Maksājumu karšu darījumu apstrādes uzņēmums SIA First Data Latvia pērn apgrozījis 8,051 milj. Ls, kas ir aptuveni tikpat, cik 2010. gadā, tomēr uzņēmuma peļņa ir samazinājusies par 22,3%, liecina Lursoft dati.

First Data Latvia, kas nodarbojas ar maksājumu karšu darījumu apstrādi un papildinošajām darbībām – karšu personalizāciju un to pieņemšanas tīkla attīstību un uzturēšanu, 2011. gadā nopelnīja 1,860 milj. Ls.

First Data Latvia vienīgais īpašnieks ir Kanādā reģistrēts uzņēmums First Data Canada Merchan Solutions ULC. Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā, un tā juridiskā adrese ir Rīga, Dzirnavu iela 37. Kompānijas pamatkapitāls ir 200 tūkst. Ls.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Itālijas pilsonis Paolo Temporiti un valdes locekļa amatu ieņem Lielbritānijas pilsonis Edvards Džozeps Kadls (Edward Joseph Caddle). First Data Latvia prokūriste ir Zanda Brīvule-Jansone, kas ir arī SIA Loģistikas elements īpašniece un SIA Balta svītra debesīs 20,39% kapitāldaļu turētāja – abos uzņēmumos Z. Brīvule-Jansone ieņem vadošus amatus.

Maksājumu karšu apstrādes kompānija First Data Latvia 2013. gadu noslēdza ar 11,2 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt kompānijas peļņa pērn veidoja 1,82 miljonus eiro, kas ir par 47% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

First Data Latvia apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaudzis par 10%. No kopējā SIA First Data Latvia 2013. gada apgrozījuma 59,4% veidoja ieņēmumi no karšu norēķiniem, bet vēl 29,8% - tirgotāju apkalpošana un karšu personalizācija.

2013. gads uzņēmumam bijis zīmīgs ar maksājumu karšu darījumu apstrādes nepārtrauktību, ko sekmējuši veiktie ieguldījumi sistēmas uzlabošanā un tās stabilas un nepārtrauktas darbības nodrošināšanā, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

SIA First Data Latvia pilnībā pieder First Data Canada Ltd.

Aizvadītajā gadā First Data Latvia palielināja savu neto apgrozījumu līdz 12,183 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums 2014. gadu noslēdza ar peļņu, kas mērojama ar 2,215 miljoniem eiro pēc nodokļu nomaksas. First Data Latvia 2014. gadā nodokļos nomaksāja 2,184 miljonus eiro.

SIA First Data Latvia pamatdarbības veids ir maksājumu karšu darījumu apstrāde un to papildinošās darbības - karšu personalizācija un to pieņemšanas tīkla attīstība un uzturēšana.

First Data Latvia vadība norāda, ka 2014. gada darbību raksturo maksājumu karšu darījumu apstrādes nepārtrauktība, ko sekmēja ievērojami ieguldījumi sistēmas uzlabošanā un tās stabilas un nepārtrauktas darbības nodrošināšana, karšu izdošanas pakalpojumu sniegšana klientiem Skandināvijā un ilgtermiņa līgumu atjaunošana ar sadarbības partneriem.

Francijas maksājumu kompānija Worldline, kas pieder digitālo pakalpojumu grupai Atos, iegādājusies Baltijas valstīs strādājošo maksājumu apstrādes uzņēmumu First Data Baltics, liecina kompānijas paziņojums biržai Euronext.

Worldline parakstījusi 73 miljonu eiro vērtu līgumu ar ASV kompāniju First Data Corporation par tās meitasuzņēmuma Baltijas valstīs iegādi.

Gaidāms, ka darījums tiks pabeigts šā gada trešajā ceturksnī.

Kompānijas paziņojumā biržai norādīts, ka Baltijas valstu tirgus ir strauji augošs un First Data Baltics ir tirgus līderis Latvijas elektronisko maksājumu tirgū, bet Igaunijā ieņem otro vietu.

First Data Baltics apgrozījums pērn bija 23 miljoni eiro, kompānijā strādāja 200 cilvēku un uzņēmums bija finanšu darījumu apstrādes tirgus līderis, apkalpojot lielākās banku grupas Baltijas valstīs, kā arī dažas bankas Ziemeļvalstu reģionā. Kompānija piedāvā arī plašu ārpakalpojumu klāstu.

