Pasaulē

FRS pirmo reizi vēsturē varētu vadīt sieviete

Jānis Šķupelis, 15.08.2013

Jaunākais izdevums

Nākamā gada sākumā iztecēs pasaules ietekmīgākās centrālās bankas – ASV Federālo rezervju sistēmas – vadītāja Bena Bernankes otrais termiņš šajā prestižajā amatā. Šobrīd tirgus dalībnieku vidū arvien aktuālākas kļūst spekulācijas par to, kurš būs nākamais FRS prezidents.

Pagaidām kā ticamākā FRS vadītāja nākamā kandidāte tiek minēta FRS viceprezidente un bijusī San Francisko centrālās bankas vadītāja Janeta Jellena (Janet Jellen), liecina šonedēļ veiktās Reuters ekonomistu aptaujas rezultāti. Minētajā 39 ekonomistu aptaujā vairākums - 26 ekonomisti – pauda viedokli, ka tieši J. Jellena būs nākamā FRS vadītāja. Tiesa gan, vēl pirms mēneša līdzīgā Reuters aptaujā no 44 aptaujātajiem ekonomistiem 40 ekonomisti pauda viedokli, ka tieši J. Jellena būs nākamā FRS vadītāja.

Viņas monetārās politikas stils un skatījums uz ekonomiskajiem procesiem tiek raksturots līdzīgs kā B. Bernankem. Proti, FRS viceprezidente lielu uzmanību pievērš tendencēm darba tirgū, bet ne tik lielu potenciālajiem inflācijas draudiem, ziņo Reuters. J. Jellena ir arī dedzīga B. Bernankes vadībā īstenotās ASV FRS kvantitatīvās mīkstināšanas programmas aizstāve.

Jāpiebilst, ka pašreizējais FRS vadītājs vēsturē iegājis ar apzīmējumu «Helikopteru Bens». Šis ASV FRS vadītāja apzīmējums radies saistībā ar kādreizējiem B. Bernankes izteicieniem par to, ka ekonomiku var stimulēt, no helikoptera kaisot dolārus. Jāteic, ka Bena Bernankes vadībā FRS īstenojusi un turpina īstenot bezprecedenta dolāru drukāšanas pasākumus (dolāri gan vienkāršajai publikai gluži no gaisa kaisīti netika – tika izpirkti banku sliktie aktīvi un vēl šobrīd tiek izpirktas valdības parādzīmes un hipotekārie vērtspapīri) jau kopumā gandrīz trīs triljonu ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV kādu laiku turpinās saglabāt labvēlīgu monetāro politiku

Žanete Hāka, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Inflācija ASV pieaugusi

Žanete Hāka, 15.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā inflācija ASV palielinājusies jau trešo mēnesi pēc kārtas – par 0,2%, liecina jaunākie Darbaspēka departamenta dati.

Jūnijā cenas pieauga par 0,5%.

Kopējais patēriņa cenu līmenis gada laikā audzis par 2%.

Pagājušajā mēnesī patēriņa cenu pieaugumu veicināja augošās apģērbu, medicīnas aprūpes, tabakas un jaunu automašīnu cenas . Savukārt kāpumu bremzēja mēbeļu, aviobiļešu cenu un lietotu automašīnu cenu kritums.

Db.lv jau rakstīja, ka, saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, jūlija atskaitē ASV Kongresam sacīja FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dženeta Jelena, iespējams, drīzumā kļūs par ietekmīgāko sievieti ASV vēsturē

Gunta Kursiša, 09.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Baraks Obama trešdien nāks klajā ar paziņojumu, ka par Federālo rezervju nākamo vadītāju tiks virzīta Dženeta Jelena (Janet Yellen), citējot Baltā nama pārstāvja, kura vārds netiek nosaukts, pausto, raksta pasaules mediji.

Tiek pieņemts, ka Dž. Jelena amatā tiks apstiprināta un tādējādi viņa kļūst par visu laiku ietekmīgāko sievieti ASV.

