Šā gada janvārī Aktsiaselts Eesti Krediidipank jauno īpašnieku padome, ņemot vērā bankas jauno stratēģiju, pieņēma lēmumu slēgt Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāli un pievērsties turpmākai bankas pakalpojumu sniegšanai vienīgi Igaunijas tirgū.

Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāle darbosies līdz šī gada 15.jūnijam, tomēr no šī gada 31.marta Latvijas filiāle vairs nepiesaistīs jaunus klientus un nepieņems jaunus noguldījumus. Visiem esošajiem Latvijas filiāles klientiem tiks veikta esošo noguldījumu un norēķinu kontos esošo naudas līdzekļu atmaksa. Izmaiņas neskars Aktsiaselts Eesti Krediidipank Igaunijas klientus.

Atbilstoši Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāles vadītaja Artūra Toma teiktajam, Latvijas filiāle apkalpo aptuveni 1200 klientu un viņiem līdz šī gada maija beigām būs iespēja novirzīt savu naudas plūsmu uz citām kredītiestādēm.

Krievijas finanšu grupā VTB ietilpstošais uzņēmums BM-Bank janvārī sev piederošos 59,7% Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju pārdevis par 0,8 miljardiem rubļu (13 miljoniem eiro), liecina grupas finanšu pārskats.

Banka paziņojusi, ka darījuma rezultātā tai radušies 0,1 miljarda rubļu zaudējumi.

VTB daļa Igaunijas bankā pārdota ar grupu nesaistītam investoram.

Eesti Krediidipank VTB īpašumā nonāca, kad grupa pārņēma Bank Moskvi (tagad BM-Bank). 2016.gada jūnijā BM-Bank direktoru padome izskatīja jautājumu par dalības Eesti Krediidipank izbeigšanu. VTB piederēja 59,7% Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju. Pērn novembrī banka informēja, ka iesaistījusies sarunās par sev piederošo akciju pārdošanu.

2015.gadā BM-Bank pārskatā norādīja, ka, neskatoties uz to, ka tā kontrolē vairāk nekā pusi Eesti Krediidipank akciju, Igaunijas bankā tai nav kontroles. Krievijas banka iesaistījās tiesvedībās ar citiem Eesti Krediidipank akcionāriem, kā rezultātā tiesa atņēma VTB pārstāvjiem tiesības Eesti Krediidipank padomē.

AS Latvijas Biznesa banka biznesu pārņēmusī AS Eesti Krediidipank Latvijas filiāle nolēmusi aktīvāk startēt tirgū, ne vien līdz gada beigām trīskāršojot savu kredītportfeli, bet arī atverot jaunus klientu apkalpošanas centrus, sacīja bankas Latvijas filiāles vadītāja Ieva Rācenāja.

Eesti Krediidipank Latvijas filiāle pārņēmusi visu Latvijas Biznesa bankas biznesu, kas saistīts ar depozītu portfeli, kā arī labo kredītportfeli gandrīz trīs miljonu latu apmērā. Visi depozīti, klientu bāze, darbinieki un klientu apkalpošanas centri arī pārgājuši Eesti Krediidipank Latvijas filiālei.

«Tagad mums ir ļoti liela vēlme pelnīt un arī kreditēt. Tas ir mūsu galvenais uzdevums,» sacīja Rācenāja.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem Eesti Krediidipank kredītportfelis ir 2,665 miljoni latu, bet Rācenāja pauda cerību, ka līdz gada beigām kredītportfelis tiks palielināts par 10-12 miljoniem eiro (7-8,4 miljoniem latu). «Mums tas būtu ievērojams cipars, kura sasniegšanai būs ļoti smagi jāstrādā,» neslēpa bankas vadītāja.

Krievijas finanšu grupa VTB gatavojas pārdot sev piederošo Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju vairākumu, liecina VTB pirmdien publiskotais finanšu pārskats.

2016.gada septembrī VTB savas investīcijas Eesti Krediidipank no investīcijām partneros pārkvalificēja uz aktīviem, kas tiek turēti pārdošanai, un uzskata, ka pārdošana ir ļoti iespējama, liecina pārskatā sniegtā informācija.

Tajā nav norādīts, vai ir parakstīta kāda nodomu vēstule par "Eesti Krediidipank" pārdošanu.

VTB preses dienestā aģentūrai BNS apstiprināja, ka Krievijas finanšu grupa ir iesaistījusies sarunās par sev piederošo 59,7%

Eesti Krediidipank akciju pārdošanu, tomēr pagaidām neviena vienošanās nav noslēgta.

