Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Anglijas Banka mārciņas bāzes procentlikmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,75% palielinās šā gada trešajā ceturksnī, liecina jaunākā Reuters 67 ekonomistu aptauja.

Tiesa gan, liela daļa 45% respondentu norādījuši, ka Anglijas CB mārciņas bāzes likmi var paaugstināt agrāk – gada pirmajā pusē (maija vai jūnija sanāksmēs).

Likmes Anglijas CB paaugstināt var likt arvien pieaugošais inflācijas spiediens. Jāpiebilst, ka patēriņa cenu līmenis Anglijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu izrādījās palielinājies par 4,4% (Anglijas CB mērķis ir turēt inflāciju pie 2% atzīmes).

«Šobrīd turpinās liela neskaidrība par to, kad mārciņas bāzes likme varētu sākt pieaugt. Tas, vai Anglijas CB palielinās mārciņas likmi jau otrajā ceturksnī, būs atkarīgs no tā, cik labi tuvākajā laikā ies Anglijas ekonomikai, ņemot vērā to, ka tā sāks just fiskālās taupības pasākumus,» norāda IHS Global Insight analītiķi.

Šodienas Anglijas centrālās bankas sanāksmes laikā pārsteigumi nenotika, un Anglijas monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi atstāja rekordzemu 0,5% apmērā. Mainīta netika arī Anglijas CB aktīvu uzpirkšanas pašreizējās programmas apjomi, kas ir 200 miljardi sterliņu mārciņas.

Šobrīd tirgū arvien skaļāks kļūst viedoklis, ka Anglijas CB varētu tirgu pārsteigt ar ātrāku mārciņas bāzes likmes palielināšanu nekā pirms tam ticis gaidīts. Inflācija Anglijā jau pagājušajā gadā pārsniedza Anglijas CB mērķi - 2%. Tāpat analītiķi sagaida, ka tā Anglijā turpinās palielināties, jo pieaugs gan izejvielu cenas, gan pievienotās vērtības nodoklis.

Atsevišķi Anglijas CB valdes locekļi jau kopš pagājušās vasaras balsojuši par mārciņas bāzes likmes palielināšanu baidoties no pieaugošām cenām. Šobrīd pasaules finanšu tirgi kā samērā lielu iespējamību uztver to, ka mārciņas bāzes likme varētu tikt palielināta jau šā gada maijā, raksta Reuters.

Anglijas un Velsas apelācijas tiesa par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir piedzinusi 270 000 Lielbritānijas mārciņu (216 000 latu) un liegusi prasītājiem - Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citām AS Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām - iesniegt kasācijas sūdzību, paziņoja Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pēc advokātes vārdiem, Anglijas un Velsas apelācijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru prasītājiem uzlikts pienākums atlīdzināt Lembergam izdevumus 270 000 mārciņu apmērā, kas esot tikai daļa no kopējiem izdevumiem, bet pārējā summa tiks aprēķināta tiesas noteiktajā kārtībā, norādīja Čukste.

Advokāte paskaidroja, ka pārējo summu aprēķinās pēc taksācijas metodes, kuru veiks tiesas darbinieki.

Vienlaikus Anglijas apelācijas tiesa noraidījusi prasītāju lūgumu atļaut iesniegt kasācijas sūdzību Lordu palātai. «Tagad prasītājiem atliek vienīgi lūgt atļauju pašai Lordu palātai, bet Lemberga advokāti uzskata šādas atļaujas sniegšanu par apšaubāmu, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs,» skaidro advokāte. Lordu palātas lēmums varētu būt zināms līdz jūlija beigām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pēdējā laika Anglijas ekonomikas dati (piemēram, bezdarbs sasniedzis 15 gadu augtāko līmeni) un valsts centrālās bankas vadošo amatpersonu noskaņojums liek domāt, ka monetārās politikas noteicēji nav izsmēluši savas iespējas mārciņu drukāšanas frontē, ziņo Reuters.

Anglijas Bankas vadītājs Mervins Kings ziņojis, ka situācija ekonomikā pasliktinājusies un valsts ekonomika līdz nākamā gada vidum varētu stagnēt. Banka prognozē, ka šīs valsts ekonomika nākamgad augs par nepilnu procentu. Tāpat tiek gaidīta inflācijas samazināšanās līdz bankai vēlamajai 2% atzīmei (oktobrī gada inflācija Apvienotajā Karalistē bija pie 5% atzīmes).

Tiek lēsts, ka Anglijas CB uz drūmajām ekonomikas perspektīvām, visticamāk, reaģēs ar papildu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu realizēšanu. Tiek lēsts, ka Anglijas galvenie baņķieri pie šādiem pasākumiem varētu ķerties jau nākamā gada sākumā. Nomura International, piemēram, prognozē, ka Anglijas CB jau februārī paziņos par 50 miljardu vērtu mārciņu drukāšanas programmu un maijā par papildu QE (Quantitative Easing jeb kvantitatīvā mīkstināšana) 25 miljardu GBP apjomā.

Šodienas Anglijas Bankas sanāksmes laikā, Apvienotās Karalistes noteicēji lēmuši ekonomiku stimulēt ar papildu 75 miljardiem sterliņu mārciņu, kas tiks tērēti valsts obligāciju atpirkšanai, lai pasargātu valsts ekonomiku no eirozonas parādu krīzes negatīvās ietekmes un nosargātu trauslo valsts ekonomikas izaugsmi.

Tāpat Anglijas centrālā banka lēma nemainīt mārciņas bāzes procentlikmi – tā palika pie 0,5% atzīmes.

Katrā ziņā Anglijas rīcība atkal drukājot marciņas var ietekmēt arī Latviju, spriež eksperti. Pagaidām gan par kādām ļoti izteiktām sekām uz mūsu valsti runāt ir pāragri. «Ja mārciņa rezultātā vājināsies pret eiro un latu, tad latu izteiksmē samazināsies maksājumi, ko Lielbritānijā strādājošie mūsu tautieši sūta savām ģimenēm Latvijā. Varētu samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksportprecēm Lielbritānijā, ja tām ir pieejami vietējie aizvietotāji par konkurētspējīgām cenām,» secina SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.

Otro gadu pēc kārtas Lielbritānijas pasts atzinis Rīgu par lētāko galamērķi britu atpūtas braucieniem nedēļas nogalēs, vēsta Lielbritānijas laikraksts Telegraph.

Salīdzinot naktsmītņu, sabiedriskā transporta, restorānu un kultūras aktivitāšu izmaksas, Lielbritānijas pasta pētījumā City Costs Barometer, Rīga ieguvusi pirmo vietu 23 pilsētu konkurencē. Saskaņā ar pētījumu, britu tūristam pavadot nedēļas nogali Rīgā, nāktos šķirties no vismaz 121 britu mārciņām (aptuveni 100 lati). Summā iekļauta viena nakts trīszvaigžņu viesnīcā, trīs ēdienreizes un sabiedriskā transporta izmaksas.

Nedēļas nogales pavadīšana ir salīdzinoši lēta arī Budapeštā (130 britu mārciņas), Tallinā (135 mārciņas), Varšavā (142 mārciņas) un Prāgā (145 mārciņas). Sestajā vietā iekļuvusi Belfāsta (173 britu mārciņas), septītajā - Dublina (174 mārciņas), astotajā - Lisabona (183 mārciņas), devītajā - Stambula (189 mārciņas) un desmitajā - Berlīne (195 mārciņas).

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par valūtu karu jautājumu, kur visaktīvāk pašlaik spēlē Japānas valdība, kas atklāti ziņojis par savu mērķi samazināt vietējās valūtas – jenas – vērtību.

Japānas premjers ir solījis gan fiskāliem, gan monetāriem stimuliem (tiek drukātas jenas) palīdzēt ekonomikai augt un atgriezties pie inflācijas. Piekoptās un solītās politikas ietekmes rezultātā jenas cena sarūk jau kopš pagājuša gada novembra.

Tomēr ir arī otra valūta, kas pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi ievērojamu vērtības samazināšanos un tā ir sterliņu mārciņa, raksta businessinsider.com.

Turklāt šogad Anglijas bankas vadītāja amatus atstās līdzšinējais bankas vadītājs Mervins Kings. Tā vietu ieņems Kanādietis Marks Karnejs, kas šogad Davosā norādījis, ka Anglijas piedāvāto monetārie stimulu apjoms vēl nav sasniedzis savu maksimālo robežu. Līdz ar to tirgus eksperti lēš, ka jaunais Anglijas bankas vadītājs varētu ķerties pie jaunas agresīvas monetāro stimulu kārtas realizēšanas, kas varētu pavājināt mārciņas kursu.

Šodien sterliņu mārciņas vērtība ASV dolāros pieauga līdz 1,639 ASV dolāru atzīmei, kas ir augstākā šo divu valūtu attiecība pēdējo 14 mēnešu laikā.

Sterliņu mārciņas kursam stiprināties palīdzēja Apvienotās Karalistes ekonomikas dati, kas atklāja, ka inflācija februārī valstī pieaugusi līdz 4,4% (gada rādītājs), kas ir augstākais līmenis pēdējo divu gadu laikā. Vēl janvārī inflācija Apvienotajā karalistē atradās pie 4% atzīmes.

