Eksperti

Īstais laiks fiksēt augstāko ienesīgumu

Konstantīns Goluzins, Rietumu Bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar augsto inflācijas līmeni, Eiropas centrālā banka (ECB) kopš 2022. gada jūlija ir strauji cēlusi procentu likmes, palielinot naudas cenu un radot iespēju, neuzņemoties praktiski nekādu risku – izdevīgi izvietot naudu banku depozītos vai drošās obligācijās. Gaidot īsto brīdi, kad izvietot savus līdzekļus ar maksimāli augstu ienesīgumu, daudziem aktuāls ir jautājums – vai ir pienācis īstais brīdis vai arī gaidīt vēl turpmāko likmju palielinājumu.

Uz šo brīdi ECB ir palielinājusi depozīta likmi līdz 3,75%. Ir sagaidāms, ka Septembrī, ECB palielinās likmi vēl par 25 bāzes punktiem, līdz 4%, kas varētu būt pēdējais palielinājums šajā ierobežojošās monetārās politikas procentu likmju kāpināšanas ciklā. Par to arī liecina nākotnes procentu likmes, kas prognozē vēl vienu likmes palielinājumu šogad un procentu likmes samazinājumu tuvāk nākamā gada vidum. Protams, procentu likmju trajektorija būs atkarīga no inflācijas un citiem makroekonomiskajiem datiem, bet signāli ir daudz, ka likmes kāpināšana trajektorija ir tuvu savam augstākajam punktam.

Par to, ka inflācija varētu turpināt samazināties liecina tādi faktori, kā globālās tirdzniecības palēninājums, kā arī cenu kritums Ķīnā, kas šo deflāciju varētu tālāk “eksportēt” uz pārējo pasauli. Piegāžu ķēdes ir stabilizējušās, bet OPEC valstis turpina samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas. Visi šie un daudz citi rādītāji arvien vairāk norāda uz ekonomiskās aktivitātes un līdz ar to cenu spiediena samazinājumu, kas nozīmē, ka galvenajam inflācijas rādītājam arī būtu jāturpina samazināties. Lai arī inflācijas samazināšanās līdz 2% līmenim nenozīmē, ka ECB uzreiz samazinās procentu likmes līdz 0%, tomēr tas būs signāls, ka ECB var sākt pakāpeniski tās samazināt.

Varētu likties, ka ja procentu likmes nesamazināsies vēl līdz nākamā gada vidum, bet šajā septembrī tiks palielinātas un kas zina, var būt pieaugs vēl, tad var vēl gaidīt kamēr tās sasniegs savu augstāko punktu un tad izvietot savus naudas līdzekļus pie maksimāli augstām procentu likmēm. Tomēr ir jārēķinās ar to, ka finanšu pasaulē nauda tiek aizdota un aizņemta ar tādām procentu likmēm, kuras nākotnē sagaida finanšu tirgus dalībnieki, nevis par tām, kuras patlaban ir redzamas centrālās bankas mājaslapā. Tāpēc, lai izvietotu savus naudas līdzekļus par maksimāli augstām procentu likmēm, finanšu tirgos ir jāparedz tas īstais brīdis, kad centrālās bankas ir tuvu savas ierobežojošās monetārās politikas cikla beigām.

Patlaban viss norāda uz to, ka tas notiks tuvākajos mēnešos. Kas nozīmē, ka ir pēdējais laiks izvietot savus brīvos naudas līdzekļus. Viena no iespējām droši un maksimāli izdevīgi izvietot savus līdzekļus ir visiem zināmi termiņnoguldījumi, jeb depozīti. Papildus tam, ka šis instruments ir maksimāli vienkāršs, to drošību garantē Eiropas Savienības likumdošana, nosakot visās ES dalībvalstīs garantijas summu 100 000 eiro apmērā katrā bankā (Latvijā to nosaka Noguldījumu garantiju likums). Ja banku depozīti neliekas pievilcīgi, palīgā nāk finanšu tirgi un to piedāvātās iespējas.

Pērkot valsts vai korporatīvās obligācijas, ir iespēja aizdot savu naudu aizņēmējiem ar dažādu drošuma pakāpi un uz dažādu laika termiņu. Atšķirībā no termiņnoguldījuma, pērkot obligācijas ir iespēja tās pārdot jebkurā laikā paturot nopelnītos procentu, tomēr jāatceras par tirgus cenas risku – jo, ja obligāciju turētājs vēlēsies tās pārdot pirms dzēšanas termiņa, to tirgus cena var būt zemāka par to cenu, kas būtu nepieciešama, lai dotais ieguldījums sniegtu sagaidāmo atdevi.

Protams, arī depozīta slēgšana pirms termiņa nāk ar soda procentiem, līdz ar to ir prātīgi izvēlēties obligācijas, kuru dzēšanas termiņš atbilst plānotajam ieguldījuma horizontam.

Galvenā obligāciju mēraukla eiro valūtā ir Vācijas valdības obligācijas. Šobrīd par Vācijas valdības obligācijām ir iespēja saņemt ap 3,5% noguldot gada obligācijās, ap 3% gada ienesīgumu, noguldot divu gadu obligācijās, 2,8% gada ienesīgumu par trīs gadu obligācijām un 2,5% gada ienesīgumu par piecu gadu obligācijām (Dati uz 25.augustu). Lai arī tas neizklausās daudz, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas iedzīvotajiem par ienākumu no ES dalībvalstu un pašvaldību obligācijām, atšķirībā no ienākuma no termiņnoguldījuma, nav jāmaksā ienākuma nodoklis. Par cik Vācijas valdība ir drošākais aizņēmējs, tas nozīmē, ka arī ienesīgums no to obligācijām ir zemākais. Tāpēc ir iespējams piemeklēt citus emitentus un izveidot portfeli ar lielāku ienesīgumu, paralēli samazinot risku uz vienu konkrētu aizņēmēju un palielinot kopējo portfeļa cenas stabilitāti.

Banku klienti var piemeklēt obligācijas patstāvīgi vai arī uzticēt šāda portfeļa izveidi bankas speciālistiem, kuri izvietos līdzekļus maksimāli droši un izdevīgi, kā arī palīdzēs izvairīties no dārgām kļūdām. Jebkurā gadījumā – lai arī kas katram ir vairāk saistošs, termiņnoguldījumi vai ieguldījumi obligācijās, šobrīd ir īstais laiks likt saviem uzkrājumiem droši pelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru