Neraugoties uz biznesa apjomu ievērojamu samazinājumu, pērn ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Finasta Asset Management, kas pārvalda 2. un 3. pensiju līmeņa plānus, uzlabojusi peļņas rādītājus.

Bankrotējušās Lietuvas Snoras bankas meitai Finasta Holding piederošā Finasta Asset Management 2012.gadu noslēdza ar 99,6 tūkstošu latu pelņu, kas ir ievērojami labāks rādītājs nekā 449,24 tūkstošu latu zaudējumi pirms gada, Db.lv uzzināja no Finasta Asset Management finanšu pārskata.

Saskaņā ar to, Finasta Asset Management procentu un komisijas naudas ienākumi pērn bija 414 tūkstoši latu, kas ir par 46% mazāk nekā pirms gada. Pagājušā gada laikā būtiski – par 62% - samazinājās administratīvie izdevumi. Pērn Finasta Asset Management nebija izveidoti uzkrājumi šaubīgiem parādiem, kamēr 2011.gadā tas radīja sabiedrībai papildu izdevumus 398 tūkstošu latu apjomā.

Lietuvas investīciju kompānija Invalda LT noslēgusi darījumu, kurā iegādājusies 100% IPAS Finasta Asset Management akciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gada beigās IPAS Finasta Asset Management Latvijā pārvaldīja aktīvus 48 tūkstošiem klientu 45,1 miljonu eiro vērtībā.

Finasta Asset Management Latvijā darbojas kopš 2002.gada un šobrīd pārvalda trīs Valsts Fondētās pensiju shēmas (pensiju 2.līmeņa) plānus Finasta Konservatīvais IP, Finasta Komforts, Finasta Ekstra Plus, trīs brīvprātīgās pensiju shēmas (pensiju 3.līmeņa) ieguldījumu plānus Saule-Sabalansētais, Dzintars-Konservatīvais, Jūra-Aktīvais, trīs atvērtos ieguldījumu fondus Finasta Sabalansētais fonds, Finasta Obligāciju Fonds, Finasta Baltic Fund, alternatīvo ieguldījumu fondu Core Property Fund, kā arī privāto un institucionālo klientu ieguldījumu portfeļus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi izsniegt licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai IPAS Finasta Asset Management un reģistrēt tās dibināto slēgto alternatīvo ieguldījumu fondu Core Property Fund, informē FKTK.

Iepriekš Finasta Asset Management saņēmusi FKTK ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licenci, tagad tai ir vēl viena licence – alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai.

Pašlaik šī ir jau trešā licence, ko FKTK izsniegusi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai.

Licences saņemšana sabiedrībai ļaus diversificēt savu pakalpojumu klāstu, izmantojot jaunus, ieguldījumu risinājumus, ko sniedz alternatīvo ieguldījumu tirgus, skaidro Finasta Asset Management pārstāvji.

Savukārt Core Property Fund ir nekustamā īpašuma fonds, kas veiks ieguldījumus Latvijā, attīstot nekustamo īpašumu projektus un piesaistot profesionālus attīstītājus un būvniekus. Fonda darbības termiņš ir 10 gadi un tas ir paredzēts profesionāliem ieguldītājiem. Fonda turetājbankas funkciju veiks AS Swedbank.

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saskaņojuma un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras atļaujas saņemšanas, IPAS Finasta Asset Management noslēdzis ieguldījumu plāna Finasta pensiju plāns Klasika pievienošanu Finasta konservatīvajam ieguldījumu plānam.

Kā liecina uzņēmuma paziņojums, abiem pensiju plāniem ir konservatīva līdzekļu ieguldīšanas stratēģija un plānu apvienošana dos iespēju sasniegt labākus ienesīguma rezultātus un samazināt ar ieguldījumu plānu darbību saistītās izmaksas.

Investīciju pārvaldes akciju sabiedrība Finasta Asset Management Latvijā darbojas kopš 2002.gada un šobrīd pārvalda četrus pensiju 2.līmeņa plānus, trīs pensiju 3.līmeņa ieguldījumu plānus, trīs atvērtos ieguldījumu fondus, kā arī privāto un institucionālo klientu individuālos ieguldījumu portfeļus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju IPAS INVL Asset Management pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu apvienošanai.