Patlaban Dž. Jelena ieņem Federālo rezervju sistēmas vadītāja vietnieces amatu. Viņa «mantos» Bena Bernankes (Ben Bernanke) krēslu. B. Bernanke vadīja Federālās rezerves astoņus gadus.

Ziņas par Federālo rezervju jauno vadītāju izskan laikā, kad ASV valdības aģentūras daļēji nedarbojas jau otro nedēļu, kā arī strauji tuvojas 17. oktobris, kad ASV Kongresam jāpaaugstina parāda griesti vai tās riskē bankrotēt. Iepriekšējās lielākās diskusijas par parāda griestiem 2011. gada augustā noslēdzās ar pēc 11 stundām panāktu vienošanos, ko veicināja spiediens no svārstīgajiem finanšu tirgiem un brīdinājumiem par katastrofu ekonomikā, ja valstij atļaus bankrotēt. Šoreiz arī pastāv iespēja, ka vienošanās tiks panākta pēdējā minūtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.

Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.

Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gaidot Bernankes runu, akciju tirgi kāpj

Žanete Hāka, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju tirgi dienu sāka ar pieaugumu, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes ziņojumu, kas varētu ļaut spriest par centrālās bankas monetārās stimulēšanas plāniem.

Jāpiebilst, ka otrdienu tirgi noslēdza ar lielāko kritumu pēdējās nedēļas laikā.

Trešdien B. Bernanke uzsāks savu divu dienu pusgada monetārās politikas pārskata ziņojumu Kongresam, kur viņam likumdevēji varētu uzdot jautājumu, cik ātri centrālā banka varētu samazināt savu monetārās stimulēšanas programmu, raksta Bloomberg.

Stoxx Europe 600 tirdzniecības sesijas sākumā pakāpās par 0,12%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,21%, Vācijas DAX 30 – par 0,13%, bet Francijas CAC – par 0,31%.

Jāatgādina, ka iepriekš B. Bernanke izteicies, ka FRS apsver iespēju bremzēt kvantitatīvās stimulēšanas programmu, tomēr tirgus dalībnieki uzskata, ka pašreizējie ekonomikas dati liecina, ka tas nenotiks uzreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Eiropas akciju tirgi piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo desmit mēnešu laikā, kas bija investoru atbildes reakcija uz ASV Federālo Rezervju paziņojumu par monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu un sliktajiem Ķīnas ražošanas datiem.

Tā, Eiropas akciju tirgus indekss Stoxx Europe 600 Index saruka par 2,2% līdz 303,7 punktiem, pretstatā iepriekšējās dienas pieaugumam līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada jūnija.

Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 samazinājās par 2,5%, kas ir lielākais kritums kopē pērnā gada jūlija, savukārt Francijas CAC 40 un Vācijas DAX saruka par 2,7% katrs.

Sākoties tirdzniecības sesijai ASV akciju tirgos, kritumu piedzīvoja arī S&P 500 indekss – par 0,77% līdz 1642,53 punktiem, bet Dow Jones Industrial Average samazinājās par 0,4% līdz 15245,55 punktu atzīmei.

«Pamatfaktori tirgū pēdējās diennakts laikā nav mainījušies, tomēr noskaņojums un emocijas tirgū ir kļuvuši nedaudz negatīvi,» aģentūrai Bloomberg saka Wilmington Trust Investment Advisors eksperti, piebilstot, ka tirgum triecienu devusi vairāku faktoru kombinācija. «Komentāri no B. Bernankes veicināja neizpratni tirgū par tālāko, savukārt rezultāti no Āzijas bija neglīti,» uzsver eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Naftas cena sarūk zem 108 ASV dolāru par barelu atzīmes

Jānis Šķupelis, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu tirgu dalībnieki, gaidot ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) prezidenta Bena Bernankes uzrunu ASV Kongresam, ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas, ziņo Reuters.