Anglijas centrālās bankas mērķis ir noturēt inflāciju pie 2% atzīmes, un tādējādi pieaugušas spekulācijas, ka Anglijas CB, lai to izdarītu, nāksies ķerties klāt pie mārciņas bāzes likmes paaugstināšanas. Šobrīd mārciņas bāzes likme ir rekordzema pie 0,5% atzīmes.

«Mārciņas vērtības pieaugumu balsta procentlikmju pieauguma gaidas. Pēc šodienas inflācijas datiem mārciņas bāzes likmes paaugstināšana varētu sekot agrāk nekā plaši prognozētajās šīs vasaras beigās,» skaidro Forex.com analītiķe Katlīna Brooka.

Šodien notiekošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes laikā eiro bāzes likme mainīta netika, un tā tik atstāta pie 1,5% atzīmes. Tiesa gan, šāds ECB solis bija gaidāms un liela uzmanība tiks pievērsta tam, ko ECB pēcsēdes preses konferencē teiks bankas prezidents Žans Klods Trišē.

Ņemot vērā eirozonas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos, ECB vadošās amatpersonas var signalizēt, ka eiro bāzes likme esošajos līmeņos var saglabāties vēl ilgi. Tāpat tiks sniegts Eiropas galveno baņķieru viedoklis par monetārā reģiona ekonomikas veselību. Tāpat, iespējams, tiks pavēstīti kādi jaunumi, ko ECB grasās darīt perifērijas sakarā.

Likmju ziņā šobrīd tiek gaidīts, ka ECB eiro bāzes likmi no pašreizējiem līmeņiem (1,5%) paaugstinās tikai 2012. gada ceturtajā ceturksnī, liecina Reuters ekonomistu aptaujas. Jāteic, ka ekspertu noskaņojums attiecībā pret potenciālo ECB rīcību ir mainījies ļoti ātri. Vēl pagājušā mēneša sākumā tika prognozēts, ka ECB eiro bāzes likmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,75% paaugstinās jau šā gada beigās. Kopumā arī ECB, visticamāk, ir pamanījusi ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos un pieaugošos recesijas draudus. Līdz ar to augstāku likmju politika uz šāda fona vairs nav iedomājama (varbūt pat smagnējākas recesijas gadījumā likmes nāksies pazemināt). Tāpat tiek lēsts, ka banka ievērojami apcirps savas eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes tuvākajiem gadiem.

Jau šobrīd “Bite” nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls ir pieejams vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju, nodrošinot zibenīgu interneta savienojumu un stabilu pieslēgumu gan ikdienas, gan biznesa vajadzībām. “Bite”, tīkla kapacitātes un pārklājuma stiprināšanai, pilnveido esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar modernākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām, kā arī būvē jaunas bāzes stacijas. Kā top nākamās paaudzes “Bite” 5G tīkls?

“Bite” tīkla attīstības pamatā – rūpīga plānošana un datu analīze

Lai nodrošinātu klientiem vislabākos mobilo sakaru pakalpojumus, “Bite” komanda veic padziļinātu datu analīzi, un tajās vietās Latvijā, kur nepieciešama tīkla stiprināšana, esošas bāzes stacijas tiek modernizētas, aprīkojot tās ar jaunām tehnoloģijām, vai tiek uzstādītas jaunas 5G bāzes stacijas.

Esošo bāzes stacijas modernizēšana, piemēram, uzstādot tām spēcīgākus signāla raidītājus, visbiežāk tiek veikta blīvi apdzīvotās vietās, tā palielinot ne vien tīkla pārklājumu, bet arī nodrošinot interneta ātruma pieaugumu par 30%. Savukārt jaunu 5G bāzes staciju izbūve notiek blīvi apdzīvotās teritorijās, kur ir liels patērēto datu apjoms un tīklā pieslēgto ierīču skaits.

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā mārciņas bāzes procnetlikme atstāta rekordzemā - 0,5% apmērā.

Kopumā šobrīd palielinājušās bažas par Anglijas ekonomikas izaugsmes tempiem, kurus vēl vairāk apdraudētu situācija, ja mārciņas bāzes likme tiktu celta, raksta Reuters. Jāpiebilst, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī Anglijas ekonomika negaidīti saruka par 0,5% (gada griezumā), savukārt šā gada pirmajā ceturksnī tā auga par 0,5%. Tikmēr patēriņa cenu līmenis Anglijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu izrādījās palielinājies par 4,4% (Anglijas CB mērķis ir turēt inflāciju pie 2% atzīmes).

Šobrīd tiek lēsts, ka Anglijas Banka varētu vēlāk nekā pirms tam domāts sekot Eiropas Centrālās bankas (ECB) piemēram un celt likmes.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Anglijas Banka būs pirmā, kas cels rekordzemās procentu likmes, atsaucoties uz starptautisko banku ekonomistu prognozēm, raksta Bloomberg.

Citigroup un Nomura International ekonomisti uzskata, ka spēcīgākais kāpums kopš 2007. gada liks Anglijas Centrālajai bankai palielināt bāzes procentu likmi no 0,5% līmeņa jau šajā gadā. Naudas tirgus likmju nākotnes kontrakti uzrāda pieaugumu 2015.gada sākumā. Tas ir vismaz trīs mēnešus, pirms kontrakti uzrāda ASV Centrālās bankas noteikto likmju paaugstināšanu. Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Japānas Bankas vadītājs Haruhiko Kuroda likmes varētu saglabāt esošajā līmenī vai pat pazemināt.

«Anglijas Bankas amatpersonas skatīsies uz vietējā tirgus atveseļošanos, un ja tā būs pietiekami spēcīgā, viņi izmantos iespēju celt likmes jau pirma FRS,» uzskata Morgan Stanley eksperts Džonatans Ešvorts. «Lielākās attīstīto valstu centrālās bankas stingrāku monetāro politiku ieviesīs pakāpeniski,» viņš paredz.

Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ES valstu līderiem Briselē spriežot par Brexit atlikšanu, savukārt ASV biržu indeksi pieauga, investoriem uzskatot par mazsvarīgām bažas par ASV ekonomiku.

Mārciņas vērtība, kas tiek uzskatīta par barometru ieilgušajā Brexit sāgā, samazinājās, pieaugot bažām par iespējamu Lielbritānijas aiziešanu no ES bez vienošanās.

Lielbritānijas premjere Terēza Meja ieradās Briselē, lai pārliecinātu pārējo ES valstu līderus dot vairāk laika breksita īstenošanai.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēma piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, un Meja piekrita šim piedāvājumam.

«Investori trešo reizi šonedēļ ignorēja spēcīgos Lielbritānijas ekonomikas datus, jo viņu uzmanību novērsa breksita drāma,» sacīja «City Index» vecākā analītiķe Fiona Činkota, komentējot mārciņas vērtības krišanos.

Lielbritānijas mazumtirdzniecības noieta apjoms februārī pieauga par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Anglijas Banka tomēr pauda bažas, ka tālākas «neskaidrības» par Brexit var ievērojami ietekmēt uzņēmumu tēriņus.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī un deva mājienus, ka tā varētu to samazināt arī līdz negatīvam līmenim.

Bankas Monetārās politikas komiteja bāzes procentu likmi saglabāja 0,1% apmērā, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Šādu likmi Anglijas Bankas noteica martā, lai veicinātu cīņu pret koronavīrusa pandēmijas radītajām negatīvajām sekām ekonomikai.

Tāpat banka rūpīgi seko līdzi Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunām par pēcbreksita tirdzniecības līgumu.

Monetārās politikas komiteja savā šīsnedēļas sēdē arī apstiprinājusi, ka Anglijas Banka turpinās aktīvu iegādes programmu līdzšinējā 745 miljardu sterliņu mārciņu apmērā.

Vienlaikus komiteja pavēstīja, ka izvērtēs iespēju ieviest negatīvu bāzes procentu likmi, ja prognozes par inflāciju un ekonomikas izaugsmi liecinās, ka tas būs nepieciešams.

Šodien notiekušās Anglijas Bankas sanāksmes laikā Apvienotās Karalistes monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi nemainīja – tā palika pie 0,5% atzīmes.

Šādos līmeņos mārciņas bāzes likme atrodas jau kopš 2009. gada marta.

Kopumā vairums finanšu tirgus dalībnieku šādu Anglijas CB rīcību bija gaidījuši, jo valstī saglabājas samērā neskaidras ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Likme netiek celta pat neskatoties uz to, ka inflācija šajā valsī ir jau vairāk nekā divas reizes augstāka nekā to vēlas redzēt Anglijas CB, proti, pie 2% atzīmes. Turklāt tiek gaidīts, ka inflācija Apvienotajā Karalistē tuvāko mēnešu laikā varētu palielināties līdz pat 5% atzīmei. Valdot šādam fonam, atsevišķi eksperti vērš uz riskiem, kas saistīti ar pārlieku ilgstoši zemām procentlikmēm (zemākas inflācijas mērķi vidējā termiņa var kļūt nesasniedzami).

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.