Pēdējo trīs gadu laikā strauji audzis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā, apliecinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju spēju aizņemties līdzekļus savu vajadzību apmierināšanai un arī banku gatavību izsniegt aizdevumus. Vienlaikus kreditēšanas indekss uzrāda arī iedzīvotāju piesardzību - privātpersonu segmentā spēja aizņemties līdzekļus kopumā ir augstāka nekā vēlme to darīt.

«Latvijas iedzīvotāju materiālā situācija kopumā uzlabojas, līdz ar to banku gatavība izsniegt aizdevumus aizvien pieaug. Banku spēja un vēlme kreditēt ir augsta. Izsniegto kredītu apjoms, galvenokārt, ir saistīts ar klientu vēlmi un spēju aizņemties. Ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 22% apmērā no IKP, tas joprojām negatīvi ietekmē klientu spēju aizņemties, tādejādi kavējot straujāku izaugsmi, īpaši privātpersonu segmentā,» komentē Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja. Viņa arī piebilst, ka lai arī lēnāk, pieaug vēlme aizņemties, un var prognozēt kreditēšanas aktivitātes pieaugumu. Piemēram, aizvien vairāk iedzīvotāju izskata iespēju iegādāties vai būvēt savu mājokli, ko pozitīvi ietekmē arī valsts atbalsta programmas, kas jau darbojas.

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

Diskusija par kreditēšanas veicināšanu, kura aizsākās kā Latvijā strādājošu komercbanku kritika par it kā pārāk lielo atturību aizdevumu izsniegšanā, pēdējo nedēļu laikā kļuvusi krietni konstruktīvāka, iesaistītajām pusēm meklējot kopīgas iespējas, kā problēmu risināt, nevis padziļināt.

Bankas var (un dažkārt – vajag) kritizēt, – piemēram, par to, ka dažas no tām vēsturiski bijušas pārlieku atvērtas šaubīgam kapitālam un uzņēmumiem. Vienlaikus - par racionālu, izsvērtu kredītpolitiku bankas kaunināt nav nekāda pamata. Bankas grib kreditēt un darīs to tik intensīvi, cik to ļauj aizņēmēju spēja un vēlme aizņemties. Papildus jāņem vērā arī visai stingrais regulējums finanšu nozarei, kas gadiem žņaudza kreditēšanu, pamatīgi birokratizējot finanšu nozari. Attīstoties ekonomikai un perspektīvām biznesa nozarēm Latvijā, ekonomikas politikas veidotāji kopā ar bankām gatavojas nākamajām kreditēšanas attīstības posmam. Par būtisku nosacījumu tajā kļūs uzņēmēju ambīcijas augt un spēja aizņemties.

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Janvāra sākumā tika paziņots, ka Baltkrievijā tiks ierobežota pieeja ārzemju tīmekļa vietnēm, taču janvāra vidū publicētajā aģentūras Gemius pētījumā atklājās, ka šis aizliegums lielāko daļu baltkrievu neskars – vairums Baltkrievijas interneta apmeklētāju nav ieinteresēti neatkarīgo informatīvo portālu un varai oponējošo mājas lapu satura lasīšanā, vēsta belarusdigest.com.

Tādējādi izrādās, ka, neņemot vērā demokārtijas ierobežošanu, Baltkrievijas iedzīvotājus arī līdz šim nav interesējusi politika un mājas lapas ar pret vadošo varu vērstu saturu.

Jau vēstīts, ka likums, kas Baltkrievijā stājās spēkā janvāra sākumā nosaka, ka ikvienam, kas pārdod preces vai pakalpojumus Baltkrievijas iedzīvotājiem, jāizmanto domēns .by, savukārt interneta kafejnīcām jāziņo par lietotājiem, kas apmeklēs ārvalstīs reģistrētas vietnes. Par likuma pārkāpumu paredzēts naudas sods līdz vienam miljonam Baltkrievijas rubļu (120 ASV dolāru).

Gemius pētījums liecina, ka Baltkrievijas interneta lietotāji novembrī, vēl pirms interneta brīvību ierobežojošā likuma stāšanās spēkā, visvairāk apmeklējuši dažādus interneta veikalus, e-pasta pakalpojumu sniedzēju, sociālo tīklu un mūzikas portālu, un tikai viena vietne varētu saturēt politiska rakstura lasāmvielu – blogošanas vietne livejournal_by.

Baltkrievijas piena pārstrādātāji vēlas iepirkt pienu Latvijā un Lietuvā, piedāvājot maksāt par 20-30% vairāk nekā vietējie pienrūpnieki.

Baltkrievi gatavi maksāt 34,8 eiro centus jeb aptuveni 24 santīmus kilogramā, kas ir viena no augstākajām iepirkuma cenām Eiropā, vēsta Veršlo Žinios, atsaucoties uz Lietuvas lauksaimniecības kooperatīva Pieno gele vadītāju Andreju Stanciku.

Lauksaimnieki Lietuvā gan nevarot izlemt, vai pārdot viņiem savu produkciju, jo baltkrievi atteikušies par pienu veikt priekšapmaksu. Lietuvas lauksaimniecības kompānijas Agrokoncernas prezidents Ramūns Karbauskis norādījis, ka pašlaik vienīgais šķērslis tirdzniecībā ar Baltkrieviju ir maksājumi.

Ja baltkrievi garantēs, ka maksājumu problēmu nebūs, viņu piedāvājums būs interesants, teicis Karbauskis. Baltkrievijā izveidojies piena deficīts, jo vietējiem ražotājiem izdevies atrast labus noieta tirgus Krievijā. Baltkrievijas pienrūpnieki paziņojuši, ka vēlas ieiet Eiropas Savienības valstu tirgos, tāpēc viņiem esot nepieciešams labas kvalitātes piens.

Baltkrievijas iedzīvotāji nacionālās valūtas devalvācijas dēļ divu dienu laikā ir izpirkuši praktiski visas importa preces veikalos, ziņo newsru.com.

Par rubļa devalvāciju Baltkrievijā tika paziņots 1. janvārī. Veikalos, kuros netika pārvērtētas preces un tajos, kuri vispār bija atvērti, iedzīvotāji drūzmējušies ap importa ledusskapjiem, veļas mašīnām un citām saimniecības precēm.

«Vakar un aizvakar šeit bija liels cilvēku pieplūdums! Dienas laikā tika izpārdoti aptuveni 50 ledusskapji. Vidēji pērkot vienu ledusskapi, cilvēki varēja ietaupīt apmēram 200 dolārus,» teicis viens no Minskas universālveikala pārdevējiem. Pēc viņa teiktā, cilvēki pirkuši visu – elektriskās tējkannas, plītis, putekļusūcējus, gludekļus utt. Pircēji bijuši visās veikala nodaļās.

Latvijas iedzīvotāji arvien vienkāršāk pārvar psiholoģisko barjeru par aizņēmumu izdarīšanu un situācijās, kad pietrūkst naudas līdzekļu līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem, arvien vieglāk dodas uz kredītiestādi pēc aizņēmuma, liecina pēc AS Baltijas izaugsmes Grupa (BIG) pasūtījuma veiktā pētījuma dati un ekspertu aptaujas rezultāti.

Pēc BIG iniciatīvas veiktajā aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir saskārusies ar situāciju, kad pietrūkst naudas līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem. Aptaujājot 1012 Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, socioloģisko pētījumu firma Latvijas Fakti uzzinājusi, ka tikai piektā daļa cilvēku šādās situācijās cenšas iztikt bez naudas aizņemšanās.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks novērojis, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kredītiem ir visumā pozitīva, aizdomīgums ir mazinājies. „Ja pirms dažiem gadiem cilvēki vērtēja ņemt vai neņemt kredītu, tad tagad tā ir ikdienas sastāvdaļa, it sevišķi attieksmē pret patēriņa kredītiem,” saka Klāvs Sedlenieks.

Valdība lēmusi nodrošināties ar ārvalstu institūciju atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai. Eksperti lēš, ka Latvijai var nākties aizņemties vismaz miljardu eiro. "Latvijas finansiālās situācijas stabilizācijas vārdā esam pilnvarojuši finanšu ministru Ati Slakteri oficiāli sākt sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem," pēc valdības slēgtās sēdes ar oficiālu paziņojumu nāca klajā Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Taču ne viņš, ne A. Slakteris patlaban nebija gatavi nosaukt summu, ko Latvija gatavojas situācijas stabilizācijai aizņemties, jo tā būšot atkarīga no sarunu gaitas un tā, kā starptautiskās organizācijas izvērtēs Latvijas situāciju. "Es negribu būt tā bada dzeguze, kas tagad nosauc konkrētu ciparu, jo pat lieli eksperti šīs palīdzības summu min tik plašās robežās, ka tās nav vērts nosaukt," norādīja finanšu ministrs. Abi valsts pārstāvji gan uzsver, ka pagaidām nekādas akūtas nepieciešamības pēc palīdzības neesot, tas esot vien draudzīgs SVF jau pirms vairākiem mēnešiem izteikts piedāvājums nākotnes stabilizācijas vārdā, jo Latvija nav atrauta no globālās finanšu krīzes. A. Slakteris atzīst, ka par palīdzību ar starptautiskajām institūcijām ir gatavs runāt "līdz laimīgai uzvarai".

Vācija samazinātu nodokļu ieņēmumu dēļ spiesta veikt lielāko aizņēmumu savā pastāvēšanas vēsturē, raksta Handelsblatt.

Līdz 2013. gadam Vācijas valsts un pašvaldības iecerējušas aizņemties 507 miljardus eiro. Šī aizņēmuma rezultātā valsts deficīts varētu sasniegt 2 triljonus eiro, kā sekas īpaši smagi varētu izjust 1980. — 2000. gadam dzimusī paaudze. Līdz šim lielāko Vācijas aizņēmumu vēl nākamnedēļ jāapstiprina Finanšu plānošanas padomei.

Pirms nedēļas Vācijas valdība jau lēma par labu līdz šim lielākā deficīta budžetam Vācijas vēsturē, paredzot 2010. gadā valsts parāda pieaugumu 86 miljardu eiro apjomā. Līdz ar to nākamgad Vācijas budžeta deficīts varētu sasniegt 4%, pārsniedzot Eiropas Savienības limitu 3% budžeta deficīta no IKP ietvaros par 1%, uzskata Vācijas Finanšu ministrs Pērs Šteinbriks. Atgriezties 3% robežās Vācijai varētu, viņaprāt, izdoties tikai ap 2013. vai 2014. gadu.

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Gadījumā, ja starptautiskās institūcijas atteiks aizdevumu Latvijai, mums nav alternatīva turpmākās attīstības plāna. To intervijā Db atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičev­skis. Tomēr joprojām netiek sniegtas atbildes ne par to, cik īsti naudas Latvija grib aizņemties, ne arī to, cik ilgā laikā tā būs jāatdod.

Ir skaidrs, ka Latvijas valdība vēlas aizņemties vairākus miljardus eiro no SVF un citiem starptautiskajiem tirgiem. Par cik lielām summām īsti ir runa?

Esam izdarījuši pirmo darbu, uzņēmēju valodā to sauc par biznesa plānu. Esam to sagatavojuši un par to vienojušies. Naudas devēji pieņem lēmumu par to, cik liela ir šā plāna vērtība, un tikai tad, kad viņi būs pieņēmuši lēmumus par iespējamā atbalsta apjomiem un savstarpējām sakarībām starp naudas iespējamo aizdevēju listi, mēs varēsim par to runāt. Mēs esam pilnībā atvērti, ļoti labi zinām, kādas ir mūsu vajadzības, kuras no tām ir primārās, kuras - sekundārās.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam, par Lietuvas koncerna Sanitas piederošo Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma samaksāja 45,5 milj. litu jeb 9,3 milj. Ls.

Tā liecina Sanitas pirmā pusgada finanšu pārskats, kas ir iesniegts Nasdaqomxbaltic.

DB jau rakstīja, ka Liplats 2000 no koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma. Tiesa, līdz šim abas puses neatklāja darījuma summu.

Zināms, ka 2005. gada pavasarī par slovāku rūpnīcas akcijām lietuvieši samaksāja 12,7 milj. eiro jeb 43,85 milj. litu (pēc šā brīža kursa 8,9 milj. Ls).

Gan Liplats 2000 īpašumā nonākusī HBM Pharma (iepriekšējais nosaukums Hoechst—Biotika), gan Sanitas ražotnes Lietuvā un Polijā ražo preparātu Mildronāts pēc Latvijas farmācijas koncerna Grindeks pasūtījuma.

Pagājušajā nedēļā Kirovs Lipmans reģistrējis komercķīlu 15,7 miljonu latu apmērā, liecina Komercķīlu reģistra informācija. Kā parādnieks savukārt norādīts AB.LV Private Equity Fund 2010, savukārt ķīlas ņēmējs ir Aizkraukles banka.

«Bizness nevar bez kredītiem vai ķīlām strādāt un man nebūtu jāattaisnojas, kāpēc es šo ķīlu esmu ņēmis. Nesaprotu tādus cilvēkus, kas baidās ņemt kredītu vai ķīlu, jo tas ir saistīts ar biznesa attīstību. Es pats nekad neesmu baidījies tos ņemt un man šajā ziņā ir liela pieredze. Es droši saku, ka man šajā ziņa nav problēmas un droši varu arī teikt, ka esmu viens no labākajiem banku klientiem. Varēsim redzēt, ka pēc dažiem mēnešiem šī ķīla jau vairs nebūs,» tā pats Kirovs Lipmans.

DB jau rakstīja, ka kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam vasarā no koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma.

Kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder pazīstamajam latviešu uzņēmējam Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam, no Lietuvas koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma.

Ražotne Martinas pilsētā, kas šobrīd tiek noslogota tikai par 50%, gadā var saražot 60 milj. ampulu un 450 milj. tablešu, vēsta laikraksts Bizness&Baltija. Uzņēmuma tirdzniecības, mārketinga un medikamentu reģistrācijas departamenti Slovākijā un Čehijā arī turpmāk piederēs lietuviešu koncernam Sanitas.

Darījuma summu ne K. Lipmans, ne arī lietuvieši neatklāj. Zināms, ka 2005. gada pavasarī par slovāku rūpnīcas akcijām lietuvieši samaksāja 12,7 milj. eiro (43,85 milj. litu). Pērn HBM Pharma ienākumi veidoja 14,2 milj. eiro, kas ir par 3,4% mazāk nekā 2008. gadā.

Ķīniešu finansēto dzelzceļa elektrifikāciju Lietuvas virzienā grib pabeigt 2017. gadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamagad, pieliekot punktu 2015.gada rudenī iesāktajai elektrifikācijai Baltkrievijas dzelzceļa (BDz) posmā Maladzječna‒Gudogaja‒valsts robeža Lietuvas virzienā, būs elektrificēts 21% valsts dzelzceļa līniju, vēsta kaimiņvalsts mediji. Gan baltkrievi, gan naudas aizdevēji ķīnieši elektrifikācijas projektus uzlūko kā Baltkrievijas tranzīta koridora konkurētspējas palielinātāju un būtisku ieguldījumu Zīda ceļa attīstībā.

Kravu pārvadājumu pašizmaksa elektrificētajās līnijās salīdzinājumā ar tām, kur tiek izmantotas dīzeļlokomotīves, ir teju par 20% zemāka, norādījis BDz vadītājs Vladimirs Morozovs. Saskaņā ar speciālistu aplēsēm par 19% varēs pieaugt kravas vilcienu svars un par 24% ‒ kravas un pasažieru vilcienu kustības ātrums.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Pieaugot mājokļu iegādes kreditēšanas aktivitātei, izgaismojās liela to iedzīvotāju interese, kuri nevar deklarēt savus ienākumus. Tā intervijā DB.lv atzina SEB bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Ieva Tetere, kura bankā ir atbildīga par privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Kā raksturotu šobrīd situāciju mājokļu kreditēšanas jomā?

Jāsāk ar to, ka iepriekšējos divos gados aktivitāte bija ļoti zema, tirgus bijis ļoti kluss. Šobrīd mājsaimniecības ir daudz piesardzīgākas, tās nav gatavas uzņemties jaunas saistības.

