Kamēr bankas turpinās pelnīt ar spekulatīvām operācijām vērtspapīru tirgos, tostarp no «burbuļiem» ekonomikā, neviens nebūs pasargāts no turpmākām krīzēm banku sfērā un valstīm atkal būs jāiesaistās banku glābšanā, intervijā norādīja finansists no Krievijas Deniss Pospelovs.

«Tikmēr, kamēr bankas aktīvi pelnīs no visdažādāko veidu «burbuļiem» ekonomikā, mēs neesam pasargāti no krīzēm, kuras ienāks arī banku sfērā. Krīze, kura skar finanšu spekulantus, tomēr ir ļoti lokāla parādība. Nu spēlē biržā bagāti ļaudis, kāds ieguva, kāds zaudēja - ekonomikā kā tādā tas neko daudz nemaina. Taču, ja krīzē lielu naudu zaudē bankas, tad valstīm nākas maksāt kompensācijas noguldītājiem, jo praktiski visur tagad noguldījumi tiek garantēti. Valstīm nākas glābt bankas, jo tās ir pārāk lielas un svarīgas, lai nomirtu. Vissliktākais ir tas, ka krīze skar parastus cilvēkus, kuri vispār ne pie kā nav vainīgi, bet zaudē darbu, zaudē mājas,» sacīja Pospelovs, kurš Latvijā ir izveidojis investīciju kompāniju AFI Investīcijas.

Viņš arī norādīja, ka pirms iepriekšējās apjomīgās finanšu krīzes - periodā no 2004. līdz 2008.gadam - regulējošās iestādes ar pienākumiem netika galā. «Tām bija iespēja kontrolēt notiekošo, bet tas netika izdarīts. Vai tās ir izdarījušas secinājumus? Kaut kādus ir izdarījušas. Taču, ja mēs pašlaik skatāmies uz banku uzvedību, tad šie secinājumi nav pietiekami,» pauda Pospelovs, piebilstot, ka banku darbības pamats tomēr ir noguldījumu piesaiste un kredītu izsniegšana. Taču, ja tās nozīmīgu peļņu sāk gūt spekulācijās vērtspapīru tirgos, tas banku sistēmai rada jauna veida riskus un šie riski skar arī to noguldītājus.

Savukārt banku vēlme pārsvarā darboties ar lielām summām, paver darbības iespējas nebanku kreditētājiem. «Ja bankas masveidā turpinās dot priekšroku darījumiem ar lielām summām, ir pilnīgi iespējams, ka mazā un vidējā biznesa, kā arī fizisko personu kreditēšana aizies pie citām finanšu kompānijām. Vienlaikus pašlaik bankām joprojām ir priekšrocības, salīdzinot ar nebanku kreditētājiem. Mēs arī neredzam, ka pie tiem būtu aizgājuši būtiski kreditēšanas apmēri. Līdz ar to bankām ir visas iespējas, nedaudz mainot savu darbību, šos klientus saglabāt. Es nepiekrītu tiem pareģojumiem, ka pēc pieciem gadiem banku vairs nebūs. Taču pēc 20 gadiem, ja bankas nemainīsies un neiejauksies regulators, izvirzot prasības bankām, pilnīgi iespējams, ka parasto uzņēmumu un cilvēku kreditēšanu pārņems citi,» prognozēja Krievijas finansists.

Viņš norādīja, ka interesanta parādība ir tā saucamā tiešā kreditēšana - B2B un P2P platformas -, kur uzņēmumi vai cilvēki paši kreditē citus uzņēmumus vai cilvēkus. Viņš neizslēdza, ka pēc pirmā intereses viļņa, kas ir atnesis arī gana daudz krāpnieku, parādīsies arī aizsargātākas un civilizētākas šādu sistēmu formas un arī no tām izrietēs draudi bankām.

«Kur slēpjas visu šo norišu jēga? Bankas daudzus gadus pārdeva savu spēju novērtēt riskus, par to iekasējot komisijas maksu. Cilvēki atnesa uz banku naudu par 5%, bet banka izsniedza kredītus par 10%, bet vienlaikus cilvēkiem teica - mēs zinām, kam aizdodam naudu, un jūs savus 5% noteikti saņemsiet, bet ar problemātiskajiem kredītiem mēs galā tiksim paši. Taču tādēļ, ka banku spēja novērtēt kredītriskus kļūst arvien sliktāka, un tādēļ, ka bankas saviem noguldītājiem atnes riskus, kuri pat nav saistīti ar kreditēšanu, iegādājoties dažādus vērtspapīrus, cilvēkiem arvien vairāk rodas sajūta, ka viņi par savu samaksāto komisijas maksu vairs nesaņem to, ko vajadzētu. No šejienes arī dzimst doma, ka starpnieks, kurš novērtētu riskus, vairs nav vajadzīgs. Ja šis starpnieks rada šādas problēmas, tad riskus labāk novērtēsim paši!» sacīja Pospelovs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra