Finanses

Bankas investīcijas Unicentrā: 4 — 5 milj. Ls

Inguna Šķepaste [email protected], 12.08.2003

Jaunākais izdevums

Šā gada nogalē iecerēts pabeigt Latvijas Unibankas administratīvo un tehnoloģisko centru Unicentrs, kura izveidē bankas plānotās investīcijas ir no 4 līdz vairāk nekā 5 milj. Ls. Unicentrs atrodas Ķekavas pagasta Valdlaučos, un uz to tiks pārcelta visa Latvijas Unibankas (Unibankas) administrācija — kopumā šobrīd 400 darbinieki. Kopējā Unicentra platība ir 9455 kvadrātmetri, un tajā bez darba vietām administrācijai būs arī norēķinu grupa, mācību centrs, apspriežu telpas, valdes sēžu zāle, relaksācijas komplekss un kafejnīca. Unibanka veic Unicentra ēkas rekonstrukciju; pati ēka ir celta 1986./1987. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem straujāks kāpums nekā izdevumiem

Rūta Cinīte, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

FM: Pirmo reizi kopš 1998. gada vispārējās valdības budžetā pērn pārpalikums

Finanšu ministrija, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nav gatavi tāpat atdot akcijas

Ieva Mārtiņa, Db, 19.12.2008

No kreisās: Danske Capital vecākais analītiķis Anti Partanens, Danske Capital direktors Kustā Aima un Firebird management LLC partneris Aians Hags

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ārvalstu investīcijas nerimst

Māris Ķirsons kopā ar O. Prikuli, I. Mārtiņu, S. Dieziņu, K. Iļjinsku, 21.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā ārvalstutiešo investīciju uzņēmumu pamatkapitālā uzkrātais apjoms pieaudzis par 15,3% jeb 262.1 milj. Ls.

To rāda SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas apkopotie dati. «Pieauguma temps ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir saglabājies 2006. g. līmenī, bet to ietekmēja tas, ka pērn arī likvidēti uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kuri nepildīja Komerclikuma prasības,» norāda SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis, ļaujot secināt, ka reālā līdzekļu ieplūšana ir bijusi straujāka nekā pērn. Viņš atgādina, ka investīciju akumulētā kapitāla pieauguma vērtības gada beigās pret iepriekšējo gadu bija 16.73% - 2006. g., 5.93% - 2005.g., 3.08% 2004. gadā. Vienlaikus līdz 23.3 % pieaudzis ārvalstu kapitāla īpatsvars Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā. Savukārt kopumā Latvija pagājušā gada 11 mēnešos ārvalstu tiešajās investīcijās saņēmusi 1,036 mljrd. Ls, kas ir par 24,3% jeb 202,3 milj. Ls vairāk nekā 2006. gada 11 mēnešos, liecina Latvijas maksājumu bilances pamatrādītāju dati, vēstī BNS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Augustā nodokļos iekasēti 406,85 miljoni

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šā gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šā gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augustā nodokļos iekasēti 406,85 miljoni latu

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šī gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID šogad iekasējis 990 miljonus

, 12.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 323,9 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada martu, ir par 80,9 milj. latu jeb 33,3 % vairāk, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada martā kopā iekasēti 150,52 milj. latu, kas ir par 34 milj. latu jeb 29,2 % vairāk nekā pagājušā gada marta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 106,1 milj. latu (+ 29,5 milj. latu jeb 38,5 % attiecībā pret 2006.gada martu), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 66,7 milj. latu (+ 16,9 milj. latu jeb 34 %), bet dabas resursu nodoklis - 0,58 milj. latu (+ 0,53 tūkst. latu).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - martā iekasēti 23,6 milj. latu, kas ir par 8,1 milj. latu jeb par 52,3 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 79,6 milj. latu (+18,05 milj. latu jeb 29,3 %).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada martā iekasēti 27,5 milj. latu (+ 3,7 milj. latu jeb 15,5 %), ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa par naftas produktiem un akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem. Benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem martā iekasēts 7,2 milj. latu apmērā, par alu 0,53 milj. latu, par naftas produktiem 18,6 milj. latu, par tabakas izstrādājumiem 0,70 milj. latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,40 milj. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID maijā iekasējis 426 miljonus

, 06.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 426,07 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada maiju, ir par 101,78 milj. latu jeb 31,4 % vairāk, liecina VID sniegtā informācija.