VTB apstiprina, ka notiek sarunas, lai pārdotu Eesti Krediidipank vairākuma akcijas, informēja finanšu grupas pārstāvis.

Šogad martā no PrivatBank valdes aizgājusī Ieva Rācenāja kļuvusi par Eesti Krediidipank Latvijas filiāles (iepriekš Latvijas Biznesa banka) vadītāju.

Par to liecina informācija Eesti Krediidipank Latvijas filiāles informācija. Db.lv jau vēstīja, ka pēc nepilna gada darba PrivatBank valdē tās valdes locekle I. Rācenāja no 18.marta atbrīvota no amata. I.Rācenāja PrivatBank valdē sāka darbu 2010. gada 1. jūnijā. I.Rācenāja no 2005.gada aprīļa līdz 2007.gada martam pildīja Baltic Trust Bank (pirms banku pārņēma GE Money) valdes locekles amata pienākumus, no 2007.gada marta līdz 2009.gada martam bija GE Money Bank valdes priekšsēdētāja un bankas pakalpojumu privātpersonām direktore, bet no 2009.gada marta līdz 2009.gada septembrim pildīja SIA Ecovis Convents Financial Advisers stratēģiskās attīstības projekta direktores amata pienākumus.

Bijušais ilggadējais Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis iecelts par valdes locekli Latvijas Biznesa bankā, kas nesen apvienoja savas darbības ar Eesti Krediidipank Latvijas filiāli.

Informācija Latvijas Vēstnesī liecina, ka izmaiņas bankas valdē veiktas šogad 6. jūlijā. I. Feiferis bija Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs no 1998.gada janvāra līdz 2009.gada augustam, tostarp 2008.gada nogalē, 2009. gada sākumā īslaicīgi pildot arī valsts pārņemtās Parex bankas vadītāja pienākumus.

Latvijas Biznesa banka, saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, pilnībā pieder Krievijas pilsonim Andrejam Molčanovam.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Biznesa banka kopš šā gada 15.marta apvienojusi savu darbību ar Eesti Krediidipank, kā rezultātā visus Latvijas Biznesa bankas klientus apkalpos Eesti Krediidipank Latvijas filiāle. Db.lv pērn augustā vēstīja, ka Latvijas Biznesa bankai piederošā (89,28%) Igaunijas banka Eesti Krediidipank izveidojusi bankas filiāli Latvijā.

A/s Latvijas Biznesa banka veiktas būtiskas izmaiņas padomes sastāvā, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Tā norāda, ka atbrīvoti padomes locekļi, priekšsēdētājs un arī viņa vietnieks.

No Latvijas Biznesa bankas padomes locekļa amata atbrīvoti Dmitrijs Akuļiņins, Dmitrijs Hamrakulovs un Ņikita Monahovs. Kā arī padomes priekšsēdētājs Pāvels Gorbacevičš un viņa vietnieks Aleksejs Sitņikovs. Savukārt padomē iecelts Krievijas iedzīvotājs Dmitrijs Gončarovs.

Jāatgādina, ka nesen darbu bankas valdē uzsāka bijušais ilggadējais Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis. Viņš iecelts par valdes locekli. Latvijas Biznesa banka saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem pilnībā pieder Krievijas pilsonim Andrejam Molčanovam.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Biznesa banka kopš šā gada 15.marta apvienojusi savu darbību ar Eesti Krediidipank, kā rezultātā visus Latvijas Biznesa bankas klientus apkalpos Eesti Krediidipank Latvijas filiāle. DB pērn augustā vēstīja, ka Latvijas Biznesa bankai piederošā (89,28%) Igaunijas banka Eesti Krediidipank izveidojusi bankas filiāli Latvijā.

Igaunijas banka Eesti Krediidipank sākusi procesu, lai pārņemtu zemesgabalu, uz kura atradās 2013.gadā Rīgā sabrukušais lielveikals Maxima, kā arī tam līdzās esošā daudzstāvu māju.

Banka īpašumu pārņems kā aizdevuma nodrošinājumu, un nākotnē plāno to pārdot.

«Kad Krediidipank kļūs par nekustamā īpašuma īpašnieci, visticamāk, mēs to pārdosim, tiklīdz būs tāda iespēja, jo Krediidipank nav ieinteresēta nekustamajā īpašumā Latvijā,» sacīja Eesti Krediidipank mārketinga vadītāja Tīna Tali.