Tiek gaidīts, ka B. Bernanke dos skaidrākus mājienus par to, kad tieši ASV centrālā banka ir gatava pārtraukt savu īstenoto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Noskaņojuma pasliktināšanos zināmā mērā kultivē arī paši fondu tirgus dalībnieki, reaģējot uz mediju virsrakstiem par ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas potenciālajām beigām, kuras ietvaros ik mēnesi ASV centrālā banka, izpērkot parāda vērtspapīrus, tērē 85 miljardus ASV dolāru. Beigu sākums gan šķiet nedaudz pārspīlēts, jo ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke pēc šis institūcijas pēdējās atklātās tirgus komitejas sēdes paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja monetāro mīkstināšanu piebremzēt jau šogad, taču tas viss būs atkarīgs no ekonomiskajiem rādītājiem un stimulēšanas pasākumi nebeigsies ātrāk par nākamā gada vidu. Pēdējie dati par cenu izmaiņām ASV mājokļu tirgū gan liecina par ātrāku stimulēšanas izbeigšanu, taču šī informācija nozīmē ekonomikas atlabšanu, tādējādi tirgum ir nosacīti labvēlīga. FRS vadītāja sacītais, visticamāk, ievērojami ietekmēs arī ASV dolāra cenu, kura pēdējo dienu laikā jūtami sarukusi, jo pieaugušas spekulācijas, ka ASV galvenie baņķieri tomēr ilgāk nodarbosies ar ASV dolāru drukāšanas pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bernankes teiktais vairo optimismu akciju tirgos

Žanete Hāka, 11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien akciju tirgi pasaulē piedzīvo kāpumu, jo ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes teiktais trešdien uzlabojis tirgus dalībnieku noskaņojumu.

Rezultātā tirdzniecības sesijas sākumā EuroStoxx 600 pieuaga par 0,86%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 1,08%, Francijas CAC 40 – par 1,15%, bet Vācijas DAX 30 – par 1,3%.

Trešdien B. Bernanke komentēja nākotnes plānus pēc tam, kad centrālā banka publiskoja jūnija tikšanās sīkāku izklāstu, skaidrojot, ka aptuveni puse no 19 ASV Federālās Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) dalībniekiem vēlējās apturēt ikmēneša 85 miljardu dolāru parāda vērtspapīru iepirkumus. Tajā pašā laikā sanāksmes izklāsts liecina, ka daudzi no FRS pārstāvjiem vēlējās redzēt vairāk pazīmes, ka nodarbinātība uzlabojas, pirms bremzēt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - FRS negaidīti atstāj aktīvu iepirkumu programmu esošajā līmenī

Žanete Hāka, 18.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji prognozēm, ASV Federālo Rezervju sistēma savā divu dienu sanāksmē, kas noslēdzas trešdien, nolēma nemainīt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Tādējādi ikmēneša parādzīmju iepirkumi tiek saglabāti 85 miljardu ASV dolāru apmērā. Lielākā daļa tirgus eksperti prognozēja programmas samazināšanu 5-15 miljardu dolāru apjomā.

Federālā Atvērtā tirgus komiteja nolēmusi pagaidīt, kamēr vairāk faktoru liecinās, ka ekonomikas izaugsmes progress ir ilgtspējīgs, uzsvērts komitejas paziņojumā. Kaut arī ir samazinājušies lejupslīdes riski, pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz pasliktinājušies finansiālie nosacījumi, kas var palēnināt izaugsmes tempu.

Centrālā banka arī atstāja nemainītas bāzes procentu likmes, un norādīja, ka visdrīzāk tās turēs esošajā līmenī, kamēr vien bezdarba līmenis pārsniegs 6,5%. Lielākā daļa FRS pārstāvju paredz, ka pirmā procentu likmes paaugstināšana notiks 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: FRS samazinās aktīvu iepirkumus septembrī

Žanete Hāka, 21.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Federālo Rezervju sistēma (FRS) mēneša aktīvu iepirkšanas apjomus septembrī samazinās līdz 65 miljardiem ASV dolāru, un kopumā iepirkumus beigs 2014. gada jūnijā, prognozē Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Aptauja tika veikta pēc FRS sanāksmes, kurā tika ziņots, par monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu. 44% ekonomistu paredz, ka FRS to sāks darīt septembrī. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā veiktajā aptaujā 27% ekonomistu prognozēja, ka FRS šo soli spers septembrī.

«Tas ir šāviens, ko dzirdēja investori visā pasaulē – atgādinājums, ka kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumi kādu dienu beigsies,» saka Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ Ltd galvenais ekonomists Kris Rupkijs.

Trešdien, B. Bernanke pēc divu dienu ilgušās FRS sanāksmes paziņoja, ka FRS varētu sākt bremzēt savus monetārās stimulēšanas pasākumus un noslēgt tos 2014. gada vidū, ja ekonomika sasniegs noteiktos mērķus. Šis paziņojums lika gāzties akciju tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelta cena tuvojas 1300 dolāriem; aug arī citu dārgmetālu cenas

Žanete Hāka, 11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien zelta cena turpina augt jau ceturto dienu, impulsu saņemot no trešdien ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja izteikumiem.

Zelta cena tūlītējām piegādēm pakāpās par 3,1% līdz 1298,73 ASV dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis kopš 24. jūnija, kad tas sasniedza 1301,78 dolārus. Savukārt zelta stieņa cena augusta piegādēm palielinājās par 4% līdz 1297,2 dolāriem par unci.

Jāpiebilst, ka šo četru dienu ilgais cenas pieaugums ir ilgākais kāpums kopš 22. aprīļa, kad zelta cena palielinājās piecas dienas pēc kārtas.

Arī citu dārgmetālu cenas pieaug. Tā, sudraba cena pakāpās par 4,6% un sasniegusi 20,288 dolārus par unci, kas ir augstākais līmenis kopš 20. jūnija, turklāt piedzīvojot straujāko augšupeju kopš februāra.

Platīna cena palielinājās par 3,1% līdz 1411,3 dolāriem par unci, bet pallādija cena – par 2,3% līdz 731,55 dolāriem par unci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Īstermiņā zelta cena varētu kāpt, bet ilgākā termiņā - kritīšot

Žanete Hāka, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā nedēļā zelta cena varētu pieaugt, prognozē lielākā daļa Bloomberg aptaujāto analītiķu, tomēr ilgtermiņā cenai paredzama lejupslīde.

15 no aptaujas dalībniekiem prognozē cenu pieaugumu, deviņi uzskata, ka tās tomēr kritīs, bet pieci negaida izmaiņas.

Piektdien zelts augusta piegādēm maksā 1,286,4 dolārus par unci, kas ir par 0,2% augstāk nekā vakar.

Trešdien zelta cena pieauga virs 1300 ASV dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā trīs nedēļu laikā. Cena palielinājās pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke sacīja, ka centrālā banka samazinās monetārās stimulēšanas pasākumus atkarībā no ekonomikas izaugsmes.

Tomēr, kaut arī pēdējo dienu laikā zelta cena piedzīvo kāpumu, kopš gada sākuma cena ir sarukusi par 23%. Jāpiebilst, ka jūnija beigās cena bija nokritusies līdz 1180,5 dolāriem par Trojas unci, taču kopš tā laika cena ir pieaugusi par 0,5%. Tādējādi izskatās, ka šis būs pirmais gads pēdējo 13 gadu laikā, kad zelts piedzīvo kritumu, investoriem zaudējot ticību zeltam kā ieguldījumu veidam un pievēršoties riskantākiem aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunattīstības valstu akcijām un valūtām straujš lēciens

Žanete Hāka, 19.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien pēc ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmuma nemainīt monetārās stimulēšanas programmas apjomu vērojams straujš pieaugums jaunattīstības tirgu akciju indeksiem un valūtām.

