Nīderlandes banka ING Groep atzinusi, ka caur tās kontiem veikta nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija un piekritusi maksāt 775 miljonu eiro sodu, raksta ārvalstu mediji.

Trūkumi bankas sistēmās noveda pie tā, ka klienti varēja izmantot bankas kontus nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijai gadiem, paziņojumā teikusi ING banka.

Nīderlandes finanšu noziegumu izmeklētāji informējuši, ka ING pārkāpusi likumdošanu, nenovēršot regulāru naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu gadiem, neizvērtējot kontu īstos klientu labuma guvējus un nepamanot neparastus un aizdomīgus darījumus, kas veikti caur šiem kontiem.

ING, kas ir Nīderlandes lielākais finanšu pakalpojumu sniedzēja, komentējusi, ka nav iespējams aplēst, cik daudz naudas atmazgāts caur tās kontiem, taču izmeklētāji aģentūrai Reuters minējuši, ka tie varēja būt simtiem miljonu eiro.

Apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS Latvenergo rīkotā ikgadējā konkursa Gada balva laureāti un AS Latvenergo studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji, informē AS Latvenergo.

AS Latvenergo sadarbībā ar LZA pasniedz Gada balvu par zinātniskajiem sasniegumiem, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai.

Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Āris Žīgurs, AS Latvenergo galvenais izpilddirektors, un Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tiek pasniegta 17. reizi un tās tradīcija ir iedibināta 1999.gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku.

Nīderlandes lielākās bankas ING finanšu direktors Koss Timmermanss atkāpies no amata saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālu, kura dēļ bankai tika piemērots apjomīgs naudassods.

ING otrdien paziņoja, ka Timmermanss, kurš ir arī kompānijas valdes loceklis, atkāpjas no amata, ING cenšoties stiprināt atbilstības risku novēršanu.

Nīderlandes varasiestādes pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka ING gadiem ilgi nav spējusi pienācīgi īstenot pasākumus, lai novērstu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, nav veikusi atbilstošas klientu pārbaudes un nepietiekami izmeklējusi aizdomīgus darījumus.

ING tika piemērots 775 miljonu eiro naudassods.

Eiro un dolāra kurss tuvāko pāris gadu laikā sasniegs paritāti, uzskata ING Groep NV eksperti.

Kā raksta Bloomberg, pērn šīs bankas eksperti izteikuši pesimistiskākas prognozes par eiro kursa izmaiņām nekā citi analītiķi, un tas viņiem ļāvis kļūt par pasaules precīzākajiem valūtu prognozētājiem pērn. Patlaban Nīderlandes banka neredz iemeslu mainīt stratēģiju, paredzot turpmāku eiro vērtības vājināšanos.

Ceturtdien eiro vērtība saruka līdz 1,1792 dolāriem, un ING Groep eksperti uzskata, ka šī tendence turpināsies līdz pat 1 dolāra atzīmei, kas ir zemākais līmenis kopš 2002. gada. Eiro vērtība ir ievērojami nokritusies kopš pērnā gada maija, kad tā sasniedza gada augstāko atzīmi – 1,3993 dolārus. Vidējā Bloomberg analītiķu prognoze ir, ka līdz 2016. gada beigām eiro vērtība sasniegs 1,15 dolārus.

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Ņemot vērā eirozonas krīzes radītos riskus, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's samazinājusi kredītreitingu vairākām Nīderlandes un Beļģijas bankām, vēsta BBC.

Ilgtermiņa kredītreitingi tādām bankām kā ING, Rabobank, ABN, LeasePlan un KBC tika pazemināti par divām atzīmēm, bet SNS bankas reitings – par vienu atzīmi.

«Nīderlandes bankām šā gada laikā un, iespējams, vēl ilgāk būs apgrūtināti darbības apstākļi,» norāda Moody's, paužot, ka «Nīderlani ietekmējusi eirozonas parādu krīze un kopējais reģiona ekonomikas vājums».

Patlaban Nīderlandes bankas ING reitings ir A3, ING bankas daļa – A2, Rabobank Nederland novērtēta ar trešo augstāko investīciju līmeni Aa2, ABN Amro – A2, bet LeasePlan Corp un SNS – ar Baa2.