Tā kā Eesti Krediidipank bija šī īpašuma ķīlas turētājs, izsolē iegūtie līdzekļi pārskaitīti bankai.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota SIA Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māja, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20. Izsoli rīkoja zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs un tās sākumcena bija 3,2 miljoni eiro. Izsole notika no 23.maija līdz 22.jūnijam.

Eesti Krediidipank akcionāri parakstījuši bankas akciju pirkšanas – pārdošanas līgumu, kura realizācijas gadījumā Maskavas Bankai vairs nebūs kapitāldaļas Igaunijas bankā un tās lielākais īpašnieks kļūs Šveices uzņēmums.

Savu daļu Eesti Krediidipank pārdos arī divi Kipras uzņēmumi – Lazuron Investments Ltd un Olix Holding Ltd, kā arī bankas vadībai piederošie uzņēmumi Firmex Investeeringud un Genovia Invest, vēsta postimes.ee.

Paredzēts, ka darījuma rezultātā par lielāko Eesti Krediidipank akcionāru kļūs Šveices uzņēmums RLS Finance SA. Uzņēmuma rīcībā varētu nonākt pat 44% Igaunijas bankas daļu. Plānots, ka darījums tiks pabeigts tuvāko mēnešu laikā.

Šā gada maijā Igaunijas tiesa, pēc Maskavas Bankas pieprasījuma, arestēja 27,57% Eesti Krediidipank akcijas. Arests bija saistīts ar iepriekšējā Maskavas Bankas prezidenta darījumiem. Maskavas Banka uzsvēra, ka tās daļa Igaunijas bankā tika pārdota nelikumīgi un, kā rezultātā, Maskavas Bankas akciju skaits samazinājās no 43,79% līdz 16,22%.

Igaunijas banka «Coop Pank» svītrota no ASV sankcijām pakļauto uzņēmumu saraksta, paziņojusi ASV Finanšu ministrija.

«Coop Pank», kuras nosaukums tolaik bija «Eesti Krediidipank», 2016.gadā tika iekļauta to uzņēmumu sarakstā, pret kuriem noteiktas ASV sankcijas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Tolaik bankas akciju kontrolpakete piederēja Krievijas bankai «BM Bank», pret kuru savukārt tika noteiktas Savienoto Valstu sankcijas, jo tā pieder sankcijām pakļautajai bankai VTB, kuras akciju kontrolpakete pieder Krievijas valstij.

2017.gada janvārī «BM Bank» piederošos 59,7% «Eesti Krediidipank» akciju iegādājās Igaunijas mazumtirdzniecības grupa «Coop Eesti». 2017.gada septembrī «Eesti Krediidipank» tika pārdēvēta par «Coop Pank».

«Eesti Krediidipank» 1992.gadā nodibināja bijušais Igaunijas centrālās bankas prezidents Reins Otsasons un vietējie uzņēmēji.

1992. gadā dibinātās un miljardierim Andrejam Molčanovam piederošās Latvijas Biznesa bankas, kas pērn apvienojās ar Igaunijas a/s Eesti Krediidipank, padomē notikušas izmaiņas, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Latvijas Biznesa bankas padomi pametis tās līdzšinējais loceklis Krievijas pilsonis Andrejs Caregorodcevs (Andrey Tsaregorodtsev). A. Caregorodcevs kopš pērnā gada darbojas arī izdevniecības Petits valdē, ieņemot tās vadītāja amatu.

Bankas padomē turpina darboties tās priekšsēdētājs Jakovs Šurs un padomes locekļi Dmitrijs Gončarovs un Ainis Dābols, liecina informācija bankas mājas lapā. Savukārt bankas valdi vada Inesis Feifers, bet valdes locekļu amata pienākumus pilda Natālija Kovaļova, Nelli Sorokina un Andrejs Kuzins.

2010. gadā bankas galvenais akcionārs Bank Moskvi (Банк Москвы) pieņēma lēmumu reorganizēt meitas uzņēmuma darbību Baltijas reģionā. Saskaņā ar akcionāru pieņemto lēmumu apvienot a/s Latvijas Biznesa banka un a/s Eesti Krediidipank darbību a/s Latvijas Biznesa banka pērnā gada martā nodeva savu biznesa daļu a/s Eesti Krediidipank Latvijas filiālei. Reorganizētā banka praktisku darbu ar klientiem uzsāka 2012. gada martā.

Krievijas VTB Group piederošā Bank of Moscow (Банк Москвы) grasās palielināt sev piederošo daļu apjomu Igaunijas Eesti Krediidpank, citējot Igaunijas laikrakstu Äripäev, vēsta BBN.

