Situācijai ap Spānijas finanšu stāvokli saasinoties, Eiropas Savienība (ES) trešdien prezentēja jaunus plānus grūtībās nonākušo banku likvidācijai, kā pirmo soli tuvāk pretrunīgi vērtētajai eirozonas banku savienībai.
Līdz jūnija beigās paredzētajam samitam, kas tiek uzskatīts par nozīmīgu eirozonas nākotnei, Madridei nepieciešama palīdzība 80 miljardu eiro (56,2 miljardu latu) iegūšanai banku rekapitalizācijai laikā, kad Spānija nonākusi dziļā recesijā pēc nekustamo īpašuma burbuļa pārsprāgšanas.
Ņemot vērā šos drūmos apstākļus, Eiropas Centrālā banka (ECB), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) uzstāj, ka eirozonai nepieciešams izveidot banku savienību, lai tuvinātos dziļākai fiskālai un politiskai integrācijai.
ECB, SVF un EK norāda, ka šāda savienība paredzētu centralizētu uzraudzību, starpvalstu noguldījumu garantijas un kopīgu sistēmu aizdevējiem, kas piedzīvo bankrotu.
Francija un Itālija atbalsta šādu ierosinājumu, taču Vācija saskata problēmas ar noguldījumu garantiju ieviešanu, kā arī saistībā ar eirozonas glābšanas fondu līdzekļu tiešu nonākšanu bankās, šajā gadījumā Spānijas bankās.
Banku un fiskālā savienība paredzētu ievērojamas suverenitātes izmaiņas attiecībā uz budžetiem un aizdevēju pārraudzību, un Vācijas kancleres Angelas Merkeles koalīcijas partneri trešdien kārtējo reizi pret to pauda iebildumus.
Taču ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Mišela Barnjē prezentētie ierosinājumi, kurus gan vēl nepieciešams apstiprināt valdībām un Eiropas Parlamentam, izstrādāti, lai «izvairītos no nākotnes banku krīzēm, pirms ir par vēlu».
Lai novērstu investoru novēršanos vai iedzīvotāju masveida noguldījumu izņemšanu no bankām vienā valstī, piemēram, Spānijā, kas varētu radīt negatīvas sekas visai sistēmai, Barnjē ierosinājuma galvenais mērķis ir nodrošināt, ka svarīgas funkcijas banku sabrukuma gadījumā tiek saglabātas visās valstīs.
Tāpat šī plāna uzdevums ir nodrošināt, ka zaudējumus uzņemas banku akcionāri un kreditori, un tiek minimizētas nodokļu maksātāju izmaksas.