FKTK ļāvusi apvienot Finasta Obligāciju fonds, Finasta Sabalansētais fonds un UAB INVL Asset Management (Lietuva) pārvaldītā harmonizētā atvērtā ieguldījumu fonda Finasta Umbrella Fund apakšfondu Finasta Emerging Europe Bond, informē FKTK.

IPAS INVL Asset Management nodrošinās fondu ieguldītāju informēšanu, kā arī ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai maiņu pret cita fonda ieguldījumu apliecībām pēc pieprasījuma.

No 1. oktobra Baltijas Tirgus uzturētāju programmai pievienojas Orion Securities un SEB Pank, lai veicinātu tirgus likviditāti, informē NASDAQ OMX Riga.

Orion Securities darbosies kā tirgus uzturētājs trīs uzņēmumu akcijām, savukārt SEB Pank nodrošinās tirgus likviditāti astoņu uzņēmumu akcijām, kas ir iekļautas Baltijas Oficiālajā sarakstā. AB bank Finasta, kas jau piedalās Baltijas Tirgus uzturētāju programmā, nodrošinās likviditāti vēl viena uzņēmuma akcijām.

NASDAQ OMX Baltijas Tirgus uzturētāju programma tika uzsākta šā gada 1. jūlijā. Lai rosinātu tirgus dalībniekus iesaistīties šajā brīvprātīgajā programmā, NASDAQ OMX piedāvā atlaides standarta tirdzniecības komisijas maksām 40% apmērā. Dalībniekam, kurš nodrošina likviditāti vismaz trim akcijām, pienākas tirdzniecības maksas atlaide par visām attiecīgajā tirgū tirgotajām akcijām.

Vairāku NASDAQ OMX Riga kotēto uzņēmumu akcijas šogad spējušas augt par vairākiem desmitiem procentu.

Investīciju pārvaldes akciju sabiedrības Finasta Asset Management apkopojusi NASDAQ OMX Riga biržā iekļauto uzņēmumu akciju šī gada rezultātus. Vēsturiski vislabāko sniegumu uzrādījušas relatīvi nelikvīdās Baltijas otrā saraksta akcijas, tādēļ tika atlasīti tikai tie uzņēmumi, kuru akciju apgrozījums pārsniedza 0,5% uzņēmuma tirgus vērtības. Tika izvēlēti uzņēmumi, kuri šogad uzrādījuši vislabāko atdevi saviem investoriem, un visi no sarakstā minētajiem uzņēmumiem saviem akcionāriem ir ienesuši vairāk nekā 40% šogad, kas kalpo kā kārtējais pierādījums investīciju iespējām gan arī Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā, saka eksperti.

Pašu uzkrājēju ziņā ir tas, ko nozīmē viņu pensiju plāns - dinamiku, stabilitāti vai rezignētu vienaldzību

Swedbank, Citadeles un SEB bankas veiktie pētījumi šā gada sākumā rāda vienādu ainu – iedzīvotāji neseko līdzi un nezina, cik efektīvi darbojas viņu izvēlētā pensijas otrā līmeņa pārvalde un kāds ir viņu pensijas plāna ienesīgums.

Izpratne par pensijas lielumu un tās veidošanos Latvijā ir vismazākā starp Baltijas valstīm, un tikai pavisam neliels skaits strādājošo aktīvi rīkojas, lai nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienās. Viens iemesls ir neuzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai, otrs – zemie ienākumi, kas neļauj novirzīt pensijai papildu līdzekļus.

Tomēr tas nekādi neattaisno zemo informētības līmeni un vispārējo pasivitāti, jo pensijas otrā līmeņa kapitāla uzkrājumu būtiski var palielināt, sekojot plānu ienesīgumam un izšķirīgajā brīdī mainot ieguldījumu plānu vai tā pārvaldītāju.

2015. gadu Baltijas fondu tirgus uzsāka pozitīvās noskaņās, stāsta Finasta Asset Management brokeris Sergejs Orlovs.

Ja salīdzinājumam pagājušā gada sākums investoriem nebija iepriecinošs, tad šī gada pirmais ceturksnis Baltijas fondu tirgos iezīmējas ar augšupejošu trendu, OMX Baltic Benchmark GI pieaugot par 11,79%.

Fondu tirgus izaugsmi veicināja Eiropas Centrālās bankas lēmums uzsākt apjomīgu valsts obligāciju uzpirkšanas programmu, pēc būtības devalvējot eiro valūtu. Otrkārt naftas cenas kritums un Krievijas rubļa kursa nostiprināšanās atstāja pozitīvu ietekmi uz to uzņēmumu darbības rezultātiem, kuri darbojās NVS valstīs.

Neskatoties uz to, ka investoru aktivitāte Baltijas biržās kopumā turpina krist un kopējais apgrozījums samazinājās par 13% līdz 59 miljoniem eiro, lielākā daļa uzņēmumu uzrādīja kapitalizācijas pieaugumu.

Pagājušajā gadā vairāki NASDAQ OMX Baltijas biržu uzņēmumi spējuši audzēt peļņu un apgrozījumu, priecējot investorus.

Tomēr patlaban gan noskaņojumu arī Baltijas biržās pasliktinājuši notikumi pasaules un Rietumeiropas tirgos.

Kā norāda Finasta Asset Management valdes loceklis Andrejs Martinovs, Baltijā visvairāk cietuši uzņēmumi, kas realizē produkciju Krievijas un Ukrainas tirgos. No vienas puses, ierobežotas likviditātes dēļ kritums ir pārmērīgs un vairāk panisks, no otras puses, visticamāk, ziņu plūsma no krīzes reģiona varētu turpināt pasliktināties, kas veicinās papildu izpārdošanas viļņus. Ir gan arī skaidrs, ka salīdzinājums ar 2008. gadu ir nevietā un ar laiku situācija tirgos stabilizēsies. Jebkurā gadījumā šobrīd ir treideru laiks un svārstības jāizmanto, lai veiktu īstermiņa spekulatīvas operācijas,» saka eksperts.

Pēc Krievijas paziņojuma par embargo lielākajai daļai no Eiropas Savienības importēto pārtikas produktu samazinās Baltijas biržās kotēto uzņēmumu akciju cenas - sarūk gan pārtikas ražotāju un lauksaimniecības uzņēmumu, gan arī citu uzņēmumu akciju cenas.

Krievijas noteiktajam embargo ir ļoti negatīva ietekme uz Baltijas akciju tirgu, gan vakar, gan šodien visā Baltijā diezgan pamatīgi krīt cenas, sacīja IPAS Finasta Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

Viņš skaidroja, ka investori, saņemot informāciju par ierobežojumiem pārtikas importam Krievijā un zinot Baltijas ekonomikas un uzņēmumu saistību ar Krievijas tirgu, kļūst nervozi un mēģina pārdot akcijas. Pircēju, kas ir optimisti, patlaban ir salīdzinoši maz, tādējādi cenas krīt, turklāt diezgan pamatīgi. Šodien tirgū dominē pārdevēji. Visticamāk, akciju cenu kritums kādu laiku turpināsies, vērtēja Martinovs.

Norvik Bankas valdē turpmāk darbosies Deniss Novikovs, kurš līdz šim bija bankas viceprezidents resursu jautājumos, informē bankas pārstāvji.

Denisa Novikova atbildības joma Norvik Bankas valdē būs bankas darbība kapitāla tirgos.

Denisam Novikovam ir plaša pieredze investīciju biznesa un kapitāla tirgu jautājumos, kā arī finanšu institūciju vadībā. Pirms darba Norvik Bankā Deniss Novikovs bijis Finasta Asset Management padomes priekšsēdētājs, vadījis Finasta Bank pārstāvniecību Latvijā, vadījis Citadele Asset Management Mārketinga un pārdošanas departamentu.

Norvik Bankas valdē šobrīd strādā Olivers Bramvels (valdes priekšsēdētājs), Marija Stepiņa, Igors Rozanovs, Raivis Ruskulis un Aleksandrs Zikovs.

Ja tirgus nav, tāds ir jāveido. Šādu stratēģiju Rīgā ir izvēlējusies Lietuvas kompānija Capitalica Asset Management

Latvijas galvaspilsētā pēdējos gados ir trūcis investīciju kvalitatīva biroju telpu piedāvājuma nodrošināšanā, uzskata Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management izpilddirektors, partneris. Tāpēc kompānijas Rīgu uzskata par perspektīvu un plāno ieguldīt 60 milj. eiro biznesa centra Verde attīstībā Skanstē.

Lūdzu, īsumā raksturojiet savu kompāniju! Kāda ir tās darbības joma?