Bank of Moscow plāno palielināt savu daļu bankā līdz 66%, pavēstīja Bank of Moscow viceprezidents Aleksandrs Jašņiks (Alexander Yashnik). Pašlaik Bank of Moscow pieder 59% akciju Igaunijas Krediidipank.

«Sev piederošo bankas akciju apjoma palielināšana ir vienīgais veids, kā varam iegūt pilnīgu kontroli bankā,» norādīja A. Jašņiks. Savukārt Krediidipank tālāka pārdošana nākotnē ir atkarīga no VTB Group plāniem. VTB pieder 95% Bank of Moscow daļu.

Eesti Krediidipank 2012. gadu noslēdza ar 2,2 miljonu eiro peļņu iepretim 2,3 miljonu eiro zaudējumiem, kas bankai radās 2011. gadā.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Izsoli rīkoja zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs un tās sākumcena bija 3,2 miljoni eiro. Izsole notika no 23.maija līdz 22.jūnijam.

Izsole tika rīkota par labu Igaunijas Eesti Krediidipank. Homburg Zolitūde pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni.

Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

Novembrī traģiski sagruvušā lielveikala Maxima ēkai Rīgā, Priedaines ielā 20, pieguļošajā daudzstāvu jaunbūvē vairākos dzīvokļos bija sākti iekārtošanas darbi, liecina laikraksta Diena rīcībā nonākusī informācija.

Dizaineri vairāku dzīvokļu nākamo īpašnieku uzdevumā nepabeigtajā ēkā izstrādājuši interjera projektus. Ēkas attīstītāja un īpašnieka SIA Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane šādu informāciju gan noliegusi, sakot, ka interjers bijis izveidots tikai vienā dzīvoklī, ko rādīja iespējamiem pircējiem. Viņa atklājusi, ka vairāki dzīvokļi bijuši rezervēti, taču uzreiz pēc traģēdijas visas rezervācijas atceltas un iemaksātā nauda pārskaitīta klientiem.

Divpadsmit stāvu jaunbūves projektam dots nosaukums Urbeto. Spāru svētki tajā notika pērnajā pavasarī, bet jaunbūves nodošana ekspluatācijā bija paredzēta šā gada maijā. Tajā izbūvēts 131 dzīvoklis - dominē divu un triju istabu apartamenti, norāda Diena. Jau celtniecības laikā vairākas bankas piedāvājušas īpašus kreditēšanas nosacījumus dzīvokļu iegādei šajā kompleksā. Piemēram, Eesti Krediidipank piedāvājusi finansēt līdz pat 85% darījuma summas, nepieprasot dzīvokļa vērtējumu. Īpašuma cena Urbeto projektā bijusi no 1200 eiro kvadrātmetrā.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Prana Property» patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20, Zolitūdē, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Piedāvājām izskatīt iespēju mainīt īpašumu - Rīgas pašvaldība ir gatava šo īpašumu atpirkt un vērtēt zemi kā neapbūvētu, vai arī piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu. Ja nopirksim - plānojam nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu. Patlaban Prana Property šo piedāvājumu nepieņem,» sacīja Burovs.

Viņš skaidroja, ka pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa bija 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu 200 000 eiro.

«To Igaunijas uzņēmums nepieņem. Šodienas sarunā varēja saprast, ka arī līdzvērtīgi īpašumi viņus neinteresē. Šķiet, ka Prana Property nepieciešama arī autostāvvieta, attiecīgi turpmāko par īpašuma sadali var risināt tikai tiesā. 16.novembrī tā dēvētās graustu komitejas sēdē vai nu atzīsim šo ēku par graustu un piemērosim paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, vai arī tiks pieņemti citi lēmumi,» sacīja Burovs. Citus iespējamos lēmumus līdz 16.novembra sēdei Burovs nekomentēs.

Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā nama īpašniekiem SIA «Prana property» piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, kas nozīmē, ka turpmāk īpašnieks par namu nodokļos ik gadu maksās 22 986 eiro līdzšinējo 11 493 eiro vietā.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija 19.oktobrī notikušajā sēdē uzdeva ēkas līdzīpašniecei, Igaunijas SIA «Prana Property» līdz 16.novembrim novērst uz fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumus, kā arī veikt ēkas tehniskā stāvokļa apsekošanu.

