«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

«Jau bija skaidrs, ka Aizkraukles banka, kas ir Tetereva naudas turētāji, savas maksātspējas glābšanai darīs visu, lai aizkavētu norēķināšanos par šo darījumu,» komentējot Rīgas apgabaltiesā iesniegto prasību par darījuma apturēšanu Db saka Jūrmalas domes deputāts SIA Nemo Holdings līdzīpašnieks Māris Dzenītis.

«Aizkraukles bankas pārstāvji, kas ir kārtējās Borisa Tetereva pilnvarotās personas, jau brīdināja manu advokāti, ka darīs visu, lai Tetereva naudu neizlaistu no saviem kontiem, jo tas ir saistīts ar bankas stabilitāti. Tiesāšanās ir veids, kā banka glābj savu ādu,» uzskata M. Dzenītis.

Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans norāda, ka M.Dzenīša izteikumi par Aizkraukles banku ir nekompetenti. Bankas aktīvu apjoms 2009. gada 30. novembrī bija 966.3 miljoni latu. Piesaistīto noguldījumu apjoms bija 777.9 miljoni latu. Kopš gada sākuma noguldījumi auguši par 9.6 % jeb 68.3 miljoniem latu.

Administratīvā rajona tiesa atstājusi spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru Aizkraukles bankas 2009.gadā īstenotā komercprakse atzīta par negodīgu, norāda PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Viņa sacīja, ka ar PTAC lēmumu bankai toreiz tika uzlikts tiesisks pienākums izbeigt negodīgo komercpraksi, kā arī piemērots 8000 latu naudas sods. Tiesa Aizkraukles bankas prasību atcelt PTAC lēmumu noraidījusi, kā arī atzinusi, ka bankai uzliktais naudas sods ir atbilstošs un adekvāts, informēja PTAC pārstāve.

Jau ziņots, ka 2009.gada sākumā Aizkraukles banka izsūtīja patērētājiem vēstules, kurās pieprasīja iesniegt vairākus dokumentus par patērētāju un viņu ģimenes locekļu finansiālo stāvokli, vienlaikus informējot, ka banka plāno ieviest norēķinu konta ikmēneša apkalpošanas maksu piecu latu apmērā. Vēstulēs banka norādīja, ka gadījumā, ja patērētāji nevēlas izmantot norēķinu kontu, kuram tiek ieviesta apkalpošanas maksa, viņi var vērsties bankā un noslēgt papildvienošanos, atverot bezmaksas kredīta atmaksas kontu, savukārt, daļai no patērētājiem vēršoties bankā, kredītiestāde piedāvāja parakstīt papildvienošanās ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, tostarp ar ietvertiem netaisnīgiem un patērētājiem nelabvēlīgākiem līguma noteikumiem. Papildvienošanās ar izmainītiem līguma noteikumiem tika slēgtas arī ar tiem patērētājiem, kas nevarēja vai nevēlējās bankai iesniegt pieprasītos dokumentus pilnā apmērā.

Aizkraukles bankas auditētie zaudējumi 2010. gadā sasniedza 6,9 miljonus latu, bet šogad banka plāno strādāt vismaz ar 15 miljonu latu peļņu.

Aizkraukles bankas ieņēmumi no pamatdarbības 2010. gadā pirms uzkrājumu izveidošanas nedrošiem parādiem bija 46,2 miljoni latu, bet uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem gada beigās sasniedza 65,4 miljonus latu, informē banka. Kopumā no 2007. gada līdz 2010. gada beigām banka ir izveidojusi uzkrājumus 86,2 miljonu latu apmērā.

Aizkraukles bankas noguldījumu apjoms 2010. gada beigās sasniedza 1,25 miljardus latu, kas gada laikā pieauguši par 379 miljoniem latu jeb 43,6%, kas būtiski pārsniedz gada sākumā plānoto noguldījumu pieaugumu. Bankas neto aktīvu apjoms gada beigās bija 1,38 miljardi latu, kapitāls un rezerves bija 75,4 miljoni latu, kas gada laikā pieaugušas par 1,3 miljoniem latu. Līdz ar to kapitāla pietiekamības rādītājs gada beigās bija 12,45%(norma 8%), bet likviditātes rādītājs bija 68,1% (norma 30%).