Malaizijas ringits, Taizemes bahts un Indijas rūpijas vērtība pret dolāru pieauga par vairāk nekā 2%, savukārt Krievijas rubļa kurss sasniedza trīs mēnešu augstāko līmeni.

Jaunattīstības tirgu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss pieauga par 2,3% līdz augstākajam līmenim kopš 28. maija.

Jaunattīstības tirgi ir ievērojami cietuši kopš maija, kad FRS vadītājs Bens Bernanke pirmo reizi deva mājienus par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas samazināšanu. MSCI indekss, kurš aptver vairāk nekā 800 uzņēmumu akcijas, laika periodā no maija līdz augusta beigām ir sarucis par 11%, raksta Businessweek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dolāra vērtība kāpj

Žanete Hāka, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien ASV dolāra vērtība pieauga pret lielāko daļu no 16 lielākajām valūtām pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēma nolēma samazināt savu aktīvu iepirkumu programmu, raksta Bloomberg.

Bloomberg U.S. Dollar Index, kas apkopo dolāra izmaiņas pret 10 lielākajām valūtām, pieauga par 0,1%. ASV valūta pret eiro būtiski nemainījās un bija 1,3675 dolāri. Japānas jēnas kurss pieauga par 0,4% līdz 142,13 jēnām pret eiro, kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada oktobra, savukārt jēnas kurss pret dolāru pakāpās par 0,4% līdz 103,9 dolāriem. Iepriekš kurss saruka par 1,6%, kas ir straujākais kritums kopš 1. augusta.

«Ar lēmumu bremzēt aktīvu iepirkumu programmu FRS ir sācis ceļu uz monetārās politikas normalizāciju,» sacījis Sumimito Mitsui Banking Corp eksperts Masato Janagija.

«Kopējā sajūta ir, ka FRS visdrīzāk ir pietiekami optimistisks, lai turpinātu aktīvu programmas samazināšanu nākamajos mēnešos,» sacījis Westpac Banking Corp eksperts Šons Kalovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas biržas turpināja kāpumu, atslābstot Ķīnas problēmām un uzlabojoties Vācijas noskaņojuma rādītājiem.

Eiropas akciju tirgus indekss Stoxx Europe 600 palielinājās par 0,5%. Tiesa gan, indekss kopš 22. maija, kad Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke paziņoja par iespējamu monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu, ir krities par 9,5%, raksta Bloomberg. Šajā ceturksnī tas sarucis kopumā par 4,3%.

Lielbritānijas FTSE 100 trešdien pakāpās par 0,44%, Francijas CAC 40 – par 0,84%, bet Vācijas DAX – par 1,01%.

Jāpiebilst, ka arī daļa Āzijas biržu indeksu dienu noslēdza ar plusiem, Shanghai Shenzhen CSI 300 Index palielinoties par 0,13%, bet Hongkongas Hang Seng – par 2,43%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vara cena sadārdzinās

Žanete Hāka, 11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien vara cena pieauga līdz trīs nedēļu augstākajam līmenim.

Cenas pieaugumu veicināja tirgus dalībnieku runas, ka centrālās bankas Ķīnā un ASV, kas ir divi lielākie vara patērētāji, turpinās veikt ekonomiskās stimulēšanas pasākumus.

Ķīna varētu mīkstināt savu nostāju attiecībā uz monetāro politiku, aģentūrai Bloomberg sacījis Nomura International pēc tam, kad valsts premjers paziņosi, ka izaugsmei jābūt augstākai. Jāpiebilst, ka valsts ekonomiskā izaugsme palēninājās astoņus no deviņiem pēdējiem ceturkšņiem. Savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke paziņojis, ka politikai pārredzamā nākotnē jāsaglabājas ļoti stimulējošai.

«Tā ir ļoti skaidra pazīme, ka Ķīnas ekonomikas vājums netiks pieciests,» saka Natixis izejvielu analīzes vadītājs Niks Brauns, piebilstot, ka kombinācijā ar B. Bernankes izteikumiem, tas dod ievērojamu dzinuli cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dārgmetālu cenas krīt

Žanete Hāka, 07.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru vidū turpinot valdīt runām, ka ASV centrālā banka tuvāko mēnešu laikā sāks bremzēt savu aktīvu iepirkšanas programmu, trešdien kritumu piedzīvo dārgmetālu cenas.

Otrdien Čikāgas Bankas vadītājs Čārlzs Evanss, kurš ir atbalstījis monetārās stimulēšanas pasākumus, paziņoja, ka situācija darba tirgū uzlabojas, un norādījis, ka ir iespējams, ka septembrī programma tiks bremzēta. Šādas prognozes izteikuši arī citi eksperti.

Rezultātā zelta cena decembra piegādēm Ņujorkas Comex trešdien jau septīto dienu pēc kārtas saruka - šoreiz par 0,5% līdz 1276,6 dolāriem par Trojas unci, piedzīvojot ilgāko kritumu kopš maija vidus. Savukārt Londonas biržā zelta cena tūlītējām piegādēm samazinājās par 0,4% līdz 1277,94 dolāriem par unci.

Šajā gadā zelta cena ir samazinājusies par 24%, tomēr jūlijā tā spēja atgūties, pieaugot par 7,3% pēc tam, kad FRS vadītājs Bens Bernanke paziņoja, ka ir pārāk ātri izlemt, vai nākamajā mēnesī bremzēt aktīvu iepirkšanas programmu. Pagājušajā nedēļā FRS informēja, ka tā uzturēs 85 miljardu dolāru iepirkumus mēnesī tik ilgi, kamēr pastāvēs bažas, ka ļoti zemā inflācija var bremzēt ekonomikas izaugsmi, raksta Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāts par jauno Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāju apstiprinājis Dženetu Jellenu, tādējādi šī būs pirmā sieviete, kas vada ASV centrālo banku tās 100 gadu ilgajā vēsturē.

Par Dž. Jellenas ievēlēšanu balsoja 56 senatori, bet pret – 26. Vairāki senatori balsošanā nepiedalījās slikto laika apstākļu dēļ. Kā raksta Bloomberg, saņemtais pozitīvo balsu skaits ir vēsturiski vismazākais, un liecina, ka centrālajā bankā aizvien pastāv politiskas nesaskaņas vēl sešus gadus pēc krīzes.

Līdzšinējais FRS vadītājs Bens Bernanke 2010.gadā saņēma 70 pozitīvas balsis, bet 30 senatori balsoja pret, un tad jau tika teikts, ka šis balsojums ir visnegatīvākais FRS vadītājam. B. Bernankes pilnvaru termiņš beidzas 31.janvārī, un 1. februārī vadītāja pienākumus pārņem Dž.Jellena.

Viņa pārņems FRS ar 4,02 triljonu dolāru lielu bilanci, ko veicinājusi kvantitatīvās mīkstināšanas programma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas centieni «restartēt» savu tautsaimniecību un pārvarēt deflāciju ar finansiālu instrumentu palīdzību ir viens no lielākajiem ekonomikas eksperimentiem vēsturē, raksta Business Insider.

Medijs norāda, ka ASV, kura līdzīgos gadījumos ir spējusi panākt veiksmīgu rezultātu, savas tautsaimniecības stimulēšanai izmantojusi gan monetāros, gan arī fiskālos līdzekļus. ASV ir arī daudz labvēlīgāka demogrāfiskā situācija nekā Japānā.

ASV Centrālās bankas – Federālo rezervju sistēmas – vadītājs Bens Bernanke nereti iepriekš paudis uzskatu, ka centrālās bankas apņēmīga rīcība var izbeigt valstī deflāciju. Japānā notiekošais, kā uzskata analītiķi, varētu kļūt par B. Bernankes izvirzītā viedokļa apstiprinājumu vai arī noraidījumu. Jebkurā gadījumā, tas ir nebijis eksperiments, raksta medijs.

Db.lv jau vēstīja, ka Japāna uzsākusi jenas vērtības samazināšanu, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat Japāna apņēmusies cīnīties ar ievērojamo deflāciju, kas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem atstāj nopietnu iespaidu uz valsts ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena trešdien nokritās zem 1240 ASV dolāriem par Trojas unci, kas ir zemākais līmenis pēdējo 34 mēnešu laikā, jo ASV ekonomisko datu uzlabošanās kliedēja tirgus dalībnieku bažas saistībā ar ASV Federālo Rezervju sistēmas ziņām par monetāro stimulēšanas pasākumu samazināšanu.

Dārgmetāla cena šajā ceturksnī sarukusi par 23%, kas ir lielākais kritums kopš vismaz 1920. gada, raksta Bloomberg. Pagājušajā nedēļā Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke sacīja, ka centrālā banka varētu bremzēt savu aktīvu pirkšanas programmu šajā gadā, ja ekonomika turpinās uzlaboties. Otrdien tika publicēti vairāki ASV dati, kas uzrādīja labākus rezultātus nekā gaidīts – ASV ilglietojamo preču pasūtījumi auga straujāk, mājokļu cenām bija lielākais pieaugums gandrīz piecu gadu laikā un arī patērētāju noskaņojums audzis.

Šajā gadā zelta stieņa cena jau sarukusi par 26%, jo daļa investoru pievērsušies riskantākiem aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zelts turpina dzēst zaudējumus

Žanete Hāka, 15.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien zelta cena atkal pieauga, turpinot pagājušajā nedēļā piedzīvoto straujāko kāpumu kopš 2011. gada oktobra.

Zelta stieņa cena tūlītējām piegādēm pieauga par 0,7% līdz 1295,2 ASV dolāru par Trojas unci. Savukārt zelta cena augusta piegādēm Comex biržā palielinājās par 1,3% līdz 1293,6 dolāriem.

Pagājušajā nedēļā zelta cena pieauga par 5,1% pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke sacīja, ka tuvākajā nākotnē būs nepieciešami monetārās stimulēšanas pasākumi. Izteikumi veicināja tirgus dalībnieku spekulācijas, ka zelta stieņu pārdošanas bums varētu būt beidzies.

Jāpiebilst, ka šis gads zeltam bijis īpaši neveiksmīgs, cenai kopš gada sākuma sarūkot par 23%.

Pirmdien arī citu dārgmetālu cenas auga – sudraba cena tūlītējām piegādēm palielinājās par 1,2% līdz 20,178 dolāriem par unci, platīna cena pieauga par 0,9% līdz 1420,55 dolāriem par unci, bet pallādija cenas pieauga par 1,2% līdz 730,5 dolāriem par unci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Zelta cena pieaugs līdz 1600 dolāriem

Žanete Hāka, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz gada beigām zelta cena palielināsies līdz 1600 dolāriem par Trojas unci, jo valdības saglabās ekonomikas stimulēšanas pasākumus, lai veicinātu izaugsmi tuvāko pāris gadu laikā, prognozē Adrian Day Asset Management prezidents Adrians Dejs.

Investori ir pārmērīgi reaģējuši uz spekulācijām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma sāks bremzēt savus mēneša aktīvu iepirkumus, viņš sacījis aģentūrai Bloomberg. Zelta stieņa cena šajā laikā ir sarukusi par 21%. Jāpiebilst, ka trešdien zelta cena tūlītējām piegādēm pakāpās par 0,4% līdz 1326,72 dolāriem par unci.