Zemā aktivitāte domāts tuvu nulle?

Droši vien, ka tuvu nullei, jo jaunu pirkšanas darījumu nebija. Sākot no pagājušā gada otrās puses, pēdējā ceturkšņa, tirgus sācis kustēties, darījumi ir.

Kāds tam bija iemesls?

Mājoklis ģimenei vienmēr bijis vajadzīgs, mājsaimniecība var gaidīt gadu, divus, bet ir lūzuma posms, kad ģimenes, kurām ir ienākumi, saprot, ka ir laiks iegādāties mājokli. Arī cenas ir kritušās gana zemu. Šogad martā Zemes grāmatā bija reģistrētai 460 darījumi par īpašumu maiņu, tātad var teikt, ka tik daudz bijuši darījumi.

Vairākas bankas Igaunijā ir saniknotas uz tā saucamo «sms kredītu» izsniedzējiem, norādot, ka to piešķiršana ir ne vien neētiska, bet arī dzen cilvēkus lielākos parādos, vēsta Igaunijas mediji. Arī Latvijas Swedbank pārstāvis Db.lv norādīja – sms kredītu aizņemšanās process netiek kontrolēts, un varētu būt daudz tādu cilvēku, kas izveidojuši «aizņēmumu piramīdu».

«Nereti naudas aizņemšanās, izmantojot tā saucamos «ātros» un «sms kredītus», naudas summa tiek izmantota citu parādu segšanai, kas nebūtu akceptējamas, jo šādas darbības var «iedzīt» cilvēku tādā kā parādu apburtajā lokā – aizņemoties vēl un vēl cilvēka parāda apjoms nevis samazinās, bet kļūst pārmērīgi liels,» norāda arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

«Katram cilvēkam ir savi iemesli, kāpēc ir vajadzība aizņemties, izmantojot «ātros kredītus», tādēļ nebūtu korekti izteikt kādu kopīgu vērtējumu par šādu aizņemšanos vai biznesu, taču jāatzīst, ka šī joma Latvijā līdz šim ir bijusi salīdzinoši vāji uzraudzīta, un tās patiesā ietekme uz Latvijas ģimeņu makiem ir visai nezināma,» Db.lv skaidroja Dzintars Kalniņš, Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs. Viņš norādīja, ka nav īsti zināms, cik daudz ir cilvēku, kas aizņēmušies tikai vienreiz, bet cik daudz ir tādu, kas jau izveidojuši «aizņēmumu piramīdu».

Zviedrijas un Dānijas centrālās bankas nolēmušas noslēgt ar Latvijas Banku mijmaiņas darījuma līgumu, kura ietvaros Latvijas centrālā banka var aizņemties līdz 500 miljoniem eiro apmaiņā pret Latvijas latiem, liecina informācija Latvijas Bankas mājas lapā.

Tajā teikts, ka mijmaiņas darījuma līgumi piešķir Latvijas Bankai tiesības aizņemties eiro pret Latvijas latiem, ja tas būtu nepieciešams un kad šāda vajadzība rastos. Mijmaiņas darījums apjomā līdz 500 miljoniem eiro, ko piešķīrušas Zviedrijas centrālā banka (Sveriges Riksbank) un Dānijas centrālā banka (Danmarks Nationalbank), nodrošina īstermiņa finansējumu, lai palīdzētu saglabāt makroekonomisko un finanšu stabilitāti Latvijā. Riksbank līgums paredz aizdevuma summu līdz pat 375 miljoniem eiro, Nationalbank - līdz pat 125 miljoniem eiro.

Latvijas parlaments izšķīries veikt virkni pasākumu, lai risinātu ekonomiskās problēmas, ar ko valstij jāsaskaras. Šie pasākumi reizē ir priekšnosacījums Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansiālās palīdzības programmai, kuras projekts ir sagatavots un par kuru tuvākajā laikā lems SVF Valde. Zviedrijas un Dānijas centrālo banku sniegtie pārejas kredīti (bridging loans) atbalstīs finanšu stabilitāti Latvijā, kamēr tiks pieņemts lēmums par SVF programmu Latvijai.