Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Politiķus no satiksmes ministra amata jātur pēc iespējas tālāk, bet par ministru ir jābūt racionālam profesionālim, kas spēj komunicēt ar nozari, Db.lv atzina Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Aivars Tauriņš.

Viņš norādīja, ka satiksmes ministram būtu jābūt arī tādam, kas labi pārzina krievu valodu un spēj saprast un cienīt austrumu kultūru. Šādā amatā vislabāk iederētos racionāls cilvēks, kurš varētu būt ekonomists vai tehnokrāts.

Otrdien kļuva zināms, ka, rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā. Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs norādīja, ka A. Roņa darbības sākumposms bijis aktīvs un intensīvs. Ministram bijusi vēlme iedziļināties satiksmes nozares problemātikā un notikušas dažādas tikšanās ar tās pārstāvjiem. Taču pēc tam A. Ronis «sastapās ar realitāti» un bijis jāpāriet uz darbiem, kas tik raiti vairs neesot veikušies, sacīja A. Tauriņš.

Rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

«Koalīcijai ir iespēja turpināt strādāt,» savā paziņojumā medijiem uzsver Ronis, paužot atbalstu Ministru prezidenta Valda Dombrovska mērķim par Latvijas dalību eirozonā un Eiropas «kodolā».

Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Tikmēr šodien publicētajā sarunā ar laikrakstu Diena ministrs nav komentējis ne potenciālās demisijas iemeslus, ne laiku, ne citus šādas iespējamās rīcības apsvērumus.

Kā atgādina laikraksts, A. Ronis par nodomu demisionēt jau aizvadītās nedēļas sākumā ir informējis premjeru Valdi Dombrovski, kurš ministru pierunājis amatā palikt līdz februāra beigām, pirmdien vēstīja portāls Pietiek.com.

14. martā vizītē Ventspilī un Liepājā ieradīsies satiksmes ministrs Aivis Ronis un Saeimas frakciju deleģētie pārstāvji, lai turpinātu diskusiju par ostu pārvaldības modeli Latvijā.

Delegācija vizīti Ventspilī sāks ar Ventspils brīvostas teritorijas apskati, bet 11.00 sāksies sanāksme Ventspils brīvostas pārvaldē. Pēcpusdienā delegācija dosies uz Liepāju. UZ tikšanos ar ostu vadību dosies satiksmes ministrs Aivis Ronis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (Vienotības pārstāvis), Saeimas deputāts, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP pārstāvis), Saeimas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins (neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis), Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS pārstāvis), Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņas centra pārstāvis), Kultūras ministres biroja vadītājs Valters Bolēvics (Nacionālās apvienības pārstāvis) un Satiksmes ministra biroja vadītājs Aivis Freidenfelds. Sanāksmē Ventspils brīvostas pārvaldē piedalīsies arī Ventspils brīvostas valdes locekļi. Delegācija apmeklēs arī brīvostas rūpniecisko zonu un uzņēmumu Bucher Schoerling Baltic.

Starptautiskās lidostas Rīga jaunā termināļa būvniecībai vai esošā paplašināšanai varētu piesaistīt privāto investoru, un potenciālais investors interesi par projektu jau ir izrādījis, stāstīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Ņemot vērā mūsu ekonomisko un budžeta situāciju, es atbalstītu, ka būtu privātais investors, kurš vai nu piedalās esošā termināļa paplašināšanā, vai jauna termināļa būvniecība tā, lai pēc iespējas mazāk mums būtu jāizlieto Eiropas nauda un lidostas naud. Jebkurā gadījumā, lai valsts nauda ir pēc iespējas mazāk izmantota,» teica A. Ronis.

Viņš uzsvēra, ka termināļa paplašināšanas jautājums ir jārisina pēc iespējas ātrāk un esot jau interese no potenciālā investora.

«Es negribētu nosaukt konkrētus vārdus, pirms sākušās sarunas un pirms valdība jebkādu lēmumu ir pieņēmusi,» sacīja A. Ronis, neatklājot, kas ir iespējams investors.

«Sarunas ar Airbus un Boeing par jaunu airBaltic lidmašīnu iegādi ir ļoti pozitīvas, izvēli par to, kādas markas lidmašīnas pirkt, pieņems airBaltic vadība.»

To intervijā DB sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis, piebilstot, ka pēc sarunas grafika redzams, ka lēmums varētu tikt pieņemts mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka flotes atjaunošana Latvijas nacionālai aviokompānijai airBaltic jau labu laiku ir ļoti nozīmīgs jautājums. Pašlaik airBaltic tikai daļēji ir atteicies no neefektīvajām Fokker 50 markas lidmašīnām, savukārt tūrisma firmas paudušas DB savu neapmierinātību ar to, ka airBaltic nespēj piedāvāt atbilstošas lielās lidmašīnas tālākiem lidojumiem. Kā iepriekš sacījis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, šogad aviokompānija plānoja no 34 lidmašīnu parka pāriet uz 26, floti atjaunojot ar vai nu Airbus A319 vai Boeing 737- 700 markas lidmašīnām. Tiesa, lidmašīnu iegāde cieši saistīta ar papildu finansējuma nepieciešamību un jauna privātā investora atrašanu airBaltic, jo pašlaik 99,8% airBaltic akciju pieder valstij. Kā DB atzina A. Ronis, pašlaik jauna investora meklēšana airBaltic pārāk aktīvi nenotiek: «Ļoti svarīgi ir kompānijai parādīt, ka izstrādātais un iepriekš valdībā prezentētais biznesa plāns tiešām strādā, lai potenciālajiem investoriem tiešām rastos pārliecība, ka kompānija ir nostājusies uz stabilizācijas ceļa un līdz ar to arī tālāka izaugsme nav apšaubāma.»

Lai politiskās dzīves vērotājiem dzīve nešķistu pārāk garlaicīga, par demisiju ir paziņojis satiksmes ministrs Aivis Ronis. Kādi ir viņa apsvērumi, argumenti šāda soļa speršanai, visticamāk, uzzināsim kaut kad nākotnē. Šeit tikpat labi varētu būt runa par nesaskaņām ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) par vienu vai otru jautājumu, gan iespēju, ka Ronis ir saņēmis pievilcīgāku darba piedāvājumu.

Katrā ziņā kuluāros jau ilgāku laiku bija dzirdams, ka Satiksmes ministrijas vadītāja vieta nebūt nav tas postenis, kuru Ronim ļoti gribētos ieņemt, un citos «ūdeņos» viņš jūtoties daudz komfortablāk. Ja vien tā ir taisnība, jāteic, ka šāda attieksme ir bezatbildīga – nav pareizi uzņemties veselas nozares vadību, ja tajā notiekošais pašam nešķiet diez ko interesanta padarīšana. Atskatoties uz Roņa paveikto viņa ministrēšanas laikā, godīgi jāteic – nekā īpaša, ko pieminēt, jau nav. Vai, kā atzina nozares eksperti – viņš nevienam netraucēja.

Aviokompānijas airBaltic lieta tā arī «karājas gaisā», būtiskākais jautājums, kura kontekstā ir pieminēts kompānijas Latvijas Dzelzceļš vārds, ir algu palielināšana tās valdes locekļiem, par lidostas Rīga turpmāko attīstību skaidrības nav, bet pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss ir izvērties par plaša mēroga tiesvedības pasākumu, kura iznākums droši vien būs tad, kad attīstītākās Eiropas valstīs jau kursēs pavisam citas paaudzes vilcieni. Turklāt jāpiemin, ka tieši Satiksmes ministrijas līmenī bija jāveic kontrolējošais darbs, lai ar jauno pasažieru vilcienu iepirkumu visi jautājumi tiktu atrisināti efektīvi un valsts interesēm atbilstoši. Diemžēl notika pretējais – vispirms atbilstoši valdības mandātam tika parakstīts līgums, bet pēc tam pati valdība sāka runāt par to, ka šis dokuments nekam neder. Valdības līmenī jau ir izskanējis viedoklis, ka Ronis esot labs dažādu viedokļu sabalansētājs, un tam var piekrist – viņš nenoliedzami ir atzīts diplomāts, kurš tika augstu novērtēts, savulaik pildot ārlietu ministra pienākumus. Un tās arī ir sfēras, kurās ir nepieciešamas Roņa spējas. Savukārt attiecībā uz satiksmes ministra posteni jāpiekrīt apgalvojumam, ka tas jāieņem profesionālim, bet Ronis tāds nav. Citiem vārdiem sakot, šajā gadījumā spilgti pierādījies, ka viens cilvēks nevar būt vienlīdz labs visu ministriju vadītāju amatos.