Valsts pamatbudžetā šī gada maijā kopā iekasēti 239,53 milj. latu, kas ir par 47,9 milj. latu jeb 25% vairāk nekā pagājušā gada maija mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 113,9 milj. latu (+ 33,8 milj. latu jeb 42,2 % attiecībā pret 2006.gada maiju), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 72,2 milj. latu (+ 20,5 milj. latu jeb 39,6%).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - maijā iekasēti 67,55 milj. latu, kas ir par 19,6 milj. latu jeb par 40,8 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 95,28 milj. latu (+19,86 milj. latu jeb 26,3 %).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada maijā iekasēti 35,8 milj. latu (+ 8,54 milj. latu jeb 31,4 %), ko ietekmēja gan akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, gan akcīzes nodokļa par naftas produktiem, gan arī akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem. Akcīzes nodoklim par tabakas izstrādājumiem kombinētā likme palielinājusies līdz 8,4 latiem par 1000 cigaretēm + 19,2% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (2006.gadā nodokļa likme bija 7,6 lati par 1000 cigaretēm + 14,8% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas). Savukārt benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem maijā iekasēts 8,33 milj. latu apmērā, par alu 1,03 milj. latu, par naftas produktiem 23,5 milj. latu, par tabakas izstrādājumiem 2,4 milj. latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,47 milj. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Unibanka atklāj savu jauno biroja ēku

Inguna Šķepaste [email protected], 29.10.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tiek oficiāli atklāta Unibankas jaunā biroja ēka Unicentrs, kura sev mājvietu radusi Ķekavas pagastā pie pašas Rīgas pilsētas robežas. 30 metrus augstā desmit stāvu biroja būvniecībā un labiekārtošanā banka ir ieguldījusi 6.7 miljonus latu. «Mūsu mērķis bija izveidot modernu biroju un tehnoloģisko centru, kurā vienuviet atrodas gan visi administrācijas darbinieki, gan arī ir izvietotas visas bankas darbībai nepieciešamās tehnoloģijas un IT sistēmas. Šāds modelis nodrošina lieliskas iespējas pilnveidot daudzus biznesa procesus, darbinieku savstarpējo sadarbību un paātrināt lēmumu pieņemšanu. Ieguvumi jau ir redzami arī mūsu biznesa rezultātos, kas deviņos mēnešos apsteiguši mūsu budžetā plānotos. Unicentrā ir izveidota ļoti piemērota un droša vide bankas svarīgāko IT sistēmu un datu centra kompleksam, kas jau tuvākajā nākotnē ļaus attīstīt plānoto bankas pakalpojumu eksportu arī ārpus Latvijas. Kā papildus priekšrocība ir jāmin mūsu atrašanās vieta — tieši blakus plānotā Dienvidu tilta trasei. Pēc tā izbūves mēs, iespējams, būsim vispieejamākā banka tiešā nozīmē,» saka Unibankas prezidents Viesturs Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Unibanka meklē nomnieku

Inguna Šķepaste [email protected], 14.10.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Unibanka (Unibanka) nolēmusi no nākamā gada marta iznomāt daļu tās īpašumā esošās ēkas Vecrīgā, Pils ielā 23, kur šobrīd atrodas bankas vadība. Šāds lēmums pieņemts, jo banka savu administrāciju plāno pārcelt uz Ķekavas pagasta Valdlaučiem — administratīvo un tehnoloģisko centru Unicentrs. Saskaņā ar iepriekš pausto informāciju, banka Unicentra rekonstrukciju plāno pabeigt līdz šā gada beigām, tajā investējot no 4 līdz 5 milj. Ls. Unibankas īpašumā vēl ir ēka Vaļņu ielā. Par šīs ēkas daļas iznomāšanu vēl tiks lemts, informē Unibankas administratīvais direktors Aleksandrs Lange. Filiāles ēkās tiks saglabātas. Unibanka pēc tās aktīvu apjoma ir otra lielākā Latvijas komercbanka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī turpinājās iepriekšējos mēnešos novērotais nodokļu ieņēmumu pieauguma tempa kāpums. Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un šāds nodokļu ieņēmumu pieaugums prognozējams arī 2017.gadā kopumā, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Nodokļu ieņēmumu plāna izpilde kopbudžetā bija 101%, nodrošinot par 74,7 milj. eiro augstākus nodokļu ieņēmumus kā plānots. Tikmēr neplānoti zemi bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (pārsvarā atmaksas no EK par īstenotājiem ES fondu projektiem), kas ietekmēja konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma samazinājumu. Vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā uzkrātais pārpalikums atbilstoši Valsts kases datiem bija 116,6 milj. eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-novembri pārpalikuma apjoms bija par 23,7 milj. eiro mazāks, informē FM. Atsevišķi novembra mēnesī, mazāku ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu ietekmē (tikai 8,6 milj. eiro), konsolidētajā kopbudžetā veidojās 145,2 milj. eiro deficīts, samazinot gada uzkrāto pārpalikumu. Pašvaldību, speciālā un atvasināto publisko personu budžeta līmenī vienpadsmit mēnešos vērojams pārpalikums, kamēr pamatbudžetā jau minēto ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu samazinājuma ietekmē veidojās 62,5 milj. eiro deficīts. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 3,13 miljardi eiro

