Pretrunīgi vērtētie grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas varētu traucēt un apturēt banku sadalīšanas darījumus tiks attiecināti tikai uz tām kredītiestādēm, kas saņēmušas tiešu vai pastarpinātu valsts atbalstu.

Par to otrdien konceptuāli vienojās Saeimas Budžeta komisijas deputāti, likumprojektu skatot otrajā lasījumā. Komisija diskusijas par šo jautājumu turpinās arī trešdien, bet pēc tam grozījumi jāakceptē arī Saeimas plenārsēdē.

Parlamentārieši nolēma nemainīt pašlaik spēkā esošo likuma redakciju, kas paredz, ka, kredītiestādes daļai pārejot citas personas īpašumā, nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauja. Savukārt stingrākus nosacījumus, kas liktu abām darījumā iesaistītajām pusēm izveidot sadalīšanas rezultātā radušos uzņēmumu darbības plānu tuvākajiem trīs gadiem, deputāti plāno attiecināt uz valsts atbalstu saņēmušajām bankām, proti, pašlaik par tādām var saukt Parex banku un Latvijas Hipotēku un zemes banku.

Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons atzīst, ka šāds regulējums ir labāks nekā Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija, tomēr arī pašlaik nav skaidrs, kāpēc valstij pašai savas bankas ir jākontrolē stingrāk nekā privātas komercbankas.

Saeimas komisijā tika apspriests arī stingrāks regulējums. Piemēram, PCTVL pārstāvošais deputāts Miroslavs Mitrofanovs aicināja noteikt, ka trīs gadu plānos jāpierāda abu sadalīšanas rezultātā izveidoto kredītiestāžu spēja strādāt, izpildot visas kredītiestādēm noteiktās prasības.

Bet Parex bankas padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons deputātiem jautāja, vai tie tiešām uzskata, ka sliktā banka varēs dzīvot mūžīgi. Viņš norādīja, ka šādas normas ieviešana liktu valstij trīs gadus uzturēt t.s. slikto banku un turpināt bijušajiem Parex akcionāriem Valērijam Karginam, Viktoram Krasovickim un viņu radiniekiem maksāt procentus.

Arī par mazāk stingro komisijas atbalstīto priekšlikumu FKTK padomes loceklis Gvido Romeiko sacīja, ka «tas, ka valsts pusē ir stingrākas prasības nekā privātajā pusē, ir, maigi sakot, dīvaini».

Kā ziņots, iepriekš izskanējušas bažas par to, ka šie grozījumi kavēs Parex bankas restrukturizāciju. Tāpat neoficiāli zināms, ka grozījumu iniciatori ir bijušie Parex bankas akcionāri. Grozījumus Saeimā iesniedza Saskaņas centrs.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra