Lai arī viens no Latvijas Krājbankas maksātnespējas risinājumiem teorētiski var būt sanācija, praktiski uz to nav lielu cerību. To DB pēc kārtējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes par Latvijas Krājbankas krahu teica komisijas vadītājs Jānis Lāčplēsis (Vienotība).
«Latvijas Krājbankas sanācijai būtu nepieciešami lieli līdzekļi, un nav skaidrs, kāpēc kāds tos vēlētos dot,» viņš atzina.
J. Lāčplēša vērtējumā parlamentārās komisijas izmeklēšanas darbs līdz šim bijis pietiekami aktīvs – komisija vāc un sistematizē informāciju, kas aizņem laiku.
Arī trešdien komisija vienojās par jautājumiem, uz kuriem būs jāatbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), tostarp fizisko un juridisko personu kontu atlikumu, valsts un pašvaldību un iestāžu kapitālsabiedrību kontu atlikumu un depozītu līgumu izmaiņām laika posmā no pērnā gada 1. oktobra līdz šā gada 1. janvārim un FKTK pieņemtajiem lēmumiem un apstiprinātajiem maksājumiem. FKTK būs jāsniedz informācija arī par to, kādi tiesiski darījumi veikti Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic bijušā privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas ieķīlātās ķīlas realizācijai.
Tas, ka atsevišķa informācija var būt visai apjomīga, piemēram, par FKTK apstiprinātājiem maksājumiem visās bankas filiālēs, deputātus nesatrauc. Tas dzīvot netraucēs, teica J. Lāčplēsis.
Līdz šim saņemtā informācija no FKTK nav pilnīga – nav saņemti visi materiāli par bankas uzraudzību, darbības ierobežošanu un apturēšanu, kā arī veiktajām pārbaudēm, klāstīja deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņas Centrs).
Saeimā izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija pēta Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz valsts finanšu sistēmu. Paredzēts, ka komisija darbosies deviņus mēnešus.
FKTK pērn 21.novembrī nolēma apturēt visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.