Zane Atlāce-Bistere, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos četros mēnešos bija 3,13 miljardi eiro, bet izdevumi - 2,96 miljardi eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā veidojies 170,7 milj. eiro pārpalikums. Jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas šā gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 131,5 milj. eiro. Tas skaidrojams ar šobrīd aktīvo projektu atlašu un līgumu slēgšanas posmu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanā, kas nerada tūlītēju naudas plūsmas pieaugumu.

ES fondu projektu īstenošanas izdevumu pieaugums sagaidāms gada otrajā pusē, attiecīgi efekts no izdevumu samazinājuma šā gada sākumā zudīs. Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Turpretī nodokļu ieņēmumi tika iekasēti plānotajā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžetā ieņēmumi šogad par 465,6 miljoniem eiro vairāk nekā pērn

Rūta Lapiņa, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu palielinājās par 25,8 milj. eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Lielākā daļa no kopējā konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma veidojās valsts budžetā. Raugoties pa budžeta veidiem - valsts pamatbudžetā pārpalikums bija 76,6 milj. eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā 64,4 milj. eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, valsts budžeta pārpalikums palielinājās par 57,1 milj. eiro, ko pamatā nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi.

Pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 84,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinoties par 21,0 milj. eiro. «Jāizceļ labie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kā arī transfertu pieaugums no pamatbudžeta, tiem būtiski kāpjot ES fondu projektu īstenošanai. Vienlaikus, līdz ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, vērojams izteikts kapitālo izdevumu kāpums, kā arī atalgojuma izdevumu pieaugums pašvaldībās, tādējādi ietekmējot pārpalikuma samazinājumu pārskata periodā. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā pārskata periodā vērojams būtiskākais ieņēmumu un izdevumu palielinājums,» norāda ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Peļņas nodokļa atlaide bijis labs tramplīns uzņēmējiem; investīcijas teju 218 miljoni latu

Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Zanda Zablovska, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļņas nodokļa atlaide investīcijām ir bijis labs tramplīns konkurētspējas stiprināšanā, kuru varēs izmantot 25 uzņēmumi par ieguldītajiem 217,7 milj. Ls.

Tādi ir uzņēmēju secinājumi. Pozitīvi tiek vērtēts, ka šāda lielo investīciju atbalsta programma tiek saglabāta arī pēc 2014. gada, kaut arī vairāki uzņēmēji uzskata, ka lielo investīciju sliekšņa paaugstināšana no pašreizējiem 3 milj. līdz 7,1 milj. (10 milj. eiro) tomēr esot pārsteidzīga. Patlaban likums paredz piemērot 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. Ls) vai 15% atlaidi (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. Ls) par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. Ls. Lielākais pieteiktais investīciju projekts ir plātņu ražotājam SIA Kronospan Riga – 31,5 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Septembrī nodokļos iekasēti 385 miljoni

, 10.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk- VID) kopā nodrošinājis 384,91 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada septembri, ir par 90,92 milj. latu jeb 30,9% vairāk, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada septembrī kopā iekasēti 200,1 milj. latu, kas ir par 43,57 milj. latu jeb 27,8% vairāk nekā pagājušā gada septembra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas – 113,38 milj. latu (+30,47 milj. latu jeb 36,7% attiecībā pret 2006.gada septembri), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 71,22 milj. latu (+16,9 milj. latu jeb 31,1%). Pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms – septembrī iekasēti 28,76 milj. latu, kas ir par 9,57 milj. latu jeb par 49,9% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 112,21 milj. latu (+23,46 milj. latu jeb 26,4%). Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi – šī gada septembrī iekasēti 43,87 milj. latu (+9,84 milj. latu jeb 28,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru