Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Iespējams, vidējo latvieti publiskā vidē nenodarbina jautājums «Kas es esmu?» kā valsts bijušo prezidentu, tomēr viņš mēdz pie sevis filozofēt: kāds es gribētu būt? Reklāmas aģentūra DDB to pajautāja valsts iedzīvotājiem.

Izrādās, latvietis vairāk par visu pasaulē grib būt patstāvīgs un neatkarīgs – šādu vēlmi ir izteicis 81% aptaujāto. Turklāt gadu gaitā šis uzskats ir pastiprinājies, jo, piemēram, pērn šo īpašību izcēla nedaudz mazāk respondentu – 75%. Un kas tur ko brīnīties – Latvijas valsts un tautas vēsture gadsimtu garumā ir saistīta ar pakļaušanos svešām varām. Arī parāds ir sava veida atkarība, kas ierobežo rīcības brīvību, neskatoties uz to, ko aizdevums savulaik ir sniedzis.

Neatkarības svarīgums vidējā latvieša skatījumā saskan ar iepriekšējās publikācijas analizēto, ka katram pašam ir jābūt savas laimes kalējam. Interesanti, ka tieši vīrieši šo īpašību atzīst par visideālāko – tam piekrīt 77% stiprā dzimuma pārstāvju. Un, lai gan sievietes arī vēlas būt neatkarīgas, tomēr par nedaudz svarīgāku viņas uzskata atbildības sajūtu. Savukārt vīriešiem atbildības sajūta ir tikai trešajā vietā, un pirms tās viņi uzsver intelektu: 75% vīriešu uzskata, ka latvietim jābūt ne tikai ar smadzenēm, bet tām jābūt arī īstajā vietā.

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis Kanādā notiekošā prestižā Monreālas Masters 1000 sērijas turnīra jeb Rogers Cup vienspēļu sacensību trešās kārtas mačā ceturtdien ar 6-4, 6-3 uzvarēja pasaules otro raketi Endiju Mareju no Lielbritānijas.

Latvietis titulēto britu pārspējis pirmo reizi karjerā, sasniedzot turnīra ceturtdaļfinālu.

Pirmajās izspēlēs pārliecinošāku sniegumu pie savas serves demonstrēja Marejs, tomēr jau trešajā geimā viņam radās lielas grūtības ar savas serves nosargāšanu. Latvietis bija nokļuvis viena uzvarēta punkta attālumā no breika iespējas, tomēr brits savu darbu padarīja un servi nosargāja. Ļoti līdzvērtīgā cīņā aizritēja arī nākamie divi geimi, rezultātam kļūstot neizšķirtam 3-3. Pie teicamas izdevības lauzt Gulbja servi titulētais Marejs tika septītajā geimā, taču nespēja izmantot nevienu no divām breikbumbām. Nākamajā geimā Marejs pie savas serves atkal bija pārliecinošs, panākot 4-4.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā atklāta jauna ekspozīcija – (MĪĻ)DĀRZIŅŠ.

2019. gada pavasarī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā izveidots eksperimentāls (MĪĻ)DĀRZIŅŠ, kurā iesēti un iestādīti klasiskākie pārtikā lietojamie augi. Tas ļauj mazam un lielam pilsētniekam izpētīt, kā izskatās un kā aug uzturā lietojamās dārza veltes, pirms tās nonāk uz mūsu galda.

Pārtikā izmantojamie augļi, dārzeņi un garšaugi stādīti jauktās kombinācijās, jo liktas lietā zināšanas par labākajiem kaimiņaugiem un katra auga fitoncīdu īpašībām. Pareizi kombinējot augus pēc šīm metodēm, iespējams samazināt slimību un kaitēkļu bojājumus, iegūstot veselīgāku un apjomīgāku ražu.

Tradicionāli (MĪĻ)DĀRZIŅĀ neiztikt bez ārstniecības augiem un košām dārza puķēm, lai prieks būtu miesai un garam.

«Man ir arī salīdzinoši lieli īpašumi. Ne jau tik lieli, lai varētu mēroties ar vienu otru šajā valstī, bet tomēr,» atbildot uz laikraksta Neatkarīgā jautājumu par savām 180 000 eiro parādsaistībām, sacījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Neraugoties uz esošo ekonomisko situāciju, manu īpašumu vērtība pārsniedz parādsaistību vērtību. Respektīvi, parādsaistības ir adekvātas,» skaidrojis ministrs.

Jautāts, kuras ir tās latviešu īpašības, uz kurām liekot uzsvaru mēs varētu gūt panākumus, Pavļuts teicis: «Negribētu runāt vispārinājumos. Var jau citēt Garlību Merķeli, ka latvietis ir tāds vai šitāds. Samērā spītīgs, ko varētu iztulkot tā - ko viņš iesāk, to arī izdara. Es to tulkotu labā nozīmē - kā mērķtiecību. Mērķtiecības latviešiem netrūkst, bet trūkst spējas vienoties. Savu personisko mērķtiecību salāgot ar kopīgo. Tie ir nebeidzamie stāsti par latviešu viensētnieka domāšanu, par simts partijām, kur divi latvieši, tur trīs partijas.»

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Hokejists Sandis Ozoliņš pieņēmis lēmumu noslēgt savu karjeru sportā un iestāties politiķa Einara Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 paziņoja hokejists.

Plānots, ka Ozoliņš kļūs par biedrības ģenerālsekretāru.

«Vēlos pateikt paldies saviem vecākiem, ģimenei, treneriem, komandas biedriem un citiem, kas mani atbalstīja hokejista gaitās. Tāpēc ar šo pateicību vēlos paziņot, ka beidzu profesionālās hokejista gaitas. Sportā esmu bijis ilgus gadus un šo darbu esmu veicis ar milzīgu mīlestību un atdevi. Ir pienācis laiks,» sacīja Ozoliņš.

Taču stāstot par saviem nākotnes plāniem Ozoliņš sacīja, ka esot nopietni apdomājis, ko darīt tālāk un pirms kāda laika pieņēmis lēmumu iesaistīties Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums. Esmu gatavs strādāt Latvijā un ar savu turpmāko darbu darīt lietas, kas nestu labumu sabiedrībai kopumā,» piebilda Ozoliņš.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja preces 12,033 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,7% jeb 88,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 13,647 miljardiem eiro, kas ir kritums par 6% jeb 870,1 miljonu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2020.gada 11 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 25,68 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 781,9 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp novembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,251 miljarda eiro apmērā, kas ir par 4,6% jeb 60 miljoniem eiro mazāk nekā oktobrī, bet par 9,1% jeb 104,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada novembrī. Savukārt importētas preces novembrī 1,328 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,4% jeb 60,4 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša, bet par 4,1% jeb 52,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada novembrī.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka salīdzinājumā ar 2019.gada novembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 47,4% līdz 48,5%.

2017. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,3 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,5% vairāk nekā 2016. gada novembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3% un importa vērtība – par 8,3% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,1 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,2 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8% (2016. gada novembrī – 46,2%).

2017. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,26 miljardus eiro – par 2,66 miljardiem eiro jeb 12,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 10,44 miljardus eiro (palielinājums par 1 miljardu eiro jeb 10,2 %), bet importa – 12,83 miljardus eiro (pieaugums par 1,69 miljardiem eiro jeb 15,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri eksporta vērtība bija par 14,9 % un importa par 9,6 % lielāka, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 5,8 % un imports – par 0,4 %.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

2018. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,47 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7% vairāknekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 5,2 % un importa vērtība – par 8,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,17 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,3 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1% līdz 47,3 %.

2018. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,64 miljardus eiro – par 2,25 miljardiem eiro jeb 9,6 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 11,4 miljardus eiro (palielinājums par 844,8 milj. eiro jeb 8 %), bet importa – 14,24 miljardus eiro (pieaugums par 1,4 miljardiem eiro jeb 10,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada novembrī salīdzinājumā ar 2017. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,3 % un importa par 9,1 % lielāka,savukārt,salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 3,5 %, bet importa – samazinājās par 7,5 %. Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri: - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 45,1 milj. eiro jeb 26,2 %, - koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 25,8 milj. eiro jeb 14,8 %, - pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,6 milj. eiro jeb 9,8 %, - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,9 milj. eiro jeb 13,7 %, - augu valsts produktu eksports mazāks par 54,5 milj. eiro jeb 44,9 %.

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Grieķijas investīciju fonds ieguldījis EcoGen biogāzes ražotnēs.

Pirmo EcoGen biogāzes ražotni Latvijā atklās ceturtdien Jelgavas novadā. Vircavas pagastā esošā ražotne Zemgaļi ir pirmā no sešām, ko paredzēts uzbūvēt līdz 2012. gada beigām. Kopējās plānotās investīcijas visās ražotnēs ir 28,5 miljoni latu, no tiem investīcijas Zemgaļi ražotnē ir 2,5 miljoni Ls.

Ražotņu būvniecību veic Latvian Construction Company, kas ir galvenais uzņēmuma partneris celtniecības jomā.

Investīcijas piesaistītas no Grieķijas investīciju fonda un arī Anglijas - Latvijas investīciju fonda, kuram ir pieredze atjaunojamo enerģiju nozarē – saules un vēja enerģijas jomā.

Daļa Latvijas lauksaimnieku gan skeptiski vērtē šo projektu, jo var rasties problēmas ar nepieciešamo izejvielu apjomu.

#Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Latvijas zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlē sarāva ceļgala krusteniskās saites, kas viņu no basketbola atturēs uz daudziem mēnešiem.

Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas Knicks komanda savā laukumā ar rezultātu 89:103 (26:25, 20:25, 17:26, 26:27) kapitulēja Milvoki Bucks, latvietim laukumu atstājot, kad viņš 11 minūšu laikā bija sametis desmit punktus.

Incidents otrdien notika otrās ceturtdaļas sākumā, kad Porziņģis pēc bumbas trieciena grozā no augšas sadūrās ar Bucks lielāko zvaigzni Janni Adetokunbo, neveiksmīgi piezemējās un uzreiz sāpēs saķēra kreiso ceļgalu.

Stundu pēc spēles Knicks komanda apstiprināja, ka latvietis sarāvis kreisā ceļgala krusteniskās saites. Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Iedzīvotāju vērtējums kopējās situācijas attīstībai valstī novembrī ir uzlabojies – pagājušajā mēnesī 23% teikuši, ka situācija attīstās pareizi un retāk – ka nepareizi, liecina jaunākais DNB barometra pētījums.

Oktobrī 18% uzskatīja, ka situācija attīstās pareizi, bet ka nepareizi – novembrī tā atbildēja 57%, salīdzinot ar 62% oktobrī.

Lūgti novērtēt pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, novembrī 53% aptaujāto to uzskatījuši par sliktu, kas ir mazākais kritisko atbilžu īpatsvars kopš 2008.gada. Tiesa, nav pamata uzskatīt, ka iedzīvotāji ar valsts ekonomisko situāciju ir apmierināti – joprojām tikai 2% Latvijas ekonomisko stāvokli vērtējuši pozitīvi, bet 43% uzskata, ka tas ir viduvējs, norāda pētījuma autori.

Attieksmes uzlabošanās novembrī vērojama arī iedzīvotāju uzskatos par ekonomiskajā situācijā notiekošajām izmaiņām. Ja oktobrī uzskatu, ka situācija pasliktinās, pauda 28%, tad novembrī tā domāja 23%, bet uz uzlabošanos novembrī norādīts biežāk (oktobrī: 14%, novembrī: 18%).

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie šī gada novembra rezultāti liecina, ka realizācija ir sasniegusi 10,9 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums pret pagājušā gada novembri, informē uzņēmums.

Arī vienpadsmit mēnešu griezumā «Olainfarm» grupas pārdošanas apjomi ir auguši par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegušas 112,6 miljonus eiro. Šī gada 11 mēnešos «Olainfarm» koncerns realizējis produkciju 52 pasaules tirgos.

Novembra konsolidētie pārdošanas rezultāti liecina, ka straujākā izaugsme pret pagājušā gada novembri šogad atzīmēta Nīderlandē, Moldovā, Baltkrievijā un Kazahstānā, kur apgrozījums attiecīgi audzis par 474%, 98%, 67% un 52%. Par 34% samazinājusies pārdošana uz Uzbekistānu un par 15% uz Ukrainu, kas skaidrojams ar pasūtījumu cikliskumu. 2018. gada novembrī «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Ukraina. Kopumā produkcija tika realizēta 33 tirgos.

Arī dzīvojot Lielbritānijā, gulbeniete Agnese Kivkucāne izjūt saikni ar dzimto Latviju, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Gulbeniete Agnese Kivkucāne jau 10 gadus dzīvo un strādā Lielbritānijā, bet, par spīti visam, viņas sirds tik un tā pieder Latvijai.

