Pēdējos divos gados procesi Latvijas komercbankās notiek pareizajā virzienā un nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās samazināties, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai bez FKTK banku sektora sakārtošanā aktīvāk iesaistītos arī citas tiesībsargājošās institūcijas, kuras ir par to atbildīgas.

«Ja mēs tikai runātu, maz kas notiktu. No FKTK puses tiek ieguldīts liels darbs, reizēm bankas nākas arī sodīt. Bankas jūt pieaugušo kontroli, arī pats kontroles veids pēdējos divos gados ir radikāli mainījies. Tagadējais nerezidentu noguldījumu apjoma samazinājums līdz astoņu miljardu eiro apjomam jeb 40% no visiem noguldījumiem, ir solis ļoti pareizā virzienā. Vēl neesam galapunktā, neviens arī nevar pateikt, kur ir optimālā robeža. Šī robeža pati sevi parādīs,» skaidroja Putniņš.

FKTK vadītājs pauda pārliecību, ka Latviju no šī iesāktā naudas atmazgāšanas novēršanas ceļa vairs novirzīt neizdosies, jo arī sadarbība ar starptautiskajām institūcijām šajā jautājumā kļūst arvien ciešāka.

«Pats par sevi nerezidents nav nekas slikts - ja ir normāls bizness, lai nāk un strādā. Tomēr reizēm dažas transakcijas ir kaut kā piesegs, bieži vien tas attiecas uz sankciju pārkāpšanu. Bieži vien tas tiek lietots kā dūmu aizsegs, kā spoku klienti un spoku transakcijas. Tas ir vissarežģītākais, kas mums jāatklāj,» skaidroja Putniņš.

Viņš norādīja, ka arī Latvijas sabiedrotie patlaban pievērš uzmanību diviem lieliem blokiem – naudas plūsmai no NVS un militāro jautājumu bloks.

«Nerezidentu depozītu apjomam būs tendence krist, jo vēl ir daudz darba gan pie klientu bāzu tīrīšanas, gan dažādu piesegfirmu likvidēšanas. Vēl ir liels darbs FKTK un bankām darāms,» sacīja Putniņš.

Vienlaikus FKTK vadītājs uzsvēra, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam) būtu vēlama lielāka analītiskā kapacitāte, jo patlaban FKTK jādara liela daļa no Kontroles dienesta darba. Putniņš piebilda, ka Kontroles dienesta kapacitātes stiprināšanu plānots pārrunāt ar Ministru prezidentu.

Tāpat Putniņš norādīja, ka arī sadarbībai ar Valsts policiju būtu jākļūst produktīvākai. «Par visiem FKTK lēmumiem esam policiju informējuši, taču policijā viss arī iestrēgst. Starptautiskās institūcijas mums jautā - kas tiek darīts, FKTK norāda uz saviem lēmumiem. Pēc tam starptautiskās organizācijas prasa rezultātus tiesām, bet tiesām rezultātu nav, jo lietas līdz tiesai nav nonākušas, tās ir palikušas vidusposmā, izmeklēšanas iestādēs,» sacīja Putniņš.

FKTK vadītājs norādīja, ka kopumā Latvijas komercbanku stāvoklis raksturojams kā labs, jo vidējais likviditātes rādītājs ir 60%, bet minimālā prasība ir 30%. Latvijas bankas ir vienas no likvīdākajām Eiropā, norādīja Putniņš.

Pērn vidēji tirgū bija vērojams banku kapitalizācijas kritums no 23% uz 21,5%. Putniņš skaidroja, ka kritums vērojams tāpēc, ka skandināvu bankas ilgus gadus uzkrāja peļņu, kas tika noguldīta kapitālos, sasniedzot kapitalizācijas līmeni gandrīz 30% apmērā.

«Tas nebija normāli un veidoja maldinošu statistiku. Patlaban notiek skandināvu banku dekapitalizācija, no 29,4% sasniegts 21,1%, kas ir apmierinošs līmenis. Savukārt nerezidentus apkalpojošo banku kapitalizācijas līmenis pērn pieauga no 18,2% līdz aptuveni 22%. Šīm bankām riska profils ir krietni augstāks un tas pieprasa papildus kapitalizāciju,» sacīja Putniņš.

Viņš piebilda, ka pērn uzlabojusies komercbanku kredītportfeļa kvalitāte - atmaksas kavējumi virs 90 dienām ir tikai 4% no kredītiem, kas ir ļoti labs rādītājs. Eiropā 7-8% kavējumu skaitās labi, bet Itālijā atmaksas kavējumi virs 90 dienām sasniedz pat 12-15%.

«Sliktāk ir ar kredītiem, kas izsniegti ārpus Latvijas - kredītu kvalitāte pēdējos gados pasliktinājusies un tur kavēto kredītu īpatsvars ir jau ap 10%. Tās ir sekas tam, ka atsevišķas bankas izjūt pārmērīgu vēlmi darboties Austrumu tirgū. Tomēr tā ir nerezidentu banku problēma, nevis iekšzemes banku problēma. FKTK veiktie uzraudzības pasākumi - »Pillar 2« kapitāla prasības un ierobežojumi kredītportfeļa pieaugumam - ierobežo turpmāku riska paaugstināšanos,» sacīja Putniņš.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra