Saeima opozīcijas frakcijas Saskaņas centrs deputātu iesniegto grozījumu Kredītiestāžu likumā apstiprināšana valstij varētu izmaksāt 150 – 200 milj. Ls, Saeimas Budžeta komisijā sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.
Grozījumi, kas iepriekš tika nodots skatīšanai komisijā ar vienotu opozīcijas deputātu atbalstu, paredz, ka kredītiestāžu restrukturizācijas un īpašnieku maiņas gadījumā, bankai jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) atļauja.
Izmaiņu rosinātāji neslēpj, ka šie grozījumi radīti saistībā ar Parex sadalīšanas plānu. Likumprojekts paredz, ka pēc šīs bankas sadalīšanas abām tās daļām jābūt kredītiestādēm un jāspēj izpildīt visas prasības, kas attiecas uz kredītiestādēm, piemēram, kapitāla pietiekamība.
Lai šādas prasības nodrošinātu attiecībā uz «slikto banku», kas radīsies nodalot un iznesot jaunā bankā «labos» Parex aktīvus un pasīvus, valstij tajā būs jāinvestē vēl vismaz 150, iespējams, pat 200 milj. Ls, skaidroja M.Bičevskis.
Viņš norādīja, ka 5 – 7 gadu laikā notiks «slikto» kredītu ķīlu - nekustamo īpašumu – cenu korekcija, bet tuvāko divu gadu laikā uz būtisku vērtību pieaugumu cerības ir mazas, tādēļ valstij nāksies ieguldīt papildus līdzekļus, lai nodrošinātu «sliktās» Parex daļas darbību kā kredītiestādei.
Likumprojekta iesniedzēji pieļāva iespēju mainīt grozījumu redakciju, nosakot, ka banka pēc restrukturizācijas var tikt sadalīta arī cita veida uzņēmumos, ne tikai kredītiestādēs.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons norādīja, ka piedāvātās izmaiņas likumā ir pilnīgi nepieņemas no banku sistēmas stabilitātes viedokļa, jo «tā ir klaja politiska iejaukšanās tik smalkos procesos kā banku darbība».
Komisijas deputāti pagaidām nelēma par šī likumprojekta virzīšanu pirmajā lasījumā. Lēmums tiks pieņemts jaunnedēļ, kad deputāti slēgtā sēdē iepazīsies ar valdības apstiprināto Parex bankas restrukturizācijas plānu.