Polijas akciju tirgus WIG Indeksa vērtība nākamgad var pieaugt par 16%, jo ātrāka valsts ekonomikas izaugsme pozitīvi ietekmēs uzņēmumu ieņēmumus, prognozē finanšu pakalpojumu kompānijas ING Group analītiķi.

Kompānijas analītiķi sagaida, ka Polijas ekonomika nākamgad augs par 4,5% pēc tam, kad tā šogad būs augusi par «tuvu 4%». Valdot šādam fonam, WIG indeksa vērtība pieaugs līdz 55 tūkst. punktiem. Turklāt augošā Polijas ekonomika nākamgad var likt vairāk kompānijām paziņot par publisko akciju piedāvājumu veikšanu. Jāpiebilst, ka Polijas WIG indeksa vērtība šogad ir pieaugusi samērā strauji – par veseliem 18%.

«Šīs ir samērā konservatīvas prognozes. Tiesa gan, nākamgad akciju tirgū būs jārēķinās ar vēl augstākām svārstībām nekā šogad, jo turpināsies neskaidrības par eirozonas valstu parādu nastu,» norāda ING Group analītiķi.

ING Groep NV, lielākā Nīderlandes finanšu pakalpojumu kompānija, paziņojusi par ceturtā ceturkšņa peļņu, kas neatbilst prognozēm, ziņo Bloomberg.

Trīs mēnešos - līdz 31.decembrim - kompānija strādājusi ar tīro peļņu 433 miljonu eiro apmērā. Atbilstošajā laika posmā iepriekšējā gadā Amsterdamā bāzētā ING cieta 712 miljonu eiro zaudējumus.

Bloomberg aptaujātie analītiķi bija prognozējuši, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī kompānija būs nopelnījusi 537 miljonus eiro.

ING, kas tika izveidota 1991.gadā, apvienojoties apdrošinātājam Nationale Nederlanden un NMB Postbank Group, gatavojas pārdot savas apdrošināšanas operācijas. Tas bija nosacījums, lai Eiropas Savienība apstiprinātu valdības atbalstu.

Austrijas pilsētiņas Fukingas (Fu*king) iedzīvotāji šonedēļ lems par to, vai ciemam būtu jāmaina nosaukums, vēsta orange.co.uk.

Pilsētiņas iedzīvotājus ir nokaitinājuši huligāni, kas vietējiem Fukingas iedzīvotājiem zvana, jautājot angļu valodā Is that Fu*king? Savukārt pilsētiņas mērs Francs Meindls (Franz Meindl) stāstīja, ka pilsētiņas ceļa zīmes tiek regulāri zagtas. Fukingas ceļa zīmju tīkotājus neattur arī tas, ka tagad zīmes ir papildus nostiprinātas ar tērauda konstrukciju.

Pilsētiņas iedzīvotāju mieru traucē arī kaili cilvēki, kas manīti blakus ceļa zīmēm, kā arī vietējie uzņēmēji, kas sākuši pārdot F***ing pastkartes, F***ing Ziemassvētku atklātnītes un F***ing alu.

Pēdējo reizi pilsētiņas iedzīvotāji par tās nosaukuma maiņu balsoja 1996. gadā, kad tika pieņemts lēmums saglabāt Fukingas vārdu, neņemot vērā tūristu skaita pieaugumu, kas vēlējušies iemūžināt sevi, pozējot pie pilsētiņas ceļa zīmes. Alternatīvi tiek piedāvāts rakstīt pilsētiņas vārdu Fugging. Vēsturnieki atklājuši, ka 16. gadsimtā pilsētiņas vārds ticis rakstīts ar burtu «g».

Trešdien Eiropas akciju tirgos bija vērojams kāpums, investoriem reaģējot uz vairāku kompāniju labajiem datiem.

Tā, piemēram, Nīderlandes finanšu kompānija ING Groep NV peļņa pārspējusi prognozes. Uzņēmums arī panācis vienošanos ar Eiropas Komisiju par vairāk nekā 50% ING Life Japan pārdošanu līdz 2015. gada beigām, kā arī piekrita pārcelt termiņu tās apdrošināšanas un investīciju vadības darbībai par diviem gadiem līdz 2016. gadam.

Investoru uzmanība ir vērsta uz ceturtdien notiekošo Eiropas Centrālā bankas sanāksmi, un tikai trīs no 70 ekonomistiem uzskata, ka tā samazinās bāzes procentu likmi līdz 0,25%. Savukārt 8 no 38 ekspertiem paredz, ka tas notiks nākamajā mēnesī.

Tāpat investori gaida piektdien paredzētos ASV darba tirgus datus.

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Slēgtajam konkursam par fotoradaru ieviešanu, uzstādīšanu un apkalpošanu ir pieteikušies kandidāti, liecina informācija Iekšlietu ministrijas mājaslapā.

Konkursam ir pieteikušies: SIA Signum, AS Vitronic Baltica, Vitronic Dr.-Ing.Stein kopā ar SIA Komerccentrs DATI grupa, AS Vitronic Baltica, Vitronic Dr.-Ing.Stein kopā ar SIA Citrus Solutions, Personu apvienība SIA Armgate un SIA BMS Tehnoloģija, SIA Lattelecom, SIA Selkoms, PS Fima Group, Personu apvienība AS Inkomerc Holding un SIA Nameks, kā arī Alarmtec Aktsiaselts un SIA Belss.

Zināmi fotoradaru iepirkuma konkursa kandidātiDb jau ziņoja, ka ņemot vērā iepirkuma specifiku, fotoradaru iegādei tika izvēlēts slēgtā konkursa mehānisms. Savukārt pašu radaru uzstādīšanu finansēs konkursā uzvarējušais komersants, kurš atlīdzību par to saņems no iekasētajām soda naudām.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Vairākas lielās Eiropas bankas saņēmušas pārmetumus par dubultstandartiem attiecībā uz klimata pārmaiņu politiku.

Kompānijas "Stand.earth" un "Amazon Watch" norādījušas, ka Eiropā strādājošās "ING", "Credit Suisse", "Natixis", "BNP Paribas", "UBS" un "Rabobank" pagājušās desmitgades laikā piedalījušās aptuveni 10 miljardu ASV dolāru vērtas Ekvadoras naftas transportēšanas darījumos uz ASV pārstrādes uzņēmumiem.

Katra no šīm bankām iepriekšējos gados paziņojusi, ka to stratēģija ir vērsta uz ilgtspējīgu klimata politiku, un tās iesaistījušās dažādās vienošanās, tostarp, 2015.gada Parīzes klimata nolīgumā, kas paredz aizsargāt mežus un atbalstīt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Tajā pašā laikā bankas piešķīršas finansējumu uzņēmumiem, kas saistīti ar Amazones lietusmežos iegūto naftu.

Šā gada jūlijā sarucis Vācijas - Eiropas lielākās ekonomikas - eksports un imports, ziņo MarketWatch.

Vācijas Federālais statistikas birojs informējis, ka eksportā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, reģistrēts kritums par 1,5%, bet importā - par 2,2%.

Sezonāli izlīdzinātais tirdzniecības deficīts pieaudzis līdz 12,7 miljardiem eiro no 12,4 miljardiem eiro jūnijā.

«Raugoties nākotnē, Vācijas eksportam būs jātiek galā ar diviem lejupvirzošiem riskiem: lēnāku globālo pieprasījumu un fiskālo konsolidāciju citās eirozonas valstīs,» uzskata ING Bank ekonomists Karstens Brzeskis.

ING sagaida, ka pieprasījums no Āzijas, īpaši Ķīnas, saglabāsies stabils. Arī pieprasījums no citām rūpnieciski attīstītām valstīm pilnībā neizzudīs. Vācijas ražotāji arī varētu gūt labumu no ASV izdevumiem infrastruktūrai, uzskata ekonomists.

Lai gan Grieķijas valdība spēja vienoties par jaunu taupības programmu, kura bija galvenais priekšnosacījums starptautiskās palīdzības saņemšani, parādījušās bažas, ka valstij, iespējams, varētu būt vajadzīga trešā aizdevuma programma.

«Man ir nopietnas šaubas par to, ka tas [taupības pasākumi] darbosies,» sacīja Grieķijas parlamenta deputāts Kriaks Mitsotakis (Kryakos Mitsotakis), vēsta The Globe And Mail. «Parāds, kurš veido 120% no IKP, ir pārāk augsts,» viņš uzsvēra.

