Mūsdienu vadītāji atrodas nopietnu izaicinājumu priekšā, cīnoties ar ekonomikas krīzes sekām, kādas jebkad ir novērotas pēc Lielās depresijas periodā. Darbojoties pārmaiņu laikā ar augstu sarežģītības pakāpi, viņu ikdiena ir saistīta ar savas komforta zonas atstāšanu un nepieciešamību virzīties uz priekšu bez augošas ekonomikas vides radītām priekšrocībām. Vadītājiem trūkst skaidrības attiecībā uz vidēja un ilgtermiņa mērķiem, tie izjūt intelektuālā kapitāla trūkumu, ikdienas operatīvā darbība un stratēģija nonāk pretrunā. Tieši tāpēc līderība kā kompetence izaicinājumu pilnos laikos spēlē noteicošo lomu vadītāju kompetenču lokā. Atsaucoties uz jaunākiem pētījumiem divās pasaules vadošās biznesa skolas Carnegie Mellon un Hārvardas Biznesa Skolā (Harvard Business School), līderība kā kompetence ir absolventu panākumu pamatā 70-80% gadījumos. Aptaujājot 1600 vadītājus Eiropas valstīs, esam nonākuši pie secinājuma, ka līderība ir visvairāk pieprasītā kompetence visos vadības līmeņos.

Kas tad īsti ir līderība kā kompetence? Strādājot pie Eiropas Savienības projekta, kura ietvaros tiek izstrādātas vadlīnijas līderības kompetenču attīstībai uzņēmumos un biznesa skolās, nonācām pie secinājuma, ka līderība kā kompetence iekļauj sevī vairākas vadības prasmes (kopā aptuveni 20). Ja runājam par 3 svarīgākajām vadības prasmēm, tad tas būtu:

- Pamatprincipu/ fundamentu ievērošana uzņēmējdarbības stratēģijas veidošanā;

- Personīgo vērtību skalas izveidošana un šo vērtību piekopšana;

- Sevis apzināšanās (self-awarness) un nemitīga attīstība.

Vorens Bafets (Warren Buffett), viens no pasaules slavenākajiem investoriem, ir plaši pazīstams ar to, ka investē uzņēmumos, izvēloties tos pēc uzticamiem, bet mazāk populāriem investoru vidū kritērijiem, proti, uzņēmuma stratēģiskiem pamatprincipiem. Pēdējo desmit gadu laikā esam novērojuši tendenci, ka biznesa mērķi ar reālu un saprātīgu stratēģiju ir bijis retums. Tā vietā, vadītāji un investori piekopa «sekošana pūlim» stratēģiju un lielāku uzmanību veltīja personīgā tēla veidošanai, nevis biznesa mērķu analīzei, attiecīgi zaudējot modrību un pieņemot naivus lēmumus. Par fundamentālu tika uzskatīta agresīva stratēģija un viens vienīgs mērķis – peļņas maksimalizācija īstermiņā tika uzskatīta par veiksmīga biznesa pamatprincipiem, nepievēršot pienācīgu uzmanību vadītāju kompetenču attīstīšanai. Attiecīgi, gan biznesa skolas, gan apmācību uzņēmumi veidoja piedāvājumu, kurš atbalstītu agresīvā biznesa laikmetu. Skarbais fināls visiem ir zināms – kā jau ikvienas krīzēs apstākļos sekoja daudzu jo daudzu uzņēmumu bankrotu vilnis. Vadītāji aizdomājās, vai ar tām zināšanām un ambīcijām, kas man ir, pietiek, lai virzītos uz priekšu arī šodien?

Latvijai birokrātija traucē slēgt līgumu par kopīgiem Baltijas zāļu iepirkumiem, tādējādi ātrākais iepirkums varētu būt 2013.gadā.

Lai gan Latvijas, Igaunijas un Lietuvas veselības ministri vasarā bija plānojuši noslēgt partneru līgumu par kopīgiem, vienotiem medikamentu un medicīnas ierīču iepirkumiem, taču līdz šim līgums nav parakstīts. Līdz ar to pirmais iepirkums, kurš sākotnēji tika paredzēts kopā ar Lietuvu jau 2012.gadam, tik drīz nenotiks.

