DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš pēc DNB bankā nostrādātiem 13 gadiem, no kuriem astoņi gadi pavadīti, veicot bankas valdes priekšsēdētāja un prezidenta pienākumus, no šā gada 1.septembra nolēmis šo amatu atstāt, informē DNB bankas pārstāve Teika Lapsa.

Ozoliņš savus turpmākos plānus patlaban neatklāj, sacīja Lapsa.

No 1.septembra par DNB bankas prezidentu kļūs Osmunds Skars, kas pašlaik ir DNB Hjūstonas filiāles (ASV) vadītājs.

«Esmu strādājis šajā bankā gandrīz 13 gadus, un šo periodu ir raksturojis intensīvs un rezultatīvs darbs - banka šajā laikā ir attīstījusies no 14.bankas Latvijas finanšu sektorā līdz vienai no vadošajām universālajām bankām. Kāds ir teicis, ka dzīve ir mūsu izvēļu kopsumma. Biju plānojis mainīt karjeru jau 2008.gadā, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzskatīju par savu pienākumu neatstāt banku un savus kolēģus šajā saspringtajā periodā,» skaidro Ozoliņš.

DnB NORD Banka sākusi strādāt ar jaunu zīmolu DNB. Vienlaikus DnB NORD zīmola maiņa uz DNB notikusi visā bankas grupā vairāk nekā 20 valstīs, pavēstījusi banka.

«Jau pagājušā gada nogalē par visas DnB NORD grupas īpašnieci kļuva DnB NOR – Norvēģijas lielākā banka un viena no vadošajām un finansiāli spēcīgākajām finanšu institūcijām Ziemeļvalstu reģionā. Lēmums mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan DnB NOR nosaukumu pieņemts, lai paplašinātu darbību un veicinātu integrētas banku grupas izveidi,» skaidorja DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš.

Līdz ar bankas zīmola maiņu tiks piedāvāti arī jauni produkti un pakalpojumi – multivalūtu bankomāti, iespēja savā filiālē atvērt kontu jebkurā citā DNB grupas bankā Baltijas valstīs un Norvēģijā, brīvo naudas līdzekļu noguldījumi Norvēģijas kronās, plašākas finansējuma saņemšanas iespējas Latvijas uzņēmumiem un jaunas tehnoloģijas, pavēstījusi banka.

DnB NORD grupa Latvijā šogad pirmajā pusgadā piedzīvojusi 6,9 miljonu latu zaudējumus, ko radīja 19,1 miljona latu uzkrājumu izveidošana. Zaudējumu apjoms gan ir divas reizes mazāks nekā pērn šajā laika periodā.

DnB NORD grupas Latvijā operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2011. gada pirmajā pusgadā sasniedza 12,2 miljonus latu. Ieņēmumi no pamatdarbības šajā periodā bija 25,8 miljoni latu, Db.lv informēja bankā. Pagājušā gada pirmajā pusgadā DnB NORD Banka cieta 15,7 miljonu latu zaudējumus, bet grupas zaudējumu apjoms bija 16,3 miljoni latu.

Tikmēr DnB NORD Bankas akcionāra, Norvēģijas DnB NOR, peļņa 2011. gada otrajā ceturksnī sasniedza 322,8 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

DnB NOR prezidents Rune Bjerke atzina, ka sasniegtā peļņa ir otrs lielākais ceturkšņa peļņas rādītājs kopš finanšu krīzes sākuma. DnB NOR grupā šogad otrajā ceturksnī samazinājās veikto uzkrājumu apjoms, sasniedzot 41,5 miljonus latu, kas ir par 48% jeb 38,3 miljoniem latu mazāk nekā izveidotie uzkrājumi attiecīgajā periodā pirms gada.

A/s DNB banka valdē notikušas izmaiņas, darbu pametot līdzšinējam valdes loceklim norvēģim Sigfredam Andersenam (Sigfred Andersen) un padomes priekšsēdētāja vietniecei, Lietuvas iedzīvotājai Jekaterinai Titaernko. DNB banka valdē darbu uzsācis jauns valdes loceklis, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Par jauno DNB banka valdes locekli iecelts Norvēģijas iedzīvotājs Ole Kristians Borli Karteruds (Ole Christian Borli Karterud).

Izmaiņas bankas valdes locekļu sastāvā reģistrētas šā gada 18. aprīlī.

Darbu DNB banka valdē turpina tās priekšsēdētājs Andris Ozoliņš un valdes locekļi - Toms Erdals, Ivars Kapitovičs un Jānis Teteris.

Bankas padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Terje Turness, bet padomes locekļi ir Margreta Melbje Gronna, Ola Landmarks un Tonijs Samuelsens.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 11. novembrī a/s DnB Nord banka sāka strādāt ar jauno zīmolu un nosaukumu - DNB banka. Līdz ar DnB Nord zīmola maiņu Latvijā ar jauno nosaukumu sākusi darbu visa DnB NOR grupa vairāk nekā 20 pasaules valstīs.

Šā gada septembrī, saņemot iemaksu no Norvēģijas DnB NOR bankas 147 miljonu eiro (ap 103,3 miljoni latu) apmērā, tika palielināts DnB NORD Bankas pirmā līmeņa kapitāls.

No saņemtās summas vienlaikus tika atmaksāti subordinētie aizdevumi (ietilpst otrā līmeņa kapitālā) Dānijas DnB NORD bankai un DnB NOR bankai 77 miljonu eiro (ap 54,1 milj. Ls) apmērā.

DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš skaidro, ka DnB NORD Bankas akcionārs, Norvēģijas lielākā banka DnB NOR ir paudusi pārliecību, ka Baltijas valstīm ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu. «Bankas pirmā līmeņa kapitāla palielināšana neapšaubāmi liecina par mūsu akcionāru ilgtermiņa stratēģisku apņemšanos attīstīt un paplašināt bankas darbību šajā reģionā,» tā viņš.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch ir apstiprinājusi DNB bankas ilgtermiņa kredītreitingu A+ un īstermiņa kredītreitingu F1. Aģentūra arī norādījusi, ka bankas nākotnes perspektīvas ir stabilas.

Fitch atzīst DNB stipru iekšzemes franšīzi Norvēģijas ekonomikā, bankas elestīgo rentablitāti un pieņemamas, bet ne spēcīgas kapitāla attiecības.

Iepriekš DNB nākotnes perspektīvas par stabilām atzina arī reitingu aģentūra Standard&Poor’s (S&P). Tāpat S&P apstiprināja Norvēģijas bankas ilgtermiņa kredītreitingu A+ un īstermiņa kredītreitingu A-1.

Db.lv jau vēstīja, ka 11. novembrī DNB Nord banka sāka strādāt ar jaunu zīmolu – DNB. Zīmola maiņa notikusi visā bankas grupā vairāk nekā 20 valstīs.

Arī DnB NORD Bankas meitas uzņēmumi – līzinga kompānija un ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība – turpmāk strādās attiecīgi kā DNB līzings un DNB Asset Management. Savukārt bankas un tās meitas kompāniju reģistrācijas numuri un juridiskās adreses nemainās, un arī klientiem saglabāsies līdzšinējie kontu numuri.

Šā gada 11. novembrī DnB NORD Banka mainīs nosaukumu uz DNB banka, kas ir uzticības apliecinājums no Norvēģijas mātes bankas puses, un plāno ieviest jaunus pakalpojumus, stāsta DnB NORD Banka valdes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.

«Jau gadu lielākā Norvēģijas banka DnB NOR ir mūsu vienīgais akcionārs, tieši viņa izlēma pāriet uz vienotu zīmolu – DNB – visās 20 pasaules valstīs, kurās banka strādā,» sarunā ar laikrakstu Biznes & Baltija pavēstīja A. Ozoliņš.

Bankas valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka mātes bankas gatavība piešķirt savu nosaukumu Latvijas «meitai» ir vērtējama kā uzticības apliecinājums. Tāpat, ņemot vērā, ka 34% no DNB NOR akcijām pieder Norvēģijas valdībai, tā ir ļoti stabila banka.

A. Ozoliņš laikrakstam arī norāda, ka banka tirgū sāks piedāvāt vairākus jaunus produktus, kā, piemēram, tiek plānots multivalūtu bankomātu ieviešana, kuros jebkuras bankas klienti varēs izņemt skaidru naudu ne tikai latos, bet arī eiro un dolāros.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle, viceprezidente. DNB ir lielākās Norvēģijas bankas meitas uzņēmums Latvijā. «Esam liela un draudzīga komanda – kopā ap 850 darbiniekiem,» norāda A. Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Banku un finanšu joma ir dinamiska nozare, kas attīstās līdzi digitālajai pasaulei. Līdz ar to ir nemitīgas un aizraujošas pārmaiņas, kas motivē un iedvesmo. Strauji mainās klientu uzvedība, paradumi. Bankas sen vairs nav garlaicīgas, vecmodīgas organizācijas ar smagnējiem ozolkoka galdiem un naudas seifiem.

A/s DnB NORD Banka mainījusi padomi – to ir pametis padomes loceklis dānis Torsteins Hagens (Torstein Hagen), liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

27. jūlijā par padomes priekšsēdētāja vietnieci kļuvusi Dānijas Karalistē dzīvojošā Jekaterina Titarenko, savukārt par padomes priekšsēdētāju – Terje Turness (Terje Turnes) no Apvienotās Karalsites.

DnB NORD banka apgrozījums 2009. gadā bija 54,509 miljoni latu, bet zaudējumi veidoja 87,08 miljonus latu.

Db.lv jau rakstīja, ka šī gada pusgadā DnB NORD grupa Latvijā piedzīvija 6,9 miljonus latu lielus zaudējumus. Zaudējumu apjoms gan ir divas reizes mazāks nekā pērn šajā laika periodā. Tikēr DnB NORD banka akcionāra Norvēģijas DnB NOR peļņa 2011. gada otrajā ceturksnī sasniedza 322,8 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Drošības eksperti jau ilgāku laiku ir centušies apturēt surogātpastu, kas pašlaik veido ap 90% no e-pastu plūsmas. Lai gan «spameri» slēpjas aiz tūkstošiem interneta vietņu un aizsega uzņēmumiem, lai izplatītu Viagru, somu pakaļdarinājumus un nelegālu programmatūru, gandrīz visas transakcijas par šīm precēm notiek izmantojot tikai trīs bankas – Azerbaidžānā, Sentkitsā un Nevisā, kā arī Latvijā, secināts Kalifornijas Universitātes pētījumā.

Turklāt gandrīz katru surogātpasta darījumu apstrādā kredītkaršu kompānijas, piemēram, MasterCard vai Visa.

ASV Kalifornijas pavalsts pētnieku komanda izmantoja priekšapmaksas Visa kartes, lai iegādātos dažādas preces, kuras ikdienu milzīgos apmēros reklamē surogātpasta izsūtītāji. Pētnieki pēc tam izsekoja preču piegādes un naudas transakciju ceļus un nonāca pie dramatiska atklājuma.

95% no visām transakcijām, kas tiek veiktas par «spameru» precēm, notiek caur trijām bankām – Azerbaidžānas Azerigazbank, Sentkitsas un Nevisas Nacionālo banku un Latvijas DnB Nord.

Caur DnB Nord tiek veiktas tādu tīklu transakcijas, kā, piemēram, EvaPharmacy, Online Pharmacy un USHealthcare.

Latvijā visaugstāko klientu apmierinātības novērtējumu uzņēmēju vidū šogad ieguvušas bankas DnB NORD un SEB, savukārt zemāko novērtējumu ieguvusi Nordea.

Tā liecina EPSI Baltic ikgadējai pētījums par klientu apmierinātību banku nozarē.

Salīdzinot ar 2010. gadu, šogad par 2,9 punktiem palielinājusies uzņēmēju apmierinātība ar DnB NORD, par 4 punktiem – SEB, par 2,2 punktiem «citu banku» grupai, par 2,5 punktiem Swedbank. Tajā pat laikā uzņēmēju apmierinātība ar Nordea banku pasliktinājusies par 3,8 punktiem līdz 69,7 punktiem no 100.

Tikmēr Igaunijā uzņēmēji visvairāk apmierināti ar SEB bankas darbu, kamēr Lietuvā uzņēmēji labākās atsauksmes izsaka par «citām bankām», kuru vidū neietilpst lielās bankas.

Privātpersonu vidū Latvijā vislielākā apmierinātība izteikta «citu banku» grupai, savukārt otrajā un trešajā vietā ierindojas attiecīgi DnB NORD un SEB banka.

Augstāko reputāciju Latvijas banku sektorā saglabājusi pēc aktīviem lielākā banka Swedbank, bet apdrošināšanas nozarē - nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība BTA, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Swedbank laikā no 2005. gada līdz 2008.gadam turējās reputācijas topa pirmajā vietā, bet, sākoties krīzei, bankas vērtējums noslīdēja līdz 4. vietai 2009.gadā un līdz 9. vietai 2010. gadā. Tomēr šogad bankas reputācija atkal ir uzlabojusies un kopējā reputācijas topā ieņem piekto vietu. Otra visaugstāk novērtētā banku sektorā šogad ir SEB banka, kurai arī izdevies pakāpties topā no 19. vietas 2010. gadā uz 14. vietu šogad.

Finanšu sektorā kopumā trešo un apdrošināšanas nozarē augstāko novērtējumu saglabājusi BTA, ieņemot 51.vietu kopējā topā, kas gan ir zemāka, nekā 2010. gadā, kad bija 46.vieta, un arī ieņēma pirmo vietu starp apdrošinātājiem.

Uzņēmējs un ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons ir pārliecināts, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos.

Ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesā esošo ēdināšanas uzņēmumu Lido, kura vienīgais īpašnieks ir Ķirsons, plānots izsolīt par 7,9 miljoniem latu. Taču uzņēmuma īpašnieks cer, ka izsole nenotiks.

«Tautai ļoti interesē - kas tur būs? Mēs kārtojam, lai nekas nebūtu, - nekādas izsoles. Tā iespējamība ir vismaz 80%. 24 gadus strādāt, lai pēc tam pasludinātu... Izsoles plāns, kas ir uztaisīts, bija jātaisa pēc juridiskajām prasībām. Patlaban, domāju, nekā no tā nebūs,» norādīja Ķirsons.

«Bieži vien aizdevējs redz citādāk nekā aizņēmējs. Aizņēmējs aizņemas un tērē svešu naudu, bet atdod savu naudu, aizdevējs aizdod un saņem savu naudu. Aizdevējs to grib saņemt savā termiņā. Aizdevējs neatrod savu vainu, mēs - savējo, un rodas konflikts. Lai konfliktu risinātu, lūdzām ārpustiesas tiesisko aizsardzību,» skaidroja uzņēmuma īpašnieks.

«Viens no nozīmīgākajiem kritērijiem projekta uzsākšanai ir cena par darījuma transakciju bankomātā. Ja iespējamie pretendenti, kas gatavi šo vienoto bankomātu tīklu uzturēt, spēs nodrošināt zemāku cenu nekā tā ir šobrīd, tad arī projektam ir nākotne,» atbildot uz biznesa portāla db.lv jautājumu par universālu bankomātu ieviešanu Latvijā, sacīja SEB bankas Maksājumu karšu attīstības un atbalsta pārvaldes vadītājs Andris Lazdiņš. Šāda veida bankomātos varētu izmantot vairāku banku kartes bez jebkādas komisija maksas.

To, ka notiek darbs pie šāda projekta, apstiprināja arī Swedbank un Nordea.

«Šī projekta izpēte notiek kopš pagājuša gada, jo, lai šādu iniciatīvu realizētu, ir nepieciešams plašs izpētes darbs, izvērtējot gan ieguvumus, gan potenciālos riskus,» sacīja SEB pārstāvis.

«Šis ir starpvalstu projekts, kurā piedalās Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija, tāpēc var sacīt, ka projekta gaita visās valstīs rit vienlaicīgi,» stāstīja Nordea pārstāvis Marguss Auns (Margus Aun). Projektu «vada īpaši izveidota vadības komanda, kurā ietilpst visu iesaistīto banku pārstāvji. Pirmie lēmumi varētu tikt pieņemti šā gada beigās», viņš piebilda.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks ir izvēlējusies uzvarētāju starp kredītiestādēm par t.s. overdrafta piesaisti apkures sezonas sākšanai.

Labākos nosacījumus starp trim pretendentēm piedāvājusi DnB Nord banka, informēja SIA Rīgas namu pārvaldnieks preses sekretārs Krists Leiškalns. Piedāvātais termiņš ir 180 dienas, bet overdrafts piedāvāts ar procentu likmi 0.8 + RIGIBOR. Tiesa, vēl ir jānokārto visas juridiskās formalitātes.

DB jau ziņoja, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks plāno aizņemties aptuveni 4.5 miljonus latu (iespējams, 5 milj. latu), lai Rīgā daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām šoruden tiktu pieslēgta apkure.

Konkursā Kredītiestādes overdrafta piesaiste apgrozāmo līdzekļu papildināšanai piedāvājumu bija iesniegušas Swedbank, DnB Nord banka un SEB banka.

DnB NORD Bankas klienti, kā arī ar banku nesaistīti cilvēki saņēmuši viltus e-pastus, kas nosūtīti it kā DnB NORD vārdā. Banka aicina neveikt nekādas darbības e-pastā norādītajā interneta vietnē un šo e-pastu dzēst.

Cilvēkiem izsūtīti viltus e-pasti ar saiti uz interneta vietni, kurā tiek prasīts ievadīt internetbankas lietotāja datus - ieejas vārdu, paroli un kodus. Interneta vietne, uz kuru ved saite no viltus e-pasta, pēc sava vizuālā noformējuma ir ļoti līdzīga īstajai internetbankas ieejas lapai.

Banka uzsver, ka nekad nesūta šāda veida e-pastus un nelūdz no klienta datus, kas nepieciešami internetbankas lietošanai.

Jāatgādina, ka iepriekš arī Swedbank brīdināja, ka vairāki cilvēki, tostarp bankas klienti, saņēmuši viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar linku uz interneta vietni, kur tiek lūgts ievadīt visas savas internetbankas kodu kartes paroles.

Šogad septembra beigās banku sektorā mainījušās lielāko banku pozīcijas pēc piesaistīto noguldījumu apjoma: SEB bankas noguldījumu apjoms pirmo reizi kopš 2006. gada nogales šogad samazinājies zem miljarda latu robežas, bet Rietumu bankai izdevies iegūt trešo pozīciju.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka apdraudētas arī Swedbank kā lielākās pēc noguldījumu apjoma bankas pozīcijas, jo tai strauji tuvojas ABLV Bank (bijusī Aizkraukles banka). Dati liecina, ka septembra beigās Swedbank piesaistīto noguldījumu apjoms bija 1,58 miljardi latu, kas ir par 23,2 miljoniem latu (1,5%) vairāk nekā pirms gada, tikmēr ABLV Bank noguldījumu apjoms sasniedzis 1,48 miljardus latu, gada laikā uzrādot pieaugumu par 400,2 miljoniem latu jeb 37,1%.

Rietumu bankas noguldījumu apjoms septembra beigās sasniedza 1,15 miljardus latu, kas ir par 329,5 miljoniem latu jeb 39,9% vairāk nekā pirms gada, kam ar 1,04 miljardiem latu seko banka Citadele, kuras piesaistīto noguldījumu apjoms gada laikā samazinājies par 137 milj. Ls jeb 11,7%.

Pirms gada, 2011.gada 3.martā, Latvijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu lietā pret Latvijas komercbankām1, atbilstoši kuram par aizliegto vienošanos, tirgus dalībniekiem vienojoties par cenām, tika sodītas 22 komercbankas, uzliekot kopējo naudas sodu gandrīz 6 miljonu latu apmērā.

KP konstatējusi, ka daudzpusēja vienošanās par starpbanku komisijas maksu, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā (MIF)² būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja minimālo tirgotāja komisijas maksu (MSC), ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu³, tādējādi slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Tāpat par konkurenci ierobežojošu tika atzīta starpbanku vienošanās par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati.

Pusgada laikā gandrīz nekas nav mainījies un, līdzīgi kā Ziemassvētku, arī vasaras svētku depozītiem šogad bankas piedāvā salīdzinoši zemas likmes. Turklāt atsevišķos gadījumos tās ir pat zemākas nekā pirms pusgada.

Db.lv jau vēstīja, ka 2010. gada Ziemassvētkos zemo starpbanku likmju dēļ svētku depozītus lielajās, pamatā Skandināvu bankās, noguldīt uz gadu nav izdevīgi. Jāraugās vai nu uz citām bankām vai nauda jānogulda uz garāku termiņu. Tikai 1,2 %, 1,3 % vai 1,7 % gadā piesolīja par Ziemassvētku termiņnoguldījumu uz gadu Nordea banka, SEB banka un Swedbank.

Šobrīd, apskatot šo banku piedāvājumus, situācija ir līdzīga, tostarp Swedbank, kas Ziemassvētkos piedāvāja noguldījumu ar paaugstinātām likmēm bankas klientiem, kas saņem bankā algu vai pensiju - 1,7% apmērā, tad šobrīd īpašajā depozītu piedāvājuma likmes ir 1,5 – 1,55% gadā. SEB banka šobrīd piedāvā likmi latu depozītam uz gadu 1,25 – 1,3%. Ap Ziemassvētkiem Nordea banka uz gadu latos piedāvāja noguldīt ar likmi 1,1% līdz 1,2% atkarībā no tā, vai klients ir Standarta, Sudraba vai Zelta, bet šobrīd likmes ir 1,6 – 1,7% robežās.

Ar 2016. gada janvāri darbu uzsākusi jaunievēlētā AS Baltiс International Bank (BIB) padome trīs cilvēku sastāvā – padomē turpina strādāt Valērijs Belokoņs un Vlada Belokoņa, un padomes sastāvu papildinājis Andris Ozoliņš.

Jaunievēlētais padomes loceklis A.Ozoliņš ir pieredzējis banku nozares eksperts, kura ilggadējā darbība bankās Latvijā un ārvalstīs dos iespēju pilnveidot BIB korporatīvo pārvaldību atbilstoši pasaules labās prakses piemēriem.

A. Ozoliņš strādājis par AS Reverta Uzraudzības padomes locekli (2014 – Jūnijs 2015), AS Kredītinformācijas birojs Uzraudzības padomes locekli (2013-2014), bijis ilggadējs AS DNB Banka valdes loceklis (1999-2012) un valdes priekšsēdētājs (no 2004), kā arī DNB NORD Bank ASA valdes loceklis, atbildīgais par retail un korporatīvo biznesu Baltijā, Polijā, Dānijā (2010-2011). Kopš 2015. gada jūlija ir AS Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja padomnieks.

Turpmāk interesentiem vairs nebūs personiski jādodas uz Depozitāriju, lai iegūtu informāciju par sev piederošajām akcijām un uzkrāto naudu no Sākotnējā reģistra un Maksātnespējīgo uzņēmumu reģistra, to var izdarīt ar interneta starpniecību.

Lursoft sadarbībā ar Latvijas Centrālo depozitāriju (LCD) izstrādājuši pakalpojumu, kas iedzīvotājiem padara ērtāku pieeju informācijai par sev piederošajām akcijām. Ja līdz šim izziņu bija iespējams iegūt personīgi ierodoties LCD, patlaban interesējošo informāciju ikviens interesents var ērti Lursoft mājas lapā internetā.

«Esam gandarīti, ka ir rasts tehniski drošs risinājums, kā padarīt šo, tik daudziem svarīgo, finansiālo informāciju ērti pieejamu internetā – vairs nav personiski jādodas uz Depozitāriju. Gandrīz 40 tūkstošiem cilvēku Sākotnējā reģistrā glabājas akcijas – tāpēc prognozēju, ka informācijas saņemšana internetā būs pieprasīta,» komentējot jauno pakalpojumu, norāda Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs Aivars Slokenbergs.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Šogad jūnija beigās banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms sasniedza 4,39 miljardus latu, kas ir par 7,6% jeb 359 miljoniem latu mazāks nekā pirms gada, bet, salīdzinot ar šā gada sākumu, šo kredītu apjoms samazinājies par 216 miljoniem latu jeb 4,7%.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati liecina, ka lielākais mājokļu kredītu samazinājums pusgada un gada laikā bijis Swedbank – par attiecīgi 57,4 miljoniem latu jeb 4,7% un 109,6 miljoniem latu jeb 8,6%. Swedbank izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās 1,16 miljardu latu apjomā joprojām bija lielākais pārējo banku vidū, veidojot 26,5% tirgus daļu.

Otrs lielākais izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās bija Nordea bankai – 768,9 miljoni latu, kas ir par 13,7 miljoniem latu (jeb 1,7%) mazāks nekā pirms gada un par 10 miljoniem latu mazāks nekā šā gada sākumā. Ar 732,4 miljoniem latu seko DnB NORD Banka, kuras mājokļu kredītu portfelis gada laikā uzrādījis samazinājumu par 13,1 miljonu latiem jeb 1,8%, un ar 663 miljoniem latu – SEB banka, kuras mājokļu kredītu apjoms gada laikā sarucis par 38 miljoniem latu jeb 5,4%.

Patlaban lielākās akciju sabiedrības Latvijā ir Swedbank, Latvenergo un Parex banka, liecina atjauninātie Lursoft statistikas dati. Lielāko akciju sabiedrību sarakstā iekļauti uzņēmumi ar lielāko pamatkapitālu.

A/s Swedbank kapitāls veido 662,6 miljonus latu, a/s Latvenergo – 323,5 miljonus latu, bet a/s Parex banka – 271,2 miljonus latu. Lielāko akciju sabiedrību saraksta pēc to pamatkapitāla ceturtajā vietā atrodas Latvijas kuģniecība, piektajā – valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka ar attiecīgi 200,0 miljonus latu un 191,6 miljonus latu lielu kapitālu.

No sestās līdz desmitajai vietai atrodas Latvijas valsts meži, DnB NORD Banka, valsts a/s Latvijas dzelzceļš, Ventspils nafta un Citadele banka. Šo akciju sabiedrību pamatkapitāls neveido vairāk par 152 miljoniem latu.