Šonedēļ turpinās eirozonas politiķu neizlēmība, kā atrisināt sasāpējušies reģiona parādu krīzes jautājumus. Galvenais jautājums joprojām paliek potenciālā Grieķijas parāda restrukturizācija un otra aizdevuma piešķiršana šai valstij.

Joprojām nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem Grieķija saņems atbalstu pēc šā gada beigām. Tāpat šīs nedēļas beigās tiks publicēti eirozonas banku stresa testu rezultāti, un būs lielāka skaidrība par to, cik tad īsti vājš vai stiprs ir monetārā reģiona finanšu sektors. Saglabājoties ilgstošai neskaidrībai un parādoties baumām, ka banku stresa testu rezultātu varētu būt vāji, finanšu tirgus sācis nervozēt, un spekulanti pastiprināti pievērsušies jautājumiem par Eiropas trešās lielākās ekonomikas – Itālijas nākotni.

Rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē pārsniedzis 6% atzīmi un draud pietuvoties līmeņiem, kas ilgtermiņā, ņemot vērā milzīgo valsts parāda apjomu (aptuveni 120% no IKP), nav saglabājami.

Lielbritānijas un Vācijas bankas cietušas vislielāko potenciālo finanšu ietekmi jaunākajos tā dēvētajos stresa testos, ko publiskojusi Eiropas Banku iestāde (EBA).

Vienlaikus gan EBA un Eiropas Centrālā banka (ECB) norāda, ka šie stresa testi kopumā liecina par Eiropas banku labāku stāvokli, pateicoties pasākumiem, kas īstenoti kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes.

Jaunākajā stresa testa scenārijā ar smagu Eiropas Savienības (ES) mēroga ekonomisko recesiju, kas ilgtu līdz 2020.gadam, vissmagāk ciestu britu «Lloyds Banking Group», «Barclays» un «Royal Bank of Scotland», kā arī «Deutsche Bank» un vairākas Vācijas reģionālās bankas.

Šie rezultāti palīdzēs pieņemt EBA lēmumu, vai likt šīm bankām palielināt savu pamatkapitāla pietiekamību, lai pasargātu sevi no potenciāliem zaudējumiem.

«Rezultāti apstiprina, ka stresa testos piedalījušās bankas ir krietni izturīgākas pret makroekonomikas satricinājumiem, nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikti iepriekšējie stresa testi,» norāda ECB uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī. «Bankas ir ievērojami palielinājušas savu kapitālu, vienlaikus samazinot slikto kredītu apjomu un arī uzlabojot iekšējās kontroles un risku pārvaldes pasākumus.»

Eiropas Centrālā banka (ECB) publicējusi 130 lielāko eirozonas banku finansiālā stāvokļa padziļinātas pārbaudes – visaptverošā novērtējuma – rezultātus, konstatējot kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā 25 eirozonas bankās.

No Latvijā strādājošām bankām novērtējumā piedalījās trīs pēc aktīviem lielākās bankas – Swedbank, SEB banka un ABLV Bank, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperti.

Vērtējot eirozonas bankas, ECB secinājusi, ka nepieciešamas banku aktīvu vērtības korekcijas 48 miljardu eiro apmērā; 37 miljardi eiro no šā apjoma neradīja kapitāla iztrūkumu.

Saistībā ar kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā un aktīvu vērtības korekcijām 37 miljardu eiro apmērā kopējā ietekme uz bankām sasniedza 62 miljardus eiro.

Konstatēti papildu ienākumus nenesoši riska darījumi 136 miljardu eiro apmērā.

Īstenojoties stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārijam, banku kapitāls saruktu par 263 miljardiem eiro, kā rezultātā CET1 rādītāja mediāna samazinātos par 4 procentpunktiem (no 12,4% līdz 8,3%).

Eiropas Savienības banku aktīvi kopš 2011. gada ir sarukuši par vairāk nekā 1,1 triljonu dolāru, ko veicina augošās kapitāla rezerves, raksta Bloomberg.

Tādējādi banku Tier 1 kapitāls, kas raksturo to, cik lielā mērā bankas spēj absorbēt zaudējumus, šajā laikā ir audzis no 10% līdz 11,7%.

Pēc finanšu krīzes pasaules bankas ir palielinājušas kapitālu par aptuveni 500 miljardiem dolāru.