ES nauda

Konstatē krāpšanos

LAD konstatējis 9 gadījumus, kad jaunas lauksaimniecības tehnikas vietā ir iepirkta lietota tehnika. Aptaujājot tehnikas tirgotājus, nākas secināt, ka problēma pastāv, turklāt neviens par šādiem pārkāpumiem vēl neesot sodīts.

Latviju pārstāvošā Latvijas Universitātes (LU) komanda Pasaules studentu komandu programmēšanas sacensību (ACM ICPC) finālā, kas no 14. līdz 18. maijam norisinājās Varšavas Universitātē Polijā, ieguvusi dalītu 18. vietu, piecu stundu laikā atrisinot piecus sacensību uzdevumus.

Pasaules studentu komandu programmēšanas sacensības norisinājās36. reizi. Latvija finālā tika pārstāvēta pirmo reizi, un līdz šim neviena Latvijas komanda nebija iekļuvusi šo sacensību finālā. LU studentu programmēšanas komanda «unusual», kuras sastāvā ir Eduards Kaļiņičenko, Jevgēnijs Vihrovs un Normunds Vilciņš, šogad finālā 112 komandu konkurencē kopvērtējumā ieguva dalītu 18. vietu.

Finālā skaitliski visvairāk tika pārstāvētas Amerikas Savienotās Valstis – 18 komandas, Ķīna – 16 komandas un Krievija – 12 komandas. Sacensību čempiona titulu izcīnīja Sanktpēterburgas Nacionālā informācijas tehnoloģiju, mehānikas un optikas pētniecības universitāte, atrisinot 9 no iespējamiem 12 uzdevumiem.

Izskanot ziņām ka Ziemeļkorejā, iespējams, notikusi cilvēka izraisīta zemestrīce, Phenjana trešdien paziņojusi, ka veikusi sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu.

Reaģējot uz notikušo, ANO Drošības padome sasaukusi ārkārtas sēdi, ziņo diplomāti.

Paziņojums Ziemeļkorejas televīzijā tika nolasīts dažas stundas pēc tam, kad tika reģistrēts 5,1 magnitūdu stiprs pazemes grūdiens, kura epicentrs atradās netālu no ziemeļkorejiešu kodolizmēģinājumu poligona.

«Pamatojoties uz Strādnieku partijas stratēģisko apņēmību, republikas pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums sekmīgi veikts 2016.gada 6.janvārī plkst.10,» teikts televīzijas diktora nolasītajā paziņojumā.

Tajā norādīts, ka Ziemeļkoreja ar šo izmēģinājumu pievienojusies attīstītajām kodolvalstīm, piebilstot, ka izmēģināta miniatūra bumba.

Viens no pasaules lielākajiem alus ražotājiem - Lietuvas alus tirgus līderes Švyturys-Utenos alus īpašnieks Carlsberg - kopā ar ASV alus darītavu Brooklyn Brewery investēs aptuveni piecus miljonus eiro jauna, ekskluzīva alus ražošanas līnijā Klaipēdā.

Kā pastāstījis Švyturys-Utenos alus rīkotājdirektors Daiņus Smailis, Carlsberg un Brooklyn Brewery kļūs par jauna uzņēmuma akcionāriem un šim uzņēmumam tiks nodota daļa Švyturys-Utenos alus pašreizējā biznesa, proti, daļa Raudonuju Plytu zīmola.

«Tiks izveidota jauna kompānija, kas kļūs par jaunas alus ražošanas līnijas un ar to saistītā biznesa - restorāna, alus informācijas centra utt. - operatori (..). Jaunajā uzņēmumā Carlsberg un Brooklyn Brewery daļas būs aptuveni vienādas. Precīzu attiecību šobrīd nevaru nosaukt, bet tā būs standartshēma, pēc kādas Brooklyn sadarbojas ar Carlsberg citās alus darītavās,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.