Līdzīgu viedokli pauduši vairāki ekonomisti un atsevišķi politiķi, kas norāda, ka, ņemot vērā Grieķijas ekonomisko situāciju, atbalsta trūkumu sabiedrībā un neveiksmīgos iepriekšējo reformu ieviešanas mēģinājumus, plānotie pasākumi nedarbosies.

«Jaunā starptautiskās palīdzības pakete neatrisinās visas Grieķijas problēmas,» sacīja ING ekonomists Paolo Picoli (Paolo Pizzoli). «Svarīgākais jautājums ir saistīs ar to – kad Grieķija spēs atgriezties pie izaugsmes. Pēc mūsu aprēķiniem ,tas var notikt 2013. gada otrajā pusē. Tas ir ilgs laika posms,» norādīja ING ekonomists.

Pirmdienu Eiropas banku akciju cenas uzsāka ar strauju kritumu, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) aicinājumu nemaksāt dividendes, liecina biržu dati.

Šim aicinājumam atsaucās vairākas lielās reģiona bankas, kuru akcijas cena pēc attiecīgā lēmuma strauji saruka - "ING" - par 8,669%, "KBC Group" - par 7,146%, "UniCredit", - par 6,743% un "ABN Amro" - par 7,509%, "Allied Irish Group Plc" - par 10%.

"ING" vadītājs Ralfs Heimers sacījis, ka šie visiem ir ārkārtēji laiki un banka spers visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu darbinieku labklājību un turpinās atbalstīt klientus. "Mēs esam labi kapitalizēti un mums pieejams finansējums, tādēļ uzskatām, ka jāatsaucas ECB rekomendācijām, kas aicina visas Eiropas bankas atlikt dividenžu maksājumus," viņš uzsvēris.

"AIB ir spēcīgi kapitalizēta un labi pozicionēta, lai atbalstītu Īrijas ekonomiku un mūsu klientus šajā kritiskajā brīdī. Ņemot vērā, ka ikviena drošība ir mūsu prioritāte, mēs ceram, ka akcionāri sapratīs šos ierobežojošos apstākļus, kuru dēļ mums šogad jāmaina lēmumi," sacījis bankas vadītājs Kolins Hants.

Eiropas jaunajam riska «sargsunim», iespējams, «trūks zobu», lai novērstu nākamo finanšu krīzi reģionā, atsaucoties uz ekonomistu sacīto, vēsta Bloomberg.

Eiropas Sistēmisko risku padomei, kuras mērķis ir identificēt un brīdināt par briestošajiem riskiem finanšu sistēmā, varētu neizdoties nākotnē novērst nelīdzsvarotību, jo tai nav nekādas likumiskas tiesības, stāstījuši ekonomisti no ING Group, Barclays Capital un ABN Amro.

65 locekļu padome pirmo reizi tiekas šodien Frankfurtē. Tās priekšsēdētājs ir Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē, bet priekšsēdētāja vietnieks - Anglijas Bankas vadītājs Mervins Kings.

«Ja jūs meklējat institūciju, kas paglābs mūs no nākamās krīzes, šī noteikti nav tāda,» teicis Karstens Brzeskis, Briseles ING Group ekonomists. Viņš to nodēvējis par kārtējo runātāju komandu.

Attīstības tirgiem nespējot cīnīties ar eirozonas parādu krīzes izraisītajām sekām, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's samazinājusi astoņu Brazīlijas banku kredītreitingus, vēsta pasaules mediji.

Kredītreitings samazināts tādām bankām kā Banco do Brasil, Banco Sanfra, Santander, HSBC Bank Brasil - Banco Multiplo, Itaú-Unibanco, Bradesco, un ING.

Banku kredītreitingi pazemināti gan par vienu atzīmi, bet dažas Brazīlijas bankas piedzīvojušas reitinga smazinājumu par trim atzīmēm. Brazīlijas banku sistēma uzskatāma par vienu no izturīgākajām pasaulē, jo tā ir pārdzīvojusi daudzas iekšējas krīzes, raksta Financial Times.

Brazīlijas ekonomikas izaugsme ir ievērojami palēlinājusies – no 7,5% 2010. gadā līdz 2,7% izaugsmei pērn. Daži analītiķi paredz arī turpmāku Latīņamerikas lielākās ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos.

Baltijā pirmdien, 2018. gada 22. janvārī, sākas pieteikšanās L`ORÉAL Baltic stipendijai Sievietēm zinātnē - piecas Baltijas zinātnieces katra saņems 6000 eiro stipendiju par savu ieguldījumu zinātnē.

Konkursa kārtībā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā tiks piešķirtas pa vienai stipendijai katras valsts zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem pētījumu veikšanai dzīvības, vides zinātņu, fizikas un inženierzinātnes jomā. Papildus tam Latvijā divas stipendijas saņems doktorantes līdz 33 gadu vecumam disertācijas izstrādei. Kopš 2005. gada, kad L`ORÉAL Baltic, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Latvijas Zinātņu akadēmija un stipendijas patronese Vaira Vīķe-Freiberga aizsāka programmas Sievietēm zinātnē īstenošanu Latvijā, ar stipendijām personīgajai izaugsmei apbalvotas 39 zinātnieces, kā arī pērn pirmo reizi stipendiju saņēma viena zinātniece no Lietuvas un viena no Igaunijas.

«Patlaban peļņas nolūkos vismaz vienu hektāru lielās platībās smiltsērkšķus audzē apmēram 50 saimniecībās. Katru gadu stādījumu platības palielinās aptuveni par 20 hektāriem, un vidējā raža ir trīs līdz četras tonnas no hektāra, taču tirgū nonāk tikai daļa, jo pēdējos gados ir attīstījušies smiltsērkšķu produktu mājražotāji, kas paši savus saražotos veselīgos kārumus arī realizē,» skaidro Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju apvienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Brūvelis.

Pagājušais gads bija nepieredzēti lielas ražas gads – novāktas apmēram 300 tonnas ogu. To noteica ražojošo dzinumu pieaugums aizpagājušā gada mitrajā un siltajā vasarā, kā arī labvēlīgie ziedēšanas apstākļi pagājušā gada pavasarī.

Pērn lielās ražas dēļ ogu vākšanas laikā attīrītu ogu cena bija samērā zema – zem viena lata par kilogramu. Vēlāk tirgū palika tikai sasaldētās ogas, un to cena nostabilizējās ap ierastajiem 1,20 Ls. Līdz šim visas izaudzētās un kvalitatīvi saglabātās ogas ir sekmīgi pārdotas. Smiltsērkšķu tirgus pie mums vēl ir ļoti mazs, tāpēc audzētāji un pircēji ir zināmi un prognozējami. Pareizi audzētiem smiltsērkšķiem nav arī izteiktu neražas gadu, līdz ar to cena līdz šim bijusi stabila.

Fotoradaru konkursa labā ideja, kur galvenais mērķis ir cīnīties par cilvēku dzīvībām un satiksmes dalībnieku drošību, ir tā sagrozīta un samudžināta, ka tagad par galveno kļūst soda naudu iekasēšana un peļņas gūšana. Gūto pieredzi konkursā komentēja integrēto elektroinženiertehnisko risinājumu uzņēmuma SIA Fima valdes priekšsēdētājs Andis Lagzdiņš.

Viņš minēja Lietuvas piemēru, kur konkurss bijis par fotoradaru uzturēšanu, nevis mazāko peļņu no iekasētajām soda naudām. «Latvijas konkursā bija tik daudz nezināmo un nesaprotamo risku, ka izrēķināt bija grūti. Nav pareizi noteikt principu - jo lielāka soda nauda, jo lielāka peļņa. Tā saucamajai peļņai, ja tāda būtu, bija jāpaliek valstij, bet biznesmenim saprātīgā peļņa bija jāierēķina uzturēšanas cenā. Tās ir valsts rūpes par iedzīvotājiem, vai pasākums ir ar mīnusiem vai ir ar peļņu,» sprieda Lagzdiņš.

Lietuvas Fima šajā kaimiņvalstī uzstādījusi 150 fotoradarus uz visiem Lietuvas autoceļiem, un soda naudas pilnībā nonāk valsts rīcībā. Fima līgums paredz tikai samaksu par tehnikas uzstādīšanu, tehnisko apkalpošanu un uzturēšanu.