Banku ieguldījumi Eiropas Savienības valstu parādzīmes šogad palikušas esošajos apmēros – 1,7 triljonu eiro vērtībā. Bankas 2011. gadā pārdeva 9,3% no sava valstu parādzīmju ieguldījumiem, bet pēc tam tos palielināja par 9,5%.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Eiropas Centrālā banka (ECB), sākot no šā gada novembra līdz nākamā gada novembrim veiks eirozonas lielāko banku par visaptverošu novērtējumu, kas tiks īstenots, gatavojoties vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros pilnībā uzņemties uzraudzības pienākumus, liecina ECB paziņojums.

Patlaban ir noteiktas 124 bankas, kuras varētu tikt pārbaudītas, tomēr galīgais saraksts tiks publiskots nākamgad.

Vērtēšana tiks īstenota sadarbībā ar to dalībvalstu, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, nacionālajām kompetentajām iestādēm un saņems neatkarīgu trešo personu atbalstu visos līmeņos ECB un nacionālajās kompetentajās iestādēs.

Novērtējumam ir trīs galvenie mērķi: caurredzamība - lai uzlabotu par banku stāvokli pieejamās informācijas kvalitāti, korekcijas - lai vajadzības gadījumā noteiktu un īstenotu nepieciešamos pasākumus, kā arī uzticības stiprināšana, lai sniegtu visām iesaistītajām pusēm pārliecību, ka bankas pamatā ir stabilas un uzticamas.

Eiropas Centrālās bankas stresa testu nav izturējušas 25 eirozonas bankas, liecina Bloomberg News rīcībā esošais ECB banku pārbaudes uzmetums.

Savukārt 105 bankas testu ir izturējušas. Kā liecina informācija, aptuveni desmit bankām, kuras nav izturējušas pārbaudi, ir nepietiekams kapitāls, kas jāpalielina. Šis skaitlis gan varētu mainīties līdz 26. oktobrim, kad tiks publicēti ECB pārbaužu rezultāti, jo centrālā banka turpina sarunas ar tirgus dalībniekiem.

Bankām, kuras ir palielinājušas kapitālu šajā gadā, lai nosegtu iztrūkumus, nebūs jāmeklē papildus finansējums. Tiem tirgus dalībniekiem, kuriem kapitāls nebūs pietiekams, tiks dotas divas nedēļas laika, lai iesniegtu kapitāla plānu. Līdz rītdienai bankām būs jāparaksta ECB vērtējums.

ECB gan sacījusi, ka nevar komentēt spekulācijas par novērtējumu.

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

Slovēnijas bankām, visticamāk, būs vajadzīgs lielāks finansējums nekā valsts centrālās bankas prognozētie 1,2 miljardi eiro.

Finanšu krīzes piemeklētā valsts veikusi banku stresa testu, ko pieprasījusi Eiropas Komisija. Pārbaudēm pakļautas desmit valsts lielākās kredītiestādes. Pirmajiem stresa testa rezultātiem vajadzētu būt zināmiem jau septembrī un prognozējams, ka jau oktobrī Slovēnijas bankas varētu sākt saņemt valsts palīdzību.

«Galīgajiem aprēķiniem būs jāpagaida līdz tiks saņemta banku aktīvu kvalitātes pārbaude un stresa testu rezultāti. Iespējams, ka būs nepieciešams papildus finansējums, atkarībā no nākotnes prognozēm, kā arī saistībā ar uzkrātajiem «sliktajiem kredītiem»,» sarunā ar Bloomberg atzinis Banka Slovenije iekšējās uzraudzības vadītājs Matejs Krumbergers.

Otrdien stājas spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu.

Tas nozīmē, ka no šodienas 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem Eiropas Centrālā banka (ECB) un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem.

FKTK priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver, ka krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai, saka K. Zakulis.

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Hypo Real Estate Holding AG - aizdevējs, kuru pārņēma Vācijas valdība - nav izturējis Eiropas mēroga banku stresa testu, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem informācijas avotiem, ziņo Bloomberg.

Minhenē bāzētais aizdevējs, iespējams ir vienīgā Vācijas banka, kas nav izturējusi stresa testu, norāda medijs.

Kā vēstīts, stresa testa ietvaros tiek pārbaudīta 91 Eiropas banka, ieskaitot 14 Vācijas aizdevējus.

Hypo Real Estate pārstāvji iepriekš izteikušies, ka aizdevējs neatgriezīsies pie peļņas ātrāk kā 2012.gadā. Aizdevējam kopumā bija nepieciešami 103,5 miljardi eiro kredītlīnijās un parādu garantijās no valsts un finanšu institūcijām, lai izglābtos no sabrukuma 2008.gadā.

Oficiālie stresa testa rezultāti būs zināmi 23.jūlijā.

