Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Komercbankas Baltikums 2003. gada auditētā peļņa ir 307 tūkstoši latu. 2003.gada peļņu banka atstās nesadalītu, ieguldot to turpmākajā bankas attīstībā. 2002. gada peļņu 41 tūkst. LVL apmērā Komercbanka Baltikums arī atstāja nesadalītu. 2003. gadā Komercbanka Baltikums palielināja savu apmaksāto pamatkapitālu no 4.6 milj. LVL līdz 5.1 milj. LVL. Akciju jauno emisiju iegādājās bankas galvenais īpašnieks A/S Baltikums Bankas Grupa, kam tagad pieder 99.99 % akciju. 2003. gada beigās Komercbankas Baltikums pašu kapitāls un rezerves sasniedza 5.465 milj. LVL (pieaugums par17 %). 2003. gadā Komercbankas Baltikums aktīvi ir palielinājušies no 18.162 milj. LVL līdz 30.576 milj. LVL (pieaugums par 68 %). Uz 2003.gadam beigām Komercbanka Baltikums depozītos bija piesaistījusi 12.291 milj. LVL. Viena gada laikā banka ir palielinājusi depozītnoguldījumus 2.2 reizes (pieaugums par 122%). Uz 2003. gada beigām Komercbankas Baltikums kredītportfelis sasniedza 14.911 milj. LVL. Tas ir par 55 % vairāk nekā 2003. gada sākumā. Kā nozīmīgs notikums 2003. gadā ir atzīmējams fakts, ka Komercbanka Baltikums kļuva par investīciju kompānijas Baltikums Asset Management un līzinga kompānijas Baltikums Līzings īpašnieci. Tāpat 2003.gadā Komercbanka Baltikums uzsāka sadarbību ar Baltikums Asset Management un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru valsts fondētās pensiju sistēmas jomā (2.pensiju līmenis). Komercbanka Baltikums orientējamas uz vidēja lieluma juridisko personu un aktīvu fizisko personu kvalitatīvu apkalpošanu, sevišķu uzmanību pievēršot starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu biznesa finansēšanai, klientu naudas līdzekļu individuālai pārvaldei un integrēto finanšu produktu, kas ietver visu Baltikums grupas uzņēmumu pakalpojumus, piedāvāšanai. 2004. gadā Banka turpinās uzlabot un paplašināt sniegto produktu klāstu un pilnveidot klientiem piedāvāto servisu. Tā iecerējusi tālāk attīstīt klientu naudas līdzekļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus, lai spētu pilnībā apmierināt jebkuras klienta vēlmes efektīvā klientu īpašuma pārvaldīšanā. 2004. gadā Komercbankas Baltikums budžets paredz visu galveno rādītāju (aktīvi, kredīti, depozīti) palielināšanos ne mazāk kā par 50% gada laikā. 2004.gadā Komercbanka Baltikums plāno nopelnīt vairāk nekā 600 tūkstošus LVL, palielinot peļņu divas reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus - pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē - 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju - finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus – pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē – 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju – finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

Atbilstoši apkopotajiem datiem par 2007.gadu, apdrošināšanas brokeru nozarē Latvijā pagājušajā gadā noticis lēcienveidīgs nedzīvības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums vairāk kā par 84 %, salīdzinot ar 2006.gadu, informē Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA).

Kopumā apdrošināšanas brokeri nedzīvības apdrošināšanā 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 77 miljonu latu apmērā. Dzīvības apdrošināšanā, kur bija noteikta cita apdrošināšanas prēmiju uzskaites kārtība kā nedzīvības apdrošināšanā, apdrošināšanas brokeri 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 9 miljonu latu apmērā, bet pārapdrošināšanā vēl 4,6 miljonu latu apmērā. Tādējādi kopējais uzskaitītais apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2007.gadā sasniedz 91 miljonu latu.

Nedzīvības apdrošināšanā nozīmīgs apdrošināšanas prēmiju pieaugums ir vērojams visos apdrošināšanas veidos. Lielā mērā apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu pagājušajā gadā ir ietekmējusi apdrošinātāju īstenotā apdrošināšanas prēmiju palielināšana. Taču visvairāk nozares kopējo rādītāju izaugsmi sekmēja apdrošināšanas brokeru sabiedrību skaita pieaugums, kas 2007.gadā bija visai nozīmīgs – gada laikā darbību uzsāka vairāk kā 20 jaunas apdrošināšanas brokeru sabiedrības.

Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna ienesīgums no 2003. gada sākuma ir bijis 5.54 %, bet Baltikums Universālā ieguldījumu plāna ienesīgums bija 4.05 % gadā. Baltikums Konservatīvais ieguldījumu plāns veiksmīgi noslēdza 2003. gadu: ceturtajā ceturksnī plāna aktīvi pieauguši par 73 % un piesardzīgas ieguldījumu politikas realizācijas rezultātā plāna ienesīgums no darbības sākuma sasniedza 5.54 %. 2003. gada 4. ceturksnī plāna sasniegtie rezultāti pamatā atbilst nozares vidējiem rādītājiem un finansu tirgus vispārējām attīstības tendencēm šajā laika periodā. Vidējais ienesīgums visiem konservatīvā tipa plāniem bija 3.08 % (gada %), bet Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna 2003. gada 4. ceturkšņa ienesīgums bija 3.18 % (gada %), bet plāna ienesīgums no gada sākuma bija 5.54 % (gada %). Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna ieguldījumu portfeļa struktūra uz 31.12.2003.: LR obligācijas (63 %), komercsabiedrību parāda vērtspapīri (15 %), termiņnoguldījumi (15 %), nauda (7 %). Baltikums Universālais ieguldījumu plāns 4. ceturksnī plāna aktīvi pieauga par 36 % un veiksmīgas ieguldījumu politikas realizācijas rezultātā decembra ienesīgums plānam bija 15.8 % (gada%). Plāna 2003. gada 4. ceturkšņa sasniegtie rezultāti pamatā atbilst nozares vidējiem rādītājiem un vispārējām finansu tirgus attīstības tendencēm šajā laika periodā. Vidējais ienesīgums visiem aktīvās investīciju politikas Valsts fondēto pensiju shēmas plāniem bija 5.13 % (gada %), bet Baltikums Universālā ieguldījumu plānam — 5.51 % (gada %), savukārt plāna ienesīgums no darbības sākuma bija 4.05 % (gada %). Baltikums Universālā ieguldījumu plāna ieguldījumu portfeļa struktūra uz 31.12.2003.: LR obligācijas (57 %), komercsabiedrību parāda vērtspapīri (12 %), komercsabiedrību kapitāla vērtspapīri termiņnoguldījumi (17 %), nauda (6 %). Ralfs Drēska, Baltikums Asset Management (planu pārvaldītājs) valdes priekšsēdētājs: «Baltikums Asset Managenent 2004. gadā plāno saglabāt esošo ieguldījumu portfeļa struktūru, bet ņemot vērā aktuālos notikumus finanšu tirgos, var tikt samazināts kāda ieguldījuma īpatsvars portfelī. Prognozējot plāna iespējamo ienesīgumu, balstamies uz finanšu tirgus attīstības prognozēm 2004. gadam: plāna ienesīgums iespējams saglabāsies 2003. gada līmenī vai būs nedaudz augstāks, jo tikai šogad tika uzsākta plāna darbība, zināmu laiku tika uzkrāti finanšu līdzekļi, lai pēc iespējas veiksmīgāk varētu izveidot plāna ieguldījumu portfeli. Šogad plānots ieguldījumu portfelī palielināt noguldījumu un komercsabiedrību parāda vērtspapīru īpatsvaru Konservatīvajam plānam.»

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL, liecina Rīgas Fondu biržā ievietotā informācija.

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupaakcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupas akcionāri vēlas pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa, liecina AS Akciju komercbankas Baltikums sniegtā informācija Rīgas Fonda biržai.

Līdzekļi, kas tiks iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tiks novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā.

Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa.

Vērtējot apdrošināšanas uzņēmuma Vienna Insurance Group ieceri iegādāties apdrošināšanas AS Baltikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi informāciju no Austrijas uzrauga par Vienna Insurance Group, lai pārliecinātos par uzņēmuma brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību.

Pēc tam FKTK varēs lemt par atļaujas sniegšanu Vienna Insurance Group iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā Baltikums, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Lēmums FKTK jāpieņem 60 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Paziņojumu par Vienna Insurance Group plānu iegādāties apdrošinātāju Baltikums FKTK saņēma 20.augustā.

Kā ziņots, jūlija beigās Vienna Insurance Group noslēdza līgumu par apdrošinātāja Baltikums 100% kapitāla daļu iegādi.

"Baltikums" ir nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam pašlaik ir 8% tirgus daļa. Tādējādi uzņēmums Latvijas apdrošināšanas tirgū ierindojas 6.vietā. Apdrošināšanas sabiedrībai ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā. 2014.gadā uzņēmums noslēdzis līgumus par apdrošināšanas prēmijām vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Baltikums pērn strādāja ar 743 057 eiro peļņu.

Bankas, vēloties klientam piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, rada priekšnosacījumus apdrošināšanas brokeru izstumšanai no tirgus.

Brokeri lēš, ka no tā varētu ciest klienti. Virzību varas gaiteņos sākušas banku ierosinātās izmaiņas apdrošināšanas starpniecības jumta likumā, kas paredz bankām iespēju kā aģentiem piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, neapdrošinot savu civiltiesisko atbildību.

Eiropas ekonomiskās zonas vairākās valstīs bankām ir tiesības darboties kā aģentiem, tomēr tās atzīst, ka vairumā gadījumu banka kā aģents pārstāv tikai to apdrošinātāju, kurš ir banku meitas uzņēmums (Francija, Somija, Vācija), bet situācija, kad bankas izplata vairāku apdrošinātāju produktus, nav bieži sastopama, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Dažās valstīs ir nosacījums, ka jāsaņem piekrišana no visiem iesaistītajiem apdrošinātājiem par to, ka banka izplatīs arī citu apdrošinātāju produktus (Luksemburga). Polijā noteikts, ka pretējā gadījumā bankai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ungārijā noteikts, ka bankas ir tiesīgas izplatīt tikai savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, ja tie kalpo kā papildinājums banku pamatdarbībai (īpašuma apdrošināšana nav uzskatāma par tādu).

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Riska apdrošināšanas kompānija apdrošināšanas a/s Baltikums palielināja pamatkapitālu no 2 000 000 LVL līdz 2 100 000 LVL, Db informēja kompānijā. Jauno akciju emisiju ar nominālo vērtību 100 000 LVL iegādājās un apmaksāja Latvijas apdrošināšanas grupa a/s Baltikums Apdrošināšanas Grupa. Līdzekļi, kuri tika iegūti no jaunās emisijas, tiks novirzīti kompānijas attīstībai. Baltikums Apdrošināšanas Grupā ietilpst Latvijas apdrošināšanas kompānijas Baltikums un apdrošināšanas a/s Baltikums Dzīvība, pensiju fonds Atklātais pensiju fonds Baltikums, Lietuvas kompānija UADB Baltikums Draudimas. Tatjana Gaivoronska AS Akciju Komercbanka Baltikums Produktu attīstības un mārketinga pārvaldes vadītāja Tālrunis 7031343 Mob. +371 9253515 e-pasts: [email protected]

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Baltikums Apdrošināšanas Grupa caur savu meitas uzņēmumu – apdrošināšanas kompāniju Baltikums — sāk piedāvāt savus pakalpojumus klientiem Lietuvā un Igaunijā, Db informēja kompānijā. Apdrošināšanas kompānija Baltikums (risku apdrošināšana) ir saņēmusi atļauju pēc brīvās konkurences principiem, neatverot filiāli, piedāvāt savus pakalpojumus Lietuvā un Igaunijā. AAS Baltikums un AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa dibinātājs un Valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Peškovs:« Lietuvā 7 gadus veiksmīgi strādā radniecīgā kompānija Baltikums Draudimas, bet Igaunijas apdrošināšanas tirgē mēs ienākam pirmo reizi. Rezultātā Baltikums Apdrošināšanas Grupa, papildu banku biznesam, kam ir savas pārstāvniecības visās Baltijas valstīs, kļūst par īstu pan-Baltijas zīmolu, kas jau no paša sākuma tika ielikts tā attīstības koncepcijā, nosaukumā un logo. Klientiem visā Baltijas valstu teritorijā tiks piedāvāti vienoti tarifi, apdrošināšanas un apkalpošanas noteikumi.” Lai piedāvātu savus pakalpojumus jaunajos tirgos, Baltikums plāno attīstīt polišu elektronisko pārdošanu, tiešo pārdošanu uz vienotas integrētas pārdošanas un apkalpošanas sistēmas bāzes, izveidot aģentu tīklus, kā arī piesaistīt sadarbībai finanšu un nefinanšu partnerus un starpniekus.

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

Baltikums Bank valde ir apstiprinājusi lēmumu likvidēt investīciju pārvaldības uzņēmumu Baltikums Asset Management (BAM), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tas ir saistīts ar investīciju biznesa restrukturizāciju un kopējo holdinga izdevumu samazināšanu.

Uzņēmumu 2006. gada jūlijā nodibināja Baltikums Bank, kas bija vienīgā akciju turētāja. Iesniegums aktīvu pārvaldības licences anulēšanai tika nosūtīts Finanšu tirgus un kapitāla komisijai. BAM likvidācijas process ilgs sešus mēnešus likumā noteiktajā kārtībā.

Kā skaidro Baltikums Bank pārstāvis Uldis Zandars, pēdējā gada laikā visi Baltikums Asset Management klientu aktīvi tika pārvesti Baltikums Bank trasta pārvaldīšanā.

Baltikums Bank grupā ietilpst Baltikums Bank AS, Baltikums Luxembourg S.A., BB Broker Systems SIA, Baltikums International SIA, CityCap Service SIA, Kamaly Development UAB, ZapDvina Development SIA; Rostman Ltd. un Pils Pakalpojumi SIA. Baltikums Bank grupai ir filiāle Kiprā un biroji Maskavā, Sanktpēterburgā, Almati, Kijevā, Baku un Luksemburgā.

Latvijas apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) apkopotie dati liecina, ka apdrošināšanas brokeru nozares pieaugums 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, ir bijis neprognozēti augsts – 55%, sasniedzot vairāk kā 52 miljonus latu kopējo parakstīto prēmiju apjomu, Db.lv informēja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

Apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjoms ir pieaudzis visos apdrošināšanas veidos, izņemot kredītu apdrošināšanu, kas sastāda nenozīmīgu apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju daļu. Apdrošināšanas brokeru parakstītās prēmijas veselības apdrošināšanā un dzīvības apdrošināšanā 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, ir dubultojušās un dzīvības apdrošināšanā sasniedz gandrīz 6,4 miljonus latu, bet veselības apdrošināšanā jau pārsniedz 9 miljonus latu.

Tradicionāli vislielākais apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjoms ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā (KASKO), kur parakstīto prēmiju apjoms 2006.gadā pārsniedz 18 miljonus latu un pieaugums ir 43%. Samērā lielu apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjomu sastāda arī īpašuma apdrošināšana, kas 2006.gadā sasniedz 6,5 miljonus latu un uzrāda 26% pieaugumu.

Privāto uzņēmēju aktivitāte veselības apdrošināšanas iegādē sākusi sarukt, ko nevarētu teikt par valsts iestādēm. Šogad veselības apdrošināšanā, ko Latvijā pamatā pērk valsts un privātie uzņēmumi saviem darbiniekiem, kopumā gandrīz vairs nepieaug pirkto polišu skaits, bet nelielais pieaugums gūts uz pieaugošo cenu rēķina, ko veicināja cenu kāpums veselības aprūpes iestādēs.

Vienlaikus daži apdrošinātāji secinājuši, ka veselības apdrošināšanas tirgū šobrīd lielākais patērētājs ir valsts sektors, kurā "turpina pirkt veselības apdrošināšanu", kā to darījuši līdz šim. Savukārt pieaugušo izmaksu un ekonomikas bremzēšanās dēļ daļai uzņēmumu nākas savilkt jostas un atteikties no daļas bonusu saviem darbiniekiem.

Daudzi atsakās

"Ir tendence, ka uzņēmumi kļuvuši mazāk aktīvi, nepērk apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas apjomi arī sarūk, jo ir uzņēmumi, kur sarūk darbinieku skaits. Tāpat, ja kādreiz izvēlējās plašākas veselības apdrošināšanas programmas, tad tagad izvēlas vienkāršākas, jo pakalpojums kļūst dārgāks.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Saskaņā ar pētījumu kompānijas "Data serviss" un www.eaģents.lv pētījuma rezultātiem, visvairāk klienti apmierināti ar sniegtajiem pakalpojumiem OCTA polišu jomā apdrošināšanas kompānijās Baltijas apdrošināšanas nams (36% klientu ir pilnībā apmierināti), Baltikums (29%), Balta un BTA (abām 28%).

Pētījums tiek veikts reizi divos mēnešos kopš 2006. gada jūnija, katru reizi aptaujājot 560 apdrošināšanas pakalpojuma lietotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem, noskaidrojot viņu viedokli par apdrošināšanas kompāniju atpazīstamību, apmierinātību, reputāciju, plāniem turpināt sadarbību, utt. Šādu pētījumu uzsākt mudināja projekta www.eaģents.lv realizācija.