«Vienā brīdī cena izlauzīsies cauri 1400 dolāru robežai, un tad cena turpinās pieaugt. Rezultātā līdz gada beigām tā pieaugs līdz 1600 dolāriem. Savukārt līdz 2015. gadam cena sasniegs 2000 dolāru,» uzskata eksperts.

Citi eksperti gan domā citādāk nekā Adrian Day Asset Management vadītājs. Tā, Goldman Sachs Group analītiķi uzskata, ka centrālo banku iepirkumi nebūs pietiekams stimuls, lai novērstu turpmāku cenas kritumu. Tādējādi līdz nākamā gada beigām dārgmetāls maksās 1050 dolārus. Savukārt ABN Amro eksperti paredz, ka nākamgad cena būs nokritusi līdz 1000 dolāriem, bet 2015. gadā zelts maksās vien 840 dolārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr cenu kritums visam, sākot no benzīna līdz pat kafijai ir laba ziņa patērētājam, inflācijas samazinājums padara grūtāku parādu atmaksu un peļņas palielināšanu, raksta Bloomberg.

Vēl bīstamāka situācija kļūst tad, kad inflācijas samazinājums kļūst par deflāciju, kas veicina mājsaimniecības atlikt iepirkumus, gaidot vēl zemākas cenas, savukārt kompānijas – atlikt investīcijas un jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, jo sarūk pieprasījums pēc to produkcijas.

ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke un viņa kolēģi, kas pārstāv citas centrālās bankas, cenšas mazināt deflācijas risku, iepludinot tirgū papildus naudu un samazinot procentu likmes. Tādējādi viņi ir veicinājuši strauju pieaugumu akciju tirgos un mājokļu cenu kāpumu, kas varētu uzlabot patērētāju un uzņēmumu noskaņojumu, tādējādi paātrinot izaugsmi un palielinot inflāciju. Tomēr patlaban viņiem ir šis temps jāuztur vai jāpaātrina, tādējādi arī palielinot risku, ka šie pasākumi tirgum vairāk kaitē, nekā dara labu, jo dzen akciju un nekustamā īpašuma cenas pārlieku augstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pie apvāršņa jaunas problēmas ar Krievijas rubli

Didzis Meļķis, Elīna Pankovska
, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Zelta guvumi nepārliecina

Jānis Šķupelis, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena pēc pārdzīvotā šoka pagājuša mēneša otrajā pusē nedaudz pieaugusi un šīs otrdienas izskaņā atradās pie 1252 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Pagaidām tirgū tiek spriests par to, vai zelta cenas straujais kritums līdz 31 mēneša zemākajai atzīmei (1180 ASV dolāriem par Trojas unci) nav bijis pārspīlēts. Daļa investoru šādu neredzēti zemu zelta cenu uzskata par pievilcīgu un tādējādi lemj ieguldīt dzeltenajā dārgmetālā, ziņo Reuters.

Pagaidām gan arvien vairāk pasaulslavenu investīciju banku turpina samazināt savas zelta cenas nākotnes prognozes. Piemēram, Goldman Sachs paredz, ka zelta cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze šim termiņam bija 1270 ASV dolāri par Trojas unci). Goldman paredz, ka zelta cenas kritums turpināsies, jo ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) apcirps savas dolāru drukāšanas programmas apjomus (mājienus pār šādu rīcību devis arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke).

Savukārt Societe Generale analītiķi izteikušies, ka pašreizējais zelta cenas atlēciens var neturpināties ilgi un galu galā dārgmetāla vērtība var sarukt līdz par 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Minētās bankas eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka esot gaidāma ASV dolāra kursa stiprināšanās, kas zelta cenas kritumu šajā valūtā vien paātrināšot. Savu zelta cenas nākotnes prognozi samazinājušas arī tādas bankas kā Credit Suisse, UBS un Morgan Stanley.

Komentāri

Pievienot komentāru