Aizkraukles banka palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot arī jaunus akcionārus, kuru vidū ir bankas vadība, darbinieki un klienti.

Tomēr ap 86% bankas akciju īpašumā saglabājuši līdzšinējie lielākie akcionāri Oļegs Fiļs un Ernests Bernis (kopā ar Niku Berni). Par to, kāpēc banka spēra šādu soli un kādi ir tās nākotnes plāni, intervijā DB pastāstīja E. Bernis.

Par cik Aizkraukles banka ir palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot jaunus akcionārus? Kāpēc tas tika darīts?

Pēdējā pusgada laikā būtiski pieauga apjomi visos biznesa segmentos - privāto un korporatīvo personu apkalpošanā, to kreditēšanā, operācijās ar vērtspapīriem, aktīvu pārvaldē. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad biznesa apjomi pieauguši vismaz par 30%, tajā skaitā aktīvu, ieņēmumu, arī operāciju skaita ziņā. Šāds biznesa pieaugums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt kapitālu. Palielinājām pamatkapitālu par 6,5 miljoniem latu, papildus emitējot jaunas akcijas 10% apjomā. Lai gan emisija bija slēgta un piedāvājumi tika izteikti ierobežotam dalībnieku lokam, kopīgais apmaksātais pieteikumu apjoms bija virs deviņiem miljoniem latu - par 40% pārsniedza piedāvājumu, tāpēc atsevišķus pieprasījumus apmierinājām daļēji.

Skandalozais darījums ar investora piesaisti projektam Kāpa kļūst arvien miglaināks.

Centieni strīdā iesaistīt banku, viens advokāts dažādām pusēm (kurš gan to noliedz), netipiski ātra lēmuma pieņemšana tiesā – tas viss raksturo «Kāpas viltus investora» lietas strīdu. Uzņēmēja Borisa Tetereva runasvīrs Ēriks Matulis Db teica, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums tiks pārsūdzēts. Db jau ziņoja, ka tiesa pieņēmusi lēmumu, ka B. Teterevam tomēr jāmaksā 50 miljoni eiro par Kāpas projektu.

Db rīcībā ir nonākusi Jeļenas Lapsas vēstule Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kurā viņa norāda, ka Aizkraukles bankai ir interese par Borisa Tetereva noslēgtajiem darījumiem. «Aizkraukles bankas valdes loceklis Vadims Reinfelds diezgan agresīvā balss tonī man paziņoja, ka man būšot problēmas par to, ka es esot noslēgusi vairākus darījumus,» J. Lapsa norāda vēstulē. Viņa arī raksta, ka banka, iespējams, rīkojas merkantili un izmanto B. Tetereva saistību ar banku savās interesēs, jo uzņēmējs esot aizdevis un noguldījis bankā lielas naudas summas, tāpēc banka esot ieinteresēta darījumu nepieļaut. FKTK priekšsēdētājas biroja vadītāja Anna Dravniece Db apstiprināja, ka šāda vēstule ir saņemta. Savukārt Aizkraukles bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans Db skaidroja, ka advokāte Ilme Duka, kura pārstāv M.Dzenīti, lūdza tikšanos ar a/s AB Konsultācijas pārstāvi un šāda tikšanās arī notika. AB Konsultācijas un Aizkraukles banka klienta darījumu nekomentē.

ABLV Bank pārsūdzējusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāt spēkā iepriekš Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) piemēroto sodu, informēja bankā.

30.maijā Administratīvā apgabala tiesa atstāja spēkā bankas pārsūdzēto PTAC lēmumu, ar kuru bankas 2009.gadā īstenotā komercprakse tika atzīta par negodīgu. Bankai tika uzlikts tiesisks pienākums izbeigt negodīgo komercpraksi, kā arī piemērots naudas sods 8000 latu apmērā.

Bankas prasība par PTAC lēmuma atcelšanu tika noraidīta un tai uzliktais naudas sods 8000 latu apmērā atzīts par atbilstošu un samērīgu.

