Valdība aiz slēgtām durvīm šodien uzklausījusi finanšu ministra Einara Repšes (JL) mutisku ziņojumu par Hipotēku bankas pārveides plānu, bet nekādi konkrēti lēmumi nav pieņemti. Nav ticis skatīts arī neviens konkrēts dokuments, DB neoficiāli noskaidroja no avotiem valdībā.

E. Repšes ziņojums saturējis norādi, ka Hipotēku bankas pārveides procesā būs nepieciešams piesaistīt konsultantu, kas jau šobrīd tiekot meklēts. E. Repše valdības sēžu zāli pameta pa dienesta izeju, izvairīdamies no jebkādiem komentāriem. Arī pārējie ministri no komentāriem par slepenajā sēdes daļā lemto atturējās.

DB jau rakstīja, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju, turomāko trīs gadu laikā no Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) atsevišķā uzņēmumā varētu tikt atdalīti ienākumus neesošie aktīvi, tāpat tikšot apsvērta arī komercdarbības nodalīšana jaunā uzņēmumā. Tiks izvērtētas arī iespējas jaunos uzņēmumus pārdot.

Bankas pārveides plānu paredzēts pakāpeniski īstenot līdz 2013. gadam. Kā pirmdien informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace, LHZB pamazām samazinās komercpakalpojumu skaitu, savu darbību veidojot kā attīstības banka, proti, administrējot valsts noteiktos atbalsta pasākumus.

Restrukturizācijas plāns paredz, ka LHZB ienākumus nenesošie aktīvi tiks koncentrēti meitas uzņēmumā. Tāpat tiks novērtēta šī uzņēmuma atsavināšanas iespēja valsts vai privātajam investoram «noteiktu finanšu rādītāju gadījumā». Atsavināšanas iespēja tiks vērtēta arī LHZB komercdarbības daļai, kas būs atlikusi pēc 2013. gada.

Savukārt pēc pārejas perioda būs jālemj, vai LHZB, kas būs kļuvusi par attīstības banku, tiks saglabāts kredītiestādes statuss vai tā pārtaps par finanšu institūciju.

Pārejas periodā attīstības bankas segmenta ietvaros tiks identificētas bankas filiāles, kurās tiks koncentrēts attīstības bankas segmenta kredītportfelis un citi atbalsta produkti. Attīstības bankas filiāles tiks koncentrētas Latvijas lielākajās pilsētās – reģionālajos centros, skaidro B.Melnace.

Pārveides procesa gaitā LHZB katru gadu realizēs jaunas atbalsta programmas 70 miljonu latu apmērā atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanā, mikro biznesa un pašnodarbinātības veicināšanā, augstas pievienotās vērtības projektu atbalstā, energoefektivitātes pasākumu realizēšanai, finansējuma nodrošināšanā lauksaimniecībai un lauku attīstībai u.c.

Šogad LHZB īstenos virkni attīstības programmu, piemēram, MVU mikrokreditēšanas un izaugsmes aizdevumu programmas, lauksaimniecības apgrozāmo līdzekļu programmu.

Finanšu ministrija norāda, ka arī restrukturizācijas procesā banka turpinās esošo klientu apkalpošanu un pildīs savas saistības. Tomēr līdz 2013. gadam pakāpeniski tiks samazināta noguldījumu kopsumma.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra