Eiropas jaunajam riska «sargsunim», iespējams, «trūks zobu», lai novērstu nākamo finanšu krīzi reģionā, atsaucoties uz ekonomistu sacīto, vēsta Bloomberg.
Eiropas Sistēmisko risku padomei, kuras mērķis ir identificēt un brīdināt par briestošajiem riskiem finanšu sistēmā, varētu neizdoties nākotnē novērst nelīdzsvarotību, jo tai nav nekādas likumiskas tiesības, stāstījuši ekonomisti no ING Group, Barclays Capital un ABN Amro.
65 locekļu padome pirmo reizi tiekas šodien Frankfurtē. Tās priekšsēdētājs ir Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē, bet priekšsēdētāja vietnieks - Anglijas Bankas vadītājs Mervins Kings.
«Ja jūs meklējat institūciju, kas paglābs mūs no nākamās krīzes, šī noteikti nav tāda,» teicis Karstens Brzeskis, Briseles ING Group ekonomists. Viņš to nodēvējis par kārtējo runātāju komandu.
Eiropas Savienība cenšas novērst finanšu krīzes, kas sekoja Lehman Brothers Holdings Inc. sabrukumam 2008.gadā, atkārtošanos. Tās rezultātā Eiropas bankām bija jānovirza vairāk nekā 5 triljoni ASV dolāru banku atbalstam.
«Ideja ir lieliska, bet, ja šai iestādei «nebūs neviena zoba», tā nebūs pietiekami laba,» teicis Amsterdamas ABN Amro Bank NV ekonomists Niks Kounis.
ECB viceprezidents Vitors Konstancio 16. novembrī sacīja - ierēdņi sagaida, ka nozare pievērsīs ciešu uzmanību padomes viedoklim. Ja tās brīdinājumi netiks ņemti vērā, tā varētu vērsties pie Eiropas valdību vadītājiem.
Esot arī ekonomisti, kas uzskata, ka, ECB prezidentam un viceprezidentam esot pie padomes stūres, tās viedokli būs grūti ignorēt. «Ja viņi nāks klajā ar pārliecinošu lietu, norādot uz trūkumiem jebkurā konkrētā tirgū vai jurisdikcijā, būs ļoti grūti attiecīgajām iestādēm šo brīdinājumu ignorēt,» uzskata Frankfurtes Deutsche Bank AG pārstāvis Bernhards Spejers.
Lai gan iestāde uzraudzīs makroriskus, tā varētu pievērst uzmanību arī atsevišķām institūcijām, kas tiks atzītas par sistēmiski svarīgām.
Padomei ir dota rīcības brīvība par to, vai informēt sabiedrību par visiem brīdinājumiem, ko tā izteiks. Likumdevēji ir ļāvuši tai saglabāt brīdinājumus noslēpumā, ja tā uzskatīs, ka tie var satricināt tirgus.
«Joprojām pastāv nopietns «caurums» finanšu regulējuma sistēmā Eiropā,» sacījis Londonas Barclays Capital Eiropas ekonomists Julians Kalovs un piebildis: «Nav nevienas neatkarīgas aģentūras Eiropas līmenī, kas krīzes situācijā varētu savākt visus spēlētājus pie galda, lai panāktu vienošanos nedēļas nogales laikā.»