Capital Asset Management ir Lietuvas Centrālās bankas licencēta aktīvu pārvaldīšanas kompānija. Tā darbojas kopš 2016.gada, ir salīdzinoši jauna. Pats investīciju biznesā esmu jau divdesmit gadus, lielu daļa šī laika esmu bijis saistīts ar Finasta group. Šis uzņēmums šobrīd darbojas ar citu nosaukumu – INVL, pārvalda pensiju un citus fondus. 2014. gadā grupu atstāju un sāku veidot jaunu kompāniju Capitalica. Tai ir divi īpašnieki – es pats un SBA grupa, kas ir viena no lielākajām ražošanas uzņēmumu grupām reģionā. SBA cita starpā ir viens no nozīmīgākajiem IKEA sadarbības partneriem reģionā.

Lai arī ar ļoti zemu likviditāti un lielas daļas uzņēmumu vērtspapīru tūlītēja nopirkšana vai pārdošana var sagādāt ievērojamas galvassāpes, tomēr desmit gadu laikā tas spējis nodrošināt vismaz teorētisku vairāku tūkstošu procentu peļņu un kopējais verdikts Latvijas uzņēmumiem, kuri biržā spējuši pārvarēt pēdējo desmitgadi, ir pozitīvs.

DB, aplūkojot 22 no NASDAQ OMX Riga Oficiālajā un Otrajā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, secināja, ka desmit no tiem cena kopš 2003. gada sākuma ir pieaugusi par vairāk nekā 1000%. Šajā ziņā absolūts līderis ir zvēraudzētava Grobiņa, kuras akcijas cena cēlusies no diviem santīmiem līdz 6,05 latiem.

Tiesa, šie straujāk augošie uzņēmumi nekādā gadījumā nevar lepoties ar bez lupas pamanāmu tirdzniecības apgrozījumu. Tomēr arī šeit var atrast izņēmumus, starp kuriem ir arī pieauguma sudraba medaļas ieguvējs – Olainfarm, kam cena 2003. gada sākumā bija deviņi santīmi, taču patlaban braši šķērsojusi piecu latu robežu. Izaugsmes līderu vidū ir atrodama arī samērā aktīvi tirgotā Grindeks.

No 8.janvāra “Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība” AS (IPAS) vadītājas amatā stājusies Anželika Dobrovoļska.

Anželika Dobrovoļska līdz šim ieņēma dažādus atbildīgus amatus Luminor Group, bet iepriekšējās darba gaitas saistītas arī ar Latvijas Krājbanku, Finasta Asset Managment, Nordea Bank, SEB un Baltijas Finanšu konsultantu asociāciju. Anželikai Dobrovoļskai ir pieredze ne tikai dažādos amatos investīciju jomā, bet arī vadības pieredze, strādājot gan par Luminor Atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētaju, gan arī vadot pensiju un ieguldījumu produktu attīstības komandas Luminor. Viņas pirmā pieredze finanšu jomā bija Swedbank (toreiz – Hansabankā), vairākus gadus strādājot kā pārdošanas vadītājai. Izglītību Anželika Dobrovoļska ieguvusi Banku augstskolā, maģistra grādu aizstāvot tieši inovatīvu metožu izpētē investīciju produktu attīstībai.

Potenciālajai akciju atpirkšanai vismaz šobrīd pašai par sevi vēl nevajadzētu būt par iemeslu, lai pirktu Grindeka akcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo dienu laikā tapis zināms, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmusi sodīt Latvijas farmācijas kompānijas Grindeks akcionārus – Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu Lipmanu. FKTK, minot arī konkrētas soda naudas summu, atklāj – viņu rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu, ka abas pieminētās personas, mijot akcijas, rīkojušās saskaņoti. Tā rezultātā Lipmanu ģimenei (pieskaitot Annas Lipmanes vērtspapīrus) šobrīd piederošās Grindeks akcijas veido jau 50,02% no kopējā balsstiesīgo akciju skaita, nodrošinot kontroli pār uzņēmumu. Pēc likuma šādā brīdī lielajam akcionāram bija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, ko FKTK šobrīd uzlikusi par uzdevumu tiem arī izdarīt.