«Domāju, ka tā vai citādi ķīmija izveidojās ar premjeru,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts ar kuriem ministriem viņam vislabāk sapasējis, sacījis tikko kā demisionējušais satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Sanāca tā, ka šajā valdībā ir viens mans grupasbiedrs un viens studiju biedrs. Roberts Ķīlis, ar ko kopā studējām filozfiju. Atis Pabriks, ar kuru arī studējām kopā. Edgars Rinkēvičs. Tad es, protams, gribu teikt, ka pozitīvu iespaidu atstāja Ilze Vinķele. Arī ar visiem pārējiem kolēģiem,» viņš norādījis.

«Viens no iemesliem, kādēļ es atkāpjos, ir, ka es vairs nevaru palīdzēt ne koalīcijai, ne opozīcijai. Viņiem ir jātiek galā. Kā es jau lietoju analoģiju, kuru ASV lieto attiecībā pret Eiropu. Ar koalīciju situācija ir līdzīga. Amerikāņi saka: kam jāzvana uz Eiropu, lai uzzinātu Eiropas viedokli? Iedodiet mums vienu telefona numuru. Es pieļauju, ka valdošjai koalīcijai iekšēji nav skaidrs, kam jāzvana, lai mēs uzzinātu koalīcijas viedokli. Tam vajadzētu būt premjeram... Un premjeram ir visas iespējas sapurināt koalīciju,» skaidrojis A. Pabriks.

Patlaban darbojas sešas «Picu darbnīcas» – īpašnieka baušķenieka Renāra Roņa hobijs piecu gadu laikā pārvērties nopietnā uzņēmumā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Jaunāko, sesto picēriju 21. maijā atklāja Rīgā, Ģertrūdes ielā. R. Ronis atzīst, ka tagad jāsakārto uzņēmuma iekšējā struktūra, pēc tam atvēršot vēl vismaz divas «Picu darbnīcas».

«Picu cepšana savulaik man bija hobijs. Receptes izstrādāju pats, taisīju, kā pašam tīk,» stāsta R. Ronis. Uzņēmējs mācījies Bauskas 1. vidusskolā, ieguvis baņķiera izglītību un maģistra grādu sociālajās zinībās. Pirms uzņēmuma atvēršanas strādājis ar analītisko informāciju Latvijas Bankā. 2009. gadā radusies vēlēšanās atpūsties no visa ierastā un savu hobiju pārvērst uzņēmējdarbībā.

«Pats strādāju, apkalpoju klientus un guvu pozitīvas emocijas. Panākumus nodrošināja tas, ka piedāvāju labu produktu, par ko pats atbildu,» saka R. Ronis. Pirmā ēstuve izveidota Jelgavā, otrā – Rīgā, trešā – Bauskā.

Nacionālā aviompānija airBaltic mārketinga nolūkos pamanījusies piedāvāt ceļotājiem atlaides, sasaistot to ar padomju armijas dienu, uz ko satiksmes ministrs Aivis Ronis ir reaģējis visnotaļ vīrišķīgi — atsaucis no kompānijas padomes Kasparu Briškenu.

Tas arī ir revolucionārākais vismaz pagaidām zināmais solis no Roņa puses, jo līdz šim viņš ir mēģinājis darboties iespējami klusāk un nemanāmāk. Turklāt, kā zināms, Ronis ir aizejošs ministrs — būdams kārtīgs diplomāts, viņš ir sapratis, ka demisionēt vajag teju pēdējā brīdī, pirms eksplodē viss, kas līdz šim noticis gan ar mediācijas procesu jauno pasažieru vilcienu iepirkumu sakarā, gan ar finansējumu ceļu vajadzībām, gan ar to pašu aviokompāniju airBaltic. Vispirms par notikušo pēc būtības...

Pirmkārt, nevar noliegt, ka Latvija PSRS sastāvā nonāca okupācijas rezultātā — tas ir vispārzināms fakts. Taču lielais vairums padomju armijā dienošo latviešu tur nonāca nevis brīvprātīgi, bet gan piespiedu kārtā — bija jādodas vai nu divus gadus «dzimteni» sargāt, vai arī cietumā. Tādējādi daudziem šajā armijā kādreiz dienējušajiem 23. februāris vairāk ir atmiņu diena par diviem bezjēdzīgi «nolauztiem» gadiem, kam nav nekāda sakara ar nostalģiju pēc padomju varas. Tie, kam tuva ir padomiski nostalģiskā iešmigošana, vairāk ir iecienījuši uzvaras pieminekļa šturmēšanu Pārdaugavā 9. maijā.

Latvija nav apmierināta ar esošo dzelzceļa projekta Rail Baltica maršrutu, jo patlaban tas «praktiski apiet Rīgu», atzīst satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Man nav izskaidrojuma, kāpēc līdzšinējā piedāvājumā bija piedāvāts maršruts, kas praktiski apiet Rīgu. Tas mūs noteikti neapmierina. Šajās dienās mēs arī strādājam pie tā, lai identificētu jaunu maršrutu vismaz pasažieriem. Iespējams, varētu skatīt iespēju nodrošināt pieeju ostai, kravas vilcieniem. Mums noteikti svarīgi ir iekļaut arī šajā maršrutā pieeju lidostai. Turklāt izskatās, ka ir vajadzīgs ne tikai viens Daugavas šķērsojums, bet varbūt pat divi. Arī pie tā mēs patlaban strādājam,» pastāstīja ministrs.

Ronis sacīja, ka maršruts ir vēl maināms, taču tas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. «Mēs arī Eiropas komisāra [Sīma Kallasa] vizītes laikā šeit teicām, ka mūs neapmierina esošais maršruts,» viņš piebilda.

Līdzšinējais satiksmes ministrs Aivis Ronis oficiāli turpinās strādāt līdz 1. martam, taču šodien viņš aizvadījis pēdējo Ministru kabineta sēdi, esot šajā amatā.

A. Ronis pirms iepriekš paziņoja, ka viņam dažos jautājumos ir izveidojušās viedokļa atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, un, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, viņš pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

Kļuvis zināms, ka vakantajam satiksmes ministra amatam tiks virzīts pašreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

A. Ronis ir dzimis 1968. gada 20. maijā Kuldīgā. Viņš bijis Latvijas vēstnieks ASV un NATO. A. Ronis nav nevienas politiskās partijas biedrs, tomēr bijis ministrs divās valdībās. No 2010. gada 29. aprīļa līdz 3. novembrim bija ārlietu ministrs Valda Dombrovska valdībā. 2011. gada 25. oktobrī apstiprināts par satiksmes ministru V. Dombrovska valdībā.

«Paldies par padomu. Es zinu, ka viņš ir ļoti kvalificēts cilvēks ar starptautisko un liela uzņēmuma vadīšanas pieredzi. Varbūt pa šo laiku viņš ir uzlabojis zināšanas arī aviācijas jomā.»

Tā uz laikraksta Diena ieteikumu: «Varbūt jums lidostas vadītājs jāmeklē tuvāko domubiedru lokā - tajā ir arī Mārtiņš Bondars, kurš varētu atbilst nosauktajām prasībām.» atbildējis satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Viņa vienīgais netikums ir tas, ka mēs ar Mārtiņu esam labi draugi, un es negribu pakļaut viņu tām šausmām, jo paredzu, kā mediji to uztvers. Taču man būs tikšanās arī ar Mārtiņu,» atklājis A. Ronis.

Jautāts, vai ir konsultējies par kandidātiem ar Dzintaru Zaķi, kas ir pārējie pretendenti, ministrs laikrakstam atbildējis: «Tikšos ar visiem cilvēkiem, kuri varētu kandidēt uz šo amatu. Atturēšos saukt vārdus bez viņu piekrišanas, jo sarunas ir diskrētas. Protams, darba apspriedēs informēšu gan parlamentāro sekretāru Klāvu Olšteinu, gan Dzintaru Zaķi. Mums ir ļoti konstruktīva sadarbība. Pieļauju iespēju piesaistīt arī personāla atlases kompāniju, bet vēl neesmu izlēmis, vai to darīšu.

Perspektīvs projekts, kas veicinātu kravu plūsmas pieaugumu abos virzienos koridorā no Turcijas caur Ukrainu uz Latviju un tālāk uz Ziemeļeiropu, varētu būt konteinervilciens ZUBR, tiekoties ar Turcijas biznesa asociācijas MUSIAD (Independent Industrialists and Businessmen’s Association) pārstāvjiem, norādīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Ministrs norādīja, ka Latvija šobrīd aktīvi strādā ar Ukrainu, lai mazinātu dažādus šķēršļus un piesaistītu konteinervilcienam ZUBR Turcijas kravas. Plānots, ka šogad Latvijas delegācija ieradīsies Turcijā, lai prezentētu konteinervilciena priekšrocības.

Tāpat Latvija ir ieinteresēta stratēģiskā investora piesaistē aviācijas sektorā, norādīja A. Ronis, uzsverot nacionālās lidsabiedrības airBaltic labās sadarbības attiecības ar Turkish Airlines. A. Ronis pauda, ka jau šobrīd Turcijas investori strādā Rīgas lidostā un plāno vēl lielāku investīciju ieguldīšanu tajā. Satiksmes ministrijas biroja vadītājs Aivis Freidenfelds Db.lv norādīja, ka ministra un MUSIAD pārstāvju tikšānās laikā tika uzsvērta veiksmīgo līdzšinējo Turcijas un Latvijas sadarbību aviācijas nozarē, bet informācija par detalizētākiem nākotnes plāniem netika sniegta.

Premjers Valdis Dombroviskis ir pārliecināts, ka pēc ministra demisijas pieņemšanas satiksmes ministra atrašanai laika pietiks.

Ministrs solījis pabeigt virkni iesākot darbu, neskatoties uz to, ka viedokļi par valsts kapitālsabiedrību vadītāju algām abu starpā atšķiras, norādīja premjers. Ronis pieminēja atalgojuma jautājumu, kur nav bijusi vienprātība koalīcijā - viņaprāt, miljoniem vērtu aktīvu pārvaldītāju, piemēram, Latvijas dzelceļš (LDz), vadītāji ir pelnījuši lielāku atalgojumu. Ronim nebija izdevies pārliecināt Saeimas deputātus, ka nepieciešams algu palielinājums, bet valdība, tostarp premjers to atbalstījis.

Premjers gan norādīja, ka diskusijās ar Saeimu algu pieaguma griesti bijuši 10 minimālās algas. Nepatīkams pārsteigums bija šo griestu pārsniegšana, kaut arī Satiksmes ministrija iepriekš tādus grozījumus bija virzījusi. Jāpiebilst, ka Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā šādus algu griestus konceptuāli ir atbalstījusi.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Latvijas iedzīvotājiem jābrauc ar jauniem vilcieniem, šādu pārliecību pauž AS Pasažieru vilciens (PV) jaunais valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Par plašas diskusijas izraisījušo jauno vilcienu iepirkumu gan viņš pagaidām ir atturīgs, skaidrojot, ka brīvdienās plāno iepazīties ar situāciju.

Pirmdien, 21.maijā, paredzēta pirmā sanāksme par šo jautājumu, bet nākamnedēļ paredzēts gatavoties vizītei uz Briseli. Tad arī būšot skaidrība par nākamajiem soļiem, viņš skaidroja portālam Nozare.lv.

Par savu galveno uzdevumu viņš uzskata jaunu vilcienu nodrošināšanu. Vaicāts, vai jau ieplānojis kādas personāla vai citas reformas PV, viņš norādīja, ka reforma reformas pēc nav vajadzīga un tām jābūt pārdomātām, efektīvām un ekonomiski pamatotām. Viņš vērtēja, ka PV patlaban strādā labi.

A. Birkmanis arī izteicis vēlmi sadarboties ar līdzšinējo PV valdes priekšsēdētāju Nilu Freivaldu un uzklausīt viņa viedokli, ņemot vērā viņa pieredzi.

Pēc kaislībām ar Pasažieru vilciena realizēto iepirkuma konkursu un tam sekojošo vadības maiņu, drīzumā izmaiņas gaidāmas arī uzņēmuma valdē, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Darbam Pasažieru vilciens valdē un uzrunāts un savu piekrišanu devis bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Uzrunāta arī bijusī Saeimas deputāte Silvija Dreimane.

Par abu apstiprināšanu lems nākam trešdien, divas dienas pirms Pasažieru vilciena vadībai jādodas uz Briseli, lai risinātu jautājumu par iepirkuma atbilstību Eiropas Komisijas normatīviem.

Štokenberga pieaicināšanu satiksmes ministrs Aivis Ronis skaidro ar nepieciešamību valdē iekļaut cilvēku no valdošās partijas, kurš sekmīgi un profesionāli var risināt sarunas Briselē. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības biedre Dreimane uzrunāta lielās pieredzes dēļ Latvijas dzelzceļā. Šobrīd viņa ir šī uzņēmuma vadītāja Uģa Magoņa padomniece.

«Izskatās, ka Lietuva turpinās blokādi Liepājas ostas virzienā, kavējot efektīvu un racionālu kravu plūsmu, un diemžēl Daļas Grībauskaites vizītes laikā netika atrisināts neviens no Latvijas – Lietuvas transporta nozares sadarbības jautājumiem,» norādīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Infrastruktūras attīstība ir ģeopolitiska izvēle, un šāda Lietuvas nostāja neliecina par Viļņas ieinteresētību Baltijas valstu sadarbībā,» norādīja ministrs.

Līdz ar transporta plūsmas kavēšanu tiek apgrūtināta arī Latvijas un Igaunijas degvielas apgāde no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas, pauda A. Ronis.

Jau rakstīts, ka Latvijas un Lietuvas amatpersonu tikšanās laikā tika plānots apspriest dzelzceļa atjaunošanu no Mažeiķiem uz Latviju. Liepājas ostas vadība iepriekš uzsvēra, ka būtu jāatjauno ne tikai Reņģes, bet arī Vaiņodes dzelzceļa posms. Posma atjaunošana piesaistītu Latvijai vairāk kravu, tomēr vēl šā gada marta beigās A. Ronis atzina, ka «lietuvieši neko nav izdarījuši, lai arī solījuši demontētā dzelzceļa posma atjaunošanas darbus pabeigt jau martā».

Latvijai un arī pārējām Baltijas Jūras reģiona valstu ietvaros jārod līdzsvars, sabalansējot augstos vides aizsardzības standartus un reģiona valstu ekonomiskās intereses un iespējas, piedaloties Baltijas Jūras Valstu padomes (BJVP) transporta ministru piektajā konferencē Maskavā, norādīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

BJVP transporta ministru konferences darba kārtībā tika izskatīti jautājumi par jūras transporta attīstības turpmākajām perspektīvām starptautisko ekoloģisko vienošanos kontekstā.

Savukārt, pārrunājot Latvijas un Krievijas sadarbību transporta jomā, A. Ronis un Krievijas Federācijas transporta ministrs Maksims Skolovs, atzina, ka sadarbība kravu pārvadājumu jomā attīstās sekmīgi, par ko liecina kravu apjomu pieaugums, izmantojot Latvijas ostas.

Satiksmes ministrs A. Ronis tikšanās laikā uzaicināja Krievijas transporta ministru M. Sokolovu viesoties Latvijā.

Lai gan nākamā satiksmes ministra kandidātu izvērtēšanas procesā tālāk virzītais Anrijs Matīss bija tikai viena no kandidatūrām, patlaban Satiksmes ministrijas vadītāja amatam Matīss ir vienīgā kandidatūra un citas varbūtības apspriestas netiek, un tiek cerēts, ka A. Matīss tiks apstirpināts Satiksmes ministra amatā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja premjers Valdis Dombrovskis. Jautāts, vai A. Matīss tiks apstiprināts satiksmes ministra amatā, viņš norādīja, ka to parādīs trešdien, 27. februārī, paredzētās tikšanās ar Saeimas frakcijām. Premjers atklāja, ka koalīcijas partijas ir «atvērtas» šim priekšlikumam, bet «gala vārdi nav pateikti».

Dombrovskis A. Matīsa atbilstību satiksmes ministra amatam pamatoja ar lielu pieredzi valsts pārvaldē, kā arī lielu profesionālo pieredzi nozarē. Premjers arī piebilda, ka Satiksmes ministrija pēc darbu apjoma un problēmām ir viena no «smagākajām» ministrijām, kā aktuālākās un visvairāk sasāpējušās problēmas minot nacionālo lidsabeidrību airBaltic, jauno vilcienu iepirkumu, situāciju ar ceļiem u.c.

Nacionālā apvienība (NA) būtu gatava uzņemties atbildību par Satiksmes ministriju (SM) un iegūt satiksmes ministra portfeli, šorīt sarunā ar Latvijas Radio sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

«Ja mēs skatāmies pēc Nacionālās apvienības pārstāvniecības valdībā un pārstāvniecības Saeimā, tad, salīdzinot ar citām politiskajām partijām, tas neapšaubāmi ir neproporcionāli, tomēr es gribētu teikt, ka šis nav Nacionālās apvienības pašmērķis, kā rezultātā varbūt tiktu destabilizēta situācija valdībā,» sacīja G. Bērziņš.

NA līdzpriekšsēdētājs atzīmēja, ka patlaban apvienībā nav runāts par konkrētu satiksmes ministra kandidātu, tomēr apvienībai nebūtu grūti atrast ar satiksmes nozari saistītu profesionāli, kurš varētu pretendēt uz satiksmes amatu.

Db.lv jau vēstīja, ka otrdien kļuva zināms, ka, rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā. Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.