Uzticas tirgus līderiem

"Data Serviss" valdes priekšsēdētājs Gatis Bolinskis atzīst, ka, saskaņā ar pētījumu datiem, OCTA lietotāji visvairāk uzticas tām apdrošināšanas kompānijām, kas ir tirgus līderi. Šādas kompānijas ir Balta, BTA, Ergo Latvija, Baltikums. Apdrošināšanas klientu attieksmi ietekmē arī tas, cik ilgi apdrošināšanas kompānija darbojas tirgū - jo ilgāk, jo lielāka uzticība.

Daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu, izvēloties apdrošinātāju, maz vērtē riskus, radot bažas par nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu. No risku noteikšanas, izvērtēšanas, no iespējām to samazināt ir atkarīga apdrošināšanas cena un kvalitāte, norāda apdrošināšans brokeri.

Lai to veiktu, valsts un pašvaldību uzņēmumos un iestādēs nepieciešams zinošs cilvēks vai jāpraktizē risku novērtēšanas pakalpojumu piesaistīšana no malas. Pretējā gadījumā konkursos var uzķerties uz apdrošinātāju piedāvātajām lētām cenām, bet vienlaikus nenosegt vajadzīgos riskus, tā neefektīvi šķērdējot valsts naudu. Turklāt var rasties lieki zaudējumi, ja kaut kas notiks, bet apdrošinātājs zaudējumus nesegs.

Latvijā nav prakses sludināt valsts un pašvaldību konkursus apdrošināšanas brokeriem, bet tikai apdrošinātājiem, atzina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss. "Brokeri par katru cenu grib piedalīties konkursos, jo tas ir bizness. Tomēr, cik es varu secināt no sarunām, daudzas apdrošināšanas kompānijas nav sajūsmā par brokeriem," viņš atzina. "Pērkot veselības apdrošināšanu, mums pat prātā nav ienācis izmantot apdrošināšanas brokerus, jo par to papildus jāmaksā, tādējādi tērējam valsts budžeta līdzekļus" teica IUB vadītājs. Jautāts, vai brokerim nemaksā apdrošinātājs, viņš atzina: "Tas atkarīgs no līgumiem - brokeri var saņemt gan no vieniem, gan otriem. Tāpēc arī diskusija ar apdrošināšanas kompānijām bija izvērsusies." Viņš uzskata, ka konkurss tieši apdrošināšanas kompānijām ir racionālāk nekā konkurss apdrošināšanas brokerim, kurš sameklētu apdrošinātāju. "Tad iespējams salīdzināt vairāk piedāvājumus, bet brokeris varētu piedāvāt ko vienu. Tāpat nav izslēgts, ka apdrošināšanas brokeris lobē kādu no apdrošināšanas kompānijām," tā IUB vadītājs.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA savos jaunajos transportlīdzekļu KASKO apdrošināšanas noteikumos ir ietvērusi līdz šim nebijušu nosacījumu, informēja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

"Minētais BTA jauno KASKO noteikumu 8.12.punkts attiecas tikai uz apdrošināšanas līgumiem, kuru apdrošināšanas prēmijas tiek maksātas latos, kas Latvijas Republikā ir parasta prakse, un tā tiek maksāta pa daļām, kas, ņemot vērā straujo KASKO cenu pieaugumu, varētu būt pieprasīts nosacījums. Tādēļ var secināt, ka norādītais nosacījums attieksies uz lielu daļu BTA noslēdzamo KASKO polišu. Nesaprotams varētu šķist fakts, ka klientiem, kuri apdrošināšanas prēmiju maksā latos un apdrošināšanas atlīdzību saņems latos, nezin kādēļ jāpiemaksā BTA par lata kursa svārstībām pret eiro. Kāpēc ne pret dolāru, vai jēnu?

2007. gada janvāra sākumā AS “Akciju komercbanka “Baltikums”” plāno palielināt sava meitas uzņēmuma IPAS „Baltikums Asset Management” pamatkapitālu par 1,4 miljoni LVL.

Līdzekļi, kas tiks iegūti IPAS „Baltikums Asset Management” pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tiks novirzīti AS „Baltikums Apdrošināšanas Grupa” akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā.

Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS „Baltikums Apdrošināšanas Grupa” un AS „Baltikums Bankas Grupa” akcionāru vēlmei pārstrukturizēt „Baltikums” holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS „Baltikums Bankas Grupa”. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

Valdes priekšsēdētājs

Aldis Reims