Neskatoties uz drūmo fonu, arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Šogad cenu tendences Baltijas biržās krietni izteiktāk nekā citus gadus ietekmēja Krievijas faktors. Krievijas rubļa vērtībai strauji ceļojot lejup, ārzemnieku produkcija šajā valsī vietējiem patērētājiem kļūst arvien dārgāka. Tāpat paredzams, ka dažādu problēmu kopums Krievijas tautsaimniecību nākamgad, visticamāk, ievedīs recesijā, kurai sekos vēl tālāka šīs valsts iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Krievijas tirgus ir liels un ļoti nozīmīgs arī daudzām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kompānijām, kuru peļņa un ieņēmumi nu ir apdraudēti. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, kuru akciju cenas šobrīd noteikti būtu augstākas, ja nebūtu aktuāls rubļa cenas kritums un sankcijas pret Krieviju. Valdot šādam fonam, kopējā Baltic Benchmark indeksa cena kopš šā gada sākuma sarukusi par 6,8% (pagājušogad tas auga par 11,2%). NASDAQ OMX Riga indeksa vērtība šajā laika posmā sarukusi vēl straujāk – par 10%.

Baumas par ASV centrālās bankas rīcību sāpīgi iegriež Latvijas pensiju fondiem. Neraugoties uz to, ka šis gads pasaules finanšu tirgos ir bijis viens no veiksmīgākajiem uzkrājumu veikšanai, to viennozīmīgi nevar attiecināt arī uz Latvijas pensiju otrā līmeņa plāniem, kuru ienesīgums dažādos laika periodos pēdējos mēnešos uzrāda izteiktu samazināšanās tendenci.

Raugoties uz konkrētu pensiju otrā līmeņa plānu sniegumu, vislielākā atdeve pēdējo 12 mēnešu laikā šā gada 30. septembrī bija ieguldījumu sabiedrības Finasta pensiju plānam EKSTRA PLUS, kura ienesīgums 12 mēnešu periodā sasniedz 5,22%. Tomēr šis ir vienīgais pensiju plāns (no 23), kuram gada ienesīgums ir bijis virs 5% atzīmes.

Vēl pavisam nesen - maijā, kad nākotnes sirmgalvju uzkrājumus kā ar asu nazi sāka apgriezt baumas par ASV centrālās bankas plānoto monetārās politikas maiņu un sāka samazināties pircēju aktivitāte akciju tirgos, bet obligācijas piedzīvoja vērienīgu izpārdošanu, 5% robežu bija pārvarējuši 17 no tolaik 26 pensiju otrā līmeņa plāniem. Pieminēšanas vērts ir fakts, ka trim no šiem 17 plāniem, ienesīgums tobrīd pārsniedzis 10% robežu.

NASDAQ OMX Baltijas biržās atrodami uzņēmumi, kuru akcijas cena ne tikai pieaug, bet tie arī maksā vērā ņemamas dividendes.

Investīciju pārvaldes akciju sabiedrības Finasta Asset Management eksperti apkopojuši Baltijas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas maksā dividendes ar vismaz 3% ienesīgumu un kuru kapitalizācija pārsniedz 10 miljonus eiro. No saraksta tika izslēgti uzņēmumi, kas prognozē zaudējumus vai nespēj uzturēt dividenžu maksāšanas tempu. Tāpat netika ņemti vērā uzņēmumi, kuri dividendēs maksā vairāk par 80% no ienākumiem. Sarakstā iekļautie uzņēmumi vismaz 20% ienākumu iegulda akciju atpirkšanā vai izaugsmē un izmaksā dividendes regulāri.

Kopumā tika izveidots saraksts ar septiņiem uzņēmumiem no Baltijas Oficiālā saraksta, kas atbilda minētajiem kritērijiem.

Bankām kļūstot piesardzīgām aizdevumu izsniegšanā, tirgū parādās jauni spēlētāji, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā izveidota pirmā savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer jeb P2P) platforma, ar kuras palīdzību kopā tiek savestas privātpersonas, kuras vēlas aizņemties naudu, ar tām personām, kurām ir brīvi līdzekļi un kuras labprāt tos investētu vai kādam aizdotu. Ārvalstīs šāds finansējuma veids nav svešs, un lielākajos tirgos apjomi pēdējo gadu laikā auguši vairākas reizes. Eksperti gan brīdina, ka šādi ieguldījumi ir saistīti ar samērā augstu risku, tomēr kā plusu min augstāku peļņu, nekā ieguldot tradicionā- lajos noguldījumu produktos.

Šonedēļ Latvijas tirgū sevi pieteica savstarpējo aizdevumu platforma mintos.lv. Tā darbojas pēc šāda principa – cilvēks, kas vēlas aizņemties naudu (no 1000 līdz 100 tūkstošiem eiro uz laiku no 3 mēnešiem līdz 10 gadiem), aizpilda pieteikumu kompānijas mājaslapā, norādot savu ienākumu līmeni, aizņēmuma summu un citus datus. Aizdevums tiek nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu, kura vērtēšanu veic kompānija Latio. Pēc tam mintos.lv speciālisti pārbauda pieteikumu, datus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Kredītu reģistra un izsniedz aizdevumu vai noraida pieteikumu. Aizdevumu kompānija sākotnēji izsniedz no saviem līdzekļiem, taču pēc tam informāciju par šo aizdevumu publicē savā mājaslapā, kur investēt naudu tajā var cilvēks no malas, kuram ir brīvi līdzekļi. Tādējādi mintos.lv šim investoram nodod savas prasījumu daļas uz cesijas pamata.

Ieguldījumi vairāku NASDAQ OMX Baltijas biržu akcijās šajā gadā nopelnījuši vairākus desmitus procentu.

Investīciju pārvaldes akciju sabiedrības Finasta Asset Management eksperti apkopojuši Baltijas Oficiālajā sarakstā iekļautos uzņēmumus, kas šogad uzrādījuši vislabāko atdevi saviem investoriem. Uzņēmumu atlasē tika ņemts vērā ne tikai akciju cenas kāpums, bet arī uzņēmuma izmaksātās dividendes, kas ietekmējušas kopējo uzņēmumu sniegumu. No izveidotā saraksta tika izvēlēti 10 uzņēmumi ar vislabāko sniegumu šogad. Visi no sarakstā minētajiem uzņēmumiem saviem akcionāriem ir ienesuši vairāk nekā 25% šogad, kas kalpo kā kārtējais pierādījums investīciju iespējām Baltijas biržās.

Kara darbība un sankciju karš, kas pasliktināja jau tā vājo ekonomisko situāciju, papildus iedragāja savstarpējās uzņēmumu tirdzniecības un sadarbības apjomus, kas atspoguļojās vietējo Nasdaq biržu indeksos, stāsta Finasta Asset Management brokeris Sergejs Orlovs.

2014. gadā OMX Baltic Benchmark GI indekss samazinājās par 7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada pieaugumu par 11,22%. Līdzīgs samazinājums -7,9% bija arī Tallinas biržā. Rīgas biržā bija vērojams kritums par 9,7%. Tajā pašā laikā Viļņas biržas indekss, pateicoties enerģētikas kompāniju akciju kāpumam, palielinājās par 8%.

Salīdzinājumam - gadu iepriekš visas Baltijas valstu biržas auga par 11-15%. Šīs negatīvās tendences veicināja arī investoru aktivitātes samazināšanos - Baltijas biržu apgrozījums nokritās par 25% salīdzinājumā ar 2013. gadu (no 287 miljoniem eiro līdz 216 miljoniem eiro).

Interesanti, ka OMX Baltic Benchmark GI indekss, korelējās ar Krievijas fondu tirgu indeksu Micex, kam 2014. gadā piemita lejupslīdoša tendence, un tajā pašā laikā absolūti nekorelējas ar DAX indeksu, vai S&P indeksu, kurš 2014. gadā sasniedza augstāko punktu savā vēsturē, norāda eksperts.

ECB politika ir labvēlīga pensiju fondu ienesīguma pieaugumam , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Laiks, kad pasaules lielākās centrālās bankas sāk demonstrēt atšķirīgu monetāro politiku attiecībā uz ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, var viest zināmas korekcijas pasaules finanšu tirgu virzībā. Patlaban ASV Federālo rezervju sistēma finanšu aktīvu uzpirkšanas programmas ir izbeigusi, bet Eiropas Centrālajai bankai šis process ir tikai sākuma stadijā, tādējādi nozīmējot jaunu līdzekļu ieplūšanu eirozonas vērtspapīru tirgos. Rezultāts ir acīmredzams, atsevišķu monetārās savienības valstu akciju tirgus indeksi ir sasnieguši jaunus vēsturiskos maksimumus, bet valdību obligāciju ienesīgums atrodas tuvu savam vēsturiskajam minimumam.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.