«Prana property» pārstāvis Rauls Keskūla apgalvoja, ka līdz šim uzņēmums ir nodrošinājis, ka jaunais fasādes segums ir nogādāts pie ēkas un tieši patlaban notiekot tā uzstādīšana. Savukārt runājot par ēkas tehnisko ekspertīzi, viņš norādīja, ka tehniskā stāvokļa apsekošana līdz šim nav uzsākta, taču notiekot pārrunās ar vairākiem uzņēmumiem, kas to varētu izdarīt.

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs atgādināja, ka pēdējo reizi tehniskā apsekošana veikta 2014.gada novembrī. Jau toreiz konstatēts, ka namam ir 70% nolietojums un tas atzīts par bīstamu un ekspluatācijā neizmantojamu. Vienlaikus namam toreiz netika konstatēti nozīmīgi nesošo konstrukciju defekti, taču nekavējoties bija jāveic ēkas konstrukciju daļēja stiprināšana. Pēdējo reizi jautājums par nama tehnisko ekspertīzi komisijā skatīts 2015.gada jūnijā un jau tobrīd tas klasificēts kā B kategorijas grausts.

Pasaulē lielākās interneta autortiesību pirātisma vietnes Kickass Torrents (KAT) ieņēmumi plūduši arī caur Latvijas bankām, liecina ASV izmeklētāju dokumenti.

Kā vēsta portāls rus.lsm.lv, KAT sāka darbību 2008.gadā un pakāpeniski kļuva par vienu no lielākajām nelegālo failu apmaiņas vietnēm, kur, neievērojot autortiesības, pieejama mūzika, filmas, televīzijas raidījumi, grāmatas elektroniskā formātā un cits saturs. KAT ik mēnesi apmeklē vairāk nekā 50 miljoni cilvēku, apsteidzot Pirate Bay un līdzīgas vietnes.

KAT lielākos ieņēmumus guvis no reklāmas, un pēdējā gada laikā pirātiskās vietnes ieņēmumi sasnieguši 22,3 miljonus dolāru. Kā apgalvo ASV izmeklētāji, laikā no pagājušā gada augusta līdz šā gada martam caur kontiem Latvijā pārskaitīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Izmeklētāji KAT finanšu mehānismu sāka pētīt pagājušā gada rudenī, bet novembrī lietā parādījās pēdas, kas veda uz Latviju.

Rīgas dome un igauņu uzņēmums SIA «Prana property» izbeigs kopīpašuma tiesības īpašumam Zolitūdē, Priedaines ielā 20, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», šodien lēma Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja.

Līdz ar komitejas lēmumu, abas puses turpmāk būs atbildīgas par savu īpašuma daļu un turpmākās apbūves ieceres jāsaskaņo nebūs. Nams Priedaines ielā 20 sastāv no zemesgabala 10 065 kvadrātmetru platībā un nepabeigtas dzīvojamās mājas. Rīgas pašvaldībai piederēs 5782 kvadrātmetri un pazemes autostāvvietas daļa, bet «Prana property» - 4494 kvadrātmetri, kur atrodas dzīvojamā ēka un pazemes autostāvvieta.

Pēc īpašuma sadales, «Prana property» savā īpašumā apņemas nodrošināt virszemes daļas, kas ir brīva no apbūves, labiekārtošanu un jaunizveidotā zemesgabala fizisku nošķiršanu. Savukārt dome par saviem līdzekļiem nodrošinās pazemes autostāvvietas daļas nojaukšanu, lai izveidotu pilnvērtīgu piemiņas vietu traģēdijā cietušajiem un ierīkotu skvēru.

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Igaunijas banka Eesti Krediidipank iekļauta ASV sankciju sarakstā, un ņemot vērā, ka Latvijā strādā tās filiāle, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) komunicē ar Igaunijas uzraugiem, informē FKTK Komunikācijas daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upleja.

Notikušais ir vērtējams kā sektorāla jeb mērķa sankcija, proti, bankas iekļaušana šajā ASV sankciju sarakstā nozīmē, ka tiek ierobežota tās pieeja ASV finanšu tirgiem. Latvijas komercbankas tuvākajā laikā saņems informāciju no FKTK par turpmākajiem soļiem.

« Mums ar nožēlu jākonstatē, ka Igaunijā reģistrēta kredīitiestāde, kurai ir atļauja darboties Latvijā ar filiāles starpniecību, ir iekļauta šādā sankciju sarakstā.

Te ir nopietns darbs veicams Igaunijas kolēģiem sava tirgus uzraudzībā. Mēs patlaban esam saziņā ar viņiem,» piebilst I. Upleja.

Bankas pārstāvji skaidro, ka ASV sankcijas neattiecas ne uz klientu kontiem, ne ikdienas darbībām, un Krediidipank neplāno emitēt obligācijas, kuras plānots pārdot ASV investoriem. Pēc bankas preses sekretāra Allana Sona teiktā, sankcijas attiecas uz bankas stratēģisko akcionāru – Krievijas banku BM Bank, kurai pieder 59% Igaunijas bankas akciju. Aptuveni 10% bankas akciju pieder Nordea Bank Finland Plc, 10% - Luksemburgas kompānijai Saratoga Finance SPF, 10% - Virdžīnu salās reģistrētajam East European Capital Investment, 5% - Austrijas Raiffeisen Bank Investment, bet 5% - Igaunijas Radio Elektroniks OU.

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Igaunijas banka Eesti Krediitpank Latvijas filiālē par personu, kas pilnvarota pārstāvēt komresantu darbībās, kuras saistītas ar filiāli, iecēlusi Andreju Timčuku, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Viņš pilnvarots bez pārpilnvarojuma tiesībām būt par Eesti Krediitpank likumīgu pārstāvi un pārstāvēt banku saistībā ar Latvijas filiāli saistītām darbībām attiecībās ar trešajām personām.

Jau vēstīts, ka šā gada novembra vidū Eesti Krediitpank akcionāri parakstīja bankas akciju pirkšanas-pārdošanas līgumu, kura rezultātā par lielāko bankas īpašnieku (44%) kļuva Šveices uzņēmums RLS Finance SA, savukārt Maskavas Banka zaudēja savas Eesti Krediitpank kapitāldaļas. Savu daļu igauņu bankā pārdeva arī divi Kiprā reģistrēti uzņēmumi – Firmex Investeerigud un Genovia Invest.

Piespiedu atsavināšanas procesa sākšana SIA Homburg Zolitude piederošajam īpašumam Priedaines ielā 20, Rīgā, ir tikai un vienīgi Igaunijas Eesti Kreditbank lēmums nevis Homburg Zolitude mēģinājums izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, informēja Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane.

«Homburg Zolitude gadiem ilgi mēģināja novērst šo situāciju, tajā skaitā arī lūdzot ierosināt tiesisko aizstāvības procesu, bet nu izskatās, ka Eesti Kreditbank gaidīšanas mēram ir pienācis gals,» teica Grikmane.

Viņa sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni. «Ņemot vērā minēto, nav nekāda pamata apgalvot, ka tiek realizēta shēma, lai cietušo ģimenes nesaņemtu kompensācijas. Tie ir klaji meli,» uzsvēra Grikmane.

«Homburg Zolitude apstiprina, ka savulaik ir saņēmusi Rīgas domes ierosinājumu veikt īpašumu Priedaines ielā 20, Rīgā dāvinājumu pašvaldībai, vēlāk iesaistīties maiņas darījumā, apmainot minēto īpašumu pret līdzvērtīgu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka īpašumā Priedaines ielā 20, Rīgā būvniecībā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, kas nāk no aptuveni 800 Nīderlandes privātpersonu, tostarp arī pensionāru, kabatām, piedāvājums par dāvinājumu netika atbalstīts. Savukārt maiņas piedāvājums beidzās ne ar ko,» skaidroja Grikmane.

Homburg grupa vispirms pārliecināsies par to, ka Zolitūdē sagruvušajam lielveikalam blakus esošais daudzstāvu dzīvojamais nams ir drošs, bet attiecībā uz tālāku nama nākotni attīstītājs vēlas rast sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu.

Homburg grupas pārstāvis Joss Frujters sarunā ar Nozare.lv sacīja, ka pirmais uzdevums būs pārliecināties par šī nepabeigtā daudzstāvu nama drošību un par to, vai ēkai arī nav kādas ar būvniecību saistītas problēmas.

Uzreiz pēc lielveikala jumta iebrukšanas būvdarbi daudzstāvu ēkā tika apturēti. Patlaban attīstītājam nav piekļuves ēkai. Kad uzņēmuma pārstāvjiem atkal būs ļauts piekļūt namam, Homburg nosūtīs neatkarīgus ekspertus izpētīt, vai ēkai nav konstatējamas jebkādas problēmas. «Nekādā gadījumā nevaram pieļaut risku, ka varētu notikt kas līdzīgs,» sacīja Frujters un uzsvēra, ka vispirms jāpārliecinās, ka daudzstāvu būve ir droša gan patlaban, gan ilgtermiņā.