Vēl tiek testēti šādi Vācijas aizdevēji: Deutsche Bank AG, Commerzbank AG, Deutsche Postbank AG, Landesbank Baden-Wuerttemberg, Bayerische Landesbank, Norddeutsche Landesbank Girozentrale, WestLB AG, HSH Nordbank AG, Landesbank Hessen-Thueringen Girozentrale, Landesbank Berlin AG, DZ Bank AG, WGZ Bank AG un DekaBank Deutsche Girozentrale.

Tas, ka bankas izturēs gaidāmos Eiropas regulatoru tā dēvētos stresa testus, obligāti nenozīmē, ka tām ir visi nepieciešamie līdzekļi, lai turpinātu izdzīvošanu, pirmdien paziņoja Vācijas Banku federācijas vadītājs Jirgens Fitšens.

«Būs arī tādas bankas, kas izturēs šo testu, bet joprojām tām nebūs nākotnes. Testu rezultāti negarantē, ka bankas var turpināt veiksmīgi pastāvēt,» intervijā Vācijas ziņu aģentūrai DPA norādīja Fitšens.

«Es nedomāju, ka visas šobrīd Eiropā sastopamās bankas turpinās izdzīvot ilgtermiņā,» sacīja Fitšens.

Viņš prognozē, ka banku sektorā turpināsies apvienošanās.

«Meklējumi pēc veiksmīga biznesa modeļa joprojām ir apgrūtinoši, ņemot vērā zemās procentu likmes un noteikumu un nodevumu jaunos slogus,» uzsver Fitšens.

Eiropas bankas sagaida stresa testi, kas paredzēti, lai noskaidrotu, vai finanšu sektors spētu pārciest jaunas krīzes.

Nākamnedēļ gaidāmajiem eiro zonas banku stresa rezultātiem nevajadzētu norādīt uz nopietnām problēmām reģiona lielākajās un nozīmīgākajās bankās, norādījušas vairākas augsti stāvošas amatpersonas

«Man ir sajūta, ka banku stresa testu iznākums būs samērā pārliecinoši, un Eiropas lielās bankas ir pietiekami stipras, lai pārdzīvotu jebkādu zemestrīci,» norādījis Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns. Tiesa, amatpersona norādīja, ka atsevišķas mazākas bankas varētu negatīvi pārsteigt.

Ar līdzīgiem izteikumiem nākušas klajā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas. Tā ECB valdes loceklis Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) paziņojis, ka no rezultātiem negaida «lielas katastrofas.»

Jāatgādina, ka Eiropas finanšu regulatori šobrīd testē 91 reģiona banku un šo testu mērķis ir pārbaudīt, kā klātos konkrētām bankām, ja finanšu krīze atkārtotos. Nezūd bažas, ka dažu Eiropas banku bilancēm slogu uzlikušas Grieķijas, Spānijas un Portugāles obligācijas. Stresa testu rezultāti tiks publicēti 23. jūlijā (nākamajā piektdienā).

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Mazāk nekā mēnesi pēc tam, kad stresa testi mazināja bažas par Eiropas banku «veselību», jaunas problēmas Īrijas banku sektorā atkal investorus padara nervozus, vēsta The Wall Street Journal.

Šīs nedēļas sākumā Īrija saņēma Eiropas Komisijas apstiprinājumu vēl 10 miljardiem eiro valstij piederošajai Anglo Irish Bank, kas papildina 14,3 miljardus eiro, ko valdība šajā bankā jau ir iepludinājusi. Trešdien Bank of Ireland, kuras 36% pieder valdībai, paziņoja par pirmā pusgada pirmsnodokļu zaudējumiem, kas ir gandrīz divreiz lielāki nekā zaudējumi tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā. Šī notikumu kombinācija ir sadārdzinājusi Īrijas aizņemšanās izmaksas.

Kā norāda medijs, jaunās nepatikšanas dod mājienus, ka nesenie 91 Eiropas bankas stresa testi nav izpildījuši to galveno mērķi: mazināt bažas par kontinenta finanšu institūciju veselību, un, plašākā nozīmē, par dziļos parādos ieslīgušajām valstīm, tādām kā Īrija.

Trīs lielas Vācijas bankas – Deutsche Bank, Commerzbank un BayernLB – ir veiksmīgi pārvarējušas Eiropas finanšu regulatoru stresa testus, tā Reuters ziņojusi kāda vārdā nenosaukta amatpersona, kas ir iepazinusies ar notiekošo procesu.

Jāatgādina, ka minēto tā saucamo stresa testu mērķis ir novērtēt, vai banku bilances ir pietiekami spēcīgas, lai tiktu galā ar vēl vienu krasu situācijas pasliktināšanos ekonomikā.

Kopumā šajos testos tikšot novērtētas aptuveni 25 Eiropas bankas un apkopojošie rezultāti tikšot publicēti nākamajā mēnesī.

Eiropas Centrālā banka un Eiropas banku regulators CEBS esot ierosinājis veikt arī otro stresa testu raundu, kura laikā tikšot izvērtētas vairāk nekā 100 citas Eiropas Bankas, Reuters ziņojusi kāda amatpersona.

Pašlaik tiek lēsts, ka Eiropā tieši Vācijas bankām ir lielākais slikto kredītu apjoms. Uz 2009. gada beigām slikto kredītu apjoms sasniedzis 213 miljardus eiro, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina audita kompānijas PricewaterhouseCoopers dati.

Šonedēļ paredzēto «stresa testu» rezultāti Īrijas bankām būs nelabvēlīgi, vēsta The Irish Times.

Banku rezervju nelabvēlīgo scenāriju testi ir nepieciešami saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) banku glābšanas nosacījumiem. Tiek paredzēts, ka tie uzrādīs jaunus banku kapitāla caurumus vismaz 18. līdz 23. miljonu eiro apmērā.

Vairākas valsts finanšu iestādes, kā, piemēram - Īrijas banka, Allied Irish Banks, Irish Life & Permanent un EBS Building Society testos nevarēs pieprasīt zemākas kredītu zaudējumu aplēses vai pārskatītās kapitāla prasības, norāda laikraksts.

Vismaz 25. miljardi, no 35. miljardiem eiro, ko ES-SVF ir paredzējis banku glābšanai var tikt pieprasīti uzreiz pēc tam, kā tiks publicēti «stresa-testu» rezultāti, paredz Reuters aptaujātie analītiķi.

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Šobrīd visai iespējams tālāks banku akciju cenu kāpums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Eiropā pagājušajā nedēļā skeptiskākie investori vēl šaubījās par banku stresa testa datiem, Atlantijas okeāna otrajā pusē finanšu sektors baudīja vispārēju ieguldītāju dāsnumu, rezultātā piedzīvojot samērā strauju akciju cenu pieaugumu. Kopējais investīciju mikroklimats attiecībā uz Volstrītas finanšu sektora pārstāvjiem sāka uzlaboties brīdī, kad pamazām spēku zaudēja akciju pārdevēju spiediens iepriekšējās tirgus korekcijas laikā, kuras ietvaros starp augstāko un zemāko punktu biržas indeksi piedzīvoja pat aptuveni 10% vērtas izmaiņas.

Par pagrieziena punktu akciju tirgus negatīvās korekcijas brīdī kļuva korporāciju iepriekšējā finanšu ceturkšņa dati, kas ļāvuši pat izteikties par globālās ekonomikas nostiprināšanos, lai gan tas pamatā būtu attiecināms uz Ziemeļamerikas reģionu, savukārt Eiropā un Āzijā situācija nemaz nešķiet tik daudzsološa. Investīciju vidē nule kā zināmie Eiropas banku stresa rezultāti uztverti ar zināmu atvieglojumu, mazinot bažas par to, ka reģiona finanšu sektors varētu paklupt uz glīti iesaiņotu pagātnes negāciju rēķina, vai zaudēt līdzsvaru tad, ja finanšu tirgos pēkšņi izceltos panika.

Spānijas Bankas lēmums publicēt valsts aizdevēju stresa testa rezultātus varētu piespiest Eiropas kaimiņvalstis sekot šim piemēram, jo investori pieprasa lielāku atklātību par riskiem, ziņo Bloomberg.

«Spiediens pieaug, un šobrīd Eiropas valstīm ir jāizlemj, vai sekot Spānijai,» sacījis Vācijas investīciju bankas M.M. Warburg pārstāvis Daniels Hupfers, piebilstot: «Vai tās to darīs, ir grūti prognozēt.»

Spānijas Banka testa rezultātus publiskos, lai sniegtu investoriem plašāku informāciju par banku stāvokli, vakar informēja centrālās bankas vadītājs Migels Angels Fernandezs Ordonezs. Taču viņš nav atklājis, vai tiks publiskoti arī rezultāti par atsevišķiem aizdevējiem.

Banku grupas Vācijā un Lielbritānijā norādījušas, ka detalizētas informācijas atklāšana par konkrētām institūcijām ir riskanta.

Ja Slovēnijas aizņemšanās izmaksas turpinās būt augstas, valstij nāksies lūgt starptautisko palīdzību, pavēstījis Slovēnijas Centrālās bankas vadītājs Bostjans Jazbeks. Slovēnijas Centrālā banka arī samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozes.

Paredzēts, ka Slovēnijas IKP šogad samazināsies par 2,6%, kas ir vairāk nekā aprīlī prognozētie 1,9%. Vienlaikus Slovēnijas lielākās bankas pieder valstij un ir apgrūtinātas ar tā dēvētajiem «sliktajiem kredītiem», kas veido aptuveni 22,5% no valsts ekonomikas.

Slovēnijas centrālās bankas vadītājs norādījis, ka viņš apsvērtu palīdzības lūgšanu starptautiskajiem aizdevējiem, ja Slovēnijas obligāciju likmes turpinās būt augstas. Viņš atklāja, ka tiks darīts viss, lai likmes samazinātu. «Taču, ja tas nebūs veiksmīgi, ir iespēja, ka varētu tikt lūgta palīdzība dažādu programmu ietvaros,» sacīja B. Jazbeks.

Piektdien jaunattīstības valstu akciju cenas pieauga līdz augstākajam līmenim pēdējo trīs mēnešu laikā, jo Eiropas banku ieņēmumi pārspēja prognozes un samazinājās bažas par Ķīnas aizdevēju stresa testiem, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets Index pieauga par 0,2% līdz 1013,53 punktiem. Savukārt Shanghai Composite Index palielinājās par 1,4% pēc tam, kad Ķīnas banku regulators sacīja, ka stresa testa rezultāti neuzrāda tā prognozi par īpašuma tirgu. Austrumeiropas akciju cenas pieauga par 0,3% pēc tam, kad Eiropas banku ieņēmumi bija lielāki nekā prognozēja eksperti.

Šajā nedēļā MSCI Emerging Markets Index pakāpās par 2,2%, turpinot kāpumu jau trešo nedēļu pēc kārtas.

«Ieņēmumu sezona līdz šim nepavisam nav sagādājusi vilšanos tirgum un likviditāte joprojām ir pietiekama, kas arī palīdz impulsam,» norāda Kurnia Insurance Malaysia Bdh galvenais investīciju vadītājs Pankajs Kumars.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku uzraudzības funkcija veic jutīguma analīzi, kas vērsta uz procentu likmju pārmaiņu ietekmi, informē ECB.

ECB šodien ikgadējā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (UPNP) ietvaros uzsāka tieši uzraudzīto banku netirdzniecības portfeļu jutīguma analīzi, galveno uzmanību pievēršot procentu likmju pārmaiņām.

Šā stresa testa mērķis ir nodrošināt ECB pietiekamu informāciju, lai izprastu netirdzniecības portfeļos ietverto aktīvu un pasīvu un neto procentu ieņēmumu procentu likmju jutīgumu pret hipotētiskām procentu likmju pārmaiņām. Visiem pārējiem nosacījumiem saglabājoties nemainīgiem, nav gaidāmas banku kopējā kapitāla pieprasījuma – prasību un norāžu – pārmaiņas.

ECB banku uzraugi piemēros sešus hipotētiskus procentu likmju šokus atbilstoši Bāzeles Banku uzraudzības komitejas 2016. gada aprīlī publicētajā dokumentā Standards – Interest rate risk in the banking book (Standarti – netirdzniecības portfeļa procentu likmju risks") noteiktajiem standartiem. Šie šoku scenāriji ietver dažādas procentu likmju līknes līmeņa un formas pārmaiņas, sniedzot uzraugiem informāciju par kapitāla ekonomiskās vērtības un neto procentu ieņēmumu aplēšu pārmaiņām, kādas gaidāmas pēc katra no šokiem. Šie šoki neatspoguļo euro zonas reālās procentu likmju norišu prognozes.

Tiek sagaidīts, ka daudz apspriestajos Eiropas 91 bankas stresa testos izgāzīsies vismaz 10 Eiropas bankas, liecina investīciju bankas Goldman Sachs veiktā 376 investoru un fondu pārvaldnieku aptauja.

Aptaujātie investori norādījuši, ka lielākās grūtības būs bijušās vairākām Spānijas, Vācijas un Grieķijas bankām, kurām nāksies palielināt pamatkapitālu.

Tomēr Vācijas Banku asociācijas prezidents Manfreds Vēbers (Manfred Weber) norādījis, ka ir pārliecināts, ka visas Vācijas bankas pārliecinoši izturēs testus un kopumā veselas divas trešdaļas no visām testētajām bankām atklās labāki ainu nekā cerēts. Minēsto testu mērķis ir pārbaudīt, kā klātos konkrētām bankām, ja finanšu krīze atkārtotos.

Jāpiebilst, ka minētie stresa testu rezultāti tiks publicēti šodien 19:00 pēc Latvijas laika.