Francijas maksājumu kompānija Worldline, kas pieder digitālo pakalpojumu grupai Atos, pabeigusi Baltijas valstīs strādājošā maksājumu apstrādes uzņēmuma First Data Baltics iegādi, liecina Worldline paziņojums.

Worldline jūlijā parakstīja 73 miljonu eiro vērtu līgumu ar ASV kompāniju First Data Corporation par tās meitasuzņēmuma Baltijas valstīs iegādi.

First Data Baltics apgrozījums pērn bija 23 miljoni eiro, kompānijā strādāja 200 cilvēku un uzņēmums ir finanšu darījumu apstrādes tirgus līderis, apkalpojot lielākās banku grupas Baltijas valstīs, kā arī dažas bankas Ziemeļvalstu reģionā. Kompānija piedāvā arī plašu ārpakalpojumu klāstu.

Worldline vadītājs Žils Grapinē iepriekš norādīja, ka First Data Baltics iegāde ir nozīmīgs solis, uzņēmumam īstenojot stratēģiju konsolidēt finanšu darījumu apstrādes pakalpojumus Eiropā.

Darījums ne tikai ļaus uzņēmumam ieiet strauji augošajā Baltijas valstu tirgū un pastiprināt grupas klātbūtni Ziemeļeiropā, bet arī izveidos attiecības ar vairākām prestižām Baltijas un Ziemeļvalstu bankām.

Bijušais IT uzņēmuma Lattelecom Technology valdes priekšsēdētājs Rinalds Sproģis no 15.aprīļa strādā par First Data Pakalpojumu vadības direktoru Baltijas valstīs, DB apstiprināja First Data Latvia izpilddirektore Zanda Brīvule – Jansone.

No 2006.gada marta līdz 2009. gada martam R. Sproģis ieņēma Citrus Solutions valdes priekšsēdētāja amatu, bet pēc tam līdz 2012.gada oktobrim bija cita Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom Technology valdes priekšsēdētājs.

First Data piedāvā pilna spektra pakalpojumus bankām karšu izdošanas un pieņemšanas nodrošināšanai, kā arī ATM un POS terminālu vadības, autorizācijas maršrutizācijas pakalpojumus, karšu personalizāciju, informācijas elektroniskas nosūtīšanas un failu arhivēšanas pakalpojumus.

Visticamāk, tuvākajā laikā nepalielināsies banku skaits, kuras iesaistījušās pakalpojuma Naudas izmaksa veikalā piedāvājumā, jo daļa banku vēlas veicināt elektroniskos norēķinus, savukārt citas bankas strādā ar nerezidentu klientiem.

Pašlaik pakalpojumu piedāvā SEB, Citadele, Nordea, DNB un Hipotēku banka, un pakalpojums pieejams gandrīz 800 tirdzniecības vietas, stāsta SIA First Data Latvia izpilddirektore Zanda Brīvule-Jansone. Kā liecina statistika, katru mēnesi tiek veikti ap 30 tūkstošiem naudas izmaksas darījumu.

Jāpiebilst, ka pakalpojumu nodrošina tādi tirgotāji kā Iki, Lukoil, SIA Daugavas delikateses, SIA Latvijas aptieka, Saules veikali Latgalē, reģionālās degvielas uzpildes stacijas, kā arī citas tirdzniecības vietas.

Vaicāta, kādēļ patlaban pakalpojumu piedāvā tikai piecas bankas, Z. Brīvule-Jansone skaidro, ka nav nekādu ierobežojumu, lai Naudas izmaksas pakalpojumā nevarētu piedalīties visas bankas. Tomēr tas, vai bankas izvēlas piedāvāt šo pakalpojumu, atkarīgs no bankas pašas - izvēli piedalīties vai nē ietekmē katras bankas klientu segments un bankas vēlme virzīt klientus izmantot bezskaidrus norēķinus, nevis veicināt skaidras naudas norēķinus.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Sociālo mediju kompānija «Facebook» plāno viena miljarda ASV dolāru (890 miljonu eiro) investīcijas, lai izveidotu stabilu kriptovalūtu, vēstīja laikraksts «Wall Street Journal» (WSJ), atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

Informētas personas, kas pārzina «Facebook» plānus, WSJ atklājušas, ka sociālo mediju kompānija iesaistījusies sarunās ar lielākajiem maksājumu tīkliem «Visa» un «MasterCard», kā arī maksājumu apstrādes sistēmu «First Data» par iespējamu atbalstu ieceres īstenošanā.

Kriptovalūtas projekts, kas tiek dēvēts par «FB Coin», jau apmēram gadu ir veicinājis baumas, ka «Facebook» vēlas sniegt platformas iekšienē pieejamus maksājumus lietotājiem. Skopā pieejamā informācija par projektu liecina, ka «Facebook» vadība apsver dažādas iespējas, tostarp maksājumus, izmantojot lietotāja «Facebook» profilu.

««Facebook» arī runā ar tiešsaistes tirdzniecības kompānijām un lietotnēm par valūtas pieņemšanu, un centīsies iegūt nelielākas finanšu investīcijas no šiem partneriem,» WSJ vēstīja, atsaucoties uz vienu no saviem informācijas avotiem.

Līdz 2011.gadam vairākiem tirgotājiem, tostarp Rimi beidzot jāievieš čipkaršu apkalpošanas termināļi.

Jau līdz šā gada jūlijam visiem tirgotājiem sadarbībā ar tos apkalpojošām bankām bija jānomaina esošie POS termināļi, kas apkalpo tikai kartes ar magnētisko joslu, ar termināļiem, kas nodrošina viedkaršu jeb čipkaršu pieņemšanu, laikrakstam Dienas bizness pastāstīja maksājumu sistēmas un bankomātu tīklu apkalpojošās kompānijas First Data izpilddirektore Zanda Brīvule – Jansone. Ir gan panākts termiņa pagarinājums līdz 2011.gadam, jo pretējā gadījumā starptautiskās maksājumu karšu kompānijas varētu attiecīgām bankām atņemt maksājumu karšu pieņemšanas licenci vai noteikt lielas sodas naudas.

Pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas e talona iegādi biļešu automātos un Rīgas satiksmes (RS) tirdzniecības vietās iespējams veikt norēķinoties tikai ar skaidru naudu, liecina RS informācija. Problēmas radušās lielam skaitam tirgotāju.

Rīgas satiksme norāda – ņemot vērā to, ka karšu norēķinu termināļu apkalpotājs ir Latvijas Krājbanka, kuras darbība šobrīd ir apturēta, e talonu ar bankas norēķinu karti nav iespējams iegādāties biļešu automātos, Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centros un galapunktos.

Par e talona iegādi visās iepriekšminētajā vietās iespējams norēķināties tikai ar skaidru naudu. Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas dēļ braukšanas biļetes nav iespējams iegādāties arī e talona interneta veikalā.

Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas dēļ problēmas pieņemt maksājumu kartes radušās 1000 tirgotājiem, pastāstīja SIA First Data Latvia izpilddirektore Zanda Brīvule - Jansone.

Saistībā ar a/s Latvijas Krājbanka atklāto līdzekļu iztrūkumu Valsts policijā (VP) uzsākts kriminālprocess, DB uzzināja Ģenerālprokuratūrā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi prokuratūru par bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu. Sīkāki komentāri gan netiek sniegti, jo prokuratūra pār šo procesu veic tikai uzraudzību.

Savukārt Valsts policijas pārstāve Lita Juberte DB nevarēja vēl apstiprināt, ka kriminālprocess patiesi ir uzsākts, bet norādīja, ka tuvākā laikā noskaidros.

Jau ziņots, ka FKTK padome 21.novembra sēdē nolēma apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Ņemot vērā situāciju ar Latvijas Krājbanku, Rīgas satiksme aktīvi runā ar citām bankām, kas varētu pārņemt uzņēmuma norēķinu terminālu apkalpošanu no krīzes situācijā nonākušās Latvijas Krājbankas, Db.lv norādīja Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Viņš skaidroja, ka uzņēmuma galvenais uzdevums ir nodrošināt saviem klientiem piedāvāto pakalpojumu, bet līdz ar Krājbankas krahu tas nav iespējams. Neesot arī skaidrs, kad un vai Krājbankas problēmas varētu atrsisināties, tāpēc aktīvi tiek meklēti risinājumi.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas iegādāties e-talonu biļešu automātos un Rīgas satiksmes (RS) tirdzniecības vietās iespējams tikai ar skaidru naudu.

Problēmas radušās arī lielam skaitam citu tirgotāju. Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas dēļ problēmas pieņemt maksājumu kartes radušās 1000 tirgotājiem, pastāstīja SIA First Data Latvia izpilddirektore Zanda Brīvule - Jansone.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. «Esmu Microsoft Latvia vadītājs. Tas nozīmē, ka pārstāvu uzņēmumu Latvijā un Latviju uzņēmumā, kuram 119 pasaules valstīs ir aptuveni 120 000 darbinieku, 640 000 sadarbības partneru un 1,4 miljardi Windows ierīču lietotāju. Latvijā uzņēmuma pārstāvniecība ir jau 15 gadus – aktīvi līdzdarbojamies IT nozares stiprināšanā sadarbībā ar mūsu vairāk nekā 500 partnerorganizācijām,» skaidro Ē. Eglītis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īsā atbilde: man patīk!

Nedaudz izvēršot: cilvēka mūžu veido nejaušību un apzinātu rīcību sakritības laikā un telpā. Kad 14 gadu vecumā ieguvu programmējamo kalkulatoru un pirmo programmēšanas pieredzi, nevarēju iedomāties, ka kādreiz vadīšu šāda mēroga uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā. Tomēr visas manas apzinātās izvēles ir vijušās ap IT nozari, palaikam tajās iejaucoties arī kādai nejaušībai. Tomēr nejaušības neatnāktu, ja nebūtu līdzdalības nozares notikumos - ja gribi cerēt uz vinnestu, ir jānopērk loterijas biļete!

Aizturēta a/s Latvijas Krājbanka vadība, Db apstiprināja Krājbankas nu jau atstādinātā šefa Ivara Priedīša advokāts.

Krājbankas valdē līdz šim vēl darbojas Dzintars Pelcbergs, Svetlana Ovčiņņikova un Mārtiņš Zalāns.

Tuvāku informāciju saistībā ar notikumiem Krājbankā Valsts policijas vadītājs Ints Ķuzis, iespējams, sniegs pēc valdības sēdes. Jāatgādina, ka ir uzsākts arī kriminālprocess saistībā ar atklāto naudas līdzekļu iztrūkumu bankā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Zatlera redormu partija) savukārt pagaidām izvairās apstiprināt, ka saistībā ar iespējamo līdzekļu aizplūdi no Latvijas Krājbankas ierosinātajā kriminālprocesā būtu veiktas kādas aizturēšanas.

«Tiek darīts viss iespējamais, lai pasargātu bankas aktīvus un aizsargātu noguldītāju intereses,» komentējot tiesībsargājošo iestāžu darbu, lakoniski norādīja R.Kozlovskis.

Tīkla Narvesen tirdzniecības vietās gan maksājumu kartes, gan tīkla dāvanu karti nepieņems vēl «vismaz pāris dienas», portālam db.lv atzina Narvesen Personāla un komunikāciju departamenta direktors Andis Aleksandrovs.

Šādas problēmas gan Narvesen, gan daudziem citiem tirgotājiem radušās pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas.

Vaicāts, kādēļ problēmas novēršana prasīs tik ilgu laiku, A. Aleksandrovs sacīja, ka tas skaidrojams ar dažādajām saistībām pret banku. Tiekot izskatīts, ko darīt ar esošo līgumu.

Narvesen pārstāvis arī atzina, ka šī situācija tīklam rada zaudējumus, jo cilvēki, kuri rēķinās, ka būs iespējams norēķināties ar karti, pirkumus nevar veikt, taču pagaidām neesot iespējams pateikt, tieši cik lieli zaudējumi radīsies.

Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas dēļ problēmas pieņemt maksājumu kartes radušās 1000 tirgotājiem, pastāstīja SIA First Data Latvia izpilddirektore Zanda Brīvule - Jansone.

Pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme tirdzniecības vietās un e-talonu biļešu automātos var norēķināties ar maksājumu kartēm, izņemot Latvijas Krājbankas emitētajām maksājumu kartēm. Uzņēmums ir vienojusies par sadarbību ar SEB banku par maksājumu karšu pieņemšanu, DB informēja Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis.