2009.gada sākumā Aizkraukles banka izsūtīja patērētājiem vēstules, kurās īsā termiņā pieprasīja iesniegt virkni dokumentu par patērētāju un viņu ģimenes locekļu finansiālo stāvokli, vienlaicīgi informējot, ka banka plāno ieviest norēķinu konta ikmēneša apkalpošanas maksu piecu latu apmērā. Vēstulēs Aizkraukles banka norādīja, ka gadījumā, ja patērētāji nevēlas izmantot norēķinu kontu, kuram tiek ieviesta apkalpošanas maksa, viņi var vērsties bankā un noslēgt papildvienošanos, atverot bezmaksas kredīta atmaksas kontu, savukārt, daļai no patērētājiem vēršoties bankā, banka piedāvāja parakstīt papildvienošanos ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, tajā skaitā ar ietvertiem netaisnīgiem un patērētājiem nelabvēlīgākiem līguma noteikumiem.

Latvijā turīgo cilvēku skaits, kas atbilst Private Banking klienta statusam, esot mērāms dažos tūkstošos, un par tiem pamatā cīnās Skandināvu bankas, tikmēr vēl lielāks turīgo klientu potenciāls ir NVS valstu iedzīvotāji, par kuru īpašumā esošajiem aktīviem savukārt konkurē bankas ar vietējo kapitālu.

Cienījama un savulaik lielākā Latvijas Privat Banking tirgus dalībnieka — Parex bankas — nedienas atbalsojās visā nozarē kā klientu nervozitāte un uzticības zudums bankām, ko vēl vairāk pastiprināja sliktās ziņas par Latvijas ekonomiku kopumā. Lai gan Parex bankas nedienas 2008.gada beigās un 2009.gadā izmantoja citi tirgus dalībnieki, kas nekavējās pārvilināt gan klientus, gan darbiniekus, tomēr Parex banka esot atguvusies. Tā šobrīd kaļ jaunus plānus par Private Banking biznesa attīstību, saasinot konkurenci vietējā tirgū.

Konkurence Private Banking tirgū varētu pieaugt tieši par ārvalstu klientiem, pamatā no Krievijas un NVS valstīm. Tādējādi turīgie klienti, no kuriem daļa finanšu krīzes dēļ ir zaudējusi daļu savas bagātības, šogad varētu tikt pie vēl labākiem nosacījumiem, attieksmes, kā arī lielāka aktīvu vērtības pieauguma. «Pievienotā vērtība, sniedzot Private banking pakalpojumus, ir ievērojami augstāka nekā retail [jeb masu] apkalpošanā — un bankas nežēlos līdzekļus šī virziena attīstībai un reklamēšanai. Tiesa, Private banking klienti ir pietiekami mazjutīgi pret tādiem faktoriem kā reklāma vai tarifu lielums, viņi ļoti labi apzinās ar savu banku jau izveidotu attiecību vērtību un bez nopietna iemesla to nemaina,» skaidro Rietumu bankas pārstāvis Sergejs Grodņikovs.

Banka Citadele, kuras priekštece Parex banka vēl pirms pāris gadiem bija otra lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu apjoma, no pirmā trijnieka šobrīd atpaliek vismaz par pusmiljardu latiem.

Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka šogad septembra beigās banka Citadele ar aktīvu apjomu 1,53 miljardu latu apjomā ieņem pagaidām stabilu piekto vietu. Par 314 miljoniem latu lielāki aktīvi ir DnB NORD Bankai, bet par 262 miljoniem latu tie mazāki ir Aizkraukles bankai, kas gan pēdējā gada laikā, neraugoties uz kreditēšanas strauju samazinājumu jau vairākus gadus pēc kārtas, uzrāda pieklājīgu aktīvu kāpumu – par trešdaļu gada laikā.

Asociācijas dati liecina, ka pēc aktīvu apjoma stabilu pirmo vietu ar 4,5 miljardiem latu savukārt ieņem Swedbank, pat neskatoties uz to, ka bankas aktīvu apjoms gada laikā uzrādījis 8,7% (jeb 434 milj. Ls) kritumu. Pirms pāris gadiem otra lielākā banka pēc aktīvu apjoma bija Parex banka (3,14 miljardi latu), bet šobrīd otra lielākā banka ar 2,95 miljardiem latu ir SEB banka (gada laikā kāpums par 0,1%), kurai ar 2,16 miljardiem latu seko Nordea banka (gada laikā kritums par 6,3%). Virs miljards latiem aktīvu apjoms šogad septembra beigās vēl bija Rietumu bankai, kas gada laikā aktīviem uzrādījusi 2,7% pieaugumu.

Aizkrauklē par pircēja piedāvāto summu ir iespējams iegādāties ledus halli, par ko interesi izrādījuši investori no Krievijas un Ķīnas, atklāj Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis.

Viņš norādīja, ka lēmumu pārdot ledus halli pieņēmis tās īpašnieka, uzņēmuma SIA Gaisma īpašnieks Juris Garda, jo pēdējo vismaz trīs līdz četru gadu laikā gan uzņēmumam, gan Aizkraukles novadam un pilsētai kopumā ir spiedīgi finanšu apstākļi. Ja izdotos pārdot šo īpašumu, varbūt būtu iespējams vismaz daļēji norēķināties ar kreditoru.

Runājot par spiedīgajiem apstākļiem, Letinskis atzīmēja, ka viens no faktoriem bijusi ekonomiskā situācija valstī, kas radījusi apgrūtinājumu pašvaldībai sniegt atbalstu halles darbībai. Taču vēl viens faktors bija tas, ka 2009.gadā beigusi funkcionēt Aizkraukles rajona padome.

Baltijā lielākās auto kardānu ražotāja SIA Auto Cardan jaunā ražotne pavērs plašākas eksporta iespējas un uzņēmums klientiem varēs sniegt labāku pakalpojumu, sacīja Auto Cardan valdes loceklis Agris Kārkliņš.

Uzņēmums strādās ar to pašu jaudu kā iepriekš, taču jaunā ražotne rada iespējas paplašināties, pirkt labākas iekārtas, sniegt labāku pakalpojumu, kā arī varam cerēt uz labākiem ārvalstu pasūtījumiem, sacīja Kārkliņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Somija un Lietuva. Kārkliņš skaidroja, ka gadījumos, kad eksports uz kādu valsti ievērojami pieaug, uzņēmums šajā valstī atver pastāvīgu darbnīcu. Tā tas ir bijis ar eksportu uz Igauniju, kas pieaudzis tik lielā mērā, ka Auto Cardan izlēma radīt darbnīcu Igaunijā, un pirms diviem gadiem tika atvērta ražotne Tallinā.

Iespējams, ka arī uz Somiju tuvākajā laikā eksports pieaugs tādā apmērā, ka būs nepieciešams veidot pastāvīgu darbnīcu Somijā. Līdz ar to mūsu eksporta procents nav pastāvīgs lielums - kādu brīdi tam ir tendence augt, bet, sasniedzot noteiktu līmeni konkrētā valstī, tur tiek izveidota ražotne un kopējais eksporta apjoms atkal krītas, skaidroja Kārkliņš.

AS Baltijas vērtspapīru nama prasībā pret AS Aizkraukles banka par 380 170 latu likumisko procentu un zaudējumu piedziņu, spriedums būs zināms 7.decembrī.

Rīgas apgabaltiesa lietu ir izskatījusi pēc būtības, Db informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

Baltijas vērtspapīru nama administrators Juris Narkēvičs uzskata, ka 1994.gada beigās un 1995.gada sākumā no uzņēmuma uz Aizkraukles banku ir pārvesti ievērojami naudas līdzekļi, kā dēļ uzņēmums nonācis līdz bankrotam.

Prasībā esot norādīts, ka Baltijas vērtspapīru nama kreditoriem kopumā ir palicis parādā vismaz 1,6 miljonus latu. Savukārt Aizkraukles bankas aktīvi tolaik pārsniedza 446 miljonus latu.

Kā liecina informācija Aizkraukles bankas mājaslapā tās lielākie akcionāri ir Ernests Bernis un Nika Berne – 47.04% akciju, Oļegs Fiļs ar 47.04% akciju un Aleksandrs Bergmanis ar 2.87% akciju.

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi AS Baltijas vērtspapīru nams prasību par 380.2 tūkstošu latu likumisko procentu un zaudējumu piedziņu no AS Aizkraukles banka.

Baltijas vērtspapīru nama administrators Juris Narkēvičs uzskatīja, ka 1994.gada beigās un 1995.gada sākumā no uzņēmuma uz Aizkraukles banku ir pārvesti ievērojami naudas līdzekļi, kā dēļ uzņēmums nonācis līdz bankrotam.

Prasībā bija norādīts, ka Baltijas vērtspapīru nama kreditoriem kopumā ir palicis parādā vismaz 1.6 miljonus latu. Savukārt Aizkraukles bankas aktīvi tolaik pārsniedza 446 miljonus latu.

Kā liecina informācija Aizkraukles bankas mājaslapā, tās lielākie akcionāri ir Ernests Bernis un Nika Berne – 47.04% akciju, Oļegs Fiļs ar 47.04% akciju un Aleksandrs Bergmanis ar 2.87% akciju.

Tiesas spriedumu no 21.decembra varēs pārsūdzēt 20 dienu laikā Augstākās tiesas Civillietu palātā.

AS Baltijas vērtspapīru nams ir iesniedzis apelācijas sūdzību Augstākās tiesā par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta uzņēmuma prasība par 380.2 tūkstošu latu likumisko procentu un zaudējumu piedziņu no AS Aizkraukles banka.

Lieta Civillietu tiesu palātā reģistrēta 29.janvārī un līdz ar to izskatīšanas datums vēl nav nolikts, Db pastāstīja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Db jau ziņoja, ka apgabaltiesa pagājušā gada decembrī noraidīja Baltijas vērtspapīru nams prasību.

Baltijas vērtspapīru nama administrators Juris Narkēvičs uzskatīja, ka 1994.gada beigās un 1995.gada sākumā no uzņēmuma uz Aizkraukles banku ir pārvesti ievērojami naudas līdzekļi, kā dēļ uzņēmums nonācis līdz bankrotam.

Prasībā bija norādīts, ka Baltijas vērtspapīru nama kreditoriem kopumā ir palicis parādā vismaz 1.6 miljonus latu. Savukārt Aizkraukles bankas aktīvi tolaik pārsniedza 446 miljonus latu.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bija nedaudz vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā, un tās devējs ir cūkkopības uzņēmums Vaiņodes bekons, savukārt kā ķīlas parādnieks norādīta SIA Vaiņode Agro Holding.

Ķīla reģistrēta a/s ABLV Bank. SIA Vaiņodes bekons ir reģistrēts 1998. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 2,43 miljoni latu. Uzņēmuma valdē darbojas viens valdes loceklis Agris Grīnbergs. Savukārt saistītais uzņēmums Vaiņode Agro Holding reģistrēts Rīgā, Elizabetes ielā 23, un tā valdē darbojas Kārlis Kavass, bet padomē – Agris Grīnbergs, Māris Kannenieks un Kaspars Zeme. Db.lv jau rakstīja, ka pērn Vaiņodes bekonu pārņemusi ABLV Bank (Aizkraukles banka). Tāpat jau ziņots, ka 2011. gada maijā Liepājas tiesa izbeidza cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums.

Pēkšņs arests sestdienā, un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir izslēgts no spēles. Kontrole pār FKTK nonāk finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas rokās. FKTK priekšsēdētāja amats ir atkarīgs no Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra. Sekmīgas KNAB operācijas rezultātā Latvijas Banka ir sasieta. Drošības līdzeklis vienam, bet citiem amati karājas matā.

Kas mūsu valstī notiek? Tiek pārņemts milzīgs objekts. Miljardiem vērtā Aizkraukles banka, kurā maksātnespējas administratoru mafija grib ielikt savus likvidatorus. Tas ir kaut kas nebijis – ne privatizācijas laikā, ne kādas citas bankas pārņemšanā nekad nevienā uzņēmumā nav bijuši tādi finanšu līdzekļi kā Aizkraukles bankā. Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. «Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par monarhu, kurš var tirgot kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā laikrakstam stāsta bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Bet rindā vēl desmit bankas – tie ir reāli miljardi, tik daudz naudas kā vēl nekad. Tā ir īsta privatizācija Nr.2, reāla nacionalizācija atkal.

Aizkraukles bankas piesaistīto noguldījumu apjoms pagājušā gadā sasniedza 1,25 miljardus latu, kas ir par 43,6% vairāk nekā pirms gada. Šogad banka plāno klientu noguldījumu apjoma pieaugumu par 15%.

Tā teikts Aizkraukles bankas 2010. gada auditētajā pārskatā. Tādējādi bankas piesaistīto noguldījumu apjoms 2011. gadā varētu sasniegt 1,44 miljardus latu.

Bankas gada pārskatā minēts, ka no kopējā bankas koncerna un tajā skaitā bankas piesaistīto noguldījumu apjoma 82,6% ir piesaistīti no klientiem, kuru patiesā labuma guvēji ir NVS valstu rezidenti. No Latvijas rezidentiem kopumā gada beigās bija piesaistīti noguldījumi 65 miljonu latu apjomā.

Banka arī min, ka divdesmit lielākie koncerna un bankas klienti pēc noguldījumu apjoma veido attiecīgi 20% un 22% no kopējā noguldījumu apjoma.

Aizkraukles bankas gada pārskats liecina, ka no pagājušā gada beigās no privātuzņēmumiem bija piesaistīti noguldījumi 1,1 miljarda latu apjomā (2009.gadā tie bija 771 milj. Ls), no privātpersonām bija piesaistīti 122,5 miljoni latu, bet no valsts uzņēmumiem – 16,6 miljoni latu.

Komanditsabiedrība AB.LV Private Equity Fund 2010 ir iegādājusies vairāk nekā miljonu a/s Grindeks publiskās emisijas akcijas no Krievijas uzņēmuma PAS Pharmstandard.

No akcijām izrietošo fonda balsstiesību attiecība procentuāli no pamatkapitāla veido 11.38%, un fonds tieši un patstāvīgi izmantos no akcijām izrietošās balsstiesības, vēstī komanditsabiedrība savā paziņojumā presei.

Akciju paketes iegāde nodrošina fondam iespēju līdzdarboties a/s Grindeks kā Latvijas vadošā farmācijas uzņēmuma attīstībā. Fonda vadība uzskata, ka uzņēmumam ir pievilcīgs produktu portfelis ar iestrādēm nākotnes attīstībai. Fonds neizslēdz iespēju iegādāties vēl vairāk Grindeks akciju.

A/s Aizkraukles banka privātā kapitāla investīciju veikšanai ir nodibinājusi investīciju fondu - komandītsabiedrību AB.LV Private Equity Fund 2010. Fonda mērķa izmērs noteikts 15 miljonu eiro apmērā, no kuriem a/s Aizkraukles banka ieguldīs līdz 10 miljoniem eiro, savukārt bankas Private Banking klienti ieguldīs atlikušos atlikušos 5 miljonus eiro. Fondu pārvalda SIA AB.LV Private Equity Management.

Pateicoties valsts atbalstam, Parex bankā pērn bijis lielākais noguldījumu apjoms kopējā banku nozarē.

Lai arī Latvijas komercbanku asociācijas nesniedz datus konkrēti par Parex banku, tomēr no kopējiem sniegtajiem cipariem nav grūti izskaitļot Parex bankā piesaistīto noguldījumu apjomu, turklāt arī pati banka informēja, ka tās noguldījumu apjoms pagājušā gada beigās bija 1,54 miljardi latu. Kopējais Latvijas banku piesaistīto noguldījumu apjoms pagājušā gada beigās bija 9,55 miljardi latu, kas ir par 2,2 % mazāks nekā pirms gada.

Nākamā lielākā pēc piesaistīto noguldījumu apjoma pagājušā gada beigās bijusi Swedbank – 1,47 miljardi latu, kas gan ir par 6,3 % mazāk nekā pirms gada.

Tai ar 1,12 miljardiem latu (- 8,3 %) seko SEB banka un ar 866,2 miljoniem latu (22,1 %) seko Aizkraukles banka.