Pēdējo trīs gadu laikā komercbankas uzņēmumiem izsniegušas kredītus 2,7 miljardu eiro apmērā, no tiem 155 miljoni izsniegti 2015. gada 1. ceturksnī, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas eksperti.

Kopējais uzņēmumu kredītportfelis bankās ir 6,4 miljoni eiro. Latvijā kopējais kreditēšanas apmērs no IKP joprojām viens no zemākajiem Eiropā – saistības ir mazākas par 100%, kamēr attīstītajās valstīs tas ir 350%, bet attīstības valstīs tuvojas 200%. Tajā pašā laikā LKA norāda, ka bankas ir gatavībā kreditēt veselīgus Latvijas uzņēmumus, tomēr lielākais šķērslis kredīta iegūšanai ir ēnu ekonomika.

Pozitīva ziņa ir ievērojamais investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā. Tajā ieguldīti 12,7% komercbanku kredītportfeļa. Nozares izaugsmi nodrošinājis eksports, pie kā veicināšanas uzņēmumi ir aktīvi un mērķtiecīgi strādājuši pēdējos 4-5 gadus.

Bankas ir gatavas kreditēt veselīgus uzņēmumus. Banku vidū pastāv sīva konkurence par vadošo un stabilo Latvijas Top 50 vai Top 100 uzņēmumu kreditēšanu. Taču šo uzņēmumu vidū ir salīdzinoši pasīvs pieprasījums pēc jaunām investīcijām – svarīgākas ir rūpes par pieprasījumu, kvalificētu darbinieku piesaistīšanu, ģeopolitiskajiem riskiem un citiem faktoriem. Lielajiem uzņēmumiem ir salīdzinoši labāki kreditēšanas nosacījumi nekā Skandināvijā.

Kredīta saņemšanu visbūtiskāk kavē ēnu ekonomika – uzņēmumu neuzrādītās peļņas apjoms 2013. gadā bija lielākais visās Baltijas valstīs jeb 10% no IKP. Tāpat izaugsmi kavē nepilnīga struktūrfondu izmantošana un nepietiekami uzkrāts pašu kapitāls. Piemēram, Latvijas kaimiņvalstis ir soli priekšā struktūrfondu apgūšanā – Lietuvas ekonomikā tiks iepludināti 700 miljoni eiro energoefektivitātes uzlabošanai, kas būs pozitīvs grūdiens ekonomikai. To apgūšana radīs jaunas darbavietas un mazinās energoatkarību un iedzīvotājiem nodrošinās mazākus komunālos rēķinus.

Investīciju piesaisti kavē arī uzņēmumu zināšanu trūkums par finansējuma iegūšanu – ne vienmēr atbilstošākais risinājums ir komercbanku kredīti. Tie būs piemēroti uzņēmumiem stabilas izaugsmes fāzē, savukārt uzņēmumam agrīnajā izaugsmes posmā atbilstošāks būs riska kapitāla fondi. Novērojama sakarība - jo tālāk uzņēmums atrodas no Rīgas, jo tam ir mazākas zināšanas par citiem finanšu instrumentiem, tāpēc nākamajā periodā banku uzdevums būs vēl plašāk un aktīvāk skaidrot finansējuma pieejamības veidus.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra