DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš pēc DNB bankā nostrādātiem 13 gadiem, no kuriem astoņi gadi pavadīti, veicot bankas valdes priekšsēdētāja un prezidenta pienākumus, no šā gada 1.septembra nolēmis šo amatu atstāt, informē DNB bankas pārstāve Teika Lapsa.

Ozoliņš savus turpmākos plānus patlaban neatklāj, sacīja Lapsa.

No 1.septembra par DNB bankas prezidentu kļūs Osmunds Skars, kas pašlaik ir DNB Hjūstonas filiāles (ASV) vadītājs.

«Esmu strādājis šajā bankā gandrīz 13 gadus, un šo periodu ir raksturojis intensīvs un rezultatīvs darbs - banka šajā laikā ir attīstījusies no 14.bankas Latvijas finanšu sektorā līdz vienai no vadošajām universālajām bankām. Kāds ir teicis, ka dzīve ir mūsu izvēļu kopsumma. Biju plānojis mainīt karjeru jau 2008.gadā, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzskatīju par savu pienākumu neatstāt banku un savus kolēģus šajā saspringtajā periodā,» skaidro Ozoliņš.

DnB NORD Banka no šā gada rudens mainīs nosaukumu uz DNB, jo Norvēģijas finanšu grupa DnB NOR pērnā gada nogalē kļuva par vienīgo DnB NORD grupas īpašnieku.

2005. gada beigās, izveidojoties DnB NORD Grupai - Norvēģijas finanšu grupas DnB NOR un Ziemeļvācijas bankas NORD/LB kopuzņēmumam, tā dibināšanas līgumā tika paredzēta iespēja DnB NOR bankai atpirkt visas DnB NORD Grupas akcijas.

Balstoties uz pārliecību, ka Baltijas valstīm un Polijai, kur ir pārstāvēta DnB NORD Grupa, ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu, un vēloties paplašināt savu darbību šajā reģionā, 2010. gada nogalē DnB NOR pārņēma savā īpašumā visas DnB NORD Grupas akcijas.

Lai nodrošinātu intensīvāku grupas banku integrāciju, DnB NOR pieņēmusi lēmumu šā gada vēlā rudenī vienlaicīgi mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan arī DnB NOR nosaukumu un tādējādi no šā gada nogales visa grupa strādās ar vienu zīmolu – DNB, informēja bankā.

DnB NOR ir noslēgusi vienošanos ar Ziemeļvācijas banku NORD/LB par tās īpašumā līdz šim esošo 49% DnB NORD grupas akciju iegādi.

Bank DnB NORD A/S (DnB NORD) ir Norvēģijas lielākās bankas DnB NOR ASA (DnB NOR) un Vācijas bankas Norddeutsche Landesbank Girozentrale (NORD/LB) kopuzņēmums, kas izveidots 2005.gada beigās.

Šā gada 2.augustā DnB NOR izmantoja savas tiesības iegādāties līdz tam NORD/LB īpašumā esošos 49% DnB NORD grupas akciju. Pašlaik abas puses ir panākušas vienošanos.

«Baltijas valstīm un Polijai pašlaik ir augstāks izaugsmes potenciāls nekā Rietumeiropai. Mēs redzam arī noteiktas Baltijas valstu makroekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmes, un Polijas ekonomika visu finanšu krīzes periodu ir bijusi viena no Eiropā spēcīgākajām ekonomikām,» skaidro DnB NOR prezidents Rune Bjerke.

Šā gada septembrī, saņemot iemaksu no Norvēģijas DnB NOR bankas 147 miljonu eiro (ap 103,3 miljoni latu) apmērā, tika palielināts DnB NORD Bankas pirmā līmeņa kapitāls.

No saņemtās summas vienlaikus tika atmaksāti subordinētie aizdevumi (ietilpst otrā līmeņa kapitālā) Dānijas DnB NORD bankai un DnB NOR bankai 77 miljonu eiro (ap 54,1 milj. Ls) apmērā.

DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš skaidro, ka DnB NORD Bankas akcionārs, Norvēģijas lielākā banka DnB NOR ir paudusi pārliecību, ka Baltijas valstīm ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu. «Bankas pirmā līmeņa kapitāla palielināšana neapšaubāmi liecina par mūsu akcionāru ilgtermiņa stratēģisku apņemšanos attīstīt un paplašināt bankas darbību šajā reģionā,» tā viņš.

DnB NORD grupa Latvijā šogad pirmajā pusgadā piedzīvojusi 6,9 miljonu latu zaudējumus, ko radīja 19,1 miljona latu uzkrājumu izveidošana. Zaudējumu apjoms gan ir divas reizes mazāks nekā pērn šajā laika periodā.

DnB NORD grupas Latvijā operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2011. gada pirmajā pusgadā sasniedza 12,2 miljonus latu. Ieņēmumi no pamatdarbības šajā periodā bija 25,8 miljoni latu, Db.lv informēja bankā. Pagājušā gada pirmajā pusgadā DnB NORD Banka cieta 15,7 miljonu latu zaudējumus, bet grupas zaudējumu apjoms bija 16,3 miljoni latu.

Tikmēr DnB NORD Bankas akcionāra, Norvēģijas DnB NOR, peļņa 2011. gada otrajā ceturksnī sasniedza 322,8 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

DnB NOR prezidents Rune Bjerke atzina, ka sasniegtā peļņa ir otrs lielākais ceturkšņa peļņas rādītājs kopš finanšu krīzes sākuma. DnB NOR grupā šogad otrajā ceturksnī samazinājās veikto uzkrājumu apjoms, sasniedzot 41,5 miljonus latu, kas ir par 48% jeb 38,3 miljoniem latu mazāk nekā izveidotie uzkrājumi attiecīgajā periodā pirms gada.

Norvēģijas banka DnB Nor vēlas izmantot iespēju iegādāties pārējās Bank DnB Nord akcijas, lai stiprinātu savu pozīciju Baltijas valstīs, liecina bankas paziņojums.

Kopš 2005. gada DnB Nor Bank ASA pieder 51% Bank DnB Nord akciju, bet 49% - Norddeutsche Landesbank Girozentrale (Nord/LB). Bank DnB Nord pieder meitasbankas Latvijā, Lietuvā un Polijā.

Paziņojumā Oslo biržai jūlijā DnB Nor paziņoja, ka paturēs tiesības izmantot iespēju iegūt 49% Bank DnB Nord akciju, un šodien banka šai iespējai ir pieteikusies.

Ja puses nespēs vienoties par cenu, tā būs jānosaka saskaņā ar apstiprināto arbitrāžas mehānismu.

Kā skaidro DnB Nor pārstāvji, šāds lēmums pieņemts, jo banka uzskata, ka DnB Nord darbības reģionam ir labs nākotnes ieņēmumu potenciāls, un šis ir labs laiks, lai stiprinātu savas pozīcijas Baltijas reģionā.

DnB NORD Banka sākusi strādāt ar jaunu zīmolu DNB. Vienlaikus DnB NORD zīmola maiņa uz DNB notikusi visā bankas grupā vairāk nekā 20 valstīs, pavēstījusi banka.

«Jau pagājušā gada nogalē par visas DnB NORD grupas īpašnieci kļuva DnB NOR – Norvēģijas lielākā banka un viena no vadošajām un finansiāli spēcīgākajām finanšu institūcijām Ziemeļvalstu reģionā. Lēmums mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan DnB NOR nosaukumu pieņemts, lai paplašinātu darbību un veicinātu integrētas banku grupas izveidi,» skaidorja DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš.

Līdz ar bankas zīmola maiņu tiks piedāvāti arī jauni produkti un pakalpojumi – multivalūtu bankomāti, iespēja savā filiālē atvērt kontu jebkurā citā DNB grupas bankā Baltijas valstīs un Norvēģijā, brīvo naudas līdzekļu noguldījumi Norvēģijas kronās, plašākas finansējuma saņemšanas iespējas Latvijas uzņēmumiem un jaunas tehnoloģijas, pavēstījusi banka.

DnB Nord bankas akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums par bankas akciju izslēgšanu no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta, informēja bankā.

DnB NORD Bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Teika Lapsa skaidro, ka DnB Nord bankas lielākajam akcionāram – Norvēģijas lielākā finanšu uzņēmuma DnB Nor un Ziemeļvācijas lielākās bankas Nord/LB kopuzņēmumam Bank DnB Nord A/S – pieder vairāk nekā 99.9 % no DnB Nord bankas akcijām.

Bankas lielākais akcionārs pašlaik un arī turpmāk nodrošinās DnB NORD Banku ar visu nepieciešamo finansējumu, un nav plānota nepieciešamība piesaistīt kapitālu ar biržas palīdzību, tādēļ tika pieņemts lēmums akcijas no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta izslēgt.

A/s DNB banka valdē notikušas izmaiņas, darbu pametot līdzšinējam valdes loceklim norvēģim Sigfredam Andersenam (Sigfred Andersen) un padomes priekšsēdētāja vietniecei, Lietuvas iedzīvotājai Jekaterinai Titaernko. DNB banka valdē darbu uzsācis jauns valdes loceklis, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Par jauno DNB banka valdes locekli iecelts Norvēģijas iedzīvotājs Ole Kristians Borli Karteruds (Ole Christian Borli Karterud).

Izmaiņas bankas valdes locekļu sastāvā reģistrētas šā gada 18. aprīlī.

Darbu DNB banka valdē turpina tās priekšsēdētājs Andris Ozoliņš un valdes locekļi - Toms Erdals, Ivars Kapitovičs un Jānis Teteris.

Bankas padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Terje Turness, bet padomes locekļi ir Margreta Melbje Gronna, Ola Landmarks un Tonijs Samuelsens.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 11. novembrī a/s DnB Nord banka sāka strādāt ar jauno zīmolu un nosaukumu - DNB banka. Līdz ar DnB Nord zīmola maiņu Latvijā ar jauno nosaukumu sākusi darbu visa DnB NOR grupa vairāk nekā 20 pasaules valstīs.

Norvēģijas lielākā banku grupa DnB Nor nākamgad varētu apsvērt 49 % Baltijas un Dānijas kopuzņēmuma DnB Nord iegādi no tās Vācijas partnera Norddeutsche Landesbank's (NordLB), raksta Reuters.

Pārskatīšanas process sāksies 31. janvārī un ilgs līdz 31. jūlijam.

DnB Nor atkārtoti ir paziņojusi, ka ir gatava atpirkt 49 % akciju, ja rastos tāda iespēja. DnB Nord darbību iedragājusi ekonomiskā krīze Baltijā un nekustamā īpašuma krīze Dānijā.

Nord LB gan iepriekš ir teicis, ka neplāno pārdot savu akciju daļu.

«Pēc vērtēšanas procesa beigām DnB Nor būs tiesības pārpirkt Nord LB daļu, taču tādā gadījumā Nord LB būs tiesības pārņemt DnB Nord darbību Polijā,» skaidrojusi banka.

Latvijas DnB Nord banka septembra beigās ierindojās 4. vietā pēc aktīvu apjoma, ja neskaita Parex banku, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Norvēģijas banka DnB NOR parakstījusi vienošanos ar Vācijas NORD/LB, tādējādi panākot, ka tā pilnībā savā īpašumā pārņems abām bankām piederošo kopuzņēmumu DnB NORD, ziņo Wall Street Journal.

Kopš DnB NORD dibināšanas 2005. gadā Vācijas NORD/LB piederēja 49% no kopuzņēmuma, savukārt DnB NOR kontrolēja 51% DnB NORD.

Šā gada oktobra beigās DnB NOR darīja zināmu, ka abas bankas vienojušās par šī darījuma summu, kas noteikta 160 miljonu eiro apmērā.

DnB NORD darbojas četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Banka nodarbina aptuveni trīs tūkstošus darbinieku un tai ir 158 filiāles. Bankas aktīvu vērtība tiek lēsta 10,9 miljardu eiro apmērā.

Šā gada 11. novembrī DnB NORD Banka mainīs nosaukumu uz DNB banka, kas ir uzticības apliecinājums no Norvēģijas mātes bankas puses, un plāno ieviest jaunus pakalpojumus, stāsta DnB NORD Banka valdes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.

«Jau gadu lielākā Norvēģijas banka DnB NOR ir mūsu vienīgais akcionārs, tieši viņa izlēma pāriet uz vienotu zīmolu – DNB – visās 20 pasaules valstīs, kurās banka strādā,» sarunā ar laikrakstu Biznes & Baltija pavēstīja A. Ozoliņš.

Bankas valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka mātes bankas gatavība piešķirt savu nosaukumu Latvijas «meitai» ir vērtējama kā uzticības apliecinājums. Tāpat, ņemot vērā, ka 34% no DNB NOR akcijām pieder Norvēģijas valdībai, tā ir ļoti stabila banka.

A. Ozoliņš laikrakstam arī norāda, ka banka tirgū sāks piedāvāt vairākus jaunus produktus, kā, piemēram, tiek plānots multivalūtu bankomātu ieviešana, kuros jebkuras bankas klienti varēs izņemt skaidru naudu ne tikai latos, bet arī eiro un dolāros.

Bank DnB NORD, kurai pieder Latvijas DnB NORD Banka, ar apdrošināšanas grupu ERGO International AG parakstīja ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz ERGO dzīvības apdrošināšanas produktu ekskluzīvu izplatīšanu kopā ar DnB NORD bankas produktiem.

Pagājušajā nedēļā Kopenhāgenā un Diseldorfā parakstītais sadarbības ilgtermiņa līgums paredz, ka turpmāk ERGO dzīvības apdrošināšanas produktus būs iespējams iegādāties DnB NORD Grupā ietilpstošo banku filiālēs Baltijas valstīs un Polijā.

DnB NORD Bankas Grupas prezidents Tomass Burkle skaidrojis, ka sadarbības līgums atbilst mērķiem nostiprināt DnB NORD banku grupas identitāti.

«Mēs uzskatām, ka apdrošināšanas pakalpojumu izplatīšana banku tīklos ir viens no galvenajiem apdrošināšanas produktu pārdošanas kanāliem Centrālajā un Austrumeiropā. Tieši tādēļ noslēgto sadarbību ar Bank DnB NORD ERGO uzskata par ļoti nozīmīgu,» tā ERGO International valdes priekšsēdētājs Dr. Johens Mesemers.

Kamēr lielās Skandināvijas izcelsmes bankas saviem klientiem Latvijā par depozītiem jau vairāk nekā gadu maksā niecīgus procentus, tikmēr no ieguldījumiem šo banku akcijās pēdējā gada laikā bija iespejams nopelnīt pat 30%.

Tā novēroja Db.lv, apskatot banku piedāvātās noguldījumu likmes un šo banku akciju cenu izmaiņas biržās. Skandināvijas valstu izcelsmes banku – Swedbank, SEB banka, DNB Nor (DNB Latvijā), Nordea banka parasti nav izcēlušās ar augstām noguldījumu likmēm Latvijā. Tikmēr ekomiskā krīze veicināja to, ka jau no 2010.gada depozītu likmes noguldījumiem uz gadu atrodas zem vai nedaudz virs 1%, kas Latvijā nozīmē reāli ciest zaudējumus inflācijas dēļ. Tiesa, no otras puses, ieguldījumi šajās bankās nozīmē zināmu drošību nezaudēt naudu. Tomēr vienlaikus zemās noguldījumu likmes ļauj tām arī uzrādīt pieklājīgu pamatbiznesa peļņu, ņemot vēra, ka procentu ieņēmumu (pamatā par kredītiem) ir krietni lielāki nekā procentu izdevumi (pamatā par depozītiem), liecina banku finanšu pārskati.

DnB NORD Banka šogad trešajā ceturksnī plāno pārcelties uz jauno biroja ēku Skanstes ielā, Rīgā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service pastāstīja bankas valdes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.

Jaunās Nordea un DNB apvienotās bankas Baltijā nosaukuma Luminor sekmes atkarīgas no bankas darbiem, spējas piesaistīt jaunus klientus un augt, norāda aptaujātie zīmolu eksperti.

Zīmolu konsultants, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš norādīja, ka apvienotās bankas nosaukums Luminor ar laiku «iedzīvosies», jo Nordea un DNB bankām ir ļoti plaša klientu bāze, kas būs spiesti pieņemt jauno nosaukumu, identitāti un sadzīvot ar to. Lai klienti sāktu pamest banku, būtu nepieciešams rasties nopietnām un sistēmiskām problēmām pakalpojumu kvalitātē vai pieejamībā, attieksmē.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sevišķi būtiski ir tas, vai jaunā banka spēs piesaistīt jaunus klientus un augt, kļūt iecienīta un emocionāli iemīlēta, iegūt uzticamību. Tas lielā mērā atkarīgs no bankas vadības spējas izpaust stratēģijā definētās vērtības konkrētos risinājumos, pakalpojumos, attieksmē pret klientiem. Tiešās mijiedarbības pieredze ar banku arī lielā mērā noteiks, kāds zīmols tai veidosies. Būtiski arī, kā banka izvērsīs savu ārējo komunikāciju, ko teiks un piedāvās klientiem, kādu personību un noskaņu veidos savās reklāmās.

A/s DnB NORD Banka mainījusi padomi – to ir pametis padomes loceklis dānis Torsteins Hagens (Torstein Hagen), liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

27. jūlijā par padomes priekšsēdētāja vietnieci kļuvusi Dānijas Karalistē dzīvojošā Jekaterina Titarenko, savukārt par padomes priekšsēdētāju – Terje Turness (Terje Turnes) no Apvienotās Karalsites.

DnB NORD banka apgrozījums 2009. gadā bija 54,509 miljoni latu, bet zaudējumi veidoja 87,08 miljonus latu.

Db.lv jau rakstīja, ka šī gada pusgadā DnB NORD grupa Latvijā piedzīvija 6,9 miljonus latu lielus zaudējumus. Zaudējumu apjoms gan ir divas reizes mazāks nekā pērn šajā laika periodā. Tikēr DnB NORD banka akcionāra Norvēģijas DnB NOR peļņa 2011. gada otrajā ceturksnī sasniedza 322,8 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Ziemeļvalstu bankas SEB un DnB Nor paziņojušas, ka to aizdevumu portfeļa kvalitāte trešajā ceturksnī būtiski pieaugusi, uzlabojoties biznesam Baltijas reģionā, kas palīdzējis pārspēt ieņēmumu prognozes, raksta Reuters.

Zviedrijas banku grupa SEB publicējusi labāku trešā ceturkšņa operatīvo peļņu, nekā iepriekš tika paredzēts, samazinoties uzkrājumiem kredītu zaudējumiem, savukārt Norvēģijas DnB Nor samazinājušies kredītu zaudējumi un pirmsnodokļu peļņa bijusi lielāka nekā tirgus gaidīja.

Investori ar mazāku riska apetīti vairījās no bankām, kuras finanšu krīzes laikā bija izvērsušas savu darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tomēr viņi atkal naudu iegulda šajās akcijās, jo globālās atveseļošanās laikā ir mazinājies ieguldījumu risks jaunattīstības valstu tirgos.

Kredītu zaudējumi ir kritušies, bankām samazinot savas pozīcijas riskantākajos tirgos, turklāt tās ir ieguvušas no veselīgajiem kapitāla līmeņiem.

Norvēģijas lielākā banka DnB Nor plāno veikt papildus akciju emisiju, kuras laikā paredzēts piesaistīt 14 miljardus Norvēģijas kronu (1.12 miljardus latu), liecina bankas paziņojums.

Akciju tirdzniecība jau esošajiem akcionāriem palielinās bankas pirmā līmeņa kapitāla koeficientu līdz 11.3 %, teikts paziņojumā.

«Šīs darījums uzlabos mūsu spēju apmierināt klientu vēlmes pēc finansējuma nepieciešamības, kā arī labāk sagatavoties augstākām kapitāla pietiekamības prasībām banku sektorā,» aģentūrai Bloomberg sacījis DnB Nor vadītājs Rūne Bjerke.

Šorīt bankas akcijas cena Oslo biržā palielinājās par 4.1 % līdz 66.7 kronām. Šajā gadā bankas akcijas cena ir vairāk nekā dubultojusies.

Norvēģijas banka DnB Nor ASA varētu ierobežot kreditēšanas apjomus Latvijā, ja valdība nolems pieņemt grozījumus likumos, lai ieviestu kredītņēmēju aizsardzības programmu, raksta Bloomberg.

Priekšlikums samazināt kredītņēmēju atbildību var veicināt vairāku Latvijā darbojošo banku mātesbanku – DnB Nor, Swedbank AB, Nordea Bank AB un SEB AB – zaudējumus, tādēļ šīs bankas ir pretī šiem grozījumiem, norādot, ka tas ir pretrunā ar Eiropas likumdošanu.

Jau vēstīts, ka valdības koridoros tiek apspriestas idejas par kredītņēmēju aizsardzības mehānismiem, kur viens no ierosinājumiem paredz, ka kredīta ņēmējs par hipotekāro kredītu atbild tikai ar ķīlu. Saistībā ar šīm iecerēm Latvijas lielākās banka Swedbank pārstāvji jau pabrīdinājuši, ka grozījumu apstiprināšanas gadījumā apsvērs iespēju atstāt Latvijas tirgu.

Sods par braukšanu dzērumā pie strūres būs divas reizes lielāks, tāpat palielināts arī sods par cigarešu un alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem, turklāt turpmāk par to būs jāmaksā ne tikai pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam.

To paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien Saeima atbalstīja galīgajā lasījumā. Grozījumi stāsies spēka nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Kā skaidro Saeimas Preses dienests, izmaiņas dubulto naudas sodu šoferiem, kuru organismā konstatēts vairāk par vienu promili alkohola. Tādējādi autovadītājam, kurš brauc 1 – 1,5 promiļu reibumā, piemēros naudas sodu no 600 līdz 800 latiem, administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, kā arī uz diviem gadiem atņems vadīšanas tiesības. Patlaban naudas sods ir 400 lati, bet tiesības par šādu pārkāpumu atņem uz vienu gadu.

Visbargākais sods noteikts par transportlīdzekļa vadīšanu, ja alkohola koncentrācija organismā pārsniedz 1,5 promiles. Par to paredzēts naudas sods no 800 līdz 1000 latiem, administratīvais arests no 10 līdz 15 diennaktīm, kā arī tiesību atņemšana uz četriem gadiem. Tāds pat sods būs par bēgšanu no policijas.

Sods par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem, iespējams, tiks piemērots ne tikai pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam.

To paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija. Šo likumprojektu vēl jāakceptē Saeimas plenārsēdē.

Parlamenta Preses dienests informē, ka sods juridiskām personām, kuru tirdzniecības vietā nepilngadīgajiem tirgoti alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, paredzēts apmērā no 500 līdz 1000 latiem. Ja šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, sods būs no 2000 līdz 5000 latiem.

Patlaban sods par alkohola un tabakas pārdošanu nepilngadīgajiem paredzēts vienīgi pārdevējam un tas ir robežās no 200 līdz 250 latiem.

Saeimā otrajā lasījumā jau atbalstīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt sodu autovadītājiem, kuri pie stūres sēdušies alkohola reibumā.

Starptautiskais finanšu žurnāls Global Finance septembrī nosaucis 2009. gada pasaules labākās bankas 11 kategorijās un labākās bankas 123 valstīs, tostarp Latvijā par labāko banku atzīta Aizkraukles banka.

Global Finance, kas iznāk reizi mēnesī kopš 1987. gada savā interneta mājas lapā skaidro, ka šogad izvēloties uzvarētājus, Global Finance redaktoru komanda apsvēra objektīvos un subjektīvos faktorus. Objektīvie kritēriji iekļauj aktīvu pieaugumu, rentabilitāti, ģeogrāfisko sasniedzamību, stratēģiskās attiecības, jauna biznesa attīstību un produktu inovācijas. Subjektīvos kritērijos iekļauj aktīvu (kapitāla) un kredītreitingu analītiķu atzinumi, banku konsultantu un citu industrijas pārstāvjus, arī korporatīvo finanšu vadītājus. Uzvarētājs nav vienmēr lielākā banka, bet drīzāk labākās bankas – bankas ar kvalitāti, kuru korporatīvajiem klientiem būtu jāņem vērā, izvēloties bankas.

Lietuvas un Latvijas ERGO Dzīvības apdrošināšanas kompānijas iegādāsies Norvēģijas Vital Life biznesu Latvijā un Lietuvā.

Norvēģijas apdrošināšanas sabiedrība Vital Forsikring ASA, kas Baltijas valstīs darbojas ar nosaukumu Vital Life, un apdrošināšanas sabiedrības ERGO Latvija dzīvība un ERGO Lietuva Gyvybes draudimas ir parakstījušas pirkuma līgumu par Vital Forsikring ASA filiāļu Latvijā un Lietuvā portfeļu iegādi.

Vital Forsikring ASA lēmumu par portfeļu pārdošanu pieņēmusi sakarā ar izmaiņām sabiedrības starptautiskajā stratēģijā, kuras turpmākie mērķi ir biznesa darbības koncentrēšana vietējā tirgū.

Apdrošināšanas darījumi, kurus veic Vital Forsikring filiāles Latvijā un Lietuvā, atbilst ERGO Baltijas apdrošināšanas sabiedrību stratēģiskajiem mērķiem.