Ņemot vērā šodien, 23.aprīlī, pieņemto valdības lēmumu, Latvijā būs iespēja sākt izmantot ātros molekulāri bioloģiskos Covid-19 testus, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Tas dos iespēju analīžu rezultātus saņemt slimnīcām īsākā laikā, piemēram, ja pacientam nepieciešams veikt steidzamu operāciju.

Latvijā laboratorijās šobrīd izmanto Covid-19 testus, kuriem laboratorijas testēšanas process aizņem no 3 līdz 6 stundām. No šiem testiem nav plānots atteikties un tos izmantos arī turpmāk, tomēr šobrīd ir rasta iespēja Latvijā izmantot arī testus, kur testēšanas process aizņems tikai 45 minūtes.

Izmantotā tehnoloģija ir vienāda, bet saīsināts ir pats process, kur krietni mazākā mērā ir jāiesaistās laboratorijas darbiniekiem - analīžu parauga pārbaude notiek automatizēti. Vienlaikus šie testi ir tik pat uzticami un nav pamata šaubīties par iegūtajiem rezultātiem. Pēc šīs metodes testus jau veic vairākās valstīs, tostarp Igaunijā. Turklāt šāda veida testus izmanto arī pie citām saslimšanām, piemēram, lai ātri noteiktu tuberkulozes vai gripas izraisītājus.

Stress mūsdienās ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lai arī tas ir ļoti izplatīts, mums bieži vien trūkst izpratnes par tā cēloņiem. Stress nav slimība, tomēr ilgstoša atrašanās šādā stāvoklī var ietekmēt ne tikai psiholoģisko, bet arī fizisko veselību. Stress ir organisma fiziska, emocionāla un garīga reakcija uz dažādiem kairinājumiem.

Pēc statistikas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa pasaules pieaugušo saskaras ar stresa izraisītiem traucējumiem, piemēram, galvas sāpēm, nogurumu vai pat miega problēmām. Stresa ietekmē paceļas adrenalīns, kā rezultātā tiek ietekmēti dažādi procesi ķermenī, piemēram, rodas muskuļu savilkumi, gremošanas traucējumi, vai pasliktinās redze, un nepieciešams lietot brilles. Savukārt vairāk nekā puse iedzīvotāju apgalvo, ka stress ietekmē uzvedību – parādās neiecietība, dusmu lēkmes vai panika, kas var izpausties kā apdraudējums sev vai citiem. 80 procenti aptaujāto apstiprina, ka izjūt stresu ikdienā, un ir reģistrēti ap 300 miljoniem trauksmes gadījumu.

Šonedēļ turpinās eirozonas politiķu neizlēmība, kā atrisināt sasāpējušies reģiona parādu krīzes jautājumus. Galvenais jautājums joprojām paliek potenciālā Grieķijas parāda restrukturizācija un otra aizdevuma piešķiršana šai valstij.

Joprojām nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem Grieķija saņems atbalstu pēc šā gada beigām. Tāpat šīs nedēļas beigās tiks publicēti eirozonas banku stresa testu rezultāti, un būs lielāka skaidrība par to, cik tad īsti vājš vai stiprs ir monetārā reģiona finanšu sektors. Saglabājoties ilgstošai neskaidrībai un parādoties baumām, ka banku stresa testu rezultātu varētu būt vāji, finanšu tirgus sācis nervozēt, un spekulanti pastiprināti pievērsušies jautājumiem par Eiropas trešās lielākās ekonomikas – Itālijas nākotni.

Rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē pārsniedzis 6% atzīmi un draud pietuvoties līmeņiem, kas ilgtermiņā, ņemot vērā milzīgo valsts parāda apjomu (aptuveni 120% no IKP), nav saglabājami.

Problēma ir nevis stress, bet gan tas, ka nav starpbrīža starp diviem stresa momentiem

Vai kāds jums novēlēja stresainu jauno gadu? Vai jūs kādam novēlējāt stresainu jauno gadu? Kāpēc ne? Mums ir milzum gari saraksti ar lietām, no kurām būtu jātiek vaļā, lai tiktu paradīzē, un šo sarakstu augšgalā lielākai daļai būs stress. Tas mums ir kļuvis par tādu kā ekvivalentu cunami, kam labuma vienkārši nav. Tomēr, tāpat kā ar daudzām citām lietām, arī stresam ir sava baltā un pūkainā puse.

«Stress pats par sevi ir pilnīgi labs,» intervijā holandiešu laikrakstam NRC Handelsblad saka amerikāņu neirozinātnieks Brūss Makjūens (Bruce McEwen). Viņš, kurš nesen nosvinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, pirms pusgadsimta bija viens no pirmajiem, kas sāka pētīt stresa ietekmi uz smadzenēm. «Mēs visi piedzīvojam stresu. Tas vienkārši piederas pie dzīves,» viņš saka un turpina: «Mums tas pat ir vajadzīgs, lai mēs reaģētu uz situācijām, kas prasa mūsu uzmanību, lai mēs varētu pielāgoties un izdzīvot.»

Īrija ceturtdien gatavojas uzzināt banku krīzes patiesās izmaksas, gaidot banku stresa testa rezultātus. Tiek paredzēts, ka tie norādīs, ka Īrijas bankām ir nepieciešama palīdzība vēl vairāku miljardu apmērā, vēsta ABC News.

Īrijas banku stresa testi var uzrādīt, ka lielākajām Īrijas komercbankām būs nepieciešams papildus finansējums vismaz 18 miljardu, sliktākajā gadījumā pat 25 miljardu eiro apmērā.

Šī summa būs nepieciešama papildus 46 miljardiem eiro, kurus Īrijas valdība kopš 2008. gada jau ir iepludinājusi banku sistēmā, lai novērstu tās sabrukumu. Īrijai ir jau nācies vairākas reizes palielināt savas prognozes par to, cik īsti banku krīze būs galarezultātā izmaksājusi, pateicoties tam, ka joprojām pasliktinās stāvoklis tās nekustamo īpašumu sektorā.

Īrijas Fondu birža ir arī paziņojusi, ka tā kopīgi ar Īrijas Centrālo banku ir pārtraukusi darījumus ar Īrijas Bankas un Allied Irish Banks vērtspapīriem.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No Īrijas ik dienu aizbrauc vairāk nekā 200 cilvēki, emigrācijas apjomam sasniedzot augstāko līmeni kopš 19.gadsimta beigu Lielā bada, vēsta laikraksts Independent.ie.

Kā liecina laikraksta rīcībā nonākušie statistikas dati, gada laikā līdz 2012.gada aprīlim no Īrijas aizbraukuši 87 000 cilvēku, trīs reizes pārsniedzot emigrācijas līmeni ekonomiskā uzplaukuma gados.

Saskaņā ar Lielbritānijas Darba un pensiju departamenta datiem par izsniegtajiem sociālās apdrošināšanas numuriem gandrīz 16 000 devušies uz Lielbritāniju, vēsta Baltic Ireland.

Īrijas jūru šķērsojušo skaits ir apmēram divreiz lielāks nekā ekonomiskā uzplaukuma laikā, un šajos skaitļos nav ietverti emigrantu ģimenes locekļi - bērni un nestrādājošās dzīvesbiedres.

Joprojām liels vilinājums īriem ir Austrālija, uz kuru aizceļojušo Īrijas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 33% līdz 4938 gadā.

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair Īrijas valdībai izteikusi piedāvājumu atpirkt 25% aviokompānijas Aer Lingus akciju. Savukārt Īrijas valdība piekritusi to izskatīt. Tādējādi reāli varētu kļūt lidojumi uz Ziemeļameriku, kas pasažieriem izmaksātu sākot no desmit eiro.

Pašlaik Ryanair pieder 30% Aer Lingus akciju, bet lidsabiedrība savu daļu vēlas palielināt vismaz līdz 50%, vēsta Reuters. Kopš 2007. gada tas jau ir trešais Ryanair piedāvājums iegādāties Aer Lingus akcijas.

«Valdība izskata piedāvājumu,» norādīja Īrijas Transporta ministrijas preses pārstāvis. Īrijas valdība izvērtēs, kādu ietekmi šāds darījums atstās uz lidojumu maršrutiem no Dublinas, cik lielu peļņu valsts var gūt no akciju pārdošanas, kā arī kāds ir konkurences uzraudzības institūciju viedoklis.

Gada sākumā Īrijas valdība pavēstīja, ka pārdos savu daļu aviokompānijā Aer Lingus, jo lidsabiedrība vairs neesot stratēģiski svarīga. Īrijas valsts savu daļu vēlas pārdot saņemot vismaz vienu eiro par lidsabiedrības akciju. Tikmēr Ryanair valdībai izteicis piedāvājumu maksāt 1,30 eiro par vienu Aer Lingus akciju. Īrijas valdībai savs izvērtējums jāsniedz 60 dienu laikā, skaidro Irishtimes.com.

Briseles ierēdņi par taupīgu dzīvošanu varēs mācīties no Dublinas kolēģiem, jo Īrijas valdība savas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā, oficiāliem lidojumiem iecerējusi izmantot zemo cenu aviokompāniju Ryanair.

Īrijas valdība noslēgusi ar Ryanair vienošanos, kuras ietvaros ES amatpersonas varēs lidot no Briseles Šarlero lidostas uz Dublinu tikai par 49,99 eiro, lai tādējādi tiktu ietaupīti papildus finanšu līdzekļi, vēsta Īrijas plašsaziņas līdzekļi. Ryanair ir viena no aviokompānijām, kuras apvienojušās tenderī, lai nodrošinātu ES ierēdņu lidojumus uz Īriju.

Saskaņā ar panākto vienošanos, Ryanair arī apsolījis izveidot speciālu «ierēdņu palīdzības tālruņa līniju», kā arī nodrošināt bezmaksas lidojumu maiņas iespējas. Bagāžas cenas gan paliks tādas pašas kā citiem pasažieriem.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) neatbilst mūsdienu drošības standartiem, atzinusi Lietuvas ekspertu darba grupa, kas izvērtējusi Minskas sagatavoto pārskatu par spēkstacijas stresa testiem.

Līdz 25.janvārim Lietuva iesniegs šos secinājumus starptautiskajai darba grupai, ko izveidojusi Eiropas Komisija un Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa. (ENSREG).

Kā paziņojusi Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI), Lietuva formulējusi vairāk nekā 100 aizrādījumu un jautājumu par Astravjecas AES noturību pret dažādu ekstremālu parādību ietekmi.

Vienlaikus uzsvērts, ka Baltkrievijas pārskatā nav aplūkots Lietuvai svarīgākais jautājums par spēkstacijas būvlaukuma vietas izvēli, tādēļ paliek neatbildēts gan šis, gan citi Lietuvai būtiski jautājumi par ietekmes uz vidi novērtējumu, par būvdarbu un gaidāmās ekspluatācijas kvalitāti un drošības kultūras garantēšanu.

Pirmdien Milānas fondu biržā apturēta pasaulē vecākās bankas - Itālijas Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS) - akciju tirdzniecība pēc tam, kad to vērtība piedzīvoja strauju kritumu pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto stresa testu rezultātu publiskošanas.

BMPS akciju cena pirmdien rīta tirdzniecības sesijā nokritās par 17% saistībā ar ziņām, ka tai Eiropas banku stresa testos klājies vissliktāk.

Kā ziņots, ECB svētdien publiskoja eirozonas banku visaptverošā novērtējuma rezultātus, vēstot, ka 25 no kopumā 130 eirozonas bankām nav izturējušas tā dēvētos stresa testus.

Itālijā stresa testus nav izturējusi BMPS, Banca Carige, Veneto Banca, Banco Popolare, Banca Popolare di Milano, Banca Popolare di Vicenza, Credito Valtellinese, Banca Popolare di Sondrio un Banca Popolare dell'Emilia Romagna.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) par vienu pakāpi pazeminājusi Īrijas kredītreitingu, norādot uz valdības obligāciju turētāju riskiem. Tiesa gan, reitinga perspektīvas esot stabilas, ziņo Reuters.

Īrijas kredītreitings samazināts līdz atzīmei BBB+.

Kredītreitinga samazināšana seko Īrijas banku stresa testu rezultātiem, kuros atklāts, ka Īrijas bankām nepieciešami papildus 24 miljardi eiro, lai pārdzīvotu finanšu krīzi. Pārbaudīti četri aizdevēji - Allied Irish Banks, Bank of Ireland, Educational Building Society (EBS) un Irish Life & Permanent.

S&P uzskata, ka straujais Īrijas iekšzemes kopprodukta kritums vairs neturpināsies, un turpmāk gaidāma pakāpeniska valsts ekonomikas atveseļošanās, tāpēc reitinga perspektīvas no negatīvām paaugstinātas uz stabilām.

Jau ziņots, ka Īrijas iekšzemes kopprodukts trīs mēnešos - līdz 2010. gada decembrim - sarucis par 1,6%. Pērn trešajā ceturksnī tas pieauga par 0,6%, liecina valsts statistikas biroja dati.

Eiropas Savienības banku aktīvi kopš 2011. gada ir sarukuši par vairāk nekā 1,1 triljonu dolāru, ko veicina augošās kapitāla rezerves, raksta Bloomberg.

Tādējādi banku Tier 1 kapitāls, kas raksturo to, cik lielā mērā bankas spēj absorbēt zaudējumus, šajā laikā ir audzis no 10% līdz 11,7%.

Pēc finanšu krīzes pasaules bankas ir palielinājušas kapitālu par aptuveni 500 miljardiem dolāru.

Banku ieguldījumi Eiropas Savienības valstu parādzīmes šogad palikušas esošajos apmēros – 1,7 triljonu eiro vērtībā. Bankas 2011. gadā pārdeva 9,3% no sava valstu parādzīmju ieguldījumiem, bet pēc tam tos palielināja par 9,5%.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Eiropas Centrālā banka (ECB) publicējusi 130 lielāko eirozonas banku finansiālā stāvokļa padziļinātas pārbaudes – visaptverošā novērtējuma – rezultātus, konstatējot kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā 25 eirozonas bankās.

No Latvijā strādājošām bankām novērtējumā piedalījās trīs pēc aktīviem lielākās bankas – Swedbank, SEB banka un ABLV Bank, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperti.

Vērtējot eirozonas bankas, ECB secinājusi, ka nepieciešamas banku aktīvu vērtības korekcijas 48 miljardu eiro apmērā; 37 miljardi eiro no šā apjoma neradīja kapitāla iztrūkumu.

Saistībā ar kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā un aktīvu vērtības korekcijām 37 miljardu eiro apmērā kopējā ietekme uz bankām sasniedza 62 miljardus eiro.

Konstatēti papildu ienākumus nenesoši riska darījumi 136 miljardu eiro apmērā.

Īstenojoties stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārijam, banku kapitāls saruktu par 263 miljardiem eiro, kā rezultātā CET1 rādītāja mediāna samazinātos par 4 procentpunktiem (no 12,4% līdz 8,3%).

Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Īrijas bērnu un jaunatnes lietu ministre Frānsisa Ficdžeralda organizē vēršanos pie vairākām Latvijas amatpersonām un varasiestādēm, lai prasītu uzlabot drošību interneta vietnēs.

Ficdžeralda paziņojusi, ka viņa palielinās spiedienu uz «pretrunīgi vērtēto Latvijas sociālo mediju vietni ask.fm», vēsta Īrijas laikraksts Independent.

Latvijā radīto portālu ask.fm, kura kopējais lietotāju skaits sasniedz 21 miljonu cilvēku visā pasaulē, vecāki vaino divu Īrijas pusaudžu pašnāvībās, jo viņas portālā saskārušās ar ņirgāšanos un pazemošanu.

Ficdžeralda vērsusies pie Īrijas ārlietu ministra Īmona Gilmora, lai viņš šo jautājumu apspriež ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP). Kā rakstīja laikraksts Diena, Ficdžeralda nosūtījusi vēstuli arī par komunikācijām atbildīgajam Latvijas satiksmes ministram Aivim Ronim, kurā pausts satraukums, ka Latvijā radītā portāla Ask.fm saturs no uzturētāju puses netiek uzraudzīts.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

“Dienas Biznesa” rīcībā nonākusi informācija, ka Latvijas medicīnas iestādes saņēmušas piedāvājumu iegādāties testus, kas aptuveni 15 minūtēs nosaka, vai cilvēks ir inficējies ar koronavīrusu "Covid-19".

Jaunais tests ir daudz lētāks nekā šobrīd Latvijā pieejamais, tā cena ir 480 eiro 40 personu asins analīžu veikšanai. Testa komplekta darbības pamatā ir imūntesta tehnoloģija un tas ir vienkārši izmantojams arī mājas apstākļos. No pirksta gala ņemtās asinis ievieto testierīcē un tas, līdzīgi kā grūtniecības tests, iekrāso kontroles līnijas.

Piedāvājumu pirms dažām dienām izplatījis uzņēmums “DC Solutions” un sestdien divas medicīnas iestādes aicinājumam atsaukušās, apstiprina “DC Solutions” produktu speciāliste Žanete Goršanova.

Publiski netiek atklātas šīs iestādes, kas jau pēc dažām dienām saņems ātros testus, lai neradītu ažiotāžu ap tām. Iespējams, ka medicīnas iestādes pirmos testus izmantos, lai testētu savus darbiniekus, kuri ir saskarē ar potenciālajiem slimniekiem.

Reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) par vienu līmeni samazinājusi Īrijas kredītreitingu, atsaucoties uz izmaksām Īrijas banku glābšanai, ziņo Bloomberg.

Reitings pazemināts līdz A- no A, liecina S&P paziņojums. Tas ir četrus līmeņus virs ne-investīciju līmeņa, un tādā pašā līmenī kā, piemēram, Botsvānai un Portugālei.

Reitinga perspektīva saglabāta negatīva.

Kā vēstīts, Īrijas premjerministrs Braians Kovens pagājušā gada novembrī piekrita Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda 85 miljardus eiro vērtajai palīdzībai, lai segtu banku glābšanas izmaksas.

Negatīvā perspektīva atspoguļojot neskaidrību par to, cik daudz papildu naudas vēl būs nepieciešams Īrijas lielā mērā valstij piederošajam finanšu sektoram.

Fitch Ratings Īrijas reitingu pazemināja līdz BBB+ no A+ 9.decembrī, nosakot stabilu perspektīvu. Moody’s Inverstors Service tajā pašā mēnesī pazemināja to līdz Baa1 no Aa2 ar negatīvu perspektīvu.

Eiropas Centrālā banka (ECB), sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Patlaban ir noteiktas 124 bankas, kuras varētu tikt pārbaudītas, tomēr galīgais saraksts tiks publiskots nākamgad.

Vērtēšana tiks īstenota sadarbībā ar to dalībvalstu, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, nacionālajām kompetentajām iestādēm un saņems neatkarīgu trešo personu atbalstu visos līmeņos ECB un nacionālajās kompetentajās iestādēs.

Novērtējumam ir trīs galvenie mērķi: caurredzamība - lai uzlabotu par banku stāvokli pieejamās informācijas kvalitāti, korekcijas - lai vajadzības gadījumā noteiktu un īstenotu nepieciešamos pasākumus, kā arī uzticības stiprināšana, lai sniegtu visām iesaistītajām pusēm pārliecību, ka bankas pamatā ir stabilas un uzticamas.

Atklātībā parādījušās slēgtās Īrijas bankas Anglo Irish Bank vadības telefonsarunas, kurās 2008. gada finanšu krīzes laikā tiek pārrunā veidi, kādos apkrāpt valdību un slēpt patiesos bankas zaudējumus.

Telefonsarunu ierakstos, kas nonākuši Īrijas laikraksta Irish Independent rīcībā, dzirdams, kā Anglo Irish Bank vecākais menedžeris Džons Bovijs, kas tobrīd bija iesaistīts sarunās ar valsts Centrālo banku, smejoties un jokojoties izklāsta citam vecākajam menedžerim – Peteram Ficdžerealdam, kā banka no valsts izkrāpj miljardiem eiro bez nolūka tos kādreiz atmaksāt.

Problēmu nomocītā banka 2008. gadā Īrijas Centrālajai bankai lūgusi palīdzību septiņu miljardu eiro apmērā, labi zinādama, ka šīs naudas nebūs pietiekami, lai izglābtu kredītiestādi. Anglo Irish Bank cerējusi, ka tiklīdz kā valdība piešķirs naudu tā vairs tā nevarēs apstāties un turpinās aizdot jaunas summas. Jautāts, kāpēc baņķieri sarunās vēlējušies septiņus miljardus, Dž. Bovijs smejoties atzinis, ka cipars bijis pilnībā izdomāts. «Gluži kā teiktu Dramers (kādreizējais bankas izpilddirektors – Deivids Dramers) – izvilkām no savas pakaļas,» telefonsarunās par valstij lūgto palīdzību izteicies menedžeris.

Eiropas Banku iestāde (EBI) otrdien publicējusi metodoloģiju un makroekonomisko scenāriju stresa testam Eiropas Savienības (ES) mērogā 2014. gadā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Līdztekus visaptverošai banku bilanču kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, veicot šo testu, kas izstrādāts, lai novērtētu banku spēju pretoties hipotētiskiem ārējiem satricinājumiem, tiks apzinātas citas ES banku sektora vājās vietas un būtiski uzlabota ES banku riska darījumu pārredzamība.

EBI izstrādātais stresa tests tiks veikts ES banku bilanču kvalitātes novērtēšanas un uzlabošanas procesa ietvaros, sekojot aktīvu kvalitātes pārbaudēm (AKP), ko veic atbildīgās ES uzraudzības iestādes. Visas ES uzraudzības iestādes izmantos EBI izstrādāto kopējo metodoloģiju, lai nodrošinātu, ka visas galvenās ES bankas tiek novērtētas, izmantojot kopējus pieņēmumus, definīcijas un pieejas. Tas ļaus iegūtos rezultātus salīdzināt visā ES, palielinot banku sektora caurskatāmību un sekmētu uzraudzības procesu. EBI dara zināmus arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) izstrādātos makroekonomikas scenārijus, lai novērtētu ekonomiskās vides izmaiņu ietekmi uz ES bankām. Tie konsekventi attieksies uz visu ES vienoto tirgu. Jāuzsver, ka izstrādātie makroekonomikas scenāriji nav attīstības prognozes, bet gan noteikti scenāriju parametri, ņemot vērā vēsturiskos datus no nesenās krīzes.

Stress darbavietā ir viens no nozīmīgākajiem traucēkļiem uzņēmuma normālai darbībai un ekonomiskai izaugsmei un tas ik gadu Eiropas Savienībā (ES) rada zaudējumus 136 miljardu eiro apmērā, secināts Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un Eurobarameter pētījumā.

«Darbinieku stresa mazināšana uzņēmumiem pasaulē un Latvijā kļūst arvien aktuālāka, jo ir tieši saistīta ar biznesa ieguvumiem. Apmierināti darbinieki retāk kavē darbu, ir produktīvāki un lojālāki darba devējam. Jau šobrīd virkne uzņēmumu Eiropā un arī Latvijā saskaras ar darbaspēka trūkumu, tāpēc katrs darbinieks un viņa labsajūta darbā kļūst arvien svarīgāka. Pēdējos gados un arī nākotnē tieši stresa mazināšana darbā noteikti būs nopietns izaicinājums veselīgas un drošas darba vides veidošanā,» saka Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Otrdien, 10.novembrī noslēdzās Eiropas Savienībā divus gadus ilgusi kampaņa «Veselīgas darba vietas uzvar stresu,» kuras mērķis bija mudināt uzņēmumus mērķtiecīgāk novērst stresa cēloņus darba vietās.