Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Ugunsgrēkā cietušās Stelpes minerālūdens ražotnes atjaunošana nav sākta, jo kavējas nodarīto zaudējumu segšana.

Lai arī SIA Mežotne LDA vadība cerēja skādi novērst un ražošanu atjaunot pāris mēnešos līdz ziemas sākumam, nekas no cerētā nav piepildījies. Uzņēmuma vadība ir neizpratnē par zaudējumu atlīdzības kavēšanu un norāda uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku bankas) ieinteresētību, savukārt banka uzsver - Mežotne LDA ilgstoši kavē maksājumus, tāpēc apdrošināšanas atlīdzība jāpārskaita bankai. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu kompānijai nodarītie zaudējumi tiek lēsti 153 tūkstošu Ls apjomā.

«Banka viennozīmīgi ir ieinteresēta, lai rūpnīca strādātu un ražotu. Tomēr situācijā, kad saistības pret banku ilgstoši netiek pildītas un ražošana jau ilgstoši notika ar ļoti minimālu jaudu (arī pirms ugunsgrēka), banka ir nolēmusi, ka apdrošināšanas kompānijas izmaksātā nauda ir jāpārskaita bankai,» tā Hipotēku bankas Sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte. Vienlaikus banka lūgusi klientam iesniegt uzņēmuma turpmākās darbības stratēģisku plānu, par ko ar klientu jau panākta attiecīga vienošanās. Fakts, ka apdrošinātāju izmaksātā nauda tiek ieskaitīta bankā nebūt neizslēdz, ka to pēc vienošanās par uzņēmuma tālāko darbību varētu ieguldīt ražošanā, piebilst bankas pārstāve.

SIA Infoeksperts piesaka sevi ne vien kā jaunu uzņēmumu, bet arī drosmīgi iezīmē jaunu biznesa nišu - zīmola žurnālistiku, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Tradicionālie masu informācijas līdzekļi paņem to informācijas daļu, kas viņiem ir aktuāla, kas palīdz attīstīt savu biznesu - mediju komercializēšanās ir neizbēgams fakts. Savukārt cilvēki sabiedriskās attiecības joprojām uztver kā reklāmu. Pētījumi liecina, ka 85% cilvēku cenšas izvairīties no reklāmas satura. Paliek tukšums - kā gan izstāstīt savu ziņu interesantā un auditorijai saprotamā valodā?» tā Līga Dzirnekle, SIA Infoeksperts līdzīpašniece.

Lai aizpildītu šo tukšumu, tapuši zīmola mediji un zīmola žurnālistika, kur apvienojas vairākas tendences: krīzes ietekmē uzņēmumiem nepieciešams aktīvāk komunicēt ar auditoriju un ir daudz nenodarbinātu žurnālistu. Tāpēc uzņēmumi piesaista profesionālas žurnālistu komandas, lai viņi sagatavotu žurnālistisku informāciju par kompānijas rūpju lokā esošajām sfērām un pasniegtu šīs ziņas gan klientam, gan produkta pircējam, gan akcionāram. «Tas arī ir mūsu darbības lauciņš - jāsaliek kopā uzņēmuma mērķi un vērtības, izvēlētā mērķauditorija, jāatrod tēmas, kas šajā rāmī cilvēkiem ir interesantas un jāpasniedz žurnālistikā pieņemtā veidā. Ja mēs paskatāmies uz sabiedrisko attiecību ziņām - tās top no vadības, kompānijas un produkta pārdošanas viedokļa, bet ne vienmēr tās interesē auditoriju un dažkārt nav interesanti pasniegtas,» Līga stāsta. «Ir sadalītas lomas - sabiedriskās attiecības, tradicionālie mediji, bet te uzrodas kaut kas, par ko nevar saprast, vai tas ir gulbis vai neglītais pīlēns. Mums jāpastāsta vīzija, ka šis neglītais pīlēns būs gulbis,» skaidro Līga. Amerikā zīmola žurnālistika jau esot paziņota par korporatīvo komunikāciju nākotni.

Parex bankas finanšu stāvoklis ir neapskaužams un būs atkarīgs no labi apmaksāto darbinieku goda prāta, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Kavēti kredīti 600 milj. Ls apjomā, kas, visticamāk, šogad turpinās sagādāt vairāku desmitu miljonu latu zaudējumus Parex bankai, turpinot samazināt jau tā niecīgo kapitālu, nepieciešamība veikt teju 30 milj. Ls procentu maksājumus valstij par tās noguldījumiem - tie ir tikai daži Parex bankas 2010. gada pārskatu raksturojoši rādītāji. Jāatzīmē, ka Parex bankas 2010. gada pārskatā daļēji ir atspoguļoti arī no 1. augusta nodalītās Citadeles bankas rādītāji, bet aplēstie pašas «slikto aktīvu bankas» rādītāji nav nedz iepriecinoši, nedz cerīgi. Nepietiekamo ienākumu dēļ, ar kuriem nav iespējams nosegt nedz visus administratīvos izdevumus, nedz izdevumus uzkrājumiem nedrošiem kredītiem, nevar izslēgt iespēju, ka bankai kapitāla stiprināšanai atkal nāksies kapitalizēt daļu valsts noguldījumu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Čivinot internetā, puiši no Valmieras tiek pie lieliem projektiem Somijā. «Savā ziņā tā bija veiksme,» par to, kā izdevies uzsākt sadarbību ar somiem, saka Ernests Gabrāns, SIA Mearra Latvia vadītājs.

SIA Mearra Latvia ir Latvijas un Somijas kopuzņēmums, kas nodarbojas ar interneta projektu izstrādi, kas balstīti uz Drupal atvērtā koda tehnoloģijām. Ernesta biznesa partneris Miķelis Zaļais mikroblogu vietnē twitter.com sekoja Somijas Drupal speciālistam, kurš uzrakstīja, ka meklē šīs jomas speciālistus Baltijas valstīs. Viņš atbildēja, nosūtīja portfolio un sākās sadarbība. Viens, otrs projekts un viņi saprata, ka Latvijas un Somijas pusi vieno tās pašas vērtības un vīzija, un izveidoja kopuzņēmumu.

«Jo lielāku komandu spējam izveidot, jo apjomīgākus projektus varam realizēt. Sapratām, ka gribam sadarboties ar somiem un veidot kopuzņēmumu. Latvijas mērogam mēs varētu strādāt, bet gribējām vairāk un šobrīd strādājam gan Latvijai, gan Somijai,» teic Ernests. Piemēram, Artis Bajārs ir viens no galvenajiem izstrādātājiem vienam no kopprojektiem - Somijas mazumtirdzniecības preču zīmola produktu un recepšu portāl Pirkka.fi. «Tā ir programmētāju privilēģija - attālums ir ļoti relatīvs jēdziens. Nav tik lielas nozīmes tam, vai strādā Valmierā, Turku vai Helsinkos,» teic Ernests.

No 1. novembra uz valsts atbalstu varēs pretendēt tikai zaļās enerģijas stacijas.

Tas izriet no Ministru kabineta komitejas sēdē atbalstītajiem grozījumiem noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā. DB aptaujātie eksperti atzīst, ka šis būs «sitiens» galvenokārt pa mazajām plānotajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām Latvijas reģionos, jo lielajiem projektiem, piemēram, Rīgas TEC-2 rekonstrukcijai vai pat vēl tikai vīzijā stadijā esošai Kurzemes cietā kurināmā stacijai visa dokumentācija jau ir iepriekš sakārtota. Kurzemes stacijai pat ir pašai savi MK noteikumi. Līdz ar to ne šīm stacijām, ne tām, ka vēl līdz 2010. gada 1. novembrim pagūs saņemt atļauju, nekas nemainīsies, DB apliecināja ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieks Klāvs Olšteins.

Ja kāds domā par Zani un Valtu Ernštreitiem, automātiski viņus saista ar NicePlace un otrādi – ja domā par NicePlace, tad noteikti arī par Valtu un Zani.

NicePlace ir dažnedažādi latviski un tajā pašā laikā moderni dizaina suvenīri – pastkartes, grāmatzīmes, magnēti, krūzīšu paliktņi, blociņi, krekliņi. Viena no interesantākajām pastkartēm ir Zemgale – NicePlace. «Ja vari likt roku uz sirds un teikt, ka mīli Zemgali novembrī – bezgalīgus brūnus laukus ar bezgalīgu pelēku lietu, esi īsts Latvijas patriots,» smaida Zane.

Nosaukuma NicePlace idejas autors ir Valts, un šis vārdu savienojums ir viņa vīzija par Latviju, ko mēģina ielikt suvenīros. «Mums nav tādi ļoti spēcīgu objektu – mums nav ne Niagāras ūdenskrituma, ne Everesta vai Einšteina. Latvija ir ļoti dažāda gan kultūras, gan vēstures ziņā – mums te ir bijuši balti, somugri, vācieši, poļi, krievi, katoļi, protestanti, pareizticīgie. Nezinu tuvākajā apkārtnē nevienu galvaspilsētu, kur būtu tāda dažādu konfesiju dievnamu bagātība, kāda mums ir Vecrīgā. Viss kopā veido to Latviju, kas mūsu uztverē ir vienkārši jauka vieta jeb nice place,» tā viņš.

Bankām vajadzētu tikt vairāk regulētām, jo pretējā gadījumā baņķieri paņem pārāk lielu tirgus daļu, sastrādājot muļķīgas lietas.nn

Krīze pierādījusi, ka Latvijā bankas, dzenoties pēc lielākām tirgus daļām, ir rīkojušās muļķīgi un izsniegušas pārāk daudz naudas, pretī neprasot attiecīgu atbildību. Swedbank nākotnes stratēģija paredz izsniegt kredītus tā, lai to attiecība būtiski nepārsniegtu depozītu apjomu un būtu vēlama 150%, proti, ja kredīti izsniegti 1,5 mljrd. eiro, tad depozītiem būtu jābūt aptuveni miljards eiro.

2010. gada beigās Swedbank bilancē attiecība kredīti (2,8 mljrd.Ls) pret depozītiem (1,65 mljrd. Ls) Latvijā bija ap 170%. Pirms krīzes attiecība bija sasniegusi 300%. Tādējādi plānots mudināt arī iedzīvotājus veidot lielākus uzkrājumus, kas ilgtermiņā tiem ļautu ar mazākām problēmām pārdzīvot ekonomikas kritienus, kas nākotnē noteikti vēl būs. Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis atzina, ka tas nozīmē bankai mazāku, bet ilgtermiņā stabilāku peļņu. «Pēdējo gadu laikā mēs pieredzējām politiskās, finanšu tirgus un uzvedības krīzi. Visi bija laimīgi - politiķi tika pārvēlēti, cilvēki pirka mašīnas un dzīvokļus. Pagaidām vainotas pie notikušās situācijas tiek tikai bankas un līdz zināmai pakāpei tas pat ir pareizi, jo mēs piedalījāmies šajā spēlē. Tomēr arī politiķi un cilvēki tajā piedalījās,» uzskata Zviedrijas Swedbank grupas prezidents Maikls Volfs (Michael Wolf).

«Pērnā gada cipari liecina, ka mēs vidēji varam nopelnīt mēnesī trīs miljonus latu vai vairāk, tostarp pērn 4. ceturksnis pirms uzkrājumiem bijis labāks nekā iepriekšējais,» intervijā DB stāsta SEB bankas prezidents Ainārs Ozols.

«Priecē, ka nostabilizējies jauns līmenis, cik katru mēnesi var gūt ieņēmumus, ja atņem kredītu zaudējumus, kas pēdējos pāris gados noteica toni. No pamata darbības vari pelnīt, cik gribi, bet, ja mēnesī ir nosacīti 20 miljoni kredītu zaudējumi, tad pārējais nav īsti acīmredzams. Tagad, situācijai normalizējoties, parastā galvenā lieta kļūst svarīga - cik vari ieņemt pamata biznesā no saviem klientiem,» skaidro A. Ozols.

«Esam laimīgi, jo vēl pirms gada, vērtējot biznesu, gan bankai, gan grupai 2010. gadam bija plānoti diezgan lieli zaudējumi - desmitos miljonu latu. Tas parāda, kā cilvēks domā - bankai pirms krīzes klājas labi, tad domā, ka mūžam būs labi, bet tad klājas slikti, tad domā, ka mūžam būs slikti, bet dzīve šajās tendencēs ievieš savas korekcijas. Banka jūtas tik labi, cik labi jūtas mūsu klienti. Jāsaka, ka uzņēmumiem klājas labāk, nekā bijām domājuši, līdz ar to automātiski kredītportfeļa kvalitāte biznesa kredītos izrādījās labāka, nekā bijām iedomājušies. Vēl zināmu efektu deva tas, ka uzlabojas kredītu nodrošinājums,» stāsta banķieris.

Civilprocesa likuma grozījumi par labu komunālo pakalpojumu sniedzējiem radītu vismaz 20 miljonu latu zaudējumus bankām Tajā skaitā arī valstij piederošajai Parex bankai un bankai Citadele, kurās ieguldīts aptuveni miljards Latvijas nodokļu maksātāju naudas.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Civilprocesa likumā, paredzot, ka izsolē pārdodot bankā ieķīlātu nekustamo īpašumu kredīta piedziņai, līdz 10% no gūtajiem ienākumiem kā pirmie savus maksājumu prasījumus saņem dzīvojamo māju pārvaldītāji vai komunālo pakalpojumu sniedzēji. Par šādiem ierosinājumiem nav sajūsmā bankas, kas turklāt norāda, ka ar to komunālo parādu problēma valstī netiks risināta, bet pat var vēl saasināties.

Likuma grozījumu rezultātā iedzīvotājiem būs lielākas garantijas, ka nemaksātāju dēļ necietīs maksātāji, jo namu apsaimniekotājiem būs iespēja agri vai vēlu piedzīt parādu, ko šodien nevar izdarīt, skaidroja SIA Latio namsaimineks Aivars Gontarevs, kurš ir arī viens iniciatoriem likuma grozījumiem.

Nodokļi, transports, makroekonomika un atklāta iepirkumu procedūra ir tēmas, pie kurām valdībai piestrādāt šogad iesaka Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).

Vēl pirms ikgadējās ĀIPL diskusijas ar valsts augstākajām amatpersonām laikraksts Dienas bizness ticies ar valdes priekšsēdētāju Latvijā Ahmedu Šarhu un izpilddirektoru Ģirtu Greiškalnu, lai noskaidrotu investoru attieksmi pret Latviju un iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu.

Vaicāts, kādi ir šī gada galvenie tikšanās jautājumi, Šarhs atbild: «Mums ir četri galvenie virzieni. Pirmie ir makroekonomikas jautājumi. Tad runāsim arī par transporta un sakaru problēmām. Dosim vairākas rekomendācijas, lai uzlabotu situāciju šajā sektorā, kas ir ļoti svarīgs Latvijai. Viens no tiem ir izveidot transporta sektora stratēģiju un plānu. Mums ir vīzija par to, kā vajadzētu veidot transporta sistēmu un kā padarīt industriju konkurētspējīgāku, kā piesaistīt investorus un jaunus dalībniekus šim sektoram. Trešais jautājums ir par publiskajiem iepirkumiem, kas arī ir svarīgi, lai paaugstinātu Latvijas konkurētspēju. Paredzamība un atļauja dažādiem dalībniekiem piedalīties šajos procesos. Ļoti nozīmīga ir iepirkumu procesu pārskatāmība. Un, visbeidzot, sniegsim rekomendācijas, kā uzlabot kapitāla piesaisti Latvijai. Ja salīdzinām Latviju ar kaimiņvalstīm, tās ir krietni priekšā šajā jomā. Veiksmīgāka kapitāla piesaiste varētu būt veids, ka palielināt Latvijas IKP.»

«Vai zināt, kā jūtas cilvēks, kam ir tik daudz ko teikt, ka viņš nespēj noformulēt nevienu pašu domu? Tā jūtas #ēģipte, atgriezusies tiešsaistē,» pēc piecu dienu ilgās pauzes populārajā sociālajā tīklā ietvītojusi kāda lietotāja no Kairas.

Bija vajadzīgas tieši 18 minūtes, lai atstātu 80 miljonus cilvēku bez saziņas ar ārpasauli – tik dramatiski notikumus Ēģiptē aprakstīja kanādiešu laikraksts Globe and Mail. Taisnības labad jāsaka, ka gluži 18 minūtēs tas nenotika vis. Tomēr fakts paliek fakts – mēģinot atņemt ērtu saziņas kanālu pret prezidenta Hosnī Mubarāka varu protestējošajiem valsts iedzīvotājiem, Ēģiptes amatpersonas pieņēma savā vērienā bezprecedenta lēmumu un uz piecām dienām atslēdza internetu. Praktiski visai valstij.

Jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma apspriešanas gaita izrādījusies visai ērkšķaina. Sešās sabiedriskajās plānojuma apspriešanās dzirdēti pozitīvi viedokļi, bet galvenokārt Jūrmalas iedzīvotāji ir protestējuši. Visasākā kritika veltīta plāniem atļaut būvēt tur, kur pašlaik tas ir liegts. Tiesa, dažās no šīm teritorijām dome jau reiz atļāvusi apbūvi un tagad steidz to darīt vēlreiz, jo citādi pašvaldībai ir visas iespējas tiesā pazaudēt miljonus.

Pērn Lufthansa uzņēmums Lufthansa Technik apmeklēja Tallinu ar mērķi tur veidot Baltijas valstu gaisa kuģu tehniskās apkopes, remonta un kapitālremonta centru, tomēr tagad vācieši izšķīrušies par labu Latvijai, kompānijas filiāli reģistrējot Rīgā, vēsta Dienas Bizness.

Lufthansa Bombardier Aviation Services filiāle ar 1,3 milj. eiro pamatkapitālu reģistrēta Rīgā. Lufthansa Bombardier Aviation Services (LBAS) pārstāvji DB atzina, ka jaunā tehniskās apkopes stacija Rīgā tiks atklāta šovasar, visticamāk, līdz augusta vidum. No Latvijas puses projektā iesaistījies Baltijas Biznesa aviācijas centrs (BBAC)/ SIA FBO Rīga.

DB jau rakstīja, ka Īrijas zemo cenu aviosabiedrība Ryanair šopavasar savu pirmo bāzi Centrālajā un Austrumeiropā pēc ilgākas izpētes atklāja Kauņā nevis Rīgā, jo Kauņa šim mērķim esot bijusi vispiemērotākā ar labo infrastruktūru un pasažieru skaita pieaugumu. Tomēr arī no idejas par bāzes izvietošanu Rīgā Ryanair neesot pilnībā atteicies.

TEC-2 otrā kārta nav naivu latviešu un viltīgu turku projektiņš, aiz tā stāv GE un Siemens, un ERAB, tā ekskluzīvā intervijā Dienas biznesam atzinis a/s Latvenergo bijušais valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

DB intervija ar a/s Latvenergo bijušo valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu šoreiz notikusi neparastā veidā, jo K. Miķelsons vēl arvien atrodas apcietinājumā. DB formulēja savus jautājumus K. Miķelsona advokātam Egonam Rusanovam, kurš, runājot cietumā ar savu aizstāvamo, nolasīja viņam DB jautājumus, uzklausīja atbildes, pierakstīja un pēc tam tās nolasīja DB.

Iespējams, ka, neesot vairs Latvenergo amatpersona, K. Miķelsons par daudzām lietām, tostarp Latvenergo slēgtajiem līgumiem, atļaujas runāt atklātāk, saucot lietas īstajos vārdos. Par savu pašreizējo situāciju viņš norāda, ka «Krievijas Federālā Drošības Dienesta jaunās pilnvaras ir tikai bērna šļupsti salīdzinājuma ar to, ko jau pašlaik ar mani dara dzimtā Latvija» un cenšas izskaidrot, kam un kāpēc varēja būt interese «beidzot Miķelsonu savākt».

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(52).jpg

Krievijas energouzņēmums Inter RAO strauji un vērienīgi būvē jaunas stacijas Lietuvas pierobežā. Tas nozīmē, ka Baltijā iecerētie jauno staciju projekti no ekonomiskā un tehniskā viedokļa var arī nerealizēties. Ja tā notiks, tas nozīmē, ka Baltijas elektroenerģijas patērētāji arvien vairāk būs spiesti iepirkt Krievijas elektrību pēc Krievijas diktētas cenas, kas noteikti nebūs zemāka par Nord Pool biržas tirgus cenu.

Kā liecina Inter RAO pārstāvja Nikolaja Stepanova prezentētie kompānijas attīstības plāni Kaļiņingradā, jaunu staciju būvniecība jau notiek. Inter RAO arī neslēpj, ka šajā reģionā pēc dažiem gadiem uzcelto staciju jaudas (pirmo AES bloku paredzēts pabeigt jau 2016. gadā) ievērojami pārsniegs pašas Kaļiņingradas vajadzības, tāpēc elektroenerģiju paredzēts eksportēt uz Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju, uzbūvējot starpsavienojuma kabeli, arī uz Vāciju un Nīderlandi.