Valdības lēmums samazināt iemaksu apjomu valsts fondēto pensiju shēmā 2013. gadā no plānotajiem 6% uz 4% nav labs signāls ne par pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, ne par valdības solījumu konsekventu pildīšanu, uzskata Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).
Pašlaik likums par valsts fondētajām pensijām paredz, ka valsts fondēto pensiju shēmā jeb tā saucamajā pensiju 2.līmenī nonāk 2% no cilvēka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tā kā krīzes gados šis atskaitījumu līmenis tika samazināts no 8% uz 2%, valdība bija apņēmusies 2013. gadā atgriezties pie 6% iemaksām pensiju 2.līmenī. Šādai nostājai atbalstu bija pauduši gan Latvijas aizdevēji (SVF un EK), gan Eiropas Centrālā banka, gan arī Satversmes tiesa. Tomēr tagad valdībā pieņemts lēmums 2013. gadā 2.pensiju līmenim novirzīt tikai 4%, no 2015. gada - 5% un tikai no 2016. gada - 6% no sociālajām iemaksām.
LKA izprata valdības nepieciešamību sabalansēt valsts budžeta izdevumus un ieņēmumus krīzes gados, taču tagad ekonomika ir jau atgriezusies izaugsmes ciklā. Pašlaik būtu saprotama pakāpeniska pāreja no 4% uz 6% iemaksām pensiju 2.līmenī, ja tas būtu saistīts ar straujāku darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, diemžēl valdības pieņemtie lēmumi to neatspoguļo, uzsver banku pārstāvji.
Iemaksu apjoms pensiju 2.līmenī ir nozīmīgs, jo atšķirībā no pensiju 1.līmeņa jeb valsts pensijām otrajā līmenī tiek uzkrāta reāla nauda, turklāt tā laika gaitā pelna procentus (arī procenti turpmāk pelna procentus), nodrošinot pensijas kapitāla pieaugumu un lielāku pensiju vecumdienās. Tāpat pensiju fondi var būt par vienu no būtiskākajiem tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās finansēšanas avotiem, jo tajos ir pieejama ilgtermiņa finanšu līdzekļi.
Kopumā kopš 2.pensiju līmeņa darbības sākuma tā tīrā peļņa (pēc komisijām) ir 124 miljoni latu, un šā gada pirmajā ceturksnī vien 2.līmeņa pensiju plāni nopelnīja 35 miljonus latu, tādējādi būtiski papildinot pensiju kopēju kapitālu.