Agnese stāsta, ka sākotnēji ārzemēs bija ieplānots palikt trīs mēnešus un braukt atpakaļ, bet laiks palidoja vēja spārniem un viņi nolēmuši palikt vēl nedaudz ilgāk. «Pēc astoņiem mēnešiem devāmies uz Latviju, bet ne jau uz palikšanu, kā bija iepriekš ieplānots, bet gan pēc dēliņa.» Lielbritānijā skolā Agneses dēlu Krišu iekārtot palīdzējis kāds trimdas latvietis un aktīvs Daugavas Vanagu biedrs. «Tajā skolā Krišs bija pirmais latvietis. Lai gan bērns nezināja angļu valodu, skolotāji bija ļoti pretimnākoši un izpalīdzīgi,» atceras Agnese. Pati Agnese darbu šajā valstī esot atradusi diezgan ātri. Kad sākusi strādāt, šķitis, ka tas ir ļoti viegls un labi apmaksāts darbs. «Es vienkārši sēdēju pie galda un liku rāmīšos skolas fotogrāfijas. Diemžēl tas bija tikai sezonas darbs. Vēlāk sāku jau strādāt apģērbu noliktavā. Tur mani neapmierināja darba stundas un arī alga, tādēļ nācās aiziet. Sāku meklēt darbu nakts maiņā, jo no rītiem bija jāved uz skolu Krišs, bet pēcpusdienā jāizņem. Noalgot auklīti bija ļoti dārgi.»

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis prestižā Indianvelsas Masters 1000 sērijas turnīra vienspēļu sacensību ceturtās kārtas jeb astotdaļfināla mačā, nerādot pārāk labu sniegumu, trešdien ar 7-6 (7:0), 4-6, 6-2 pieveica spāni Roverto Bautistu Agutu.

Līdz ar to Gulbis pirmoreiz karjerā sasniedzis prestižā turnīra ceturtdaļfinālu, kurā tiksies ar spāni Fernando Verdasko vai amerikāni Džonu Isneru.

Pirmo setu Gulbis neaizvadīja pārliecinoši, tomēr tajā neviena no breikbumbām netika izmantota un tenisistiem nācās aizvadīt taibreiku. Sekojošajā papildgeimā Gulbis jau konkurentam neatstāja cerības uz panākumu, tiekot pie uzvaras ar 7:0.

Otrajā setā pirmajos trijos geimos uzvarēja serves pieņēmēji, bet šo tendenci apturēt izdevās latvietim, pārņemot vadību. Tomēr Gulbis joprojām nerādīja pārāk pārliecinošu sniegumu un sestajā geimā Bautista Aguts latvieti nobreikoja, pie breikbumbas Gulbim pieļaujot dubultkļūdu. Savukārt desmitajā geimā Gulbis vēlreiz zaudēja savu servi, otrajam setam noslēdzoties ar 4-6.

Pasaules autobūves enciklopēdijās kā viens no pionieriem ir minēts KRASTIN auto, kura radītājs bija latvietis, 19.gs. beigās no Latvijas uz Ameriku izceļojušais Augusts Krastiņš. Līdz šā gada sākumam Latvijas un ASV seno spēkratu entuziasti bija samierinājušies, ka KRASTIN auto ir pazudis Amerikas plašumos. Tomēr, pateicoties Latvijas Antīko automobiļu kluba biedru un viņu ASV kolēģu neatlaidībai, noklīdušais auto atrasts Nebraskas štatā.

Iesākumā tā īpašnieks no unikālā spēkrata nav vēlējies šķirties. Tikai ilgu sarunu, pārliecināšanas un sarežģītas maiņas rezultātā KRASTIN auto ir atceļojis uz Latviju, liecina Rīgas Motormuzeja sniegtā informācija.

KRASTIN auto pirms rekonstrukcijas no šā gada 19.oktobra varēs aplūkot Rīgas Motormuzejā.

Krastin Automobile Company Klīvlendā, kuru dibināja un vadīja latvietis Augusts Krastiņš, pastāvēja tikai nepilnus četrus gadus un tajā paspēja uzbūvēt mazāk nekā desmit auto. Kā informē muzejs, A.Krastiņa paša izstrādātā automobiļu konstrukcija bija vienreizēja ar tās neparastajiem tehniskajiem risinājumiem. Latvijas mehāniķis ASV reģistrēja 12 jaunus patentus.

Nepieciešamību pēc Statoil zīmola maiņas var lieliski saprast atceroties Šarla de Golla citātu — kā lai pārvalda valsti, kurā ir tik daudz siera šķirņu? Proti — menedžēt dažādību ir ļoti sarežģīti, un tādam multinacionālam, daudzmiljardu uzņēmumam, kuram degvielas staciju tīkli pieder teju puspasaules valstīs daudz vienkāršāk, skaidrāk un prognozējamāk ir strādāt unificējot visu, ko vien iespējams unificēt, un viņam ir vienalga, ka šeit Latvijā kāds tik ļoti ir iemīlējis Statoilu — jo mīl jau nevis nosaukumu, bet servisu un ērtības, tā Statoil Fuel & Retail plānus visām degvielas uzpildes stacijām Eiropā mainīt nosaukumu uz Circle K komentē zīmolu eksperts, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš.

«Un serviss kļūs vēl labāks!» — paziņo mārketinga komanda Singapūrā un pārkrāso Statoilu par CircleK. Īsāk sakot — tas atvieglo multinacionālās kompānijas ikdienas dzīvi.

Vai tas ir tālredzīgi? K.Papiņš uzskata, ka jā. «No globālas kompānijas viedokļa uzturēt vienu, unificētu brendu daudzās valstīs ir vieglāk nekā katrā valstī citu. Tas izmaksā mazāk, ir prognozējami, skaidri, saprotami. Visur viena kultūra, vieni principi, vieni standarti. Viss ir viena liela impērija, nevis kaut kādi «savienotie štati», kur katrs savā valstī ir mazs karalis, kuram ir «sava» stratēģija, kas tikpat labi var būt labāka kā sliktāka,» norāda K.Papiņš.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienības Ņujorkas «Knicks» latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis ir gandarīts, ka sezonas pirmā mača sākumā izdevās nobloķēt savu bijušo komandas biedru un mentoru Karmelo Entoniju.

Porziņģis ceturtdien savu trešo sezonu NBA sezonu sāka ar 31 punktu un 12 atlēkušajām bumbām, kamēr «Knicks» izbraukumā ar 84:105 (24:27, 18:26, 17:26, 25:26) pārliecinoši piekāpās Oklahomasitijas «Thunder», kur tagad spēlē iepriekšējo gadu Ņujorkas zvaigzne Entonijs.

«Knicks» basketbolisti šajā spēlē pieļāva 25 kļūdas, ar ko Porziņģis nebija apmierināts.

«Arī pirmssezonā bija daudz kļūdu. Tā ir lieta, pie kā piestrādāt - parūpēties par bumbas kontroli. Pavisam vienkārši. Taču ir arī pozitīvās lietas, ko varam paņemt no šīs spēles,» pēc mača teica Porziņģis.

Jau līdz ar paša mača sākumu Porziņģis spēlēja pret savu bijušo komandas biedru Entoniju, turklāt trešajā minūtē latvietis viņu efektīgi nobloķēja.

Zīmols Oak’a BBQ iepazīstina Latviju ar ASV barbekjū (BBQ) tradīcijām, kuras aizgūtas no Teksasas, stāsta zīmola īpašnieks Kristaps Ozols.

Guvis pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kristaps ir ideju pilns barbekjū tradīcijas ieviest Latvijā. Oak’a BBQ ietver mērču gatavošanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu ASV BBQ tradīcijās. «Mēs cilvēkiem mācām un uzsveram to, ka BBQ mērce nav domāta tikai vasarā grilētam šašlikam vai vistai. Šīs mērces ir labs aizstājējs kečupam, lai nav tā, ka latvietis apēd divus kilogramus kečupu nedēļā. Es nebaidos runāt skaļi par to, cik latvieši savā uzturā lieto kečupu, jo esmu pietiekami runājis ar cilvēkiem un dažādiem veikalu tīkliem par šo. Latvietis kečupu ēd vairāk nekā maizi. Es gribu latviešus izglītot par gaļas gatavošanas mākslu, BBQ baudīšanas kultūru, kas ASV ir vesela kustība un ievērojami atšķiras no latviešu grilēšanas tradīcijām,» teic K. Ozols.