpratni par mobilo sakaru operatora Bite Latvija plašsaziņas līdzekļos izplatīto vizuālo reklāmu, kurā redzami līgojoši jaunieši pie ugunskura, kas iekurts kāpās.

Ministrs uzskata, ka šāda reklāma iedzīvotājus netieši aicina uz pretlikumīgām un sodāmām darbībām. "Ugunskuri tādās ekoloģiski "jūtīgās" vietās kā kāpas var nodarīt būtisku kaitējumu videi, tādēļ aicinu cilvēkus būt saprātīgiem un nepārvērst Līgo svētkus par vardarbību pret dabu," teic ministrs.

Ministrs norāda, ka ugunskurus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un jūras aizsargjoslā, proti, kāpās, drīkst dedzināt tikai īpaši iekārtotās vietās, kas saskaņotas attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē. Citos gadījumos par ugunskura kuršanu kāpās un citās sargājamās teritorijās vainīgās personas ir sodāmās ar līdz pat 500 latu lielu naudas sodu (juridiskās personas līdz 1000 latiem).