Jāatgādina, ka saistībā ar a/s Latvijas Krājbanka darbības apturēšanu par e-talona iegādi biļešu automātos un Rīgas satiksmes tirdzniecības vietās 22. un 23.novembrī bija iespējams norēķināties tikai ar skaidru naudu. Patlaban atjaunota arī e-talona interneta veikala darbība.

Šādas problēmas pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas radās arī daudziem citiem tirgotājiem, piemēram, Narvesen. Tā pārstāvis Andis Aleksandrovs DB iepriekš norādīja, ka šī situācija tīklam rada zaudējumus, jo cilvēki, kuri rēķinās, ka būs iespējams norēķināties ar karti, pirkumus nevar veikt, taču pagaidām neesot iespējams pateikt, tieši cik lieli zaudējumi radīsies.

Piecas Latvijas bankas izstrādā vienota risinājuma koncepciju, kas nodrošinās plašu bezkontakta karšu pieņemšanu, ietverot arī atlaižu un pabalstu ērtu saņemšanu, rūpējoties par sociāli mazaizsargātajām grupām, informē VediCard valdes locekle, EPCA (European Payment Consultancy Association) vadītāja Ludmila Bērziņa.

Sākotnēji risinājumu plānots ieviest sabiedriskajā transportā visā Latvijā, pēc tam arī tirdzniecības vietās, skolās un citviet, kur norēķinos tiek izmantotas nelielas summas. Prognozēts, ka Latvijas iedzīvotājiem šis risinājums būs pieejams no 2017.gada.

Projektā ir iesaistījušās Swedbank, SEB banka, Citadele banka, DNB banka un Norvik Banka sadarbībā ar maksājuma karšu konsultāciju kompāniju VediCard, kas ir EPCA (European Payment Consultancy Association) pārstāvis Baltijas valstīs.

Patlaban ir noslēdzies atlaižu administrēšanas risinājuma koncepcijas izstrādes posms bezkontakta karšu izmantošanai un bankas izskata potenciālo pakalpojuma sniedzēju piedāvājumus. Interesi par pakalpojumu sniegšanas iespējām un risinājuma nodrošināšanu ir izrādījušas tādas kompānijas kā First Data Latvia, Verifone Baltic, Complete Payment Systems un ZZDats.

Narvesen klienti atkal var norēķināties ar banku maksājumu kartēm. Šāda iespēja bija liegta kopš Latvijas Krājbankas «sabrukuma».

Kā informēja tīkla pārstāvis Andis Aleksandrovs, turpmāk Narvesen maksājumu karšu apkalpošanu nodrošinās Swedbank, kas ir arī lielākais maksājumu karšu emitents Latvijā.

Narvesen līdz gada beigām nodrošināšot karšu pieņemšanu pilnīgi visās tirdzniecības vietās, tajā skaitā kioskos, no kuriem daudzos līdz šim šāda norēķinu forma nebija pieejama.

Šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 240 Narvesen tidzniecības vietas.

Db.lv jau rakstīja, ka Narvesen tirdzniecības vietās nepieņēma ne maksājumu kartes, ne tīkla dāvanu karti. Šādas problēmas gan Narvesen, gan daudziem citiem tirgotājiem radās pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas. Narvesen pārstāvis arī atzina, ka šī situācija tīklam rada zaudējumus, jo cilvēki, kuri rēķinās, ka būs iespējams norēķināties ar karti, pirkumus nevar veikt.

Sūtījumu piegādātājs DPD Latvija ieviesis iespēju norēķināties par preci tās saņemšanas brīdī arī ar bankas karti.

DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis komentē: «Iemesli, kas bija pamatā tam, lai DPD ieviestu iespēju norēķināties ar karti, ir vairāki. Galvenais no tiem – pieaugošais e-komercijas tirgus apjoms Latvijā, kas, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2015.gadā pieauga par 35% attiecībā pret 2014.gadu.

Kā nākamo jāmin darījumu ar karti skaita pieaugumu. Pēc Latvijas Komercbanku Asociācijas datiem, gada laikā darījumu skaits ar maksājumu kartēm, kas izdotas Latvijas bankās, ir pieaudzis par 10%, un 2016.gada pirmajā ceturksnī tika veikti 58 miljoni pirkumu, izmantojot bankas karti.»

Saņēmēji joprojām varēs maksāt par preci tās piegādes brīdī, izmantojot skaidru naudu.